«Apmācība» nav aizliegts vārds, bet…

Lauva ziemā raud

Tātad nav nekādu šaubu, ka ar lietvārdu apmācība esam bagātinājušies galvenokārt krievu valodas ietekmē. Diemžēl nevienā vārdnīcā neatradu normālu definīciju, ko tad šis vārds latviski īsti nozīmē. Tikai Valentīnai Skujiņai ir bijis ļoti skaidrs priekšstats, ka «vārdam apmācība ir viena nozīme ‘praktiski mācīties, apgūstot elementārās iemaņas’».
     Savukārt par to, kas apmācība nav, visskaidrāk ir izteicies Juris Baldunčiks.

Pirmkārt, vārdu apmācība nav vēlams lietot, ja tiek sniegta informācija par formālās izglītības pamatprogrammām gan vispārīgās izglītības, gan profesionālās izglītības iestādēs, nemaz nerunājot par augstāko izglītību. (..)
     Otrkārt, par nevēlamu uzskatāms vārda apmācība lietojums, runājot par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu. (..)
      Treškārt, bieži vien daudzskaitļa forma apmācības tiek lietota vārda mācības vietā. Šāda prakse ir nevēlama. Viss iepriekš teiktais vēl jāpapildina ar pēdējo gadu problēmām, kas ir saistītas ar angļu vārdu training, kam izraudzīta pamatatbilsme apmācība (Pētījuma ziņojums 2016, 16). Šāds risinājums daudzos gadījumos neatbilst angļu vārda izplūdušajai semantikai un ar to veidotu vārdkopu kontekstuālajai nozīmei, piemēram, gadījumos, kad training lietots augstākās profesionālās izglītības nianšu atspoguļošanai.

Don’t fix what’s not broken

Sebusitijā

Biju tik šausmīgi satriekta par Latvijas Republikas proklamēšanas 103. gadadienā saņemto dāvanu, ka uzreiz pēc pāris šķirkļu atvēršanas aizrakstīju uz vietnē llvv.tezaurs.lv norādīto e-pasta adresi tezaurs@ailab.lv. Laikam jau pašreizējais apgāds «Zinātne» sevi neuzskata par papīra Latviešu literārās valodas vārdnīcas mantinieku, ja ļauj LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijai nevis vienkārši to digitalizēt (kas patiešām ir ļoti vajadzīgs darbs), bet gan pārtaisīt pēc sava ģīmja un līdzības.

