Es, MTPE un MI

Mūsdienās ikvienam, kam ir darīšana ar informācijas apstrādi, ir jāintegrē savā darbplūsmā mākslīgais intelekts, jo tas ar šādiem uzdevumiem tiek galā milisekundēs. Viens no veidiem, kā šo integrāciju īsteno tulkošanas projektu vadītāji, ir mašīntulkošana. Taču pat viņi mašīntulkošanas nosacīti ātro un lēto rezultātu neuzskata par gatavu tulkojumu, jo mašīna, no vienas puses, izvēlas statistiski tipiskas atbilsmes, neņemot vērā konkrētā teksta nianses, un, no otras puses, savas nedeterministiskās dabas dēļ neievēro terminoloģijas konsekvenci. Tāpēc pastāv MTPE (mašīntulkojuma pēcrediģēšana). Es neņemu MTPE uzdevumus — man nav nekādas intereses saindēt savu uztveri un prātu ar iedziļināšanos neirontulkošanas algoritmu ticamajās vārdvirknēs. Jo ilgāk es lasu mašīntulkojumu, jo pieņemamāks tas man šķiet, un es gandrīz vai kļūstu par tādu pašu ticamu vārdvirkņu ražotāju.

     Es mākslīgo intelektu iekļauju savā darbplūsmā principiāli citādi — kā asistentu. Ir bezdibenīga atšķirība starp nogurdinošo kļūdu meklēšanu mašīntulkojumā un radošo jautājumu uzdošanu lielajiem valodu modeļiem. Jautājuma formulēšana vien jau liek pamatīgāk iedziļināties tieši tulkojamajā tekstā, nevis tā atgremojumā. Diemžēl lielo valodu modeļu slazdi nekur nepazūd: tos ir apmācījuši vienkārši ļaudis, kuri grib izlīst caur adatas aci un nonākt uz vidusceļa, kas parasti nevienā tulkojumā nav vajadzīgs, jo tas ir pilnīgi konkrēts teksts ar savu specifiku. Modeļos iebūvētie drošības mehānismi liek tiem uzvesties kā aizspriedumainai auklei, tas ir, nevis sniegt informāciju, un viss, bet obligāti moralizēt un uzspiest «pareizo» viedokli. Faktiski tā ir cenzūra — šiem modeļiem trūkst daudziem cilvēkiem raksturīgo intelektuālā godīguma un kognitīvās pašcieņas.
     Tāpēc, lai no lielajiem valodu modeļiem ātri saņemtu konstruktīvu atbildi, nevis ieslīgtu bezgalīgā diskusijā «tā vai šitā», liela nozīme ir jautājuma formulējumam. Par tulkošanu es vienmēr jautāju latviski, jo dažkārt vajadzīgais vārds atrodas nevis pašā ieteikumā, bet gan tā aprakstā. Jo konkrētāks jautājums, jo konkrētāka atbilde. Piemēram, es parādīju MI spēles atribūta attēlu un pateicu, ka oriģinālā tas ir nosaukts par box, lai gan pēc box nemaz neizskatās, un saņēmu īsu atbildi — šajā kontekstā tā ir kapsula. Es bieži atgādinu MI atbildēt kodolīgi un pēc būtības, nevis kā uz to paskatīsies «pareizā» viedokļa aizstāvji. Tāpat es arī norādu kontekstu un ierobežojumus, lai MI neatkārtotu to, kas man jau ir skaidrs. Nu un pārbaude citos avotos, kad sastopos ar gluži negaidītu, bet pirmajā acu uzmetienā ļoti trāpīgu lielā valodu modeļa piedāvājumu.
     Droši vien arī tas mainīsies, jo MI mainās ļoti strauji. Piemēram, lielie valodu modeļi tagad daudz labāk orientējas aktuālajos notikumos un hronoloģijā — vēl pirms dažiem mēnešiem tie nespēja sarindot hronoloģiskā secībā trīs notikumus un vecas adreses par pašreizējām tie uzdod joprojām, taču tagad tie jau mēdz atsaukties uz pavisam svaigām publikācijām. Piemēram, spēļu tulkošanā tas ir milzīgs atspaids, ka šīs tehnoloģijas pārzina visus jaunumus, lai gan sādžas gadījums parādīja šīs medaļas otru pusi.
     Fakts, ka man vispār ir klienti, apliecina, ka arī maksātāju vidū ir profesionāļi, kas izprot spontāna (šī vārda filozofiskajā nozīmē) cilvēktulkojuma un ar MTPE izcakota mašīntulkojuma principiālo atšķirību un apzināti izvēlas pirmo.

Oleksija Arestoviča domāšanas un saskarsmes skolas «Apeirons» konstitūcija

Preambula

Ne «būt» mēs mācāmies.
Cilvēkzinības — dziļa kopīga meditācija ar cilvēku par cilvēcisko.
Skolas konstitūcija

0. Materiālists lai neienāk.
1. Esi vienlīdz tāls no visa.
2. Nekur nav jāsteidzas — priekšā ir mūžība.
3. Atpūties pirms nogursi.
4. Nesteidzies šodien darīt to, kas tev vispār nav jādara.
5. Gribi — dari. Negribi — nedari.
6. Cilvēkam dzīvē ir jāizdara trīs lietas:
• jākļūst par to, kas viņu vajā,
• jāmaina vietām savs stils un jēga,
• jādod citiem tas, kas viņam pašam visvairāk vajadzīgs.
7. Kad tev prasa «Kāpēc?» un «Kālab?», atbildi: «Nav kāpēc no nekā.»
8. Dzīvē nekas nav tā, kā patiesībā.
9. Jādzīvo tā, it kā būtu mazliet iedzēris un nekur nesteidzies.
10. Tavs galvenais resurss ir tur, kur ir tavas galvenās bailes.
11. Kur sažņaudzas, turp jātraucas.
12. Jo lēnāks temps, jo vairāk garšas. Un pie viena arī jēgas.
13. Ledus as’ras lej.
14. Un, kad tu mani pasauksi, es baidos, tevi nedzirdēšu.
15. Caur ērkšķiem uz zvaigznēm.

