Vai lietvārds kolektīvs ir padomju okupācijas palieka

Nē, nav.

     Latviešu valodā ir iesakņojušies vairāki internacionālismi — piemēram, kolekcija, kolektors, kolokvijs, kolēģis —, kuri cēlušies no latīņu valodas un sākas ar latīņu priedēkli com- (no cum ‘kopā ar’), kam pirms saknes sākuma l- asimilējas beigu -m, veidojot dubultu l (com- + l- → col-l-), kas diemžēl latviešu valodā vairs neatspoguļojas. Laikam kolhozu trauma latviešiem ir tik dziļa, ka viens no šādiem internacionālismiem, proti, kolektīvs, tiek akli skausts. Tas tiek pamatots ar apgalvojumiem, ka kolektīvs ir īpašības vārds, nevis lietvārds un ka pirms padomju okupācijas lietvārds kolektīvs rakstu valodā gandrīz neesot bijis sastopams. Nekas no tā nav taisnība.
     Īpašības vārds kolektīvs ir substantivizējies vairākās valodās, tostarp vācu (ein Kollektiv), franču (un collectif) un angļu (a collective) valodā. Arī latviešu valodā tas ir substantivizējies krietni pirms 1940. gada.

     1933. gadā izdotajā Latviešu konversācijas vārdnīcas 67. burtnīcā ir divi šķirkļi kollektīvs — atsevišķi īpašības vārdam un lietvārdam.
     Turklāt kollektīvs meklēšanas rezultāti Gramatas.lndb.lv liecina, ka šis vārds tika samērā plaši lietots un nebūt netika uzskatīts par sociālistu īpašumu.

     Tiesa, kollektīvs atradumu vidū ir arī īpašības vārds, tomēr netrūkst pašdarbības (jā, arī tas nav padomijas izgudrojums), strādnieku, direkcijas, mākslinieciskā un kurpnieku darbnīcas kollektīva, kollektīva radītas sistēmas, kollektīva locekļu, pienākumu skolas kollektīvā vai dzīvē, kollektīva jeb draudzes, «salasīties lielākos vai mazākos kollektīvos», pretnostatījumu «persona vai kollektīvs», «kollektīvs, bet ne indivīds», «atsevišķi strādnieki, bet ne viss kollektīvs», «īpatņa un kopības (kollektīva) dzīvē», «fiziska persona, vai arī kollektīvs».
     Lietvārda kolektīvs nozīmi ‘personu kopums, ko vieno kopīga darbība, mērķis vai institucionāla piederība’ tieši neizsaka neviens no vārdiem grupa, kopa, komanda, personāls, darbinieki, ar kuriem tas parasti tiek aizstāts tulkojumos. Faktiski sabiedrība valodas politizācijai upurē precīzu terminu. Pret to ir iebilduši Ojārs Bušs 2016. gadā izdotajā 11. rakstu krājumā «Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi»: «kolektīvs (..) šis vārds gan lietojams arī mūsdienās, taču aprakstāmā laika valodai raksturīgs attiecīgo vārdlietojumu pārdaudzums», kā arī Dite Liepa 2018. gada 3. jūlija publikācijā laikrakstā «LA»: «Tāpēc vien, ka kolhozs ir sovetisms jeb padomisms — padomju laiku un reāliju raksturojošs jēdziens, par tādu nav uzskatāms pats vārds kolektīvs.»
     Rodas iespaids, ka vienīgā valoda, kuru latvieši patiešām prot, ir krievu valoda, kas tad arī tiek izmantota par latviešu valodas mēru. Ja mēs būtu pārliecināti par savas valodas pašvērtību, mēs no tās nemestu ārā okupantu apsūkātus, bet vajadzīgus vārdus.

Baznīca un… baznīca

Iksī izlasīju, ka latviski ir izdota T. E. Vudsa grāmata «How the Catholic Church Built Western Civilization». Pēc latviskā nosaukuma vien jau esmu spiesta apšaubīt, vai tulkojums ir izdevies, un arī redakcionālās izvēles, kas pašas par sevi nav kļūdas, liek kļūt piesardzīgai.

     Par redakcionālu izvēli var uzskatīt amerikanizēto autora vārda pierakstu. Kā zināms, latviešu valodā priekšvārdus nesaīsina pa vienam — vai nu visus, vai nevienu. Tātad latviski autora vārds ir Tomass Ernests Vudss. Digitālajos mēdekļos viņš parakstās vienkārši Toms Vudss.
     Par redakcionālu izvēli var uzskatīt saīsinājuma Ph. D. pievienošanu autora vārdam, lai gan oriģinālā tā nav, tomēr neielikt saistīto atstarpi starp Ph. un D. jau ir kļūda.
     Un par redakcionālu izvēli noteikti nevar uzskatīt vārdkopas katoliskā Baznīca lietošanu — tas vienkārši ir nepareizi.
     Kas ir baznīca? Latviešu konversācijas vārdnīcā ir teikts, ka sākotnējā nozīmē baznīca ir ‘kristīgo sapulce, sapulces vieta, vēlāk draudze’. Latviešu etimoloģijas vārdnīcā Konstantīns Karulis raksta, ka latviešu valodā vārds baznīca, iespējams, ir aizgūts no senkrievu apvidvārda бозьница un baltkrievu valodā бажнiца ir ‘plaukts ar ikonām; lūgšanas nams’. Tādējādi Latviešu literārās valodas vārdnīcā lietvārdam baznīca ir dotas trīs laika garam atbilstošas nozīmes, no kurām ‘sapulces vietas’ nozīme ir pirmā: 1) kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne; 2) vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un kultu; 3) valstī pastāvošo reliģisko institūtu kopums.*
     Nu tad lūk, lai cik un kādas nozīmes būtu vārdam, latviešu valodā tās nenošķir ar lielā sākumburta lietošanu, tas ir, gan tad, kad ir runa par ēku, gan arī tad, kad ir runa par organizāciju, vārdu baznīca vienādi raksta ar mazo sākumburtu. Vēl vairāk — īpašvārdiskos institūciju nosaukumos vārds baznīca ir tā saucamais nomenklatūras vārds, proti, sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību, un tas parasti tiek rakstīts ar mazo sākumburtu.
     Ar īpašības vārda katoliskā neiederību šajā kontekstā viss ir tieši tikpat vienkārši: baznīca ir nevis ‘saistīta ar katolicismu, tam raksturīga’, bet gan ticīgo, šajā gadījumā — katoļu, organizācija.
     Ir nu gan laiki pienākuši, kad par šādām ābeces patiesībām vispār ir jārunā.

* Tezaurs.lv šīm trim nozīmēm ir pievienota vēl ceturtā — sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsa ‘skola’. Ne bez izbrīna konstatēju, ka Tezaurs.lv šķirklī skola vārda pirmajai nozīmei ‘mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde’ ir minēti divi sinonīmi — baznīca un skolasnams. Man šķiet, ka vārdnīcas sastādītāji ir sapinušies meistarībā, jo nekur citur neatradu, praksē neesmu saskārusies un arī abos šķirkļos nebija piemēru, ka šie vārdi kādā valodas slānī būtu savstarpēji aizstājami.

Personisks un… personisks

Jaunajā gramatikas grāmatā ir rakstīts, ka mūsdienu latviešu valodā bieži veidojas īpašības vārdu pāri ar piedēkli -isk- un -īg-, kas ir semantiski tuvi, tomēr izsaka dažādas nozīmju nianses. Ar -isk- darinātie īpašības vārdi izsaka atbilstību kādai vispārinātai pazīmei, tam, kas ir raksturīgs ar motivētājvārdu nosauktajai personai, būtnei vai priekšmetam. Savukārt atvasinājumi ar piedēkli -īg- apzīmē no motivētājvārda nozīmes abstrahētu aktīvu īpašību. Aldis Lauzis iksī ir devis skaidrojošu piemēru: «Dzejolis, kas dziļi atklāj autora personību, ir personīgs. Dzejolis, kas ir Jāņa paša rakstīts, ir Jāņa personisks dzejolis.»

