Ja gadījumā nav nepieciešams

Etnogrāfiskajā ciematā Floresā

Iespējams, garākie parazītvārdi latviešu rakstu valodā ir nepieciešamības gadījumā. Lai gan lietvārda gadījums pamata nozīme ir ‘pēkšņs, atsevišķs notikums’, piemēram, nelaimes gadījums, tagad par gadījumu kļūst arī ilgstoši un plānoti stāvokļi, piemēram, nepieciešamības gadījums, ko var attiecināt arī uz kaut ko ilglaicīgu, kas arī ietilpst vai ir pakļauts, kam var piemērot utt. Manā izpratnē angļu if necessary un in case of need latviešu valodā atbilst līdz iespraudumam noreducējies palīgteikums, ko ievada saiklis ja: ja nepieciešams, lai gan varētu arī citādi, jo žēl, ka nekas vairs nav vajadzīgs vai izsakāms vajadzības izteiksmē — parasti tiek izvēlēts tieši nepieciešams.
     Kaut gan neskaidrību gadījumā visticamāk tiešām ir ‘pēkšņs, atsevišķs notikums’, es tomēr rakstu ja rodas neskaidrības. Man šķiet, ka, baidoties kļūdaini izteikties krievu valodas ietekmē, mēs veltīgi esam gandrīz pavisam atmetuši cēloņa palīgteikumus.
     Tomēr nekādā gadījumā noteikti nav gadījums — ja reiz iepriekš stingri nolemts, tas nevar būt pēkšņs. Varētu domāt, ka katrā gadījumā un jebkurā gadījumā nozīmē ‘vienmēr’, taču ne — tas var nozīmēt arī ‘noteikti, obligāti’.
     Par gadījumā, ja ļoti skaidri ir izteicies valodnieks Jānis Kušķis, tomēr jocīgi, ka turpat lapas apakšā ir frāze «Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis»».

Īpašie ģenitīveņi

Tuvējie kaimiņi Floresā, Indonēzijā

Kad kāds klients kārtējo reizi vaicā, kāpēc tekstā ir, piemēram, papildu rīki, nevis papildus rīki, es parasti atbildu, ka «papildu» ir īpašības vārds un «papildus» ir apstākļa vārds, tāpēc «papildu» lieto kopā ar lietvārdu, bet «papildus» — kopā ar darbības vārdu. Lai gan šim paskaidrojumam ir teju maģiska iedarbība, jo pēc tā man neviens nekādus jautājumus vairs neuzdod, tomēr tas ir visai vienkāršots. Patiesībā papildu tiek pieskaitīts pie ģenitīveņiem.
     Termins ģenitīvenis ir samērā jauns — to 1976. gadā ir ieviesis Jānis Kušķis. Ģenitīveņi ir nelokāmi vārdi, kas funkcionāli līdzinās īpašības vārdiem. Teikumā tie ir apzīmētāji — raksturo lietvārdu. Tie tiek iedalīti vairākās grupās, kur īpašu vietu ieņem ģenitīveņi, kas pēc būtības un nozīmes ir tuvāki darbības vārdam, nevis lietvārdam, jo ir ar -u noformētas darbības vārdu saknes. Pie šīs grupas pieder arī papildu.
     Kāpēc būtu svarīgi to tomēr norādīt? Droši vien tas palīdzētu ņemt vērā, ka ir vēl citi līdzīgi veidoti vārdi ar tādu pašu funkciju un citi šo nelokāmo īpašības vārdu un apstākļa vārdu pāri ar tādu pašu šķīrumu. Piemēram, ja pacientam ir blakus, nevis blaku slimība, tad tam, kas to apgalvo, ir halucinācijas, norādīja Pēteris. Guļus nolikts cietušais atrodas guļu stāvoklī. Es esmu tulkotāja, un man ir nevis sēdošs, bet sēdu darbs.

     Par īpašības vārdiem lietojami aplinku, blaku, gulu, izklaidu, kopu, līdzteku, pagaidu, papildu, sēdu, tupu, vienlaidu. Par apstākļa vārdiem — aplinkus, blakus, gulus, izklaidus, kopus, līdztekus, pagaidām, papildus, sēdus, tupus, vienlaidus.

PS. Paldies, Pēter, par atbalstu šī stāstiņa tapšanā!