Oriģināls https://www.facebook.com/alexey.arestovich/posts/-%D1%81%D0%B5%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%BD%D1%8F-10-%D0%BB%D0%B5%D1%82-%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B5-%D0%B0%D0%BF%D0%B5%D0%B9%D1%80%D0%BE%D0%BD-%D1%8D%D1%82%D0%BE-%D1%84%D0%BE%D1%80%D0%BC%D0%B0%D0%BB%D1%8C%D0%BD%D0%BE-%D1%80%D0%B5%D0%B0%D0%BB%D1%8C%D0%BD%D0%BE-%D0%BE%D0%BD%D0%B0-%D1%81%D1%83%D1%89%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%B2%D1%83%D0%B5%D1%82-%D0%BF%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D1%88%D0%B5-%D1%80%D0%B0%D0%B4%D0%B8/24668751759428905/

Vai latviešu valodā ir vārds latvijietis

Nē, nav.
     — Nu kā ta nav — reku virsrakstā tas jau ir uzrakstīts!
     — Šī vārda nav pat principiālajā visēdājā Tezaurs.lv. Latviešu valodas ekspertu komisija divas reizes ir atkāvusies no tā. 2014. gadā komisija pasludināja, ka šim vārdam atbilst vārdkopnosaukumi Latvijas nācija un Latvijas nācijas pārstāvis, lai gan Satversmē nācija ir pieminēta tikai divas reizes — abas reizes tā ir latviešu nācija, toties Satversmē vairākkārt ir pieminēta Latvijas tauta. Savādi, ka Satversmē ir pieminēta latviešu nācija, latviešu vēsturiskās zemes, latviešu tradīcijas un latviešu valoda, bet paši latvieši nav pieminēti nevienu reizi. Savukārt 2019. gadā «Eksperti vienojās, ka piemērotākais apzīmējums arī turpmāk būs vārdkopa Latvijas iedzīvotājs.»
     Dzintra Hirša latvijiešu uzspiešanu pielīdzina ebreju uzspiešanai žīdu vietā.
     — Bet vai tad mums nevajag atbilsmi krievu латвиец?
     — Jāskatās, ko šis vārds nozīmē. Varbūt tāda atbilsme jau ir. Vikivārdnīcā nav gandrīz nekādas informācijas par šo vārdu, bet латвиец nozīme ir dota — житель или уроженец Латвии. Interesanti, ka ne «Google Translate», ne internetā pieejamajā tulkojošajā vārdnīcā nav latviešu atbilsmes atsevišķi vārdam уроженец — tulkojošajā vārdnīcā ir doti gandrīz 40 уроженец savienojumi ar dažādiem vietvārdiem, piemēram, уроженец Валмиеры, ar attiecīgām atbilsmēm, piemēram, valmierietis, bet divi vārdu savienojumi уроженец Москвы un уроженцы Латвии ir tulkoti attiecīgi dzimis Maskavā un Latvijā dzimušie. Уроженец angļu atbilsme ir native — vietējais iedzīvotājs, iezemietis.
     Tajā pašā tulkojošajā vārdnīcā vienīgā латвиец atbilsme ir latvietis, bet vārdam latvietis tur ir divas atbilsmes — латыш un латвиец. Es esmu pārtulkojusi daudz krievu tekstu, kuros ir pieminēti латвийцы. No konteksta vienmēr ir bijis saprotams, ka ir runa par visiem Latvijas iedzīvotājiem vai sabiedrību kopumā, nevis kādu tās daļu, taču man nekad nav bijis pilsoniskās drosmes tulkot латвийцы ar vārdu latvieši, kā norādīts vārdnīcā, lai gan saskaņā ar Vilsona doktrīnu (valsts ir noteiktā teritorijā tiesiski organizēta tauta) tas būtu pilnīgi pareizi — Latvijas pilsoņi = latvieši.
     — Stāsta, ka vārdu «latvijietis» ir gribējis ieviest jau Rainis, ka tas nav nekāds okupantu izgudrojums.
     — Jā, grāmatā «Trimdas rakstnieki III» (1947) Antons Rupainis atminas: «(..), ja vispāri par iepazīšanos varētu saukt manu nejaušo satikšanos ar J. Raini 1927. gada pavasarī Rēzeknē. Tad viņš kā Izglītības ministrs bija ieradies atklāt jaunatnes svētkus un negaidīts ienāca skolotāju institūtā. Es aiz godbijības sastingu pie durvīm kā stabs.
     — Kas jūs esiet pēc tautības? — man jautāja Rainis, laikam domādams saņemt atbildē — latgalietis.
     — Latvietis, ministra kungs! — es viņam kareiviski atbildēju.
     — Sakiet labāk — latvijietis — mani pie rokas paņēma sirmais dzejnieks — Visi Latvijas pilsoņi ir latvijieši. (..) Likās, J. Rainis būs tas vīrs, kas ar vārdu latvijieties pārvilks svītru visiem dialektu un valodu strīdiem.
     Bet laikam J. Raiņa jaunajam vārdam nebija daudz piekritēju.»
     Rainis vispār ir daudzu jaunvārdu autors, tāpēc arī par šo nebūtu jābrīnās. Parasti par galveno pierādījumu tiek pievilkts 1929. gada 29. septembrī avīzes «Сегодня» 270. numurā publicētais raksts «Латвiйцы», ko Rainis esot sarakstījis stundu pirms savas nāves (apakšvirsraksts — Послѣдняя статья Райниса, написанная за часъ до кончины поэта), taču «Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstu» 1999. gadā izdotajā 4./5./6. numurā publicētajā rakstā «Jānis Rainis-Pliekšāns — dzejnieka nāve, attiecības ar LKP un nacionālajām minoritātēm» Baiba un Indulis Roņi norāda, ka «Raksta autoriem, zinot «Latvijiešu» saturu, tā autorības pierakstīšana Rainim gan nešķiet pārliecinoša. Okupētās Latvijas rainisti nedrīkstēja sniegi patiesas ziņas par Raiņa uzskatiem nacionālo attiecību ziņā. Patiesi dziļš lūzums Raiņa uzskatos minētajā jautājumā notika tieši dzīves pēdējā gadā Palestīnas brauciena iespaidā. (..) Palestīnas ceļojuma laika pieraksti, uzstāšanās, vēlākās intervijas u. c. liek apšaubīt, ka raksts «Latvijieši» piederētu Rainim, vienalga, intervijas vai kādā citā formā.», proti, nav zināms, vai Rainim tolaik joprojām patika vārds latvijieši, bet ir zināms, ka viņš jūsmoja par monoetniskas žīdu valsts izveidi, kā arī laikabiedru atmiņas par Raiņa mūža pēdējo dienu neliecina, ka viņš tādu rakstu būtu rakstījis.

Vai čuraina lupata un sūdains miets ir viens un tas pats vai vismaz kaut kas līdzīgs

Ar sūdainu koku vai mietu, vai rungu vajadzētu noslānīt visus, kas jaunākajos laikos vispār kaut ko kalkē no krievu valodas, it sevišķi, ja tas ir frazeoloģisms, piemēram, гнать ссаными тряпками, kur nu vēl, ja kalkē ar patriekt ar čurainu lupatu, jo, kā jau noprotams, mums ir pašiem savi atbilstošie izteicieni. Atbilstošais izteiciens ar darbības vārdu patriekt ir patriekt (arī aiztriekt) ratā (arī uz elli). Neitrālā tekstā pilnīgi iederēsies padzīt ar negodu.