     Manā uztverē šī robežšķirtne ir visai netverama. Šķiet, tikpat apjukuši ir bijuši arī Latviešu literārās valodas vārdnīcas sastādītāji, kuri īpašības vārdiem personīgs un personisks ir piešķīruši katram pa trim nozīmēm, kas faktiski pārklājas.
     Jau 1965. gadā izdotajā pašā pirmajā «Latviešu valodas kultūras jautājumu» laidienā Mērija Saule-Sleine secina: «Formas personisks un personīgs tātad jau senāk lietoja un vēl joprojām lieto nediferencēti, turklāt praktiski šo abu formu nozīmju šķiršanai kaut cik liela svara nebūtu. Mūsdienu latviešu literārās valodas attīstības gaita apliecina, ka forma personisks kļuvusi par dominējošu.»
     Tāpat grāmatā «Valodas kultūra teorētiskā skatījumā» (1993) Inta Freimane raksta: «Paronīmi, kam zudusi nozīmes atšķirība, kļūst par variantiem, no kuriem viens ir uzvarējis, bet otrs pamazām zūd. Piemēram, pašreiz ir tendence zust vārdam personīgs, atdodot vietu otram — personisks, to sāk lietot visos gadījumos.»
     Tā kā pašlaik populārākajās latviešu valodas skaidrojošajās vārdnīcās dotās abu formu nozīmes joprojām faktiski pārklājas, katrs autors intuitīvi izvēlas viņaprāt piemērotāko un robeža starp personisks un personīgs turpina kļūt arvien netveramāka.

PS. Tie, kam autoritāte ir Jānis Endzelīns, ziniet: Mērija Saule-Sleine apgalvo, ka viņš ir lietojis tikai īpašības vārdu personisks.

Jaunvārdi Eduarda Ozoliņa Vāciski–latviskā vārdnīcā

Tālāk esmu izkonspektējusi Ojāra Buša rakstu «Eduarda Ozoliņa «Vāciski–latviskā vārdnīcā» iekļautie Jāņa Endzelīna un citu autoru jaunvārdi», kas publicēts Latviešu valodas institūta žurnāla «Linguistica Lettica» 2000. gadā izdotajā 7. numurā. Kā jau norādījis pats raksta autors, «neieviesušos jaunvārdus varbūt būtu vērts laiku pa laikam pārlūkot valodas bagātināšanas nolūkos, jo dažs labs vai patiesībā pat itin daudzi no šiem vārdiem varētu pietiekami organiski iekļauties arī mūsdienu latviešu valodas sistēmā.»

Ojārs Bušs: «Šī vārdnīca ir ūnikāla ar to, ka tajā ir marķēti gan jaunvārdi vispār, gan tieši J. Endzelīna jaunvārdi, līdz ar to šo materiālu var apzināt un analizēt.» Jaunvārdi ir apzīmēti ar zvaigznīti, piemēram, die Tantieme — tantjēma, atalga*, J. Endzelīna piedāvātie vārdi vēl īpaši marķēti ar zvaigznīti un burtu E., piemēram, die Markthalle — tirgus nojume (talpa* E.).
     Latviešu valodas sistēmā tā arī nav iekļāvušies, piemēram, vārdi lidenis (lidmašīna) un bezsamanīgs — bewusstlos. Savulaik jaunvārdi bija arī mūsdienu latviešu valodā vairs nelietojamie svešvārdi, piemēram, eksāminands — der Examinand, hairētiķis — der Ketzer, hairezija — die Ketzerei.
     Altertümlich — senāds, senatnīgs, senisks, senīgs.
     No aptuveni 85 vārdnīcā iekļautajiem J. Endzelīna piedāvātajiem jaunvārdiem mūsdienu latviešu valodā stabili tiek lietoti kādi 15, piemēram, dotumi, iznirelis, jutoņa, stirnāzis, klātiene, filozofijas termins ira. Trīs no šiem 15 jaunvārdiem darināti ar izskaņu -ība (izcilība, labestība, kādība), divi — ar izskaņu -(e)klis (skuveklis, šķirklis). Aptuveni 65 no jaunvārdiem, kas E. Ozoliņa vārdnīcā marķēti ar * E., tā arī nav ieviesušies, piemēram, norisenis — darbības vārds; jūksme — die Manier, ieradums, paņēmiens, veids; aizstāklis — der Lückenbüßer, izpalīgs, arī surogāts.
     Vārdnīcā ir aptuveno 240 citu autoru jaunvārdu. No tiem mūsdienu latviešu valodā lieto ap 90 vārdu, piemēram, aizbāznis, kopaina, rūpals, uzsvārcis, stieple, tepe, secība, skadrums, vispārība, kārtula, saldkāre. Savukārt no aptuveni 150 laika pārbaudi neizturējušajiem citu autoru jaunvārdiem var minēt strūklene — strūklaka; atlēktne — das Sprungbrett, lecamais dēlis (mūsdienās — tramplīns); pulksteņnieks — der Urmacher, pulksteņu taisītājs; aizlaidnis — der Schieber, aizbīdnis; veiklinieks — burvju mākslinieks; čukstis — suflieris; mēmis — statists (taču šķietamais antonīms balsonis piedāvāts nevis ar nozīmi ‘solists’, bet gan ‘kamertonis’).
     Pārlūkojot visus šajā vārdnīcā atrodamos neieviesušos jaunvārdus no vārdveidošanas jeb vārddarināšanas viedokļa, var izdalīt divas nelielas grupiņas, kas tā arī palikušas pilnīgi nepieņemtas, nespējot deleģēt nevienu vārdu mūsdienu latviešu valodai. Pirmajā no tām ietilpst jaunvārdi, kuros kaut kādā veidā izmantoti leišu valodas elementi: dirbtuve — das Atelier, mākslinieka darbnīca; talpa — die Halle, liela zāle; blaivs — nüchtern; vienpilietis — der Mitbürger. Otra latviešu valodas runātāju pilnīgi atraidītā jaunvārdu minigrupiņa sastāv no diviem īpašības vārdiem ar izskaņu -ojs: purpurojs — purpurrot, ‘sarkans kā purpurs’ un sidrabojs — silberweiß, ‘balts kā sidrabs’.
     Starp abām lielajām grupām, t. i., latviešu valodas pieņemtajiem un nepieņemtajiem jaunvārdiem, no vārddarināšanas viedokļa nav radikālu atšķirību (izņemot atvasinājumus ar -ojs). Var secināt, ka vārddarināšanas formanta izvēlei nav bijusi būtiska nozīme jaunvārda dzīvotspējas noteikšanā. Cita starpā par to liecina vārdu pāri, ko veido analoģiski darināti un arī fonētiski ļoti tuvi jaunvārdi, no kuriem ieviesies tomēr tikai viens, piemēram, sauklis < saukt un jauklis < jaukt: sauklis (ar nozīmi ‘lozungs’) ir kļuvis par itin bieži lietotu vārdu, turpretī vārdam jauklis paredzētajā nozīmē tagad lieto citu atvasinājumu — jauktenis.
     Valodas nepieņemto jaunvārdu vidū visbiežāk sastopami nevis īpatnējākie darinājumi, bet vārdi, kas veidoti, izmantojot valodā visproduktīvākos formantus, piemēram, piedēkli -īb-: neizšķirtība — die Unentschiedenheit, nepeļamība — die Untadelhaftigkeit, nevietība — die Ungehörigkeit, nelīdzība — die Unähnlichkeit, sprindzība — die Spannung, karalība — das Königtum, māsība — die Schwesterschaft, māklība — die Gelehrsamkeit, režģība — die Kompliziertheit. Jaunvārda liktenī galvenā nozīme acīmredzot ir nevis šī vārda lingvistiskajai kvalitātei, bet gan dažādiem psiholoģiskiem faktoriem un arī nejaušībām.
     Vēl daži piemēri no J. Endzelīna darinājumiem: brīvgaris — brīvdomātājs, kūdīgs — aufwieglerisch, notāle — der Hintergrund, sekns — konsekvents (un seknība — konsekvence), nosimte — procents. Un no citu autoru veidojumiem: atlēkme — atavisms, celtuvis — lifts, diegums — brošūra, divotnis — dublikāts, saldcepis — konditors, piederas — armatūra, vidot — vermitteln, atelpis — trepju laukumiņš.

