Tāpēc, lai no lielajiem valodu modeļiem ātri saņemtu konstruktīvu atbildi, nevis ieslīgtu bezgalīgā diskusijā «tā vai šitā», liela nozīme ir jautājuma formulējumam. Par tulkošanu es vienmēr jautāju latviski, jo dažkārt vajadzīgais vārds atrodas nevis pašā ieteikumā, bet gan tā aprakstā. Jo konkrētāks jautājums, jo konkrētāka atbilde. Piemēram, es parādīju MI spēles atribūta attēlu un pateicu, ka oriģinālā tas ir nosaukts par box, lai gan pēc box nemaz neizskatās, un saņēmu īsu atbildi — šajā kontekstā tā ir kapsula. Es bieži atgādinu MI atbildēt kodolīgi un pēc būtības, nevis kā uz to paskatīsies «pareizā» viedokļa aizstāvji. Tāpat es arī norādu kontekstu un ierobežojumus, lai MI neatkārtotu to, kas man jau ir skaidrs. Nu un pārbaude citos avotos, kad sastopos ar gluži negaidītu, bet pirmajā acu uzmetienā ļoti trāpīgu lielā valodu modeļa piedāvājumu.
Droši vien arī tas mainīsies, jo MI mainās ļoti strauji. Piemēram, lielie valodu modeļi tagad daudz labāk orientējas aktuālajos notikumos un hronoloģijā — vēl pirms dažiem mēnešiem tie nespēja sarindot hronoloģiskā secībā trīs notikumus un vecas adreses par pašreizējām tie uzdod joprojām, taču tagad tie jau mēdz atsaukties uz pavisam svaigām publikācijām. Piemēram, spēļu tulkošanā tas ir milzīgs atspaids, ka šīs tehnoloģijas pārzina visus jaunumus, lai gan sādžas gadījums parādīja šīs medaļas otru pusi.
Fakts, ka man vispār ir klienti, apliecina, ka arī maksātāju vidū ir profesionāļi, kas izprot spontāna (šī vārda filozofiskajā nozīmē) cilvēktulkojuma un ar MTPE izcakota mašīntulkojuma principiālo atšķirību un apzināti izvēlas pirmo.



















