Rāda ziņas ar etiķeti vajadzības izteiksme. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti vajadzības izteiksme. Rādīt visas ziņas

Ja gadījumā nav nepieciešams


Smiling betel nut chewer
Etnogrāfiskajā ciematā Floresā

Iespējams, garākie parazītvārdi latviešu rakstu valodā ir nepieciešamības gadījumā. Lai gan lietvārda gadījums pamata nozīme ir ‘pēkšņs, atsevišķs notikums’, piemēram, nelaimes gadījums, tagad par gadījumu kļūst arī ilgstoši un plānoti stāvokļi, piemēram, nepieciešamības gadījums, ko var attiecināt arī uz kaut ko ilglaicīgu, kas arī ietilpst vai ir pakļauts, kam var piemērot utt. Manā izpratnē angļu if necessary un in case of need latviešu valodā atbilst līdz iespraudumam noreducējies palīgteikums, ko ievada saiklis ja: ja nepieciešams, lai gan varētu arī citādi, jo žēl, ka nekas vairs nav vajadzīgs vai izsakāms vajadzības izteiksmē — parasti tiek izvēlēts tieši nepieciešams.
     Kaut gan neskaidrību gadījumā visticamāk tiešām ir ‘pēkšņs, atsevišķs notikums’, es tomēr rakstu ja rodas neskaidrības. Man šķiet, ka, baidoties kļūdaini izteikties krievu valodas ietekmē, mēs veltīgi esam gandrīz pavisam atmetuši cēloņa palīgteikumus.
     Tomēr nekādā gadījumā noteikti nav gadījums — ja reiz iepriekš stingri nolemts, tas nevar būt pēkšņs. Varētu domāt, ka katrā gadījumā un jebkurā gadījumā nozīmē ‘vienmēr’, taču ne — tas var nozīmēt arī ‘noteikti, obligāti’.
     Par gadījumā, ja ļoti skaidri ir izteicies valodnieks Jānis Kušķis, tomēr jocīgi, ka turpat lapas apakšā ir frāze «Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis»».

«Anybody seen my baby?»


Kruger National Park by Outback
Mani pirmie ziloņi. DĀR
Tomēr interesantas tās pamatskolas mācību grāmatas. Piemēram, par vajadzības izteiksmi tur ir teikts šādi.
Parasti tiek lietoti vajadzības izteiksmes vienkāršie laiki. Laiku norāda palīgdarbības vārda būt laika forma. 
Vienkāršā tagadne
Vienkāršā pagātne
Vienkāršā nākotne
Skolēniem ir jāmācās.
Skolēniem bija jāmācās.
Skolēniem būs jāmācās.
Palīgdarbības vārdu ir bieži izlaiž, proti, teikumos, kuros nav minēts palīgdarbības vārds, parasti tiek lietota vienkāršā tagadne.
Vai par īstenības izteiksmes darāmās un ciešamās kārtas saliktajiem laikiem.
Īstenības izteiksmes darāmajā kārtā saliktos laikus veido no palīgdarbības vārda būt tagadnē, pagātnē un nākotnē un darāmās kārtas tagadnes lokāmā divdabja ar izskaņu -usi, -usies vai galotni     -is, -ies. 
Īstenības izteiksmes ciešamajā kārtā saliktos laikus veido palīgdarbības vārds būt tagadnē, pagātnē un nākotnē un ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis ar izskaņu -ts, -ta. 
Ja saliktajos laikos gan darāmajā, gan ciešamajā kārtā palīgdarbības vārds būt ir tagadnes trešajā personā ir, tekstā to mēdz izlaist.
Bet vai jūs vispār vienkāršā publiskā tekstā esat redzējuši šo palīgdarbības vārdu ir? Kad viss vēl tika drukāts uz papīra, vārda izlaidumu varēja saprast, jo tas patiešām veido vietas ietaupījumu, kur var papildus ierakstīt kaut kādus faktus, taču kamdēļ tas ir vajadzīgs tagad? Nu labi, varbūt pusi iztrūkumu attaisno stilistiska vēlme izvairīties no ir pārdaudzuma tekstā. Bet kopumā?