Par elektrotehnikas terminu darināšanu

Tālāk esmu izkonspektējusi Valentīnas Skujiņas rakstu «Terminu modeļi J. Endzelīna caurlūkotajā elektrotehnikas vārdnīcā», kas publicēts Latviešu valodas institūta žurnāla «Linguistica Lettica» 1999. gadā izdotajā 4. numurā. Lai arī tajā ir pieļautas rupjas kļūdas, piemēram, attiecībā uz vārdu caurgaismošana un izgaismošana nozīmi tolaik un tagad, terminu darināšana nepārtraukti turpinās, tāpēc raksts ir ļoti pamācošs no vispārīgo principu viedokļa, kas gan, manuprāt, arī ne vienmēr ir pareizi, piemēram, rīku un ierīču nosaukumu darināšana ar latviskajām darītājvārdu izskaņām.

Par J. Endzelīna jaunvārdiem ir atzīti agrīnība un vēlīnība, dīdzība, nodarbinātība, nodrose, noturība, piekritība, klātiene un projiene, citesme, citveidība, darbietilpība, karstumizturība, sarkankvēle, ziemcietība un daudzi citi.
     Skujiņa aplūko 1939. gadā izdoto Vāciski–latvisko elektrotehnisko vārdnīcu. Lielākā daļa tajā atrodamo terminu ir gluži mūsdienīga: apgaismošana, iedzītnis, rimšana, spiediens, asknaibles, atbalsttapa, borskābe, uztvērējstacija, augstfrekvences krāsns, lieces moments, slodzes raksturojums.
     Lieliskus terminus var atvasināt no darbības vārdiem, pievienojot galotni -e, piemēram, dzese (dzeses virsma), kāpe (virves kāpe), vilce (enkura vilces spēks), nokare (vadu nokare), iedarbe jeb iedirbe (tagad iedarbināšana), ja iedarbina ar roku, atšķirībā no piedzenes (tagad piedziņa), ja iedarbina ar elektrību, arī izklaide (enerģijas izklaide ­— tagad izkliede), piepūle (stieples piepūle ­— tagad spriegojums), nostāde (nostādes instruments), apkure (tagad apsilde), atpilde (tagad izlāde), iededze (iededzes zīme ­— tagad degzīme).
     Retāk atvasinājumiem no darbības vārdiem tiek pievienotas galotnes -is un -a, piemēram, turis, sedzis (‘stikla vāks’), slēdzis; mirdza jeb mirga (mirdzas atpildiņš ­— tagad mirdzizlāde), izdegas (tagad izdedži), atspurga (‘atdalījusies šķiedra’ — sal. atskabarga un spurgala).
     Šādi atvasinātu terminu raksturīga sastāvdaļa ir priedēklis.
     No darbības vārdiem daudzi termini ir atvasināti ar piedēkli -n-, piemēram, vītne, pamatne, celtnis, spraudnis (arī uzspraudnis), izlaidnis (vārpstas izlaidnis), tītnis (stieples tītnis — tagad tinums).

Citzemju vietvārdu tulkojamība

latviešu valodā ir daudz lielāka nekā pieņemts uzskatīt. Galvenokārt to nosaka divi faktori: attiecīgos vietvārdus tulko arī citās valodās, turklāt bieži ir īpašvārdiskoti citvalodu sugasvārdi un īpašības vārdi, kam ir tiešas atbilsmes latviešu valodā un kuru pārtulkošana pati par sevi veido noteiktu priekšstatu par objektu. Citādi mums pēc tumsoņu ieviestās Kotdivuāras parauga būtu jāraksta arī Junaitidkingdema. Bet nu konsekvenci tulkošanā/netulkošanā nemeklējiet — tās tur nav vispār. Tālāk ir apkopoti mani novērojumi, kas tad tiek tulkots. Netulkošanas nosacījumi un priekšrocības vispār netiek aplūkotas — tas ir biežāk izmantotais risinājums, kam reklāma nav vajadzīga.

     Daiļliteratūrā un dažkārt publicistikā mākslinieciskos nolūkos var tulkot jebkuru vietvārdu, ja tam ir nozīme, ko var tieši pārtulkot latviski. Taču redaktori un korektori jūs ne vienmēr sapratīs. Piemēram, mani nesaprata — kādā autobiogrāfiskā aprakstā Martha’s Vineyard es speciāli pārtulkoju Martas Vīndārzs, lai iekļautu to latviešu tekstā un uzsvērtu, ka šai amerikānietei tas ir kaut kas ikdienišķs, parasts, turklāt no konteksta ļoti labi varēja saprast, kas ar to domāts, bet kāds redakcijā nesnauda un pārtaisīja to par Martasvinjardu.
     Tiek pilnīgi tulkoti vietvārdi, kam ir konkrēta nozīme, ko var tieši pārtulkot latviski, piemēram, Apvienotā Karaliste, Apvienotie Arābu Emirāti, ASV Mazās Aizjūras Salas, Melnkalne, Ziloņkaula Krasts, Aizkrāces, Ugunszeme. Pēc Lapzemes parauga šajā grupā vajadzētu ietilpt arī Tajzemei. Protams, ir arī neveiksmīgi darinājumi. Par tādu uzskatāma grāmatā «Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā» minētā Дике Поле atbilsme Tukšā Stepe. Kā jau iepriekš norādīts, tulkojumam ir jābūt tiešam. Šis apgabals bija mežonīgs un nekontrolēts, nevis neapdzīvots, savukārt vārds stepe apzīmē veģetācijas tipu, nevis teritoriju, tādējādi pēc Mežonīgo Rietumu parauga vēlamais tulkojums ir Mežonīgais Lauks, kas, starp citu, tiek izmantots mēdekļos. Līdzvērtīga atbilsme ir Mežonīgā Āre.
     Tiek tulkota gan vietvārdu īpašvārdiskā daļa, gan nomenklatūras vārds, tas ir, arī viss vietvārds, piemēram, Lieldienu sala, Labās Cerības rags, Adatas rags, Lielais Rūgtais ezers, Nāves jūra, Rūdu kalni, Sāmu sala.
     Tiek tulkoti tā saucamie nomenklatūras vārdi (saliktos vietvārdos ietilpstošie sugasvārdi, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību), piemēram, tuksnesis, jūra, ezers, kalns, ieleja, ieplaka, zemiene: Namiba tuksnesis, Alvoranas jūra, Bodenes ezers, Kuka kalns, Josemitu ieleja, Taimiras ieplaka, Luāras zemiene.
     Kā jau var nojaust, nomenklatūras vārdu ir daudz. Vairākās citvalodu īpašvārdu atveides ieteikumu grāmatiņās pamanīju dīvainu atziņu, ka nav tulkojami nomenklatūras vārdi, kas attiecīgajā vietvārdā neapzīmē objekta kategoriju. Nu kā lai jums to tā saudzīgi pasaka — ja īpašvārdiskotais sugasvārds neapzīmē attiecīgā objekta kategoriju, tas nav nomenklatūras vārds: lūdzu skatīt definīciju iekavās iepriekš. Piemēram, Vīnes Mežs: lai nerastos nekādas aizdomas, ka mežs šeit varētu būt nomenklatūras vārds, īpašvārdiskotais sugasvārds tiek rakstīts ar lielo burtu kā visi īpašvārdi.
     Interesanti, ka, sastādot angļu īpašvārdu atveides ieteikumus, Antonija Ahero nav spējusi izšķirties, vai vārds karaliste ietilpst valsts nosaukumā, vai arī ir nomenklatūras vārds — grāmatas tekstā visi patstāvīgie vārdi nosaukumā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste ir sākti ar lielo burtu, bet tabulā ievietotajos tajos pašos nosaukumos vārds karaliste ir rakstīts ar mazo burtu. Pilnīgi nespēju noticēt, ka varēja rasties doma, ka lokāmais divdabis ietilpst nosaukumā, bet lietvārds, kuru tas paskaidro, — ne.
     Vēl pie nomenklatūras vārdiem ievēroju samērā slimīgu virzienu, ka vairs netiek lietota precizējošā vārdkopa jūras līcis, bet gan tikai līcis, kaut gan līči var būt visdažādākajās ūdenstilpēs. Laikam, lai kāds neiedomājas, ka tā ir, piemēram, Alhesirasas jūra, nevis Alvoranas jūras Alhesirasas līcis. Jums jāturpina čakli strādāt, lai padarītu muļķudrošu arī līci — ja nu kāds tagad domā, ka Alhesirasa ir kaut kāda ūdenstilpe ar vārdā nenosauktu līci. No otras puses, ir jau mums arī sinonīmiski nomenklatūras vārdi rags un zemesrags.
     Tiek tulkoti debespušu nosaukumi, piemēram, Austrumtimora, Rietumsahāra, Dienvidāfrika, Ziemeļkoreja, Austrumu Hadžars, Rietumu Sjerramadre, Dienvidu Buha, Ziemeļu Ledus okeāns. Interesanti, ka Reinholds Putniņš, 1926. gadā aprakstot pirms 65 gadiem iznākušos pirmos latviešu ģeogrāfiskos atlantus, sūkstās, ka agrāk zāle bija zaļāka, proti, debespuses tika nosauktas nevis daudzskaitlī, bet gan vienskaitlī: austrums, rietums, ziemelis. Salikteņus tas nekādi neietekmē, bet būtu bijis Austruma Hadžars un tā tālāk.
     Tiek tulkoti lietvārdi augša un leja, piemēram, Augšnormandija, Augšamūra, Augšaustrija, Lejassaksija, Lejastunguska, Lejaskalifornija, Lejasilēzija, Lejas Girataga, Augšas Bazmaberta.