     Nav gadījies uzdurties datiem, ka Mākslīgā intelekta laboratorija lepotos ar visu triju savu vārdnīcu apmeklējumu, bet domāju, ka tas nav mazs, jo faktiski jau nav gandrīz nekā cita, kur meklēt padomu. Arī es līdz šim atšķirīgām vajadzībām ļoti bieži izmantoju visas trīs: Latviešu literārās valodas vārdnīcu, lai paskatītos, kā bija pareizi, Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcu, lai paskatītos, vai varbūt ir norādīta vārda cilme, un tezaurs.lv, lai paskatītos, kādi vārdi vispār latviešu valodā ir pamanīti.
     Protams, ir liels prieks, ka digitālajā Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir tādas iespējas, kādu saprotamu iemeslu dēļ nav papīra vārdnīcā, proti, it kā ir piestrādāts pie iespējas meklēt. Var meklēt vārdu daļas, kas man dažkārt ir ļoti svarīgi. Atsevišķā klikšķināmā slejā ir norādīta šķirkļa vārda apkaime vārdnīcā, bet… ja noklikšķina uz kāda slejas vārda, tā šķirklis atveras tajā pašā logā, ja noklikšķina, piemēram, uz šīs slejas pēdējā vārda, visa sleja pārbīdās uz nākamo apgabalu, lai izvēlētais vārds būtu centrā. Arī ja noklikšķina uz kāda šķirklī pasvītrotā vārda vai vārdu savienojuma, tas atveras tajā pašā logā. Šī loģika man nav saprotama. Labi, pārlūkā ir komanda atvērt jaunā logā vai cilnē, bet tomēr…
     Tāpat līdz šim uzskatīju, ka digitālās vārdnīcas lielākā priekšrocība pret papīra grāmatu ir iespēja netaupīt vietu un atturēties no pārmērīgiem saīsinājumiem. Tā nu es nesaprotu, kāpēc šķirkļa piemēru un vārdu savienojumu lauki automātiski ir aizvērti, nevis atvērti (kāpēc tie vispār ir virināmi?), jo aizvērtos laukos uzreiz nevar meklēt — kur tad nu ir tās meklēšanas priekšrocības, visi UX utt. Faktiski es tagad Latviešu literārās valodas vārdnīcā kaut ko meklēju daudz retāk tieši tāpēc, ka nav iespējams meklēt uzreiz visā šķirklī, bet katra aizvērtā lauka atvēršana ir ļoti laikietilpīga, jo loģiski, ka parasti ir jāmeklē tieši pie vārdiem ar vairākām nozīmēm un plašiem semantiskiem apgabaliem.
     Es nesaskatu praktisku nepieciešamību pēc tekstiem, kuri parādās, ja uzvirza kursoru uz kaut kā, kas nekādi nav apzīmēts. Nu kurš dodas uz vārdnīcu, lai tur rotaļātos ar kursoru un meklētu kādu apslēptu brīnumu?! It sevišķi, ja tas brīnums galīgi nav iespaidīgs, piemēram, uzvirzot kursoru uz «2. sējums», uznirstošajā lauciņā var izlasīt «LLVV 2. sējums». Nu nav necik izzinoši. Saite arī tā nav. Ja jums ir ko teikt, tad sakiet uzreiz, un viss.
     Lieka šļūkāšana ir arī aplītis ar «i», bet ja nu reiz citāta autors ir noslēpts, vai uznirstošajā lauciņā tad bija jāliek tas pats vecais, labais saīsinājums kā agrāk, vai tomēr varēja normāli ielikt pilnu autora vārdu un darba nosaukumu (un acīmredzamajā mīlestībā pret visādām šķērssaitēm arī saiti uz vietu, kur var redzēt, kuros šķirkļos ir piemēri no šī avota).
     Darbu vārdnīcā ļoti apgrūtina un būtībā padara bezjēdzīgu arī visādi šķietami sīkumi, kas kopā ar meklēšanas apgrūtinājumiem ievērojami mazina vajadzību un vēlmi vispār tajā ielūkoties, piemēram, vārdnīcas nosaukuma abreviatūra kvadrātiekavās un ar kolu, pamatteksts bezserifu fontā, neatbilstošas rindstarpas, nepamatota numerācija, kas sastāv no viena vienīga punkta vai apakšpunkta, pogas (kāpēc tās vispār ir vajadzīgas?) «Piemēri» un «Stabili vārdu savienojumi» (daudzskaitlī), arī ja atveras tikai viens piemērs vai vārdu savienojums, aizzīmes piemēru un vārdu savienojumu priekšā, krāsaini teksta fona laukumi, teksts aiz domuzīmes turpinās ar lielo sākumburtu un joprojām (aprakstā teikts, ka vārdnīcas digitalizācija sākta 2001. gadā) mēdz būt defises tur, kur jābūt domuzīmēm.
     Lai ilustrētu, kā bija un kā ir, pievienoju īpašības vārda dzimts šķirkli, ko darba vajadzībām meklēju tāpēc, ka gribēju paskatīties, vai nav kāds piemērs ar personas vietniekvārdiem. Nē, es neko nenogriezu Mākslīgā intelekta laboratorijas Latviešu literārās valodas vārdnīcas šķirkļa ekrānuzņēmumā: to beigu tur vienkārši nav.

