LAT nav ne Latvija, ne latviešu valoda

Dzeguze, ko sauc par koukalu

Nesen pirmo reizi saņēmu daudzvalodu dokumentu, kurā kādam nezināmam biroja cīnītājam bija izdevies skaidri noformulēt savas plašās vēlmes un vajadzības, proti, apzīmējumā bija iekļauta gan valsts, gan valoda, piemēram, CH_de, CH_fr, CH_it, UA_uk, UA_ru, saskaņā ar ISO standartu (izņemot pasvītras). Diemžēl lielākā daļa ļaužu paļaujas, ka apzīmējumu grupa EST, LAT, LIT un RUS tāpat ir labi saprotama. Un tas vēl labākajā gadījumā. Parasti vienā čupā ir gan divburtu, gan trīsburtu apzīmējumi. Un valstis no valodām arī netiek nošķirtas. Turklāt šāda rakstīšana neatbilst nekādiem vārdu saīsināšanas noteikumiem latviešu valodā, ja nu pieņemam, ka vietējiem varētu izvirzīt citas prasības nekā globālistiem.

     Vispār LAT ir visai izplatīts saīsinājums Latvijai, piemēram, «Farlex» akronīmu vārdnīcā Latvija ir trešā aiz «Los Angeles Times» un latīņu valodas (kopumā tur ir 43 LAT atšifrējumi).
     Taču man labāk patiktu saņemt dokumentus ar ISO valstu un valodu saīsinājumiem, lai cik neērti lietojami būtu valodu apzīmējumi, kas ir jāpieraksta ar mazajiem burtiem.

	Divburtu apzīmējums	Trīsburtu apzīmējums
Igaunija	EE	EST
Latvija	LV	LVA
Lietuva	LT	LTU
Krievija	RU	RUS
	Divburtu apzīmējums	Trīsburtu apzīmējums
Igauņu valoda	et	est
Latviešu valoda	lv	lav
Lietuviešu valoda	lt	lit
Krievu valoda	ru	rus

Skripalis un Filis

Kotiks Skeletu krasta Krusta zemesragā

Man ir radies iespaids, ka neviens nav izmantojis iespēju pēdējā laika ziņās bieži pieminētos Сергей Скрипаль un Олег Филь latviski nosaukt par Skripali un Fili, nevis Skripaļu un Fiļu, lai gan Ministru kabineta noteikumos Nr. 114 «Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju» ir sacīts, ka

līdzskaņa mīkstinājums personvārda beigās tradicionāli netika norādīts, piemēram, Белоконь — Belokonis. Tomēr pēc personas vēlēšanās uzvārdus ar ļ un ņ beigās iespējams atveidot oriģinālam tuvākā formā, piemēram, (..) Белоконь — Belokonis/Belokoņs.

     Oļegam Fiļam varbūt ir bijusi kaut kāda vēlēšanās, kā lai viņu labāk dēvē, taču Skripaļu ģimenei tāda droši vien nav bijusi, jo būtībā jau atveide latviešu valodā ir svarīga mums, nevis viņiem. Par to raksta arī valodnieks Jānis Kušķis.

— Jau vairākus gadu desmitus cittautiešu personvārdos latviešu rakstos nereti sastopami latvietim grūti runājami vai pat neizrunājami skaņu savienojumi. Tie radušies, neņemot vērā latviešu valodā iespējamos skaņu savienojumus. Ne jau visi skaņu savienojumi, kas ir citās valodās, iespējami arī mūsu valodā. Dažkārt rakstos paši tos tīši radām, nepadomājot par izrunas iespējām.
     Viens: — Kā lai runā uzvārdus Ļebedjs, Smuļs, Okuņs?
     — Ir vairākas iespējas. Parasti varētu slāvu valodu mīksto līdzskani galotnes -s priekšā aizstāt ar cietu līdzskani: Ļebeds, Smuls, Okuns. To iespējams izrunāt. Senāk latvieši šādos gadījumos lietojuši galotni -is, nevis -s, piemēram, Gogolis.

Nominatīvs (kas?)	Skripaļs	Skripalis
Ģenitīvs (kā?)	Skripaļa	Skripaļa
Datīvs (kam?)	Skripaļam	Skripalim
Akuzatīvs (ko?)	Skripaļu	Skripali
Instrumentālis (ar ko?)	ar Skripaļu	ar Skripali
Lokatīvs (kur?)	Skripaļā	Skripalī
Vokatīvs (bez jautājuma)	Skripaļ!	Skripali!

Nelabskanīgā mija?

Sossusvleja

Reiz sensenos laikos anonīms lasītājs apvaicājās, kāpēc esmu rakstījusi zivsaimniecība, nevis zivjsaimniecība? Skaidrs, ka es gribēju rakstīt zivjsaimniecība, bet drošības pēc paskatījos vārdnīcā un uzzināju, ka ir jāraksta zivsaimniecība, zivrūpniecība un zivkopis. Latviešu valodas aģentūras valodas konsultantes atrakstīja, ka

no vārddarināšanas pareizi būtu zivjrūpniecība, bet labskaņas dēļ tiek lietota zivrūpniecība (jo seko līdzskanis).

No tā it kā būtu jāsaprot, ka savienojumā ar lietvārdu, kas sākas ar patskani, miju varētu paturēt, ko zivjērgļa pareizrakstība pretstatā zivkārnim arī apstiprina. Bet ko apstiprina zivjdzenīša un zivaudzētavas (LLVV raksta, ka zivjaudzētavu lieto retāk, bet AkadTerm tās vispār nav) pareizrakstība?