     Tiek tulkoti prievārdi/priedēkļi, piemēram, priekš, aiz, pie: Aizbaikāls, Aizkarpati, Priekšalpi, Priekškaukāzs, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Piedņistera, Frankfurte pie Mainas, Stoka pie Trentas.
     Tiek tulkoti noteiktie īpašības vārdi, piemēram, lielais, mazais, jaunais, vecais, centrālais, svētais: Lielbritānija, Mazais Atlass, Jaunzēlande, Veckastīlija, Centrālāfrikas Republika, Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas. Nezināmu iemeslu dēļ (laikam atkal vainīga tradīcija) mēs great un grand mēdzam tulkot ar lielais, kas tomēr nav pareizi: vajadzēja būt Dižbritānijai (Great Britain) un Dižajai dziļgravai (Grand canyon), turklāt tieši gravai, nevis aizai, kā raksta Valda Aldzere un Antonija Ahero, jo aizas atrodas starp kalniem, bet grava ir jebkurš tekošu ūdeņu izveidots vagveida padziļinājums. Tāpat mūžīgo strīdu, kā tad latviski īpašvārdos ir pareizi jārīkojas ar angļu daudzskaitļa galotni -s, piemēram, pilsētas nosaukumā Grand Rapids — Grandrapidsa, Grandrapidsi, Grandrapida, Grandrapidi vai Latvijas latviešiem viss tas pats, tikai ar e, proti, -repidi —, var vienkārši atrisināt, pārtulkojot visu vietvārdu ar Dižkrāces. Angļvalodīgie taču kaut kā saprot, ka ir domāta pilsēta, nevis īstas krāces. Savukārt tulkošanai ar lielais netrūkst citu vietvārdu, piemēram, Big Rapids.
     Tiek tulkoti krāsu nosaukumi. Pašas daudzkrāsainākās ir jūras, piemēram, Baltā jūra, Dzeltenā jūra, Sarkanā jūra, Melnā jūra, taču ir arī citi pēc krāsas identificēti objekti, piemēram, Zaļā Raga salas, Baltā Nīla, Zilie kalni, Melnā Tašlika.
     Tiek tulkots saiklis un, piemēram, Antigva un Barbuda, Bosnija un Hercegovina, Santome un Prinsipi.

     Ja mēs turpināsim latviski rakstīt visu veidu un sarežģītības līmeņu tekstus, citzemju vietvārdu tulkošana saglabās savu vietu citvalodu īpašvārdu atveidē.

Vai čuraina lupata un sūdains miets ir viens un tas pats vai vismaz kaut kas līdzīgs

Ar sūdainu koku vai mietu, vai rungu vajadzētu noslānīt visus, kas jaunākajos laikos vispār kaut ko kalkē no krievu valodas, it sevišķi, ja tas ir frazeoloģisms, piemēram, гнать ссаными тряпками, kur nu vēl, ja kalkē ar patriekt ar čurainu lupatu, jo, kā jau noprotams, mums ir pašiem savi atbilstošie izteicieni. Atbilstošais izteiciens ar darbības vārdu patriekt ir patriekt (arī aiztriekt) ratā (arī uz elli). Neitrālā tekstā pilnīgi iederēsies padzīt ar negodu.

     Bet es šo kalku ievēroju pavisam cita iemesla dēļ. Pašlaik plašākajā latviešu valodas vārdnīcā Tezaurs.lv ir teikts, ka lietvārds čuras ir lietojams četrās nozīmēs: 1) urīns, 2) kausētu tauku pārpalikumi, dradži, 3) kruzuļaini svārki, 4) mūsainums, vasaras raibumi; darbības vārds čurāt ir lietojams divās nozīmēs: 1) urinēt, 2) cepoties sprakšķēt, bet īpašības vārds čurains ir lietojams tikai vienā nozīmē — mūsains, vasarraibumains.
     Es saprotu, ka ne mums kūtsmēslu, ne mietu un apčurāta lupata šķiet gluži mūsdienīgs ierocis, bet īsti negribas ticēt, ka teicējs grasās čurāt virsū kādai drānai — tas ir tikai tēlains izteiciens. Lai cik ļoti apzīmētāja funkcijā es dodu priekšroku īpašības vārdiem salīdzinājumā ar lietvārdiem ģenitīvā, atbilstoši krievu izteiciena internetā atrodamajam izcelsmes aprakstam un pēc putekļu lupatas parauga tās ir čuru lupatas, ar ko saslauka čuras, nevis kāda sačurātas drānas.

Starp ģenitīveņiem un īpašības vārdiem

Vispārējā nosliece citvalodu īpašības vārdus tulkot latviski ar ģenitīveņiem, nevis īpašības vārdiem man sagādā morālas ciešanas un materiālus zaudējumus. Viens tāds piemērs ir vārdi, kas sākas ar starp-.