     Bet es šo kalku ievēroju pavisam cita iemesla dēļ. Pašlaik plašākajā latviešu valodas vārdnīcā Tezaurs.lv ir teikts, ka lietvārds čuras ir lietojams četrās nozīmēs: 1) urīns, 2) kausētu tauku pārpalikumi, dradži, 3) kruzuļaini svārki, 4) mūsainums, vasaras raibumi; darbības vārds čurāt ir lietojams divās nozīmēs: 1) urinēt, 2) cepoties sprakšķēt, bet īpašības vārds čurains ir lietojams tikai vienā nozīmē — mūsains, vasarraibumains.
     Es saprotu, ka ne mums kūtsmēslu, ne mietu un apčurāta lupata šķiet gluži mūsdienīgs ierocis, bet īsti negribas ticēt, ka teicējs grasās čurāt virsū kādai drānai — tas ir tikai tēlains izteiciens. Lai cik ļoti apzīmētāja funkcijā es dodu priekšroku īpašības vārdiem salīdzinājumā ar lietvārdiem ģenitīvā, atbilstoši krievu izteiciena internetā atrodamajam izcelsmes aprakstam un pēc putekļu lupatas parauga tās ir čuru lupatas, ar ko saslauka čuras, nevis kāda sačurātas drānas.

Pateicoties

Kā zināms, darbības vārdam pateikties ir tikai viena nozīme — ‘izteikt, izpaust savu pateicību (kādam)’, tāpēc varētu domāt, ka divdabim pateicoties vajadzētu parādīties, piemēram, šādā un līdzīgos teikumos: pateicoties Jānim par labo darbu, priekšnieks kopā ar algu pasniedza viņam divas biļetes uz futbolu. Anita Ščucka, kas ir pētījusi divdabja pateicoties vietu latviešu valodā, raksta, ka patiesībā ir grūti latviešu tekstos atrast tamlīdzīgu teikumu. Parasti sastopamie teikumi ir aptuveni šādi: pateicoties linu eļļai, mati iegūst īpašu spīdumu. Te trūkst vienas no divdabja teiciena ar divdabi, kas beidzas ar izskaņu -ot, -oties, pazīmēm: gan ar divdabi, gan ar izteicēju nosauktajai darbībai ir jābūt vienam darītājam, bet mati pateikties nevar. Protams, pastāv absolūtā datīva konstrukcijas, kur tas tā nav, tomēr arī to šeit ir grūti piemērot, jo tā arī nekļūst skaidrs, kas tad pateicas un kāpēc vispār pateikties lietai.

     Īsi sakot, pateicoties tekstā parasti ir krievu благодаря vai angļu thanks to someone/something desemantizēts (t. i., sākotnējo nozīmi zaudējis) kalks, kura izmantošanu šī iemesla dēļ gluži pamatoti apkaro valodnieki. No otras puses, visu laiku turpinās centieni piedēvēt divdabim pateicoties kādas citas vārdšķiras funkcijas un nozīmi un tādējādi ievilkt šo kalkēto konstrukciju literārajā valodā.
     Piemēram, Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir teikts, ka šim kalkam ir partikulas nozīme. Savukārt jaunajā latviešu valodas gramatikas grāmatā ir teikts, ka «Partikulas ir nelokāma vārdšķira, palīgvārdi, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu, piešķirot kādam teikuma loceklim vai visam teikumam modālas, emocionālas vai jēdzieniskas nozīmes niansi. Tā kā partikulas nav cieši saistītas ar vārdu, kuru tās niansē, teikuma gramatiskā uzbūve nemainās, ja šī partikula tiek atmesta, zūd tikai nozīmes nianse.» Kādu niansi piešķir pateicoties (kam)? Neatradu nevienu partikulu, ko «lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.»
     Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā apgalvots, ka šajā konstrukcijā divdabis ir lietots apstākļa vārda nozīmē. Šis jau ir diezgan interesanti, jo, pirmkārt, apstākļa vārdu, kas cēlušies no darbības vārdu divdabja formām, ir diezgan daudz (vislīdzīgākais ir nekavējoties), otrkārt, pastāv cēloņa apstākļa vārdi, un, treškārt, apstākļa vārdi var raksturot lietvārdus. Tomēr pateicoties atšķiras no pārējiem divdabja formā izteiktajiem apstākļa vārdiem ar to, ka, pirmkārt, pārējie ir saglabājuši sākotnējo nozīmi, otrkārt, tiem ir sinonīmi, un, treškārt, neviens cēloņa apstākļa vārds nav divdabja formā.
     Īsi sakot, kalkēta konstrukcija ir kalkēta konstrukcija un nekas vairāk.
     Krievu–latviešu valodas vārdnīcā viena no благодаря atbilsmēm ir prievārds dēļ, kā novēlējis dižais Endzelīns un kā māca valodas kultūras pētījumi. Ievērojiet, ka krievi nepiešķir attiecīgajam latviešu valodas divdabim nekādas papildu funkcijas vai nozīmes, mēs paši kā mazi bērni bāžam mutē visu, kas pagadās pa rokai. Angļu–latviešu valodas vārdnīcas sastādītāji gan ir kalkējuši bez žēlastības, kaut gan, piemēram, Kembridžas vārdnīcā ir teikts, ka thanks to someone/something ir idioma, tātad vajadzēja papūlēties un tomēr nekalkēt. Un te nu ir tas pats, kas ar iepriekš aplūkoto frāzi as soon as possible — «to latviski nevar vienmēr vienādi atveidot» un to nevajag tulkot vārdu pa vārdam. Jāņa Kušķa minētajos piemēros vien ir nosauktas četras atbilsmes — dēļ, ar, jo, tāpēc ka —, Jānis Endzelīns min piemēru, kur atbilsme ir tâ kâ, stāstiņa sākumā minētais piemērs latviski skan linu eļļa piešķir matiem īpašu spīdumu vai no linu eļļas mati kļūst īpaši spīdīgi utt.
     Īsi sakot, ar šo kalku nevajadzētu aizstāt citus, precīzus, valodas līdzekļus.

