 |
| Svētnīca Čiangmajā |
Vai mēs jau esam gatavi?
Nē, es neesmu tulce un, man veicas, kouče arī ne
 |
| Sieviešu darbi viesnīcas labiekārtošanā Ubudā (Bali Indonēzijā) |
«Kopš neatkarības atgūšanas valodu jomā Latvijā attīstījusies jauna profesija jeb niša — mutiskā tulkošana. Tās veicējs ir tulks atšķirībā no rakstiskā tulkojuma veicēja — tulkotāja.»Turklāt par sieviešu profesijām mums arī ir skaidrs priekšraksts:
«Minot amata, profesijas, titula, goda nosaukumu vispārinātā nozīmē, lieto vīriešu dzimtes formu, jo dzimumam šādos gadījumos nav nozīmes: ministrs, skolotājs, tiesnesis, tulks. Savukārt, ja amata, profesijas, titula, goda nosaukums tiek minēts konkrētai personai, t. i., kopā ar konkrētas personas vārdu un uzvārdu, attiecīgo nosaukumu tāpat kā vārdu un uzvārdu raksta vīriešu vai sieviešu dzimtē atbilstoši konkrētās personas dzimumam: ministrs — ministre, skolotājs — skolotāja, ārsts — ārste, tulks — tulce, leitnants — leitnante.»Tā nu sanāk, ka es esmu tulkotāja. Mani, tas, protams, priecē, jo tulce man vienmēr ir šķitis diezgan smieklīgs sievietes profesijas nosaukums, lai gan, loģiski spriežot, kas nu tur tāds sevišķs. Taču nesen atklāju vēl kādu smieklīgāku sieviešu profesiju. LZA Terminoloģijas komisija ir pieņēmusi «kompromisa variantu» coach dēvēt par
«(..) izaugsmes veicinātājs, koučs, lai gan tiek atzīts, ka tas nav labākais variants un labāka termina meklējumi vēl jāturpina.»Jūs jau droši vien nojaušat, ka ar to nodarbojas samērā daudz sieviešu, kam savu pakalpojumu sludinājumos kopā ar vārdu ir jāraksta kouče, nevis koučs.
Abonēt:
Ziņas (Atom)