Pieci vilki vilku vilka

Vēl putniņi

Pienāca pamācība, lai traction tulko ar vilkmi, nevis vilci. Nu kā tad tā?! Man labāk patiktu, ja termini būtu skaidrāk nošķirti. Saskaņā ar LLVV vilkmes pirmā nozīme ir velkme, nevis vilce.
     Vilce (vilces spēks) — dzineklim pielikts tangenciālais spēks, kas no spēkratu motora pievadīts pa transmisiju; to izmanto spēkratu kustības pretestību pārvarēšanai un vilces iespēju īstenošanai.
     Velkme (vilkme) — gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.).

Beidzot tas ir oficiāli un citas pārmaiņas

Lai gan nometnes vietas vienmēr tiek ierādītas parka malā vai prom no zvēru takām, vientulīgi nav nekad

Šad tad man liek taisnoties, kāpēc esmu rakstījusi tieši tā, nevis citādi, tāpēc cenšos pievērst uzmanību visādiem daudzmaz oficiāliem pareizrakstīšanas avotiem, kuru saiti varu vienkārši nosūtīt un neko vairāk nepaskaidrot. Kad aptuveni pirms gada izzuda Ministru kabineta noteikumu Nr. 916 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība» 1. pielikums «Saīsinājumi, kurus var neatrunāt dokumentā», es mazliet sapīku: lai gan tas pielikums bija visai kļūdains, tomēr to varēja reizēm izmantot šim nolūkam.
     Taču, kā saka krievi, svēta vieta tukša nestāv: Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ir publicējusi savu vispārlietojamo saīsinājumu sarakstu, bet ar vismaz tikpat dīvainiem atlases kritērijiem kā Ministru kabineta noteikumu sarakstam.
     Pirmām kārtām man nepatīk, ka saraksta nosaukumā ir vārds vispārlietojams (tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu); neitrāls), jo man šķiet, ka nevajag veicināt saīsinājumu izplatīšanos ārpus lietišķajiem rakstiem.
     Vislielākais prieks bija ieraudzīt, ka, atšķirībā no iepriekšējā, šajā sarakstā saīsinājumos, kas sastāv no divām vai vairāk daļām, aiz punkta ir atstarpe, piemēram, a. god. un a. k. Diemžēl ar konsekvenci Latviešu valodas ekspertu komisija nekad nav izcēlusies: p. m. ē., kā arī paša saraksta numerācijā tas nav ievērots.
     Savukārt saraksta sastādītājiem vislielāko prieku, šķiet, ir sagādājusi vienādu saīsinājumu ar pilnīgi atšķirīgu nozīmi iekļaušana sarakstā. Piemēram, apr. ir ietverts trīsreiz: apriņķis (aiz īpašvārda), apraksts (arhīva dokumentiem) un aprīlis. Divi vienādi atšķirīgu vārdu saīsinājumi b., d., dz., eks., lic., pag., p. k., vsk. un zīm. arī nav nepareizi noteiktos tekstos, tomēr…

Sadomātas valodas kļūdas

Savannā saule spīd un lietus līst

Vispār es gribēju aizņemties no Eduarda Caunas visu virsrakstu, lai gan daudzkam tai rakstā nepiekrītu, bet virsraksta formulējums man šķiet drusku neprecīzs. Taču tāda problēma pastāv. Piemēram, pagājšnedēļ (arī šo vārdu esmu redzējusi nepamatoti pievienotu pareizrakstības kļūdu sarakstam) līdz manim nonāca ziņa, bez kuras man bija izdevies samērā sekmīgi pabeigt skolu un augstskolu, kā arī visai veiksmīgi rakstīt, rediģēt un tulkot tekstus, proti,

partikula vien vienmēr atrodas aiz vārda, ko tā paskaidro.

     Diemžēl internetā publicētajos 7. klases mācību materiālos, no kurienes ir ņemts šis citāts, nav paskaidrots, kāpēc tas tā ir, vien dots norādījums, savukārt es partikulas tikai, vien un vienīgi vienmēr esmu uzskatījusi par absolūtiem sinonīmiem un attiecīgi izmantojusi. 
     Jānis Kušķis domā, ka vien lietošanu pirms vārda, uz ko šī partikula attiecas, pastiprināti ir ievazājuši Fricis Rokpelnis un Jūlijs Vanags ar «Vien biedros ar diženās Krievzemes tautu», kas padomju laikos bija jādzird vai ik dienu, tomēr es nekādi nevaru piekrist, ka vārdu savienojumi droši vien, tik vien, tāpat vien un citi ir apliecinājums šim aizmugures lietojumam, jo paši vārdu savienojumi gandrīz vienmēr atrodas pirms vārda, uz ko tie attiecas. Savukārt LLVV ir iegrāmatojusi partikulas vien atrašanos priekš paskaidrojamā vārda jau pirmās nozīmes trešajā piemērā, kā arī trešajā nozīmē pasludinot to par saikli, kas

saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu, un saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību.

Vien pasakā tu esi skaista. Vien pasakā tev laimi lemj. (Avots šeit.)

     Varbūt esmu pārjūtīga, bet man šķiet, ka pat frāzes dots vien norādījums un dots norādījums vien izsaka atšķirīgu domas niansi.

Kamēr es apcerēju šo, skaipā izveidojās šāds dialogs.
     — Kā ir pareizi? Klients grib saukli, kurā visiem darbības vārdiem ir priedēklis iz-, bet es atminos un arī kolēģe apgalvo, ka skolā mācīja — veidot darbības vārdus ar priedēkli iz- ir slikts stils.
     — Kāpēc slikts? Kāds pamatojums?
     [Jautājumi paliek bez atbildes, sarakste turpinās par kaut ko citu.]

Informed consent

Labās Cerības rags

Tulkotāju viltusdraugu ir pilna pasaule. Nupat izlasīju, ka kolēģe raksta par informētu, nevis apzinātu vai pamatotu piekrišanu. Ak vai! Vēl vairāk es sapīku, kad nolēmu pagūglēt: izrādījās, ka tas ir gandrīz vai oficiāli, piemēram, Pacientu tiesību likumā ar noteikto galotni pilnīgi nopietni paskaidrots terminu definīciju punktā.