     1959. gadā izdotajā gramatikas grāmatā ir teikts, ka jaunākajos laikos ar puspriedēkli starp- atvasinātajiem lietvārdiem ir tikai ģenitīva forma. Arī nodaļā par īpašības vārdu darināšanu ir puspriedēklim starp- veltīts paragrāfs, kurā teikts, ka mūsdienu latviešu valodā ir nedaudz ar puspriedēkli starp- atvasinātu īpašības vārdu, piemēram, starptautisks, starpkulturāls, kas ir jaunāka laika darinājumi. Latvisko atvasinājumu ar puspriedēkli starp- dažreiz var aizstāt internacionālais īpašības vārds ar attiecīgo priedēkli inter-, piemēram, internacionāls.
     Savukārt jaunajā gramatikas grāmatā termins puspriedēklis ir atzīts par nepareizu. Attiecīgās morfēmas reiz kļūšot par priedēkļiem, bet, kamēr tas nav noticis, tās ir dēvējamas par prefiksoīdiem. Taču līdz paragrāfam par lietvārdu darināšanu ar starp- tas jau ir kļuvis par priedēkli, kas tiek izmantots, lai nosauktu reālijas, kuras atrodas starp kaut ko vai kaut kam vidū. Ģenitīveņi parasti nosauc reālijas, starp kurām atrodas vai kuru starpā notiek, pastāv tas, kas nosaukts ar analītiskās leksēmas otro komponentu. Nodaļā par īpašības vārdu darināšanu starp- nav pieminēts, lai gan atsevišķs paragrāfs ir veltīts pat priedēklim at-, ar kuru darinātu grāmatas autori ir konstatējuši tikai vienu vienīgu īpašības vārdu attāls. Tomēr pats populārākais īpašības vārds ar starp-, proti, starptautisks, citā sakarā tajā ir minēts 49 reizes un Korpuss.lv tā lietojums ir 516 reizes uz miljonu vārdlietojumu, kas Tezaurs.lv ieskatā ir ļoti daudz.
     No 263 latviešu valodas tēzaurā iekļautajiem vārdiem, kas sākas ar starp-, 75 ir ģenitīveņi un 12 ir īpašības vārdi. Ja mēs neko netulkojam, bet paliekam pie internacionālismiem, mums sanāk īpašības vārdi, lai apzīmētu arī to, kas atrodas starp kaut ko: no 295 tēzaurā iekļautajiem vārdiem, kas sākas ar inter-, 126 ir īpašības vārdi un nav neviena ģenitīveņa (te lieli nopelni profesoram Kristapam Rudzītim medicīnas terminu darināšanā).
     Kad reiz pārbaudes darbā intergalactic heroes pārtulkoju ar starpgalaktiskie varoņi, kāds man nezināms «latviešu valodas speciālists» to atzina par kļūdu (pareizi esot starpgalaktiku varoņi), un es to darbiņu nedabūju. Protams, ka es esmu dusmīga. Manuprāt, tie varoņi ‘attiecas uz vairākām vai visām galaktikām, ir tām kopīgi vai raksturīgi’, nevis ‘atrodas vai pastāv starp galaktikām’.

Iejūtība

Kad rakstīju stāstiņus par rezervējumu un akcelerāciju, mani ļoti uzjautrināja doma, ka angļu–latviešu valodas vārdnīcā reservation vienīgā atbilsme varētu būt rezervācija un acceleration — akselerācija. Bet nu es vairs nemaz nesmejos, jo angļu–latviešu valodas vārdnīcā ir vismaz viens tāds absurds šķirklis — empathy vienīgā atbilsme ir empātija.

     Līdz 1956. gadam nevienā Gramatas.lndb.lv pieejamajā izdevumā empātija nav pieminēta. Arī Periodika.lndb.lv līdz tam laikam tā pazib tikai vienreiz. Lūk, cik ilgi esam dzīvojuši bez empātijas.
     Vispār kas tur ko brīnīties, ja latviešu valodas vārdnīcās vispārinātā īpašība iejūtība nemaz nav definēta, nozīmes skaidrojums ir dots tikai īpašības vārdam iejūtīgs — ‘tāds, kas spēj iejusties citu pārdzīvojumos, domās, ir uzmanīgs pret tām, ievēro tās’, kas, starp citu, vairāk atbilst empathy definīcijai ‘the ability to emotionally understand what other people feel, see things from their point of view, and imagine yourself in their place’ nekā latviešu pašreizējais empātijas nozīmes apraksts: empātija [gr. ἐμπάθεια ‘iejušanās’] — ‘spēja iejusties cita cilvēka emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu’.
     Kad biju krietni pabrīnījusies par angļu–latviešu valodas vārdnīcu, varēju turpināt to pašu ar Termini.gov.lv, kur iejūtības vienīgā atbilsme ir sensitivity ‘the quality or condition of being sensitive’, kam patiesībā latviešu valodā atbilst jutīgums/jūtīgums. Taču tāds brīnišķīgs mums ir viss: «Tildes» monopolizētajos vārdos figurē empathy atbilsmes iejušanās un iejutība med., kas esot Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Medicīnas terminoloģijas apakškomisijas devums. Kā tad tā — kāpēc šo vārdu nav vietnē Termini.gov.lv?

Jēgpilna un mierpilna salikteņu darināšana

Kāds, līdz šim domāju, ka valodnieks, iksī ierosināja par gada nevārdu pasludināt īpašības vārdu mierpilns — mierīgs vai rāms izsakot gluži to pašu (kas, protams, galīgi tā nav). Dīvainā kārtā tāda pieeja guva atbalstu — tika apšaubīta arī citu salikteņu ar -pilns lietderība. Vietnē Tezaurs.lv ir iekļauti šie salikteņi ar -pilns: baiļpilns, bažpilns, dompilns, gaidpilns, gaviļpilns, godpilns, jēgpilns, kaunpilns, miegpilns, mokpilns, mokupilns, murgpilns, naidpilns, nemierpilns, nepilns, pārpilns, pilnumpilns, priekpilns, puspilns, raižpilns, sniegpilns, spēkpilns, steigpilns, uzpilns, vaidpilns, vējpilns un ziedpilns. Interesanti, ka nemierpilns ir iekļuvis šajā vārdnīcā, bet mierpilns nav.

     Sekānos laikos to nepiemērotība latviešu valodai tika pamatota ar vācu valodas ietekmi, bet pašlaik vācu valodas ietekme uz latviešu valodu turpina samazināties, tāpēc tagad tika mēģināts aiz matiem pievilkt angļu peaceful, kam nav nekāda sakara ar salikteņu darināšanu latviešu valodā.
     Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikas grāmatā ir plaša nodaļa par saliktajiem īpašības vārdiem. Tajā ir skaidri pateikts, ka salikteņi ar -kārīgs,
-kārs un -pilns ir latviskas cilmes īpašības vārdi pretstatā saliktajiem īpašības vārdiem, kas radušies citu valodu ietekmē, piemēram, tāpat bieži apkarotajiem saliktajiem krāsu nosaukumiem (debeszils, sniegbalts un tamlīdzīgi). Vārdkopu veidā īpašības vārdi kārs, kārīgs, pilns biedrojas gan ar konkrētas, gan ar abstraktas nozīmes lietvārdiem, bet salikteņi ir izveidojušies galvenokārt no abstraktas nozīmes vārdkopām.
     2013. gadā izdotās Latviešu valodas gramatikas grāmatas autori par to izsakās skopi, tomēr norāda, ka noteiktām vārdkopām ir tendence kļūt par salikteņiem. Vienas no šādām vārdkopām ir lietvārda ģenitīvs ar īpašības vārdu, piemēram, pilns: miera pilns => mierpilns. Šādā saistījumā ģenitīvs izsaka stāvokļa, personas vai parādības vērtējumu. Tāpat jaunajā gramatikas grāmatā ir teikts, ka salikteņu darināšana ir otrs produktīvākais īpašības vārdu darināšanas veids aiz morfoloģiskā paņēmiena. Tā ka būtībā turpinās jēgpilns un mierpilns vārddarināšanas process, kam nevajadzētu pretoties, lai nenoplicinātu latviešu valodu. Salikteņi mierpilns un jēgpilns (vietnē Periodika.lv pirmo reizi atrodami attiecīgi 1923. un 1931. gadā publicētos tekstos) varbūt nav gluži uzskatāmi par jaunvārdiem, tomēr mierpilns biežākai lietošanai noteiktos laikposmos vai jēgpilns biežākai lietošanai noteiktas tematikas tekstos nevajadzētu raisīt vēlmi vispār tikt vaļā no šiem vārdiem — mode nāk un iet, bet veselais saprāts paliek.

Rakstisks, vidisks utt.

Esmu daudz rakstījusi par to, cik ļoti kļūdainus padomus var saņemt it kā specializētajā vietnē Valodaskonsultacijas.lv, taču ir vēl kāds spožs spainītis — Valsts valodas centra Latviešu literārās valodas konsultāciju apkopojums —, no kura līdztekus pilnīgi normāliem ieteikumiem nekritisks lasītājs var pasmelties pilnīgas muļķības.

