Starpnieks, nevis vidutājs

Gardie fizālīši, ja kādam svarīgi, 100 g tikai 53 kalorijas

Par to kodolīgi uzrakstījis Jānis Kušķis.

Vārdus, kas beidzas ar -tājs, latviešu valodā atvasina tikai no darbības vārdiem, kas paši ir atvasināti ar kādu piedēkli, piemēram, no darbības vārdiem darīt, runāt, vēlēt, vērot ir pareizi darināti lietvārdi darītājs, runātājs, vēlētājs, vērotājs. No citām vārdu šķirām šādus lietvārdus pareizā valodā nedarina.
     Diemžēl bieži manāms aplam darināts vārds vidutājs, par ko ne mazums runāts. Šis vārds nav pareizs tāpēc, ka latviešu valodā nav tam atbilstoša darbības vārda, no kuŗa tas varētu būt atvasināts. Arī agrāk šāda darbības vārda nav bijis. Bet vārds vidutājs ir radies kā krievu valodas vārda посредник kroplīgs atdarinājums.
     Latviešu valodā jau vairāk nekā trīssimt gadu ir pareizs vārds ar to pašu nozīmi, ar ko tagad dzirdams aplamais vidutājs, un šis pareizais vārds ir — starpnieks. Daudzi runātāji šo labo vārdu aizmirsuši un bez vajadzības runā aplamo vārdu vidutājs.

Bet nu Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā vidutājs, protams, ir. Diez cik tūkstošus rakstiņu varētu uzcept par to, kas Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā ir tāds, kam tur nevajadzētu būt, un vai no tā varētu būt kāds labums?!

Suka, nevis birste

Saldie pipariņi

suka — rīks (tīrīšanai, mazgāšanai u. tml.), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu u. tml.) elementi, un dažkārt no kāta

Konstantīns Karulis «Latviešu etimoloģijas vārdnīcā» raksta šādi.

Par vārda cilmi izteikti dažādi uzskati. Ticamākais, ka tas ir vienas cilmes ar suķis. Pamatā indoeiropiešu *sǚ-s ‘cūka’ (: avestas hū, latīņu sūs ‘cūka’) atv. *suk- ‘cūka’ (vīr., siev. dz.), ‘sars’ (nek. dz.). Vārds suka bijis nek. dz. dsk., tas formā sakritis ar siev. dz. vsk. un pēc nek. dzimtes izzušanas lietots siev. dzimtē. Sākotnējā nozīme ‘sari’ (dsk.!) –> ‘saru kopums sukāšanai’ –> ‘priekšmets sukāšanai’. Nozīmes pārnesums ‘sari’ –> ‘suka’ valodās ir parasts; sal. vācu Borste (vidusaugšvācu bürst, borst) ‘sars’: Bürste ‘suka’ (vidusaugšvācu dsk. forma); ig. harjas ‘sars’ (< baltu *šaras, no kā latviešu sars): hari ‘suka, suseklis’.

Diemžēl Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā ir drēbju, neilona un zobu birste un pat neilona birstīte. Nu kāpēc tas ir vajadzīgs?!