Vai cilvēkiem ir mazuļi

Zemes vāveres Kgalagadi

LLVV nepārprotami atbild, ka mazulis ir mazs bērns. Angļu–latviešu valodas vārdnīca vārdam weanie dod tikai vienu tulkojumu — mazulis. Mīlenbaha un Endzelīna LVV ir teikts, ka mazuļi pirmām kārtām ir dzīvniekiem, bet otrām kārtām — cilvēkiem. No AkadTerm skatpunkta raugoties, mazuļi ir tikai dzīvniekiem.
     Pretējā virzienā — vai dzīvniekiem ir bērni — ir šādi: LLVV atzīst, ka dzīvnieku mazuļus par bērniem sauc tikai sarunvalodā, Mīlenbaha un Endzelīna LVV dzīvnieku un augu bērni sākas no ceturtās nozīmes, AkadTerm bērni ir tikai cilvēkiem.
     No vienas puses, ir apnicis, ka tagad cilvēku mazuļu ir saviesies šausmīgi daudz, bet, no otras puses, latviešu valodā vārdu krājums bērnu apzīmēšanai šķiet visai ierobežots. Piemēram, toddler tulkojums latviski ir «bērns, kas sāk staigāt». Apraksts ir izsmeļošs, tomēr gribētos kaut ko vienā vārdā, vai ne?
     Secīgi būtu jaundzimušais ‘bērns no dzimšanas līdz viena mēneša vecumam’, kas LLVV nemaz nav iekļauts, zīdainis ‘bērns pirmajā dzīvības gadā’ un mazbērns, bet man šķiet, ka tam otrā nozīme ‘dēla vai meitas bērns’ ir daudzkārt populārāka par pirmo nozīmi ‘bērns no viena gada līdz trīs gadu vecumam’.

Piezīmes uz produktu malām

Degunragputni Moremi

Ne viss, kas ir nosaukts par produktu angliski, ir produkts arī latviski. Valodnieks Jānis Kušķis raksta, ka «(..) svešvārdiem piedēvē pārāk daudzas nozīmes. Viens šāds svešvārds ir produkts. Vārdnīcās teikts, ka produkts ir kāda pārtikas viela (sviests ir piena produkts); kaut kas, kas radies cilvēka darbības rezultātā (lauksaimniecības produkti), kā arī ķīmiska vai kāda cita procesa rezultātā (iežu sadrupšanas produkti). Bet tagad šim vārdam tiek piedēvētas daudzas citas nozīmes.»
     Tāpēc nepārsteidz, ka tulkotājs Pēteris Ūdris vārdu product ir iekļāvis grāmatas «Atbilsmes» nodaļā «Daži grūtāk tulkojami lietvārdi». No viņa piemēru saraksta pārpublicēju tos, kam tulkojumā nav vārda produkts vai produkti. Zilā krāsā pievienoju savus apsvērumus, bet zaļā — līdzīgus piemērus no AkadTerm, kur kopumā uz vaicājumu product atsaucas 395 termini un uz vaicājumu products — 184 termini. Cita starpā tas liecina, ka ir pienācis pēdējais laiks iztīrīt un sakārtot AkadTerm.

Paēdušai pelītei vai Latvijai

Kalahari

Ļoti bieži saiklis lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem, piemēram, «lai atvērtu durvis, piespiediet sarkano pogu». Un, lai izteiktu to pašu domu, nevienam neienāks prātā palīgteikuma lietvārdu izmantot datīvā, piemēram, «atvērtām durvīm piespiediet sarkano pogu», jo doma, lai arī neveikli izteikta, uzreiz ir pavisam cita: ja sarkano pogu piespiež tad, kad durvis ir atvērtas.
     Taču nekad nesakiet nekad pat par visabsurdāko iespēju. Jaunajā nevalodā kvazinolūka datīvi plaukst un zeļ. Graujošākais neētiskuma ziņā, protams, ir aicinājums «Ziedojiet paēdušai Latvijai!», tas ir, tiem, kas necieš trūkumu, lai gan no konteksta var saprast, ka ir domāts pilnīgi pretējais — ziedojiet, lai Latvijā visi būtu paēduši. (Sal. ar lietojumu «paēdušai pelītei miltiņi rūgti».)
     Šī pati kļūda dažkārt ir sastopama frāzes «for more information see» tulkojumos ar «sīkākai informācijai skatīt», nevis «lai uzzinātu vairāk, skatīt».
     Kāds uzņēmums reklamē visādas «dāvanas neierobežotām iespējām, plašākai pasaulei un jauniem izaicinājumiem». Nu ļoti grūti iedomāties visus trīs nosauktos dāvanu saņēmēja lomā (sal. ar lietojumu «Dāvana vientuļai sievietei»).

Grain = labība, nevis graudaugi

Okavango delta

Runa ir par to, kas ir dažādu brokastu pārslu, maižu un tamlīdzīgu pārtikas produktu, kā arī dzīvnieku barības sastāvā un angliski tiek vispārīgi apzīmēti ar grain (graudi, labība; grauds; graudiņš; drabiņas; grāns; oliņa; dzīsla, šķiedra; sadrumstalot, sasmalcināt, saberzt; piešķirt graudainību; dzīslot), bet ne vienmēr tie ir tikai graudi (graudzāļu augļi).
     Graudzāles ir viendīgļlapju klases lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.).
     Graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
     Labība ir graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei. Tātad ar šo vārdu var vispārināti aprakstīt produkta sastāvu, ja tajā līdztekus, piemēram, kviešiem ir arī pupiņas vai griķi.
     Vārdu nozīmes skaidrojums ir ņemts no LLVV.