Krāna alus

Kā redzams, ir dzertuves, kas lepojas ar sava krāna alus slepeno dzīvi

Ikša zobgaļi pievērsa manu uzmanību tam, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ir iesaistījusies sacensībā ar Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisiju, kura no abām ar lielāku novēlošanos pēc iespējas nepiemērotāk nosauks kādu entitāti latviski. Izrādās, Terminoloģijas komisija 2024. gada 11. jūnijā par ieteicamo разливное пиво atbilsmi latviešu valodā ir apstiprinājusi terminu mucu alus. Uzjautrinātie krodzinieki uzreiz norādīja, ka viņiem arī maisu alus ir. Nu un jāteic, ka arī piemēros minētais vīns bieži ir sastopams jau minētajos maisos un stikla balonos, nevis mucās. Attiecībā uz mucu kvasu nāk prātā tikai padomijas smagajam automobilim piekabināmās dzeltenās cisternas.
     Dīvainā kārtā vietnē Termini.gov.lv ir vesels viens termins ar izlejam- — izlejamā veidā ar atbilsmi vienīgi angliski on tap. Tas pašlaik tiek izmantots Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Vai saskatāt būtisku atšķirību starp nožēlojamo kalku izlejamais un dokumentēto terminu izlejamā veidā? Nu lūk, es arī ne. Tā ka, pirms atkal kaut ko ieteikt, Terminoloģijas komisijai vajadzētu ieviest kārtību jau sastrādātajā.
     Krievi par vārdkopas разливное пиво atbilsmēm angļu valodā uzskata beer on tap, tap beer, draught beer, draft beer, draught (bāros), beer from the wood. Kā redzams, mucu alus ir tikai viena no tām.
     Termins mucu alus nav jauns — tas ir minēts, piemēram, 1965. gada 1. decembrī «Technikas Apskata» 48. numurā publicētajā alus rūpniecības terminoloģijas vārdnīcā. Tā atbilsmes ir en cask beer; de Fassbier. Turpat ir minēts alus no mucas — en ale on draught; de vom Fass, kas vispār arī katrā vidusmēra tulkojošajā vārdnīcā ir. Interesanti, ka, lai gan en keg dažu citu terminu atbilsmēs ir minēts, šajos divos tā nav. Skaidrs, ka jēdziens mucu alus pastāv, taču tas neaptver visu mūsdienu krogu reāliju beer on tap, ar ko saprot pretstatu pudelēs un skārdenēs pildītiem dzērieniem, kurus parasti tai pašā traukā arī pasniedz viesiem. Tāpēc krodzinieki jau sen ir vienkārši pārtulkojuši beer on tap ar krāna alus / alus no krāna un mierīgi lieto pēc vajadzības. Savukārt no valodas viedokļa mums ir precedents — krāna ūdens.

Šejienieši resp. turienieši

Grāmatā «Dažādas valodas kļūdas» (1928) Jānis Endzelīns raksta, ka: 

«Krievu valodā ir atvasinājums „местный“, un tāpēc ir iedomājušies, ka arī mums vajadzīgs līdzīgs vārds, un darinājuši vārdu „vietējs“. Bet ar  -ē j s  pa laikam atvasina adjektīvus tikai no vietas un laika adverbiem (piem. „ārā“: „ārējs“). Izjēmums ir „galējs“ (no „gala“ vārda; „galējā“ tumsība); bet arī šis vārds šai gadījumā par paraugu neder, jo „galējs“ ir, kas ir galā, tâ ka „vietējs“ būtu vienkārši tas, kas ir  v i e t ā  (ne  š a i  ne  t a i  vietā, bet vienkārši  v i e t ā !), un „vietējie“ cilvēki būtu tie, kas iejem kādu vietu. Nesabojātā tautas valodā nu arī nerunā ne par ko „vietēju“, bet gan par  š e j i e n e s  (resp.  t u r i e n e s) ļaudīm, notikumiem, ziņām u. c. Bet eita un sameklējiet mūsu avīzēs tagad ziņas par „šejienes“ resp. „turienes“ notikumiem! tās ir it kā aizmirstas, un to vietā varat atrast tikai „vietējos“ notikumus.»

     Vietējie tātad patiesībā ir šejienieši, tejienieši un turienieši, kā arī ir pašmāju, iekšzemes, mūszemes, iekšēji, pašu vai mūsu valsts (novada, pilsētas, ciema utt.) notikumi, ziņas utt.
     Es nebiju par to aizdomājusies, kamēr mani nebija izvedusi no pacietības vārdkopa local community, kuras vienīgā vietnē Termini.gov.lv norādītā atbilsme ir vietējā kopiena, kur abi vārdi ir neveiksmīgi izraudzīti. Angļu–latviešu vārdnīcā ir teikts, ka «community n 1. apdzīvota vieta; mikrorajons; c. centre — mikrorajona centrs; 2. kopiena; the c. — sabiedrība; 3. kopība; c. of interests — interešu kopība; c. singing — kopdziedāšana; c. work — sabiedriskais darbs», bet šķirklis local jau ir pārpildīts ar visu ko vietēju — pat local government ir nosaukts nevis vienkārši par pašvaldību, bet par vietējo pašvaldību, taču daži izņēmumi ir: piepilsētas vilciens (vai autobuss), local name — vietas nosaukums, local option — rajona iedzīvotāju tiesības (..), local mobilization — daļēja mobilizācija, very local species — tikai šai vietā sastopama suga, local outlook — aprobežoti uzskati.
     No aptuveni 167 vietnē Termini.gov.lv iekļautajiem terminiem ar community tikai nedaudziem atbilsme latviešu valodā neietver lietvārdu kopiena un citus jau minētos vārdus: community — savienība, sociācija, aprindas, apvienība, kopa, community home — nepilngadīgo likumpārkāpēju pāraudzināšanas iestāde, community house — tautas nams, tribal community — ģints iekārta, community service — piespiedu darbs, community services — pakalpojumi dzīvesvietā, sociālie pakalpojumi, intelligence community — izlūkdienesti, agricultural community — lauku iedzīvotāji, community work — sabiedriskais darbs, community management — komunālā saimniecība, legal community — juridiskā sistēma, forensic community — tiesu nozare, community reception — kolektīvā uztveršana, community-based service — apkaimē pieejami pakalpojumi.
     Tāpat no aptuveni tāda paša skaita vietnē Termini.gov.lv iekļautajiem terminiem ar local tikai dažiem atbilsme latviešu valodā neietver īpašības vārdus vietējs un lokāls: local loop — abonentlīnija, local attraction — penetrācija, local speed — faktiskais ātrums, local history — novada vēsture, local standby — ierobežotas gatavības režīms, local tax — pašvaldības nodoklis, local lore file — novadpētniecības kartotēka.
     Atsevišķas minētās atbilsmes šķiet kļūdains vai situatīvs tulkojums, piemēram, forensic community vai local attraction, tomēr stulbu terminu ar kopiena vai vietējs šķiet vairāk, piemēram, ko izsaka community worker atbilsme kopienas darbinieks vai local museum atbilsme vietējais muzejs?