     Apmēram varu iztēloties, cik milzīgs darbs ir ieguldīts, lai šo uztaisītu, tāpēc vēl jo sāpīgāk, ka kopumā jaunā Latviešu literārās valodas vārdnīca atstāj nemākulīga, pavirša un pašmērķīga veikuma iespaidu. Vecajā es mēdzu ziņot par pamanītajām kļūdām, jaunajā vēl neesmu to darījusi, tikai uzrakstīju sākumā minēto vēstuli, jo pašlaik ir vajadzīgi labojumi katrā šķirklī, ko esmu atvērusi, un man nolaižas rokas.

     Pilnīgi piekrītu, ka mums ir vajadzīga jauna latviešu literārās valodas vārdnīca ar modernām definīcijām un aktuālu vārdu krājumu, un Mākslīgā intelekta laboratorija apgalvo, ka tādu taisīs no Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas. Taisnība, ka digitalizētās Latviešu literārās valodas vārdnīcas iepriekšējā versija neizskatījās pārlieku moderni, bet vai tāpēc Mākslīgā intelekta laboratorijai tā bija jāgulda savā Prokrusta gultā — galu galā tas ir pabeigts darbs pats par sevi, to nevajag pielāgot neviena priekšstatiem. Svarīga vēsturiska liecība, ja gribat.

Well-being = labklājība

Lustru veikals Hojanā

Pēteris Ūdris ir skaidri uzrakstījis, ka labbūtība, labjūtība, labjutība, labizjūta un tamlīdzīgi izgudrojumi nav well-being atbilsmes. Well-being atbilsme latviešu valodā ir labklājība. Ja tulkojot tomēr šķiet, ka vajag kaut ko nošķirt, var ieviest jaunvārdu labesība.
     Angliski well-being apzīmē kompleksu stāvokli.

Well-being has been defined as the combination of feeling good and functioning well; the experience of positive emotions such as happiness and contentment as well as the development of one’s potential, having some control over one’s life, having a sense of purpose, and experiencing positive relationships.

     Es domāju, ka galvenais, kas traucē salikteni labklājība uztvert kā tādu, kas tieši apzīmē šādu kompleksu stāvokli, ir gan LLVV dotā vienpusīgā definīcija ‘dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība’, gan tāda pati vienpusīga sinonīmu rinda sinonīmu vārdnīcā — pārticība, nodrošinātība, turība —, bet viss daudzmaz nostājas savās vietās, ja paskatās darbības vārda klāties nozīmi ‘risināties dzīvei, darbībai (kādā veidā, saistījumā ar kādiem apstākļiem)’. Tātad, ja dzīve labi risinās, tad arī ir labklājība.
     Ne velti daudzviet, runājot par atsevišķiem labklājības elementiem, tie tiek nosaukti, piemēram, materiālā labklājība, finansiālā labklājība, sociālā labklājība, fiziskā labklājība, emocionālā labklājība utt. Bet, protams, ne visi iet pa šo acīmredzamo, taisno tulkošanas ceļu, tāpēc Termini.gov.lv well-being atbilsme ir labklājība, bet physical well-being — laba fiziskā sagatavotība, material well-being — materiālā nodrošinātība, digital well-being — digitālais komforts.

Atslēgvārds, nevis atslēgas vārds

Nesējs

Manuprāt, neviens neko nejautā Valodaskonsultacijas.lv, lai saņemtu atbildi «Rakstiet kā gribat». Tomēr būtu jādod precīza un pamatota atbilde. Stāsti par atslēgas kaulu un citiem novērojumiem nav valodniecisks pamatojums. Valodniecisks pamatojums ir, piemēram, LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam par terminu mājaslapa un datubāze formas maiņu, ar kuru turpmākai vienotai lietošanai ir apstiprināti šie salikteņtermini.