Projektu vadītāju spēle «ASAP»

Moremi, Botsvāna

Cien. visi, uz kuriem tas varētu attiekties! Lūdzu nesūtīt darbus ar izpildes termiņu ASAP. No tā nav nekāda praktiska labuma, bet man rodas nepatīkama sajūta, ka man ir darīšana ar personu, kas nesaprot, kur tieši atrodas uz ziloņa pakaļas.

     Pirmkārt un galvenokārt, mēs — es un jūs — strādājam ar tekstiem, nevis sniedzam neatliekamo medicīnisko palīdzību. Varbūt paziņojums presei var izraisīt tādu tauriņa efektu, ka nenopublicēts tas ir traumu un nāves cēlonis, bet parasti jūsu jaunumi ir tikai jūsu jaunumi.

     Otrkārt, visiem darbiem, arī tulkošanai, rediģēšanai un korektūrai, ir vismaz viena tehnoloģija, vienkārši sakot, paņēmienu kopums, kā šo darbu padarīt pēc iespējas ātrāk un labāk. Ja visu dara kā parasti, proti, ievēro tehnoloģiju, tas arī ir ASAP. Ja kādu tehnoloģijas posmu izlaiž, darba izpilde nepaātrinās, jo tas tik un tā kaut kā ir jākompensē, vai arī beigās ir skaidri redzams, ka posms ir izlaists.

     Treškārt, ar šo apliecinu, ka neviens nav vairāk par mani ieinteresēts pēc iespējas ātrāk padarīt visus darbus, lai iegūtu atkal jaunus darbus un vāveres ritenis turpinātu sparīgi griezties.

Vai visi nosaukumi sākas ar lielo burtu

Skeletu krasta Krusta zemesragā

Tikai tie, kam galīgi vienalga, nav pamanījuši, ka pašlaik latviešu valodā lielo sākumburtu lietošanā nav ne konsekvences, ne kārtības. To nav ieviesuši arī jaunākie valodnieku ieteikumi, kā tad būtu labāk. Tikmēr praktiskajā rakstu valodā pretēji jebkādai loģikai turpinās lielo sākumburtu uzvaras gājiens, piemēram, iesaistot tekstā nosaukumu, kurā ir ietverts gan simboliskais nosaukums, gan nomenklatūras vārds pirms tā: SIA «Izdevniecība «Auseklis»», SIA «Klīnika «Denta»» un pat Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts «BIOR», kas ērtības labad augstsirdīgi pieprasa rakstīt vienkārši Institūts «BIOR» vai Institūts BIOR.
     Es nespēju uzminēt, ko nozīmē BIOR, tāpēc par visu lielo burtu un pēdiņu nepieciešamību šim vārdam neko komentēt nevaru, bet vispār es tikai gribēju atkal teikt par nomenklatūras vārdiem to pašu, ko iepriekš: nu nav iespējams tos normāli iesaistīt tekstā, ja tos raksta ar lielo burtu, tāpēc parastā saistītā tekstā, kur, piemēram, klīnikas «Denta» īpašuma forma nav norādīta, nav nekāda pamata rakstīt vārdu klīnika ar lielo burtu, ja viss nosaukums «Klīnika «Denta»» nav likts pēdiņās. Savukārt tas nebūtu pareizi, jo vārdā klīnika nekā simboliska nav — tas ir nomenklatūras vārds.
     Nomenklatūras vārda definīcija ir šāda: saliktā vietvārdā vai īpašvārdiskā institūcijas nosaukumā ietilpstošais sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību: vietu nosaukumos tie ir vārdi pilsēta, ciems, kalns, ezers, upe u. tml.; iestāžu, uzņēmumu, organizāciju nosaukumos tie ir vārdi aģentūra, institūts, laboratorija, skola, veikals, aptieka u. tml., piemēram, Engures ezers, Saules aptieka, veikals «Sakta».
     Lūk, definīcija tieši norāda, ka nomenklatūras vārds ir iekļauts nosaukumā, bet nav rakstāms ar lielo burtu neatkarīgi no tā, vai tas atrodas simboliskā nosaukuma priekšā vai pakaļā. Kas tur tik sarežģīts vai neskaidrs?!
     Interesanti, ka tas pats institūts BIOR stingri uzstāj, lai vārds institūts tiktu rakstīts ar lielo burtu, bet neprasa, lai, piemēram, nosaukumā zivaudzētava «Tome», nomenklatūras vārds tiktu rakstīts ar lielo sākumburtu. Tātad vispār saprot, bet uz sevi neattiecina. Kas tas ir?

Kamēr ≠ līdz

Dūmaka Venēcijā

Pēdējā laikā esmu ievērojusi, ka tiek savstarpēji aizstāti apstākļa vārds kamēr (saikļa nozīmē) un saiklis līdz. Lai gan daži avoti apgalvo, ka tie ir sinonīmi, tā gluži nav.
     Kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
     Līdz saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
     Protams, ir vēl, piemēram, savienojums «līdz kamēr», taču tas sākas ar līdz, tātad norāda uz secību. Dažkārt tiklīdz tiek saīsināts par līdz. Arī norāda secību.

Vai loterijās ir uzvarētāji

Čobes nacionālajā parkā Botsvānā

Nē, loterijās nav uzvarētāju, jo īsti nekādas pārspēšanas darbības ne tiešā, ne pārnestā nozīmē netiek veiktas. Diezgan neveikli pēc analoģijas tiek veidots apzīmējums laimētāji, lai gan ar izskaņu -ējs (I konjugācijas) vai -tājs (II un III konjugācijas darbības vārdiem) apzīmē darītāju, kas īsti neattiecas uz laimēšanu loterijā. Laimestu saņēmēji ir apzīmējami ar lietvārdiskojušos divdabi laimējušie pēc analoģijas ar cietušie, nevis cietēji. Cita starpā par lietvārdiem var kļūt divdabji, kas izteic vispārinātu nozīmi pēc kādas apzīmējamo personu funkcionālās pazīmes.
     LLVV gan piemin tikai laimējušās biļetes un tamlīdzīgi — būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.). Interesanti, ka LLVV nav neviena iepriekš minētā darītāja (piemēram, sējējs ir).