Dāsns

No Jāņa Kušķa raksta krājumā «Latviešu leksikas attīstība» (1968) uzzināju, ka no lietuviešu valodas aizgūto apvidvārdu dāsns, kam mūsdienu vārdnīcās ir nozīmes ‘devīgs; auglīgs, ražens; bagātīgs’, savulaik literārajā valodā ir ieviesis Rainis, kad XIX gadsimta beigās atdzejoja Johana Volfganga fon Gētes «Faustu». Kārlis Mīlenbahs kritizēja Raini par to, un pat pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā īpašības vārds dāsns bija reti sastopams, tomēr tas ir nostiprinājies latviešu valodā ar divvalodības palīdzību, proti, lai būtu ekvivalents īpašības vārdam щедрый.

Miniatūra «Mariupoles bērni»

Mana Olenka strādā par brīvprātīgo ar bērniem. Vakar centrā ieradās bērni no Mariupoles. Prātīgi un neparasti pieklājīgi. Rakstu un raudu... Kad ņēma cepumu, nopietni jautāja, vai nav jāpadalās ar kādu, un, kad dzēra ūdeni no glāzītes, pēc dažiem malciņiem jautāja, vai drīkst izdzert visu... Lai kaut cik uzmundrinātu brālīšus, uzdeva jautājumus par dzimto pilsētu. Vecākais nopietni atbildēja «Pilsētas nav», bet jaunākais brālītis laipni un sirsnīgi aicināja «Jūs atbrauciet, jūra ir palikusi»... Tas sarāva manu dvēseli gabalos... Mariupole... Pilsētas nav... Bet jūra ir palikusi…

Majja Vajda

* * *

Satiku paziņu. Viņa ir psiholoģe, strādā programmā «Bēgļu rehabilitācija». Stāsta:
     — Atveda bērniņus no Mariupoles. Vāji, nerunīgi. Vairākus mēnešus pusbadā dzīvojuši pagrabos. Viņu vidū divi 10 un 7 gadus veci brālīši. Pasniedzu viņiem cepumus. Jautā:
     — Vai vēl kādam jāiedod?
     Ieleju glāzītēs ūdeni.
     — Vai drīkst izdzert visu?
     Cenšos iesaistīt sarunā:
     — Vai jums pietrūkst Mariupoles?
     Vecākais:
     — Bet Mariupoles vairs nav. Pilsētas nav.
     Jaunākais:
     — Taču jūra ir palikusi! Atbrauciet, jūra ir palikusi!
     Beigās psiholoģe gauži raud, bet bērni viņu mierina:
     — Kāpēc jūs raudat? Nevajag! Jūs taču nebombardē…

Dmitrijs Černiševs

PS. Vispār es esmu pret bērnu ekspluatāciju arī labos nolūkos, bet vai tad par matiem jāraud, kad galvu cērt nost. Pirmais ir tulkojums no ukraiņu avotiem, otrais — no krievu.

Mīti par Banderu: kā Ukrainas neatkarības cīnītājs kļuva par putiniskās propagandas bubuli

Sagatavoju tulkošanas prasmju paraugu — medija «The Insider» rubrikā «Vēsture» publicētā Broņislava Hmaras raksta tulkojumu no krievu valodas latviski. Attēlus un saites uz dokumentiem skatīt sākotnējā publikācijā.

Lielāko daļu kara Stepans Bandera bija ieslodzīts vācu koncentrācijas nometnē, bet viņa domubiedrus vajāja nacistu speciālie dienesti. Tomēr gan padomju, gan pēc tam putiniskā propaganda tieši Banderu attēlo kā visodiozāko hitleriešu rokaspuisi, bet banderieši, kas no vēsturiskiem zemessargiem transformējušies par kolektīvu sabiedrības iztēles augli, kļuva par ieganstu «speciālajai militārajai operācijai», kuras nolūks ir «denacificēt» Ukrainu. Šajā rakstā ir apkopots galvenais, kas jāzina par šo vēsturisko personu.

Nav zināms, vai Stepans Bandera būtu tik slavens, ja nebūtu Krievijas propagandas, kas viņu padarīja par zvaigzni visos televīzijas raidījumos par Ukrainu. Pašā Ukrainā Banderu uzskata par vēsturisku personību un neatkarības cīnītāju, sākotnējais banderiešu sveiciens «Слава Україні! Героям слава!» mūsdienās tiek lietots bez jebkāda nacionālistiska zemteksta.
     Tikmēr Krievijas propaganda turpina ražot mītus par «nacistu» Stepanu Banderu. SS divīziju «Galizien», kas Ukrainā tika izveidota no vietējiem brīvprātīgajiem, pasludināja par Banderas lolojumu, lai gan ne viņam, ne viņa domubiedriem ar to nebija nekāda sakara. Tāpat tiek plaši izplatīta vērmahta ģenerālmajora Reinharda Gēlena fotogrāfija, kas tiek uzdota par Stepana Banderas attēlu, kurš it kā pierāda, ka Bandera ir valkājis «fašistu formastērpu» un pat bijis apbalvots ar «vācu krustu». Gēlens un Bandera pēc izskata nav diez cik līdzīgi, bet publika platformās «Vkontakte» un «Odnoklassniki» tam nepievērš uzmanību.

Oleksija Arestoviča paziņojums visiem dzīves gadījumiem

Ukraiņu komiķa no Sumiem Fēliksa Redjkas draudzīgā šarža titri latviski.

Arestoviča paziņojums, ja sāktos kodolkarš
— Nekrītiet panikā, šodien Ukrainā uzsprāga divas atombumbas. Tas ir labi, jo Putinam kļuvis par divām atombumbām mazāk. Mūsu mediķi jau pabeidz zīmēt joda režģi pa Čerņihivas, Harkivas un Kijivas apgabalu. Uz sprādzienu epicentru mēs jau nosūtījām Juriju Bardašu, lai viņš kļūtu par atomsēņu producentu un aizsūtītu tās koncertturnejā pa Krieviju.

Citplanētiešu iebrukums
— Citplanētieši ir dezorientēti. Pilnīgi. Viņiem nav jaunāko apvidus karšu. Visa viņu «starpgalaktiskā armāda» maldās kaut kur pa Sumu mežiem. Vietējie iedzīvotāji jau pa gabaliņiem izvazā pamestos šķīvīšus. Teritoriālā aizsardzība pie Trostjanecas šodien ap 18 sagrāba «Nāves zvaigzni».

Melnais caurums ievelk Zemi
— Pārplīsusi Saule. Zemi ievelk melnais caurums. Pielej, lūdzu. Valsts ārkārtas situāciju dienests jau strādā pie starpgalaktiskās katastrofas likvidēšanas. Vienas divu diennakšu laikā iedzīvotājiem tiks izdalīti batuti, lai varētu pārvarēt šausmīgo gravitāciju.

