Covid-19 valoda: attāls darbs ir tāldarbs

Kad dzeltenais mangusts pienācis pārāk tuvu, lai to varētu skaisti nofotografēt ar teleobjektīvu

Pilnīgi nesaprotu, kāpēc vispārējā divdabju mīlestība ir stiprāka par zināšanām, izpratni un izslavēto valodas izjūtu — kāpēc, runājot un rakstot par nepieciešamību nepulcēties darbavietās, visur (pat valsts likumos un mācību materiālos) tiek izmantots lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis attālināts, nevis īpašības vārds attāls (darbs, mācības utt.).

     Pietiek tikai tezaurs.lv paskatīties darbības vārda attālināt nozīmes, lai kļūtu skaidrs, ka tas nevar raksturot darbu no mājām, bet to var īpašības vārdu attāls — tāds, kas atrodas, noris samērā tālu no kādas vietas. Turklāt mums no mācību iestāžu prakses ir iesakņojušies vairāki vārdi, kas termina nozīmē raksturo mācīšanos kādā mācību iestādē, to gandrīz neapmeklējot. Atliek tikai mācības aizstāt ar darbu kādā darbavietā, lai iegūtu atbilstīgus vārdus.

tālmācība — izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana
tāldarbs — regulāras darbā braukšanas aizstāšana ar darbu mājās vai kādā citā attālā iestādē, datus un dokumentus pārsūtot uz centrālo iestādi ar elektroniskiem līdzekļiem
neklātiene — mācīšanās mācību iestādes vadībā un pēc tās programmas ar sarakstes, TV, radio, datoru u. c. palīdzību, parasti apvienojumā ar dažu nedēļu intensīvām mācībām pasniedzēju tiešā vadībā

     Diemžēl arī terminoloģijas datubāzēs, vārdkopterminos tulkojot īpašības vārdu remote, bez vajadzības ir ievazātas dažādas attālinātas lietas, tomēr īpašības vārds remote viens pats ir pārtulkots ar tāls, attāls. Es domāju, ka galvenais muļķīgu vārdkopterminu rašanās iemesls ir veidotāju slinkums: nevienam terminam, kuru šajā sakarā aplūkoju termini.gov.lv, nebija dota definīcija latviski — manuprāt, tas liecina par paviršību.
     Par spīti tam, īpašības vārds tāls tomēr ir produktīva terminu veidošanas sastāvdaļa: šis, protams, ietver visu ko, bet kopumā, ja ievada tāl*, AkadTerm dod 376 šķirkļus.

Covid-19 valoda: koronavīrusi un Vuhaņa

Kasanē

Biju apņēmusies savaldīties un nerakstīt par šo tematu, tomēr nu jau visi mani klienti, kuru vidū vispār nav mediķu, ir paspējuši izteikties šajā sakarā, jo pandēmija, protams, ietekmē pilnīgi visus, tāpēc arī man nekas cits neatliek kā censties apgūt attiecīgo leksiku.
     Pirmām kārtām izsaku 903. pēdējo brīdinājumu vienai no mūsu kupli sazēlušajām mazajām Patiesības ministrijām — Valsts valodas centram —, ka ir pienācis laiks iemācīties rakstīt un publicēt savu lēmumu pamatojumu pēc būtības, lai palēnām kļūtu par uzticamu zinātnisku uzziņu avotu, kāda bija Terminoloģijas komisija Valentīnas Skujiņas laikā (diemžēl tagad arī Terminoloģijas komisija dažkārt vienkārši vāvuļo).
     Pamatojums ir faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml.  k o p u m s  (izcēlums mans), ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību. Tāpēc nepietiek, ja piemin tikai grāmatu, kur tā jau bijis rakstīts — ir jāsniedz paskaidrojumi pēc būtības, lai nespiestu mūs papagailiski atkārtot vārdiņus, bet dotu pamatu problēmas izpratnei un tālākai izpētei, ja ir tāda vajadzība.
     Ar koronavīrusu dzimtas rakstību latviski Valsts valodas centrs tika galā samērā viegli, taču ar pamatojumu netika galā nemaz, jo nepietiek tikai pateikt, ka tā ir rakstīts Kristapa Rudzīša «Terminologia medica». Veicas, ka centra vietā ir pastrādājusi Gundega:

«Te būtu jāņem vēra vēsturiskā vīrusu taksonomijas attīstība. Vīrusi, kas nosaukti par godu to morfoloģiskajām īpašībām, nosaukumu atvasinot no latīņu valodas, saliktenī allaž iekļauj latīnisko galotni (togavīruss, rotavīruss, arenavīruss, koronavīruss). Latīņu vārda galotne saliktenī tiek mainīta vai noņemta to vīrusu nosaukumiem, kas nodēvēti atbilstoši fizikālajām īpašībām, inficēto audu, infekcijas procesa īpatnībām (parvovīruss, enterovīruss, flavivīruss).»

     Tas pats ar Vuhaņu/Uhaņu — Valsts valodas centrs pēc būtības neko nepaskaidroja par šī īpašvārda atveides principiem, tikai atgaiņājās no jautātājiem:

«J. Staburovas grāmatu «Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā», kurā atrodama Vuhaņa, VVC nav akceptējis. «Lielajā pasaules atlantā» ir Uhaņa, un šādu formu arī atbalstām.»

     Kā ir ar labās un kreisās rokas informētību vienai par otru? Jeļenas Staburovas grāmatas, kurā ietverts arī manis pieprasītais atveides principu apraksts, izdošanu ir atbalstījusi Valsts valodas aģentūra (tagad — Latviešu valodas aģentūra), kas arī pati izdod visai daudz uzziņu literatūras, tostarp citvalodu īpašvārdu atveides ieteikumus. Tāpat vietnē personvarduatveide.lv Jeļenas Staburovas grāmata ir viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais uzziņu avots par personvārdiem ķīniešu valodā, kā arī tā ir Vikipēdijas piņjiņa tabulas pamatā. Savukārt LU Akadēmiskā apgāda izdevumā «Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi» J. Staburova raksta, ka Uhaņa ir tradicionāls nesistēmisks atveidojums. Kāpēc tas būtu jāatbalsta?