Viss sākās tik viedi

Ēna ir svarīga. Kgalagadi pārrobežu parkā

Kad sāka parādīties dažādas lietas, kas angliski ir smart, šķita tikai pašsaprotami, ka latviski tie ir salikteņi, nevis vārdkopas, jo īpašības vārds vieds (tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze; arī gudrs (1)) ir izmantots pārnestā nozīmē. Tā mēs esam ieguvuši vieddarbu, viedierīci, viedkarti, viedpogu, viedregulatoru, viedrobežu, viedskaitītāju, viedtālruni, viedtelevizoru, viedtīklu u. c.
     Bet es nesaprotu, kad kādam sāka šķist, ka arī vārdkopa ir pieņemami. Līdzās iepriekš minētajiem piemēriem AkadTerm ir atrodama arī viedā aizsardzība, viedā bloķēšana, viedais kabelis, viedais materiāls, viedais skaitītājs, viedais tahogrāfs, viedais tālrunis, viedais terminālis, viedās izvēlnes, viedās pilsētas, viedā uzskaite u. c. (turklāt, jā, jau atkal termini, kas bez vajadzības ir veidoti daudzskaitlī).
     Dubultīgi nav paveicies terminam smart home, kas latviešu tekstos visbiežāk parādās formā viedā māja, lai gan vajadzētu būt viedmājoklis.

Cibas un vāceles

Austrālija

Jau rakstīju, ka iepakojums tiek pieminēts, kur vajag un kur nevajag. Piemēram, man tiešām nav skaidrs, kāpēc autiņbiksīšu reklāmā aicina pirkt iepakojumus, nevis saiņus (sainis — iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums).
     Tviterī izskanēja ierosinājums park & ride saukt par stadulu, jo sākotnējā nozīmē šo vārdu diezin vai vēl vajadzēs lietot un kāpēc nodot aizmirstībai labu vārdu, ja nozīme pēc būtības atbilst. Nu, lūk, man ir līdzīgs priekšlikums: lai gan īstās cibas un vāceles nav izzudušas, varbūt tomēr tā var saukt arī atbilstīgas formas un lieluma plastmasas traukus, lai nav jāsauc par iepakojumu, tvertni, konteineru vai vēl kaut kā dīvaini.
     Ciba — neliels, liekts iegarens vai apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
     Gana ciba — 250 kubikcentimetru (0,25 l) tilpuma ciba = 1 sauja = 1 glāze = 
⅙ stopa.
     Dienas ciba — 425 kubikcentimetru tilpuma ciba.
     Trijdienu ciba — 1 200 kubikcentimetru tilpuma ciba.
     Nedēļas ciba — 2 100 kubikcentimetru tilpuma ciba.
     Divnedēļu ciba — 4 030 kubikcentimetru tilpuma ciba.
     Vācele — no koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku.
     Vācele jau tā kā ir aizņemta — strādā par tehnisku terminu (savācējs), bet man šķiet, ka ciba gan ir brīva, ja neņem vērā vistu un cāli apzīmējošo homonīmu.

Taustiņi un pogas

Lielausu lapsa

Tik ilgi rakstīju par taustiņiem un pogām, ka ienāca prātā, vai ir kaut kāda robeža, kad tastatūra ir tik liela vai tā izveidota, ka tai noteikti ir taustiņi, nevis pogas? Par datora tastatūru it kā skaidrs, ka tai ir taustiņi, bet, piemēram, telefons ar ciparu tastatūru? Vai, piemēram, termostata triju četru plānu un kantainu pogu tastatūra? Un piespiežams elektrības slēdzis? Un jaunmodīgās visdažādāko ierīču vadības pogas uz automobiļa stūres?
     Kopumā diezgan vājajā MLVV definīcijas tomēr lielā mērā izskatās pēc definīcijām.
     Tastatūra — sistematizēts taustiņu kopums (piemēram, datoram, telefona aparātam).
     Taustiņš — klaviatūras, tastatūras elements: neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
     Poga — piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
     Savukārt definīcijas no LZA TK ITTEA terminu datubāzes vairāk līdzinās diezgan haotiskam aprakstam. Turklāt man nepatīk, ka, lai gan tā ir Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija, aprakstos viss grozās gandrīz tikai ap pliku datoru.
     Tastatūra — datora ievadierīce, ko izmanto, lai ar noteiktā veidā izvietotu taustiņu palīdzību ievadītu datorā programmas un datus, kā arī veiktu noteiktas datora vadības funkcijas.
     Taustiņš — tastatūras konstruktīvs elements, kuru nospiežot, tiek ģenerēts atbilstošās rakstzīmes kods vai iniciēta attiecīgās datora ierīces darbība.
     Poga — fizikāli poga parasti ir kādas norādītājierīces (piemēram, peles) konstruktīvs elements vai arī tā tiek imitēta displeja ekrānā (ikona). Imitētu pogu «nospiež», pārvietojot uz to kursoru un klikšķinot peli.
     Un vēl man patiktu, ja grozāmajām un piespiežamajām pogām būtu katrai savs skaidrs nosaukums, jo ne vienmēr grozāmo pogu var nosaukt par regulatoru un piespiežamo — par slēdzi.

Daudz ko apskatīt un aptaustīt

Sen nav bijuši skaistie Kalahari šakāļi, vai ne?