Sātana atnākšana
— Uzbruka sātans. Jēzus tūlīt pat nodeva pilnvaras Zelenskim. Liels lūgums iedzīvotājiem: vērsieties pie erceņģeļiem ar prasību nekavējoties sniegt gaisa spēku atbalstu.

Uzbrukuši visi krievi
— Mums ir uzbrukuši truli visi 140 miljoni Krievijas iedzīvotāju. Kamēr mēs pārvaram kodoluzbrukuma, melnā cauruma, NLO un sātana atnākšanas sekas, tikt galā ar krieviem tika nosūtītas divas patruļpolicijas grupas. Liels lūgums, kam ir iespēja, ziedojiet puišiem rokudzelžu iegādei, vajag ļoti daudz rokudzelžu. Un nepārdzīvojiet. Viss būs labi. Sliktākajā gadījumā — ne.

PS. Beigās Krievijai sarunās ar Ukrainu paliks tikai divas prasības: lai Putinu nesaukā par хуйло un lai Arestovičs nesmaida, kad informē par karadarbības gaitu.

Odesieši saka priekšā, ka nekad valsts, kuras ģerbonī ir vista, neuzvarēs valsti, kam ģerbonī ir dakšiņa

Tātad — kas man nepatīk citos Ukrainas Mikolajivas apgabala valsts pārvaldes vadītāja Vitālija Kima slavenā teiciena «Одесситы подсказывают, что никогда страна, у которой на гербе курица, не победит страну, у которой на гербе вилка» tulkojumos latviski.

     Pirmkārt, Odesas iedzīvotāji ir odesieši.

Ar izskaņām -ietis, -iete beidzas arī daudz lietvārdu, kas apzīmē personas pēc to  d z ī v e s  vai  d z i m t ā s  v i e t a s (..) Ja pie šās grupas piederošie personu nosaukumi attiecas uz personām, kas dzīvo ārpus Latvijas teritorijas, tad to nosaukumi beidzas ar izskaņām -ietis, -iete.

     Lai gan man nāk prātā personu apzīmējumi (gan ne pēc dzīves vai dzimtās vietas) ar citvalodu cilmes lietvārdu izskaņu -īts, piemēram, jezuīts, eremīts, erudīts un arhimandrīts, Mūsdienu literārās valodas gramatika personu apzīmējumu veidošanu ar šo izskaņu vispār neparedz.
     Otrkārt, jau esmu rakstījusi par kas un kurš atšķirīgo lietojumu latviešu un krievu valodā. No šejienes ņemu vērā šo visai loģisko Brigitas un Laimdota Ceplīšu atziņu, ka «ja katrs palīgteikums ir saistīts ar citu vārdu, pamīšus jālieto kas un kurš, lai ir saprotams, ka sākas jauns pakārtojums».
     Treškārt, tikai lietvārdam dakšiņa ir nozīme ‘galda piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai’. Lietvārdam dakša tādas nav.

PS. — Zini, Fima, es cenšos mazāk runāt krieviski.
— Kas ta nu, baidies, ka ukraiņi tev sados?
— Nē, baidos, ka krievi nāks mani atbrīvot.

Mans rūpals un kolektīvā aizmāršība

Vispār es nesekoju līdzi Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta sabiedriskajai darbībai, bet, kad nu reiz tas ir izdarījis kaut ko patiešām svarīgu un vērtīgu, šī ziņa sasniedz visdziļākos nostūrus. Lai gan pats Latviešu valodas institūta pārstāvis latviešu valodu diez cik labi neprot («Šonedēļ dalāmies ar vārdu»), atgādinātais vārds rūpals ir patiešām ļoti vajadzīgs. Es pilnīgi nesaprotu, kā tā varēja notikt, ka mēs vairs ikdienā rūpalu nelietojam, jo būtībā bez rūpala galīgi nevar iztikt.

     1921. gadā Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisija noteica lietvārdu rūpals par atbilsmi krievu промыселъ un vācu Gewerbe. Tāpat uzskatīja arī Jānis Endzelīns: «Kr. прoмысeл var tulkot latviski ar vārdu rūpals (kâ veikals)». Jēkaba Dravnieka Angļu–latvju vārdnīcā (1924) viena no business atbilsmēm ir rūpals.

     Tāpēc jo vairāk izbrīnīja, ka mūsdienās tā vairs nav. Piemēram, Termini.gov.lv ir minēts ļoti daudz business atbilsmju (uzņēmējdarbība, uzņēmums, darbs, darījums, komercdarījums, komercdarbība, komercija, nodarbošanās, tirdzniecība, profesija, tirdzniecības uzņēmums, tirdzniecības firma, pienākums, darījumdarbība, saimnieciskā darbība), bet rūpala to vidū nav. Šīs vārdnīcas ieskatā vienīgais angļu valodas vārds, kam atbilst rūpals, ir trade.

     No Periodika.lv un Gramatas.lndb.lv var uzzināt, ka gan kara, gan padomju laikā rūpalu ļoti plaši lietoja oficiālajos dokumentos un arī vārda nozīmes bija skaidras.

rūpals — 1) nodarbošanās ar kādu amatu, balstoties uz pilsoņu individuālo darbu (piemēram, sīksaimniecībā, mājamatniecībā, lauku sīkražošanā, sadzīves pakalpojumu sniegšanā); 2) sīks rūpniecības, amatniecības uzņēmums; 3) rūpniecības uzņēmums vai rūpniecības uzņēmumu kopums, kas nodarbojas ar izejvielu ieguvi 

     Kā redzams, neviena nozīme nav ne pārnesta, ne negatīva, bet tādas domas var rasties krievu valodas ietekmē, jo «Викисловарь» atzīst, ka vārdam промысел sarunvalodā ir pārnestā nozīme ‘занятие чем-либо предосудительным (воровством, мошенничеством и т. п.)’, lai arī minētajā avotā šāda lietojuma piemērs nav dots.
     Tagad sēžu un turpinu nosirmot par visām neskaitāmajām reizēm, kad savā tulkošanas rūpalā locījos kā zutis uz pannas, lai ar Termini.gov.lv dotajām 15 business atbilsmēm aprakstītu, piemēram, jauno māmiņu «Etsy» veikalus, kad vienīgais vārds, kas man bija vajadzīgs, bija rūpals.
     Un varbūt vārda rūpals pilnīgā izzušana no oficiālās leksikas ir viens no iemesliem, kāpēc valsts nodokļu sistēma ir padarījusi neiespējamus individuālos rūpalus.

