 |
| Balī, Balī kalnos laikapstākļi nelutina |
LZA Terminoloģijas komisija ir atzinusi, ka termins kompetence latviešu valodā ir lietojams vienskaitļa [izcēlums mans] formā un tā jēdzieniskais saturs ir atspoguļots «Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā» divās nozīmēs:
1) nepieciešamās zināšanas, profesionālā pieredze, izpratne kādā noteiktā jomā, jautājumā un prasme zināšanas un pieredzi izmantot konkrētā darbībā; personas (darbinieka) kompetenci vērtē apkārtējie, sadarbības partneri un sabiedrība;
2) piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā), pilnvaru kopums; sfēra, par ko ir uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jomā.
Savukārt angļu competence var būt kompetence; spēja; statuss; lietpratība; pieredze; erudīcija; speciālas zināšanas; autoritāte (speciālists); pilnvaru apjoms; spējas, kā arī pārticība, turība un piekritība, taču tas vēl nav viss — dažkārt ir domāta vienkārši prasme vai māka.
Un te nu sākas stāstiņa skumjā daļa. Tā kā ar prasmi parasti tulko skill, competence prasmes nozīmē gribētos tulkot ar citu vārdu, bet dzīve tam sīvi pretojas. Lūk, pāris piemēru.
Eiropas Pieaugušo izglītības glosārijā competence ir kompetence un key competences ir pamatprasmes. Turpat tālāk low skilled ir mazprasmīgs.
Jau citētajā LZA Terminoloģijas komisijas lēmumā Nr. 84 ir teikts arī šis: «Raksturojot izglītības procesā iegūstamos studiju rezultātus, angļu valodas frāze knowledge, skills and competences latviski ir atveidojama ar zināšanas, iemaņas un prasmes.»
Māka (praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai); prasme) būtu jauks vārds (AkadTerm datubāzē ir tikai trīs mākas, Vingrošanas vārdnīcā tā ir tulkota ar skill :)), bet LLVV ir norādīts, ka arī māka parasti ir lietojama vienskaitlī, tātad man nevar piemist ne vien kādas noteiktas piecas kompetences, bet arī mākas. Nekas cits nenāk prātā, kā dažādas spējas. :( Tā ka prātīgāka tomēr šķiet mākas gan vienskaitļa, gan daudzskaitļa formu lietošanas paplašināšana.