Liela tulkošanas priekšrocība salīdzinājumā ar rediģēšanu, ka nav stundām jāanalizē autora vai tulkotāja teikumu konstrukcija, lai izprastu pieturzīmju lietošanu, bet var uzreiz veidot tādas teikuma konstrukcijas, par kuru pareizu pierakstu nav šaubu. Nu un jo dižāks aktieris, jo vairāk štampu. Bet tad pārtulkoju uzrakstu «With lots of things to see and touch!» ar virsrakstā minēto frāzi un aizdomājos: kā tad ir — komatu vajag vai nevag?
     Aina Blinkena «Latviešu interpunkcijā» ir stingra — komats ir jāliek, bet piebilst: «Līdzšinējā praksē šādas nenoteiksmes konstrukcijas parasti ar komatiem nav atdalītas; acīmredzot darbības vārda nenoteiksmes un vietniekvārda savienojums ticis uztverts kā viena semantiska vienība.. (.. maz ko redzēt = maz redzama, maz redzēšanai).» (Paldies, Pēter, par palīdzību!)
     Latviešu valodas aģentūras konsultantes atbildēja: «Jūsu minētajā teikumā komatu aiz daudz var likt un var nelikt, tas ir robežgadījums, taču mēs komatu liktu.» Pārsteidzoši, cik izsmeļoši atbild speciālisti, kas brīvprātīgi iesaistās manu problēmu risināšanā, un cik strupi un bez pamatojuma atbild anonīmās konsultantes, kam tas ir darba pienākums.
     Taču es vēl nelikos mierā, jo man joprojām šķita, ka ir jābūt kādam skaidrākam un vienkāršākam pamatojumam, kāpēc komatu nevajag. Un valodnieks Aldis Lauzis man tādu sniedza: «Nē, komats starp daudz un ko nav liekams, jo daudz ko ir divvārdu vietniekvārda daudz kas akuzatīvs (dažkārt raksta arī daudzkas, daudzko utt.).» (Arī liels paldies par atsaucību!)
     Kad tā pasaka, viss nostājas savās vietās. Tas ir sevišķi uzskatāmi, ja manu tulkojumu papildina ar darbības vārdu «var» (var daudz ko apskatīt un aptaustīt) un vietniekvārdu aizstāj ar citu (var visu apskatīt un aptaustīt). Tezaurs.lv LLVV šķirklī kas tādu piemēru bez komatiem ir daudz.

Sīkāka informācija

Okavango delta

Pēkšņi pamanīju izteikumus, ka «sīkāka informācija» mēs lietojam tāpēc, ka angliski ir «more detailed information». Latviski esot «precīzāka informācija». Tā ir valodu noplicinoša nozīmju nonivelēšana. Lūk, definīcijas no LLVV.
     Sīks — tāds, kas ietver, atspoguļo daudzus, visus (kā) faktus, sniedz detalizētu informāciju (par kādu norisi, parādību).
     Precīzs — tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.); tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piemēram, par tekstu, tā elementiem).
     Ielūkojos arī periodika.lv pirmskara atbildēs uz vaicājumu. Tur ir sīkāk apskatītas sīkākās īpatnības, iztirzāti sīkākie jautājumi, sniegti sīkāki paskaidrojumi, sīkāk izstrādā, sīkāk un konkrētāk pārrunā, sīkāk runā, sīkāk ieskatās, sīkāk iepazīstas, sīkāk zina, sīkākas ziņas, sīkāki aizrādījumi, sīkāka izmeklēšana, sīkāks pārskats, sīkāka analīze, sīkāki norādījumi un tā tālāk, kā arī pat sīkāka informācija, ko nemaz necerēju ieraudzīt, jo man šķita, ka tieši vārda «informācija» bieža lietošana ir jauno laiku iezīme.

Alus darīšana, nevis darināšana

Nksai ieplaka Botsvānā

Es nesaprotu, kas pēdējā laikā ir noticis ar dažiem alkoholiskajiem dzērieniem un pārtikas produktiem: kāpēc tos sākuši darināt, nevis darīt.
     Darināt — veicot noteiktas darbības, ar noteiktiem paņēmieniem veidot (priekšmetu); gatavot, taisīt.
     Darīt — gatavot (parasti alu); gatavot (pārtikas produktus).
     Tomēr nav redzēts, ka kāds rakstītu «alus darinātava», vienmēr ir «alus darītava». Turklāt, ja grib būt pavisam precīzs, slavenās senās viskija darītavas ir jāsauc par viskija dedzinātavām.
     Dedzinātava — vieta, arī neliels uzņēmums, kur ar pārtvaici iegūst, piemēram, spirtu, darvu.
     Jau nopriecājos, ka vārdnīcās nav «brūvētavas», bet tad paguglēju. Izrādās, kafiju pie mums iegūst tieši tur, lai gan vārdnīcas saka: brūvēt — gatavot (parasti alkoholisku dzērienu). Un vieta, kur tas notiek, ir brūzis — alus darītava; spirta dedzinātava.
     Bet nu vāciskās izcelsmes dēļ es no brūvlietām vispār atturos.

«Es sēdu ar domām par tevi»