Apmācība nav aizliegts vārds, bet…

Tātad nav nekādu šaubu, ka ar lietvārdu apmācība esam bagātinājušies galvenokārt krievu valodas ietekmē. Diemžēl nevienā vārdnīcā neatradu normālu definīciju, ko tad šis vārds latviski īsti nozīmē. Tikai Valentīnai Skujiņai ir bijis ļoti skaidrs priekšstats, ka «vārdam apmācība ir viena nozīme ‘praktiski mācīties, apgūstot elementārās iemaņas’».

     Savukārt par to, kas apmācība nav, visskaidrāk ir izteicies Juris Baldunčiks.

Pirmkārt, vārdu apmācība nav vēlams lietot, ja tiek sniegta informācija par formālās izglītības pamatprogrammām gan vispārīgās izglītības, gan profesionālās izglītības iestādēs, nemaz nerunājot par augstāko izglītību. (..)
     Otrkārt, par nevēlamu uzskatāms vārda apmācība lietojums, runājot par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu. (..)
      Treškārt, bieži vien daudzskaitļa forma apmācības tiek lietota vārda mācības vietā. Šāda prakse ir nevēlama. Viss iepriekš teiktais vēl jāpapildina ar pēdējo gadu problēmām, kas ir saistītas ar angļu vārdu training, kam izraudzīta pamatatbilsme apmācība (Pētījuma ziņojums 2016, 16). Šāds risinājums daudzos gadījumos neatbilst angļu vārda izplūdušajai semantikai un ar to veidotu vārdkopu kontekstuālajai nozīmei, piemēram, gadījumos, kad training lietots augstākās profesionālās izglītības nianšu atspoguļošanai.

Kabeļi, vadi un… auklas

Etošas ieplakā

Bieži esmu gājusi pa mazākās pretestības ceļu un sadzīves elektroierīču barošanas vadu (power cord, line cord, mains cable) saukusi vienkārši par kabeli (‘izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas’).
     Es tur saskatu vismaz divas problēmas. Pirmkārt, man nepatīk, ka elektropadeve gandrīz visās vārdnīcās tiek saukta par barošanu (‘enerģijas patērētāja apgāde ar enerģiju’). Otrkārt, «kabelis» šķiet samērā vispārīgs jēdziens, tāpēc sadzīves tehnikas elektroapgādes piederumam gribētos kaut ko savu.
     Dažkārt mēdzu rakstīt elektrovads. Periodika.lv ir pilna ar elektrovadiem, bet vārdnīcās «elektrovads» nav atrodams, tāpēc grūti pateikt, kas kuro reizi ar to būtu jāsaprot. Pat Krievu–latviešu celtniecības terminu vārdnīcā ir jau minētā elektropadeve (электропитание), bet elektrības vads (электропровод), lai gan, kā zināms, latviešu valodā ir diezgan daudz salikteņu ar elektro-.
     Savukārt Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā ir gandrīz nekur citur neatrodams vārds elektroaukla (cord, шнур, flexible Leitung) — ‘lokans kabelis ar nedaudzām neliela šķērsgriezuma dzīslām’. Vispār tur ir vairākas auklas. Piemēram, elektroierīces pieslēgaukla (cord set of an appliance, присоединительный шнур электроприбора, Geräteanschlußleitung) — ‘elektroinstalācijas piederums, kas sastāv no lokana kabeļa vai elektroauklas, neatvienojama kontaktspraudņa un neatvienojamas spraudligzdas un kas paredzēts elektroierīces pievienošanai barošanas avotam’. Vai elektroierīču savienotājaukla (interconnection cord set of appliances, соединительный шнур электроприборов, Geräteanschlußverlängerung) — ‘elektroinstalācijas piederums, kas sastāv no lokana kabeļa vai elektroauklas, neatvienojama kontaktspraudņa un neatvienojamas spraudligzdas un kas paredzēts barošanas pievienošanai no vienas elektroierīces uz citu’. Kā arī auklslēdzis (cord switch, шнуровой [проходной] выключатель, Schnurschalter) — ‘elektroauklā vai tās galā tieši montējams slēdzis ar atsevišķu korpusu’.

Plūsmvirzis

Teltsvietas pagalmā

Latvijas Republikas neatkarība tika atjaunota 1990. gadā. AkadTerm liecina, ka tajā pašā gadā ir izdots LZA TK 58. biļetens «Autotehnikas termini», kur latvisko terminu citvalodu atbilsmes ir dotas tikai vienā — krievu — valodā. Tas ietver četrus plūsmviržus (plūsmvirzis — iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai): plūsmvirzis — обтекатель; plastmasas plūsmvirzis — пластмассовый обтекатель; sfēriskais plūsmvirzis — сферический обтекатель; vairogplūsmvirzis — щитовой обтекатель.

     Vispār AkadTerm ir pieci termini обтекатель: no 1968. gada Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīcas ir iekļauts обтекатель антенны — antenas aptecinātājs.
     Ņemot vērā šo samērā optimistisko senatnes ainu, nepatīkami pārsteidz jaunākie terminoloģijas sasniegumi.
     IATE ir atzinusi fairing (‘an external metal or plastic structure added to increase streamlining and reduce drag, especially on a high-performance car, motorcycle, boat, or aircraft’) par aptecētāju, bet termini.gov.lv tas saucas plūdlīniju formas pārsegs.
     Savukārt radome (‘a dome or other structure protecting radar equipment and made from material transparent to radio waves, especially one on the outer surface of an aircraft’) termini.gov.lv ir nosaukts par antenas aptecētāju, bet IATE to dēvē par antenas plūdpārsegu; plūdpārsegu.

Taustums

Kudu

Valentīna Skujiņa grāmatā «Latviešu terminoloģijas izstrādes principi» raksta:

«Īpatni ir termina funkcijai darinātie atvasinājumi grīdums (‘kuģa pakaļgala klāja paaugstināta daļa’), taustums (‘īpašība, kas nosakāma ar tausti’) un rezultātums (‘algoritma īpašība, kas raksturo to, ka obligāti tiks iegūts atrisinājums, rezultāts’). Grīdums ir regulārs atvasinājums no neaktuāla darbības vārda grīst (no kā atvasināts arī lietvārds grīda). Nevienā no mūsdienu latviešu valodas vārddarināšanas sistēmas modeļiem neietilpst darinājumi taustums un rezultātums. Šie termini darināti dažādos laikposmos, un to valodiskā motivācija vēl precizējama (sal.: rezultāts — rezultātums un variants — variantums).»