     Piemēram, kāds ir pajautājis «Kā pareizāk — rakstiska informācija vai rakstveida informācija (informēt rakstiski vai rakstveidā)?» Un saņēmis atbildi, ka pareizāks ir nelokāmais ģenitīvenis rakstveida un attiecīgais apstākļa vārds rakstveidā.
     Rakstveida pārākums pār rakstisks tiek pamatots ar abu vārdu būtībā vienādajām vārdnīcās minētajām definīcijām un rakstveida biežāko sastopamību. Vietnē Termini.gov.lv paskatījos, ka ar to biežāko sastopamību tā ir, kā ir — 52 termini ar rakstisks un 46 ar rakstveida. Tā kā būtiskas atšķirības nav, īsti nesaprotu, kāpēc vispār kāds vārds bija jāatzīst par pareizāku, bet, ja nu ļoti gribas, tad par pareizāku būtu jāatzīst īpašības vārds rakstisks. Esmu jau rakstījusi, ka dzimšu, skaitļu, locījumu, salīdzināmo pakāpju, noteiktības un nenoteiktības dēļ īpašības vārdi ir labāki apzīmētāji nekā ģenitīveņi vai lietvārdi ģenitīvā.
     Pie šādas atziņas ir nonākuši arī Eiropas Savienības iestāžu latvieši. Piemēram, Termini.gov.lv nav atrodams neviens termins ar vidisks, bet Eiropas Interaktīvajā terminoloģijas datubāzē IATE ir 54 tādi termini.

Šejienieši resp. turienieši

Grāmatā «Dažādas valodas kļūdas» (1928) Jānis Endzelīns raksta, ka: 

«Krievu valodā ir atvasinājums „местный“, un tāpēc ir iedomājušies, ka arī mums vajadzīgs līdzīgs vārds, un darinājuši vārdu „vietējs“. Bet ar  -ē j s  pa laikam atvasina adjektīvus tikai no vietas un laika adverbiem (piem. „ārā“: „ārējs“). Izjēmums ir „galējs“ (no „gala“ vārda; „galējā“ tumsība); bet arī šis vārds šai gadījumā par paraugu neder, jo „galējs“ ir, kas ir galā, tâ ka „vietējs“ būtu vienkārši tas, kas ir  v i e t ā  (ne  š a i  ne  t a i  vietā, bet vienkārši  v i e t ā !), un „vietējie“ cilvēki būtu tie, kas iejem kādu vietu. Nesabojātā tautas valodā nu arī nerunā ne par ko „vietēju“, bet gan par  š e j i e n e s  (resp.  t u r i e n e s) ļaudīm, notikumiem, ziņām u. c. Bet eita un sameklējiet mūsu avīzēs tagad ziņas par „šejienes“ resp. „turienes“ notikumiem! tās ir it kā aizmirstas, un to vietā varat atrast tikai „vietējos“ notikumus.»

     Vietējie tātad patiesībā ir šejienieši, tejienieši un turienieši, kā arī ir pašmāju, iekšzemes, mūszemes, iekšēji, pašu vai mūsu valsts (novada, pilsētas, ciema utt.) notikumi, ziņas utt.
     Es nebiju par to aizdomājusies, kamēr mani nebija izvedusi no pacietības vārdkopa local community, kuras vienīgā vietnē Termini.gov.lv norādītā atbilsme ir vietējā kopiena, kur abi vārdi ir neveiksmīgi izraudzīti. Angļu–latviešu vārdnīcā ir teikts, ka «community n 1. apdzīvota vieta; mikrorajons; c. centre — mikrorajona centrs; 2. kopiena; the c. — sabiedrība; 3. kopība; c. of interests — interešu kopība; c. singing — kopdziedāšana; c. work — sabiedriskais darbs», bet šķirklis local jau ir pārpildīts ar visu ko vietēju — pat local government ir nosaukts nevis vienkārši par pašvaldību, bet par vietējo pašvaldību, taču daži izņēmumi ir: piepilsētas vilciens (vai autobuss), local name — vietas nosaukums, local option — rajona iedzīvotāju tiesības (..), local mobilization — daļēja mobilizācija, very local species — tikai šai vietā sastopama suga, local outlook — aprobežoti uzskati.
     No aptuveni 167 vietnē Termini.gov.lv iekļautajiem terminiem ar community tikai nedaudziem atbilsme latviešu valodā neietver lietvārdu kopiena un citus jau minētos vārdus: community — savienība, sociācija, aprindas, apvienība, kopa, community home — nepilngadīgo likumpārkāpēju pāraudzināšanas iestāde, community house — tautas nams, tribal community — ģints iekārta, community service — piespiedu darbs, community services — pakalpojumi dzīvesvietā, sociālie pakalpojumi, intelligence community — izlūkdienesti, agricultural community — lauku iedzīvotāji, community work — sabiedriskais darbs, community management — komunālā saimniecība, legal community — juridiskā sistēma, forensic community — tiesu nozare, community reception — kolektīvā uztveršana, community-based service — apkaimē pieejami pakalpojumi.
     Tāpat no aptuveni tāda paša skaita vietnē Termini.gov.lv iekļautajiem terminiem ar local tikai dažiem atbilsme latviešu valodā neietver īpašības vārdus vietējs un lokāls: local loop — abonentlīnija, local attraction — penetrācija, local speed — faktiskais ātrums, local history — novada vēsture, local standby — ierobežotas gatavības režīms, local tax — pašvaldības nodoklis, local lore file — novadpētniecības kartotēka.
     Atsevišķas minētās atbilsmes šķiet kļūdains vai situatīvs tulkojums, piemēram, forensic community vai local attraction, tomēr stulbu terminu ar kopiena vai vietējs šķiet vairāk, piemēram, ko izsaka community worker atbilsme kopienas darbinieks vai local museum atbilsme vietējais muzejs?

Dāsns

No Jāņa Kušķa raksta krājumā «Latviešu leksikas attīstība» (1968) uzzināju, ka no lietuviešu valodas aizgūto apvidvārdu dāsns, kam mūsdienu vārdnīcās ir nozīmes ‘devīgs; auglīgs, ražens; bagātīgs’, savulaik literārajā valodā ir ieviesis Rainis, kad XIX gadsimta beigās atdzejoja Johana Volfganga fon Gētes «Faustu». Kārlis Mīlenbahs kritizēja Raini par to, un pat pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā īpašības vārds dāsns bija reti sastopams, tomēr tas ir nostiprinājies latviešu valodā ar divvalodības palīdzību, proti, lai būtu ekvivalents īpašības vārdam щедрый.

Sāk atrasties vārdi

Ja teksts ir neitrāls un nav skaidri sarakstīts no kristiešu skatpunkta, es izvairos no vārdu pagāni un pagānisms lietošanas. Tomēr, kad nav iespējams rakstīt konkrēti par dievturību vai citu kādas tautas pirmskristietības ticību, dažkārt ir ļoti grūti atrast šos neitrālos vispārinošos vārdus. Līdz šim kaut kā nebiju ievērojusi, ka daži atbilstoši vārdi tiešām pastāv — tikai 18. Eiropas Etnisko reliģiju kongress pievērsa manu uzmanību tam, ka tās taču visas kopā var saukt par etniskajām reliģijām. Man, protams, uzreiz gribējās lietot salikteni etnoreliģijas, lai gan gūglēšana parādīja, ka šis saliktenis nav necik populārs. Bet nekur neatradu pat ne mājienu, kādā vienkāršā, ietilpīgā un skaistā vārdā vispārināti varētu dēvēt etnisko reliģiju piekritējus?

PS. Pievienoju vēl jauku vārdkopu «tautas garīgās tradīcijas».

PPS. Tās mēdz dēvēt arī par autohtonajām reliģijām (dievestībām). Tikai te tāds sīkums, ka autohtons, autohtoni latviešu valodā ir lietvārdi, kas cita starpā apzīmē arī pirmiedzīvotāju, pirmiedzīvotājus. Attiecīgais īpašības vārds ir autohtonisks, nevis arī autohtons, kā domā vārdnīcu sastādītājs Andrejs Veisbergs un vēl daudzi citi.