Bangkoka

Labprātīgā piespiedu kārtā izrediģēju kārtējo viktorīnu. To ir sastādījis pēc Latvijas mērauklas gluži vai profesionālis, kam pat ir iznākušas grāmatas šajā jomā, tāpēc liels bija mans izbrīns, kad konstatēju, ka, piemēram, jautājumi par latviešu senvārdiem ir ņemti nevis, piemēram, no Senvārdu vārdnīcas, kur, protams, arī var būt kļūdas, bet gan no kāda izklaides portāla ilustrētā kvazifaktu saraksta, kur lasītāji jau komentāros ir norādījuši uz kļūdām, taču šie norādījumi jautājumos nav ņemti vērā. To arī var saprast, jo dažos komentāros tiek tiražētas atkal jaunas kļūdas.
     Lika man atcerēties dziļos laukos pavadīto bērnību, kad es aizrautīgi lasīju Artura Lielā romānus cerībā no piecām zemsvītras piezīmēm iemācīties portugāļu valodu. Nu labi, man bija kādi desmit divpadsmit gadi, bet izrādās, ir ļaudis, kas šādi rīkojas visu mūžu. Piemēram, uz jautājumu, kas ir kalvas, tiek pieprasīta pareizā atbilde «akmeņu krāvumi», jo Kaltenes kalvas taču ir tieši tas, vai ne? Vai vēl bērnišķīgāka pieeja vispār ir iespējama?!
     Jā, ir! Kāds cits klients gribēja savu ražojumu papildināt ar «fun facts» (tā arī atrakstīja), kas ir ņemti no… citiem «fun facts» sarakstiem internetā, kur to teksts jau ir pielāgots konkrētā saraksta mērķim, nevis no oriģinālajām grāmatām un rakstiem, kur šie fakti ir minēti, kas arī ir pieejami internetā. Nemaz nerunājot par to, ka katram pašam ir pieejama «Google» tieši tāpat kā tāda saraksta sastādītājam.

Rīgas dome nav izņēmums

Degunragputns Kasanē, Botsvānā

Protams, gramatika pirmām kārtām ir vienošanās. Savukārt pašvaldību vēlēšanas apliecināja, ka latviešu valodā nav izdevies vienoties par to, kurus vārdus tiešajos nosaukumos rakstīt ar lielo burtu. Īpašie viltnieki to risina vienkārši — raksta tikai ar majuskuļiem jeb versāļiem, taču citi ir spiesti atklāt savu izvēli. Bet ko izvēlēties?
     Kaut kā ir iegājies, ka gandrīz nav domstarpību par trīsvārdīgu tiešo nosaukumu rakstību: ievadītājvārdu (visbiežāk tas ir vietvārds) raksta ar lielo sākumburtu, diferencētājvārdu arī ar lielo, bet nomenklatūras vārdu ar mazo. Šaubas rodas, kad ir jāpieraksta divvārdīgs nosaukums. Taču arī tas patiesībā nav grūti. Visbiežāk ir tā, ka sakrīt ievadītājvārds (vietvārds) un diferencētājvārds. Tā ir, piemēram, nosaukumā «Rīgas dome». Nē, divu atsevišķu sākumvārdu trūkums nepadara nomenklatūras vārdu «dome» par īpašvārdu. Šāds risinājums var ienākt prātā tikai tad, ja dzīvo virsrakstu līmenī un reāli šie nosaukumi nekad nav jālieto. Citādi uzreiz ir skaidrs, ka, turpinot kaut kādu saistītu tekstu par, piemēram, Rīgas domi, jūs nevēlēsities rakstīt, piemēram, «Rīgas Dome sapulcējās uz kārtējo sēdi. Lai gan domnieki apsprieda šo priekšlikumu, galīgo lēmumu Dome nepieņēma.»

Kas un kurš

Es Austrālijā uz Kērnsas apkārtnes fona

Laikam ne man vienai ļaudis uzmācas ar aizrādījumiem, ka, runājot par dzīvām būtnēm, palīgteikums ir jāievada ar kurš, nevis kas. Inta Freimane grāmatā «Valodas kultūra teorētiskā skatījumā» arī ir pieminējusi kurš pārdaudzuma problēmu.

Pastāv nosacījumi arī attieksmes vietniekvārdu kas un kurš lietošanā palīgteikumu ievadījumā. Galvenais nosacījums pašreiz, ka kurš ir lietojams tikai tad, ja kas var radīt pārpratumus.

     Kā zināms, krievu valodā ir что un кто, kas acīmredzot noteic sākumā minēto vēlmi šķirot pasauli būtnēs un priekšmetos (одушевленный и неодушевленный предмет).
     Brigitas un Laimdota Ceplīšu «Latviešu valodas praktiskajā gramatikā» teikts, ka, lietojot kas un kurš teikumos, kuros ir vairāki palīgteikumi, ir jāievēro vēl divi nosacījumi:
     1) ja saliktā teikumā visi palīgteikumi attiecas uz vienu un to pašu vārdu, tie visi ievadāmi vai nu ar kas, vai ar kurš;
     2) ja katrs palīgteikums ir saistīts ar citu vārdu, pamīšus jālieto kas un kurš, lai ir saprotams, ka sākas jauns pakārtojums.

Hanss Lipershejs

Krāšņvārna. Pilanesberga Dienvidāfrikā

Lai nebūtu jāizgudro ritenis, internetā meklēju teleskopa uzbūvi latviski, bet atradu, ka, pat par spīti atsevišķai nodaļai «Izruna» angļu Vikipēdijas šķirklī Hans Lippershey, latviski visur (pat «Lielvārda» dabaszinību mācību grāmatā 4. klasei) ir nepareizi rakstīts Liperšejs. Smieklīgi, ka vienīgā vieta, kur šis uzvārds bija uzrakstīts pareizi, tas ir, Lipershejs, bija kaut kāds muļķīgs kvazisvarīgu faktu saraksts Delfi.lv sadaļā «Izklaide».

Kad ļoti vajag atšķirt sakāmvārdus no parunām,

Degunradzis uz putniņa fona Botsvānā

bet ir pieejams tikai viss plašais internets, nevis tieši 4. klases mācību grāmata, kur, pēc tā paša interneta ziņām, tas ir skaidri aprakstīts.
     LLVV parunas un sakāmvārda nozīme ir aprakstīta pārāk miglaini, lai es no šiem aprakstiem spētu skaidri atšķirt, kas ir kas.
     Sakāmvārds (folk.) ir tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
     Paruna (folk.) ir tautā izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver kāda objekta, darbības norises vai apstākļu raksturojumu.
     Turklāt interesanti, ka parunai otrā nozīme ir norādīta sakāmvārds, bet sakāmvārdam nav otrās nozīmes. Tāpat mulsina norāde (folk.). Kā tad ar izteicieniem, kuru autorība tiek piedēvēta konkrētām personām, bet kas ir folklorizējušies? Nu varbūt smalkākie citāti no «Limuzīna Jāņu nakts krāsā» vēl nav ne sakāmvārdi, ne parunas, taču, piemēram, «Kad esi Romā, dari kā romieši» tomēr nebūtu pareizi saukt par itāliešu teicienu, vai ne?

