Mana cīņa

Negaidīta tikšanās

Divi pirmie vārdi, no kuriem atteicos līdz ar padomijas beigām, bija kontaktdakša un kontaktrozete, jo man šķiet, ka ne dakšai, ne rozetei tāda papildu nozīme nav vajadzīga. LLVV ir atrodami šķirkļi kontaktdakša ‘ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus’ un kontaktligzda ‘nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu’, bet nav ne kontaktspraudņa, ne kontaktrozetes, taču ir spraudnis ar vienīgo nozīmi ‘kontaktdakša’ un lietvārda rozete trešā nozīme ir ‘kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā’.
     Manā izpratnē plug un citu vārdu, kad tie ir izmantoti ar nozīmi ‘ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus’, adekvāts tulkojums latviski ir kontaktspraudnis, savukārt socket un citu vārdu, kad tie ir izmantoti ar nozīmi ‘kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā’, adekvāts tulkojums latviski tātad ir kontaktligzda.
     Pirmās aizdomas, ka šajā frontes līnijā es lepni stāvu pilnīgā vientulībā, man radās tad, kad kādā lielā ārzemju aģentūrā kāda milzīga sadzīves tehnikas ražotāja angļu–latviešu tulkošanas atmiņā vispār neatradu vārdu kontaktspraudnis. Lai pārliecinātos, vai aizdomas ir pamatotas, ielūkojos elektroierīču terminoloģijas avotos. Termini.gov.lv kontaktspraudnis un kontaktligzda ir doti manis iepriekš norādītajās nozīmēs, bet kaut kāds velns mani dīdīja ielūkoties arī LZA Terminoloģijas komisijas sēdes protokolā Nr. 4/1152 (14.05.2019.).

K. Timmermanis: šeit būtu jāatstāj tikai viens variants — kontaktligzda.
A. Ciematnieks: te ir runa par mazajām metāliskajām daļām. Viss lielais ir ligzda, bet mazais caurumiņš?
K. Timmermanis: kontaktrozetē ir divas kontaktligzdas. Kontaktrozete ir kopā visa izolācijas daļa ar kontatligzdām.

Šlāpins un sabrukums

Arī kaut kādi mazi kaimiņi

Vispirms man likās, ka Šlāpins ir asprātīgs.

     Un tad es ieraudzīju šo.

     Sāku domāt, ka tas tomēr ir slikts joks, ja reiz necik neatšķiras no īstenības. Man šie komati šķirkļu nosaukumā šķiet kā tā sabrukuma nenovāktās drupas, pēc kura ir atjaunoti teksti.
     atjaunot — atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis); uzsākt atkal, no jauna; atsākt
     pajaunināt — padarīt jaunāku
     atjaunināt — aizstāt, nomainīt; padarīt jaunāku, citādu
     pārjaunot — uzlabot, padarīt jaunāku, atsvaidzināt
     Pēdējais ir radniecīgs vārdiem «atjaunināt» un «renovēt», nevis «atjaunot». Mūslaikos tas nāca gaismā, kad juristi ieinteresējās, vai pārjaunošana varētu būt patstāvīgs termins.

Terminoloģiskā skatījumā par neprecīzu jāatzīst vārda pārjaunot skaidrojums LLVV, kur tas atzīts par pareti lietotu vārda atjaunot sinonīmu. Par to, ka pārjaunot ietver atšķirīgas nozīmes nianses, liecina ME dotie vārdu atjaunot un pārjaunot skaidrojumi vācu valodā: atjaunot — «wieder jung machen, erneuern» (‘atkal jaunu darīt, atjaunot’); pārjaunot — «oberflächlich renovieren» (‘virspusēji [iz]remontēt’).

     Paklikšķinot periodika.lv, var uzzināt, ka pirms kara pārjaunot bija visai ikdienišķs un bieži lietots vārds bez speciālas terminoloģiskas nozīmes.
     Īsi sakot, ir daudz vārdu, kā varētu pateikt, ka raksti ir papildināti un uzlaboti, bet nez kādēļ izvēlēts tieši tam nepiemērots vārds.