Īpašības vārds vai lietvārds ģenitīvā?

Man patīk visādas muļķudrošas likumības, kas vēl nav kļuvušas un varbūt nekad nekļūs par gramatikas likumiem, bet ļauj ātri pieņemt lēmumu, kāds vārds vai pieturzīme ir iederīga noteiktā kontekstā. Tā nu vārdkopterminos man parasti šķiet, ka apzīmētājam (vārdam, kas raksturo lietvārdu) pārsvarā ir jāatbild uz jautājumu kāds?, nevis kā? (piederība), proti, tam ir jābūt īpašības vārdam, nevis lietvārdam ģenitīvā.

     No vietnes Termini.gov.lv izrakstīju gandrīz visus terminus ar medicīnas un medicīnisks, kas sastāv no diviem vārdiem, lai būtu vieglāk koncentrēties uz uzdevumu, ko izvēlēties: īpašības vārdu vai lietvārdu ģenitīvā? (Tabulu skatīt raksta beigās.) Kā redzams, dažkārt terminologi nav izdarījuši šo izvēli un datubāzē ir iekļauta gan medicīnas, gan medicīniskā marle, ierīce un izglītība. Konsekvences arī nav, piemēram, vate ir tikai medicīnas, savukārt ir medicīnas speciālists, taču medicīniskais personāls, medicīnas istaba, taču medicīniskais kabinets.
     Jau senajā 1974. gadā Aldis Lauzis pievērsa tautiešu uzmanību, ka ar terminu научно-техническая революция parasti ir jāsaprot nevis zinātnes un tehnikas revolūcija, proti, apvērsums zinātnē un tehnikā, bet gan zinātniski tehniskā revolūcija, proti, «viens no fundamentālajiem mūsu laikmeta sociālvēsturiskajiem procesiem, kas dziļi iedarbojas uz dažādām sabiedrības un cilvēka dzīves pusēm.»
     Pēteris Ūdris pastāstīja, ka arī mūsdienās «Lauzis sliecās uz īpašības vārdiem. Reiz sagatavoju sarakstu, kur bija pārdesmit salikumu ar finanšu un finansiāls — apmēram uz pusēm. Lauzis mudināja visur lietot īpašības vārdu. (Man tobrīd likās, ka daži salikumi attiecas uz pašām «finansēm», kad tas ir lietvārds — daļējs naudas sinonīms.) (..) Atminos viņa teikto par krīzi — tā nav ne finanšu, ne ekonomikas krīze, bet mūsu krīze: ekonomiska un finansiāla.»
     Jā, 2015. gadā Alža Lauža valsts pārvaldes darbiniekiem noturēto mācību «Viegli uztveramu un iedarbīgu teikumu loģika un gramatika» izdales materiālos ir tāda apakšnodaļa «Finanšu vai finansiāls?», diemžēl bez kādiem paskaidrojumiem: «FINANSIĀLAS (ne «finanšu») attiecības, saistības, tiesības… FINANSIĀLA (ne «finanšu») blokāde, darbība, disciplīna, grupa, ieinteresētība, kompensācija, konjunktūra, krīze, neatkarība, palīdzība, politika, regulēšana… FINANSIĀLS (ne «finanšu») atbalsts, mehānisms, pārskats, režīms, slogs, rezultāts… FINANSIĀLI (ne «finanšu») darījumi, ieguvumi, līdzekļi, resursi, zaudējumi… Valsts FINANSIĀLĀ UN EKONOMISKĀ krīze nav tas pats, kas valsts FINANŠU UN EKONOMIKAS krīze; «valsts FINANŠU UN EKONOMISKĀ krīze» pārkāpj arī principu, ka vārdrindas locekļiem jābūt gramatiski vienādā formā.»
     Interesanti, ka tajā pašā Latviešu valodas kultūras jautājumu 10. laidienā, kur Aldis Lauzis cīnās un ar Terminoloģijas komisijas lēmumu ir panācis zinātniski tehniskās revolūcijas uzvaru, ir publicēts Emīlijas Soidas raksts par ģenitīveņiem, kurā viņa cita starpā raksta, ka «Prof. J. Endzelīns latviešu valodas ģenitīva īpatsvaru atribūta izteikšanā skaidrojis citādi nekā A. Potebņa. J. Endzelīns domā, ka latviešu valodā īpašības vārdi ir bijuši, bet zuduši lībiešu valodas ietekmē.»

Legitimate

Mērkaķis no filmām

Šķiet, bieži netiek ņemts vērā, ka svešvārdam leģitīms latviešu valodā ir tikai viena nozīme ‘likumīgi atzīts, atbilstošs likumam’, taču īpašības vārda (ir arī darbības vārds) legitimate atbilsmes latviešu valodā ir 1) laulībā dzimis; 2) likumīgs, for legitimate purposes — likumā paredzētajam nolūkam; 3) pareizs, pamatots; legitimate reason — attaisnojošs iemesls.

DIY

Where did you find happiness? I've been searching for it everywhere. — I created it myself.

«Microsoft» terminologi ir gājuši vieglāko ceļu, un viņiem DIY (the hobby or process of constructing and repairing things oneself) atbilsme ir «Dari pats», jo nu tā jau ir tikai kaut kāda tur kategorija. Interesanti, ka parastā angļu–latviešu vārdnīcā nav do-it-yourself, bet ir do-it-yourselfer — meistars (mājas darbos). Savukārt Termini.gov.lv ir do-it-yourself ar atbilsmi pašrocīgs darbs.
     DIY sakarā ļoti noderīgs ir īpašības vārds paštaisīts — ‘tāds, kas ir izgatavots, izveidots mājas apstākļos, mājsaimniecībā; tāds, kas ir kāda paša izgatavots’. Es izmantoju arī īpašības vārdu pašdarināts — ‘tāds, kas ir darināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā’, lietvārdu pašdarinājums — ‘tas, kas ir darināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā’ un lepnā vientulībā arī pašdarinātu darbības vārdu pašdarināt, jo nu kaut kā atbilstošus darbības vārdus gan nekur nemanīju, bet vajadzība ir.
     Tāpat jāņem vērā, ka rokdarbi nav tikai izšūšana, adīšana vai tamborēšana, bet gan visdažādāko ‘izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids’.

     Savukārt paštaisīti alkoholiskie dzērieni laika gaitā ir dabūjuši savu apzīmējumu pašdarīts (nevis pašdarināts) — ‘tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu)’.

Covid-19 valoda: maska, es jūs pazīstu

Čobē

Vietnē Tezaurs.lv svešvārdam «maska» ir dotas 11 nozīmes, tāpēc nepārsteidz, ka, runājot par mutes un deguna aizklāšanas maskām, visu laiku it kā precizēšanai piešaujas klāt lietvārds ģenitīvā «sejas», lai gan nekādas vajadzības pēc tā nav: lietvārda «maska» ceturtā nozīme (un MLVV pat otrā nozīme) ir ‘speciāls sejas aizsegs vai pārklājs’.
     «Sejas maska» nav tikai sarunvalodisks niķis. No PTAC pamatīgā raksta par elpceļu aizsardzības līdzekļiem Covid-19 laikā uzzināju, ka ir pat valsts standarts «Medicīniskās sejas maskas», lai gan pietiktu ar «medicīniskās maskas». Vēl šis raksts mani apgaismoja, ka nemedicīniskās maskas ir dēvējamas par higiēniskajām maskām.

Covid-19 valoda: iekškārta un ārkārta, stāvoklis un situācija

Ārkārtējs notikums — satikām tuksneša ziloņus

Pirmkārt, nevienā parastā latviešu valodas vārdnīcā nav lietvārdu «iekškārta» un «ārkārta», ko mēdz lietot attiecīgi nozīmēs ‘iekšējā kārta’ un ‘ārējā kārta’, lai gan īstas vajadzības pēc salikteņa te nav.
     Otrkārt, Latviešu literārās valodas vārdnīcā nav vārda «ārkārtas». Tas parādās Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā un līdz Tezaurs.lv ar vēl divu vārdnīcu palīdzību ir ieguvis plašu aprakstu.