     «AILab» izstrādātajā tezaurs.lv neiekļautais termins taustums, kas iepriekšminētajā nozīmē ir izdzīvojis līdz mūsdienām, par ko liecina kaut vai guglēšanas rezultāti, 1980. gada «Latviešu valodas kultūras jautājumos» parādās ar vienu citvalodu atbilsmi ru гриф. Savukārt vārdam grifs krievu valodā šī nozīme (гриф (текстиль) — характеристика структуры тканных и нетканных текстилей; гриф бывает мягким и грубым) pat nesacenšas par iekļūšanu nozīmju pirmajā piecniekā, bet saskaņā ar tezaurs.lv vārdam grifs latviešu valodā vispār nav šādas nozīmes.
     Lai gan minētajā krievu avotā norādīts, ka taustums var būt tikai mīksts un raupjš, latvieši tā nedomā.

«Drānu taustumu pārbauda ar pieskārieniem drānai, kurus patērētājs izvērtē caur iegūtām sajūtām (mīksts, raupjš, zīdains, nepatīkams u. tml.).»

     Plus vēl AkadTerm krājumā ir šķirklis lūzīgs taustums (ru ломкий гриф), par ko nupat profesora J. Endzelīna atbildēs izlasīju, ka tas nav iespējams.

«Latv. valodā nav iespējami tādi atvasinājumi kâ lūzīgs vai lūstīgs, tāpēc vajadzības gadījumos, piem., tulkojot vācu rotbrüchig, kr. крaснoлoмкий, jāizsakās citādi. Var teikt: metalli vai māls, kas karstumā plaisā; arī: karstumā plaisājošs metalls, māls. Jāievēro, ka ne katru svešas valodas vārdu var tulkot latviešu valodā ar vienu vārdu.»

     Līdz nosacīti modernajiem terminoloģijas avotiem taustums ir nonācis bez skaidrojuma un visai dezorientējošā kontekstā. Šādi tas ir atspoguļots termini.gov.lv.

lv taustums
ru гриф
Kolekcija: Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas kartotēkā iekļauto terminu apkopojums
Nozare: Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas
Apstiprināts: 01.01.1970.

     AkadTerm šķirklī taustums bez kādiem paskaidrojumiem ir dots vienā rindā ar grifs un tušē un kopā ar atbilsmēm vēl citās valodās (en handle; hand; feel; 
de Griff; Griffigkeit; fr toucher).

Mana cīņa

Negaidīta tikšanās

Divi pirmie vārdi, no kuriem atteicos līdz ar padomijas beigām, bija kontaktdakša un kontaktrozete, jo man šķiet, ka ne dakšai, ne rozetei tāda papildu nozīme nav vajadzīga. LLVV ir atrodami šķirkļi kontaktdakša ‘ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus’ un kontaktligzda ‘nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu’, bet nav ne kontaktspraudņa, ne kontaktrozetes, taču ir spraudnis ar vienīgo nozīmi ‘kontaktdakša’ un lietvārda rozete trešā nozīme ir ‘kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā’.
     Manā izpratnē plug un citu vārdu, kad tie ir izmantoti ar nozīmi ‘ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus’, adekvāts tulkojums latviski ir kontaktspraudnis, savukārt socket un citu vārdu, kad tie ir izmantoti ar nozīmi ‘kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā’, adekvāts tulkojums latviski tātad ir kontaktligzda.
     Pirmās aizdomas, ka šajā frontes līnijā es lepni stāvu pilnīgā vientulībā, man radās tad, kad kādā lielā ārzemju aģentūrā kāda milzīga sadzīves tehnikas ražotāja angļu–latviešu tulkošanas atmiņā vispār neatradu vārdu kontaktspraudnis. Lai pārliecinātos, vai aizdomas ir pamatotas, ielūkojos elektroierīču terminoloģijas avotos. Termini.gov.lv kontaktspraudnis un kontaktligzda ir doti manis iepriekš norādītajās nozīmēs, bet kaut kāds velns mani dīdīja ielūkoties arī LZA Terminoloģijas komisijas sēdes protokolā Nr. 4/1152 (14.05.2019.).

K. Timmermanis: šeit būtu jāatstāj tikai viens variants — kontaktligzda.
A. Ciematnieks: te ir runa par mazajām metāliskajām daļām. Viss lielais ir ligzda, bet mazais caurumiņš?
K. Timmermanis: kontaktrozetē ir divas kontaktligzdas. Kontaktrozete ir kopā visa izolācijas daļa ar kontatligzdām.

Tūdaļ kabatā bāž roku, izvelk savu… viedtālruni

Paskat, tūristi atbraukuši…

     — Vai varat pārtulkot šo?
     — Jā, varu. Cik maksāsit?
     — Summa ir X eiro. Es saprotu, ka tas ir mazāk par jūsu parasto likmi, bet šis ir bezpeļņas projekts, mēs esam savākuši naudu no ziedotājiem.
     X-Mailer: iPhone Mail (16A366)
     Nez vai šis paskaidrojums, kas ir nosūtīts no visjaunākās, tikai pirms pāris nedēļām izlaistās «iPhone» operētājsistēmas, bija domāts manis iežēlināšanai vai nokaunināšanai?

Projektu vadītāju spēle «Padod tālāk»

Ģimene

Nododu tulkojumu. Zvana satraukta kliente: viņas klients esot neapmierināts, ka tulkojumā ir daudz kļūdu. Tas, protams, ir normāli, ka nav ne redaktora, ne korektora, kam to vajadzēja pamanīt pirmajiem, bet, no otras puses, ko es varu atbildēt, ja pašai šķiet, ka tur nekādu kļūdu vispār nevar būt: raksta temats nav nekāda, kā tagad saka, raķešu zinātne. Saku, lai klients, lūdzu, atsūta vismaz dažus kļūdu piemērus, lai es varu saprast, par ko ir runa.
     Nekādi piemēri nepienāk, bet pēc pāris dienām tulkošanai atkal pienāk tas pats raksts, tikai izrediģēts. Tagad zvanu es: kā tad palika ar tām manām kļūdām, vai es varētu izmantot to pašu terminoloģiju utt.? Jā, droši. Bet es jau esmu iebiedēta, prasu, vai būs arī ilustrācijas. Jā. Pienāk saite. Tā izrādās uz visu preses datubāzi, kur fotogrāfijas ir sadalītas nevis pa tematiem, bet pēc izšķirtspējas: drukātajiem un interneta mēdekļiem. Attēliem ir numuri, nevis nosaukumi, nav zināms, kuras fotogrāfijas attiecas tieši uz šo rakstu. Nododu tulkojumu.
     Vēl pēc pāris dienām tulkošanai pienāk pauerpointa prezentācija. Tajā, glīti noformēts, ir tas pats raksts, kam pievienotas attiecīgās fotogrāfijas. Nododu tulkojumu.