Pārtikas produktu marķējuma nebeidzamais stāsts

Kalahari šakālis uz putniņu fona

Reiz sensenos laikos, kad pārtikas tehnoloģu valoda kārtējo reizi bija uzvarējusi latviešu valodas gramatiku, es nolēmu, ka jāmaina taktika — ir jānogaida, kad etiķešu tekstus vairs nesacerēs speciālistes, kas mācījušās no grāmatām krievu valodā, un problēma atrisināsies pati no sevis.
     Taču drīz vien izrādījās, ka es ar savu taktiku dzīvoju iedomātu apdraudējumu pasaulē un ļaunais vējš pūš pavisam no citas puses, nevis no senilām grāmatām, proti, es ieskatījos Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un uzzināju, ka vairākas muļķības, ko es nesekmīgi cenšos izskaust no pārtikas produktu marķējuma, nāk tieši no šīs regulas. Lūk, daži piemēri.
     Tieši šajā regulā norāda uzturvielu daudzumu nevis porcijā vai 100 gramos produkta, bet gan uz porciju un uz 100 g.
     Tieši šeit mudina rakstīt nevis, ka produktā ir mazliet kaut kā, bet gan, ka tas satur nelielu daudzumu kaut kā.
     No šejienes nāk formula (8 400 kJ vai 2 000 kcal), lai gan ir izteikta viena enerģētiskā vērtība — tātad (8 400 kJ jeb 2 000 kcal).

Vai competence ir ‘māka’?

Balī, Balī kalnos laikapstākļi nelutina

Īsi sakot, competence un competency ir tulkotāja viltusdraugi.
     LZA Terminoloģijas komisija ir atzinusi, ka termins kompetence latviešu valodā ir lietojams vienskaitļa [izcēlums mans] formā un tā jēdzieniskais saturs ir atspoguļots «Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā» divās nozīmēs:
     1) nepieciešamās zināšanas, profesionālā pieredze, izpratne kādā noteiktā jomā, jautājumā un prasme zināšanas un pieredzi izmantot konkrētā darbībā; personas (darbinieka) kompetenci vērtē apkārtējie, sadarbības partneri un sabiedrība;
     2) piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā), pilnvaru kopums; sfēra, par ko ir uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jomā.
     Savukārt angļu competence var būt kompetence; spēja; statuss; lietpratība; pieredze; erudīcija; speciālas zināšanas; autoritāte (speciālists); pilnvaru apjoms; spējas, kā arī pārticība, turība un piekritība, taču tas vēl nav viss — dažkārt ir domāta vienkārši prasme vai māka.
     Un te nu sākas stāstiņa skumjā daļa. Tā kā ar prasmi parasti tulko skill, competence prasmes nozīmē gribētos tulkot ar citu vārdu, bet dzīve tam sīvi pretojas. Lūk, pāris piemēru.
     Eiropas Pieaugušo izglītības glosārijā competence ir kompetence un key competences ir pamatprasmes. Turpat tālāk low skilled ir mazprasmīgs.
     Jau citētajā LZA Terminoloģijas komisijas lēmumā Nr. 84 ir teikts arī šis: «Raksturojot izglītības procesā iegūstamos studiju rezultātus, angļu valodas frāze knowledge, skills and competences latviski ir atveidojama ar zināšanas, iemaņas un prasmes.»
     Māka (praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai); prasme) būtu jauks vārds (AkadTerm datubāzē ir tikai trīs mākas, Vingrošanas vārdnīcā tā ir tulkota ar skill :)), bet LLVV ir norādīts, ka arī māka parasti ir lietojama vienskaitlī, tātad man nevar piemist ne vien kādas noteiktas piecas kompetences, bet arī mākas. Nekas cits nenāk prātā, kā dažādas spējas. :( Tā ka prātīgāka tomēr šķiet mākas gan vienskaitļa, gan daudzskaitļa formu lietošanas paplašināšana.

Icon = piktogramma, iconic = leģendārs / kulta, kultisks

Nu, lūk, un šis ir leģendārais Sossusvlejas skats Namībijā

Vārdam ikona latviešu valodā ir divas nozīmes: 1) reliģiska satura glezna, ko pareizticīgajā reliģijā izmanto par pielūgsmes objektu; 2) ilustratīvs objekta vai funkcijas attēlojums displeja ekrānā. Savukārt stilizēts attēls vai zīmējums, ko izmanto par rakstzīmi, ir piktogramma. Tātad pēdējam nozīme neaprobežojas ar ekrāniem.
     Bet ierosinājumu iconic atveidei latviski esmu aizguvusi no kāda nezināma kolēģa, kura darbs tika atsūtīts rediģēšanai. Ar iconic (very famous or popular, especially being considered to represent particular opinions or a particular time) ir pilni reklāmas materiāli, bieži vien līdzās tiem pašiem famous un popular, tāpēc arī latviski var būt vajadzīgs vēl kāds pacilājošs vārds, ja grib tulkot to, kas ir, nevis jau sākt atņemt maizi tekstu sastādītājiem. Paldies par ieteikumu! Galvenais, lai oriģinālā blakus nav vēl arī legendary. :) Ja tomēr ir, vērts paskatīties, vai varbūt var lietot kulta vai kultisks — īpaši, ja ir runa par priekšmetiem, filmām, personām vai parādībām, kas ieguvušas īpašu statusu noteiktā laikā vai sabiedrībā.