ārkārtas nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; īpašības vārda nozīmē, sieviešu dzimte 
     Tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības. 
     Ārkārtas stāvoklis — ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību. 
     Ārkārtas vēlēšanas — vēlēšanas ārpus parastā vēlēšanu laika.

     Turklāt Termini.gov.lv uz vārdu «ārkārtas» atsaucas 105 termini, ārkārtas situāciju ieskaitot.
     Treškārt, īpašības vārds «ārkārtējs» ir visur, tostarp Tezaurs.lv.

ārkārtējs īpašības vārds 
     Pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts; vēl nebijis, nepiedzīvots. 
     // Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam. 
     Ārkārtējais stāvoklis — īpašs valsts pārvaldes režīms, kad tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības pārvietoties, rīkot mītiņus un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze. 
     Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks — diplomātiskā pārstāvja augstākā diplomātiskā klase starptautiskajās tiesībās, rangs.

     Termini.gov.lv gan ir tikai četri termini, kas atsaucas uz «ārkārtējais» (ārkārtējais vēstnieks, ārkārtējais stars, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, ārkārtējais un pilnvarotais ministrs), un seši, kas atsaucas uz «ārkārtējā» (ārkārtējā sesija, ārkārtējā sēde, izmantošana ārkārtējā situācijā, lielā jeb ārkārtējā avārija, personu pārvešana ārkārtējā situācijā, ārkārtējā apspriede par vides aizsardzību un transportu).
     Ceturtkārt, lietvārda «stāvoklis» viena no trešajām nozīmēm ir ‘valsts varas noteikts režīms, kārtība (valstī, kādā tās teritorijā)’. Savukārt lietvārdam «situācija» ir tikai viena nozīme ‘apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko’.
     Tā ka īsti nesaprotu, kāpēc Ministru kabinets ir izsludinājis tieši ārkārtējo situāciju, nevis stāvokli.

PS. RIP Termini.lza.lv. Paldies, ka saites pāradresējas, kā arī par Digitalis.lv, jo, ak dies, cik neparocīga ir Termini.gov.lv.

Apzīmētāju secība

Hiēna Krīgerā

Izkonspektēju Valijas Strazdiņas rakstu par dažādu vārdšķiru apzīmētāju secību apzīmējamā vārda priekšā. Šur tur pamainīju piemērus, lai nav jāpiemin padomju reālijas. Ir svarīgi ne vien neaizmirst pareizu secību, bet arī veidot teikumu citādi, ja pareizs apzīmētāju novietojums rada tādu formu saskaņu, kas var izraisīt pārpratumu.
     Tātad, ja šie apzīmētāji ir īpašības vārds ar noteikto galotni un lietvārds ģenitīvā, blakus apzīmējamajam vārdam var atrasties gan viens, gan otrs.

Gan	Gan
rotā vecpilsētas senatnīgo namu sienas	rotā senatnīgo vecpilsētas namu sienas

     Ja starp lietvārdu ģenitīvā un apzīmējamo vārdu ir ciešas piederības ģenitīva attieksme un otrs apzīmētājs ir īpašības vārds ar nenoteikto galotni, lietvārds ģenitīvā parasti nostājas blakus apzīmējamajam vārdam, bet īpašības vārds ar nenoteikto galotni — tālāk no tā.

Nevis	Bet gan
galvenais varonis ir Stambulas sīks ierēdnis	galvenais varonis ir sīks Stambulas ierēdnis

     Tādā pašā secībā kārtojas īpašības ģenitīvs (blakus) un īpašības vārds ar nenoteikto galotni (tālāk).

Nevis	Bet gan
prāva auguma dūšīgs puika	dūšīgs prāva auguma puika
mājas ar piecu sešu istabu ērtiem dzīvokļiem	mājas ar ērtiem piecu sešu istabu dzīvokļiem

     Bieži gadās, ka apzīmētāju novietojumā rodas tāda formu saskaņa, kas var izraisīt pārpratumu. Tad teikums veidojams citādi.

Nevis	Bet gan
darbi ieguvuši lielu lasītāju atsaucību vai darbi ieguvuši lasītāju lielu atsaucību	darbi lasītājos ieguvuši lielu atsaucību vai lasītāji ļoti atzinīgi atsaukušies par darbiem
viņa spēle izpelnījusies speciālistu augstu vērtējumu vai viņa spēle izpelnījusies augstu speciālistu vērtējumu	viņa spēli speciālisti ir augstu novērtējuši

     Arī tad, ja viens apzīmētājs ir lietvārds ģenitīvā un otrs — lokāmais darāmās kārtas tagadnes vai pagātnes divdabis vai lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis, tālāk no apzīmējamā vārda nostājas divdabis, ja lietvārds ģenitīvā ir cieši saistīts ar apzīmējamo vārdu.

Nevis	Bet gan
Saldus topošais lielveikals	topošais Saldus lielveikals
sakarā ar prezidenta gaidāmo uzrunu	sakarā ar gaidāmo prezidenta uzrunu
ieraudzīs Rīgas starptautiskās lidostas pazīstamo siluetu	ieraudzīs pazīstamo Rīgas starptautiskās lidostas siluetu

     Apzīmētāju secība ir jāievēro vēl stingrāk, ja apzīmējamo vārdu raksturo lietvārds ģenitīvā, kas izsaka piederību, un ciešamās kārtas pagātnes divdabis. Ģenitīvam ir jāatrodas līdzās apzīmējamajam vārdam. Ja tam līdzās novieto divdabi, ģenitīvs kļūst par darītāja apzīmējumu un padara teikumu neskaidru, dažkārt pat pārprotamu.

Nevis	Bet gan
ieskrēja Ērikas satrauktā māte	ieskrēja satrauktā Ērikas māte
kādā Latvijas leduslāču pārņemtā apvidū	kādā leduslāču pārņemtā Latvijas apvidū
palieku jūsu neviltots apbrīnotājs un cienītājs	palieku neviltots jūsu apbrīnotājs un cienītājs
japāņu izslavētā pieklājība	izslavētā japāņu pieklājība

     Ar vietniekvārdu izteikts apzīmētājs vienmēr nostājas ar lietvārdu ģenitīvā izteikta apzīmētāja priekšā.

Nevis	Bet gan
brauc uz novada citiem ciemiem	brauc uz citiem novada ciemiem
jāpiekrīt profesora tai atziņai	jāpiekrīt tai profesora atziņai

     Tāpat ar skaitļa vārdu izteiktam apzīmētājam ir noteikta vieta apzīmētāju novietojumā. Tas mēdz nostāties ar lietvārdu ģenitīvā, īpašības vārdu vai divdabi izteikta apzīmētāja priekšā.

Nevis	Bet gan
Eiropas Savienības piecas valstis	piecas Eiropas Savienības valstis
jāizpilda trešās grupas trīs figūras	jāizpilda trīs trešās grupas figūras
iesaistīja savu komandu visas divpadsmit spēlētājas	iesaistīja visas divpadsmit savu komandu spēlētājas
aizvadītajos vairāk nekā sešos gados	vairāk nekā sešos aizvadītajos gados

     Dažkārt starp vairākiem vienveidīgiem apzīmētājiem tiek iestarpināts atšķirīgs apzīmētājs.

Nevis	Bet gan
lielās laucinieku sastrādātās rokas	laucinieku lielās, sastrādātās rokas vai  lielās, sastrādātās laucinieku rokas
attēlā redzam vienu no daudzajām Palangas jaunajām ārstniecības un atpūtas iestādēm	attēlā redzam vienu no Palangas daudzajām jaunajām ārstniecības un atpūtas iestādēm vai attēlā redzam vienu no daudzajām jaunajām Palangas ārstniecības un atpūtas iestādēm