     Saliktenis atslēgvārds atbilst diviem Alda Lauža nosauktajiem salikteņu darināšanas kritērijiem.
     Pirmkārt, «kā salikteņi runā un rakstos jālieto tādi divvārdu veidojumi, kuŗos viena vai abu komponentu nozīme atšķiŗas no tās, kāda tiem ir citā, ar šo veidojumu nesaistītā kontekstā». Atslēgvārds ir ‘vārds vai vārdu grupa, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai’. Lietvārdam atslēga nav nevienas šai definīcijai līdzīgas nozīmes, savukārt vārds nav vārdu grupa.
      Otrkārt, «vēlams, lai termins būtu ērti iesaistāms plašākās vārdkopās», piemēram, nevis «atbilstošas atslēgas vārdu kategorijas», bet gan «atbilstošas atslēgvārdu kategorijas». Šī iemesla dēļ es drīzāk piekristu pirmā vārda ģenitīva galotnes paturēšanai saliktenī (piemēram, 96 rezultāti, gūglējot atslēgasvārds) nekā vārdkopai.

Ņergāšanās ar ēdienu

Ķīniešu aptieka

Sen zināms, ka Latviešu valodas ekspertu komisijai nepadodas vārddarināšana, it sevišķi ēdienu nosaukumu veidošana. Nesen nācis gaismā, ka tā ir arī samierinājusies ar nagetu pastāvēšanu latviešu valodā, tikai grib, lai tie būtu vīriešu, nevis sieviešu dzimtē.

kā pārtikas produkta — neliela panēta vai kapāta un cepta vai grilēta atkaulotas vistas gaļas gabala (chicken nugget) — nosaukums latviešu valodā ieteicama forma nagets (dsk. nageti), nevis nagete (dsk. nagetes)

     Grūti saprast, kāpēc izcelta tieši vistas gaļa. Angliski nugget trešā nozīme, pēc Meriama un Vebstera, ir ‘a small usually rounded piece of food’.
     Ko latviski nepasaka «panēts [kaut kas, piemēram, vistas gabaliņš]»? Varbūt «vista kažokā» vairāk asociējas ar salātiem, taču bez pūlēm internetā atradu «vistas nūjiņas kukurūzas pārslu kažokā», kas tieši ir marinēti, panēti un cepti vistas filejas gabaliņi. Vēl internetā ir pa pilnam recepšu līdzīgi pagatavotiem ēdieniem, kas saucas «[kaut kas, piemēram, garneles] mundierī». Ņemot vērā, ka vārds nugget attiecībā uz ēdienu tiek lietots pārnestajā nozīmē, domāju, ka mundieris un kažoks pilnīgi iztur kritiku. Nē, man nagetu nepietrūka un es ļoti labi iztiku bez tiem.

Workshop

Ķēžu veikals

Lietvārdam workshop latviešu valodā nav daudz atbilsmju: darbnīca, cehs; seminārs; studija. Dīvaini, ka daudzi semināru rīkotāji nez kādēļ izvēlas saukt savus seminārus par darbnīcām.
     seminārs — mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai
     darbnīca — īpaši iekārtota telpa (piemēram, amatnieka, mākslinieka) darbam; uzņēmums, kur labo vai izgatavo dažādus (parasti sadzīves) priekšmetus
     Interesanti, ka pat valodniekiem seminārs šķiet nepietiekami izteiksmīga workshop atbilsme un ir pat sagudrots jaunvārds darbseminārs. MLVV apgalvo, ka tas nozīmē ‘seminārs, kurā notiek praktiskas nodarbības’, savukārt Tezaurs.lv rakstīts, ka tas no MLVV ir paņēmis darbsemināra definīciju ‘seminārs, kurā notiek intensīvas diskusijas par kādu jautājumu, darbs (nereti grupās) pie kāda projekta’.
     Vēl jāpiebilst, ka arī MLVV, no kurienes ir ņemtas definīcijas, pie šķirkļiem ir jāpieliek poga «Ziņot», lai, piemēram, semināra šķirklī «patstāvīgi» vietā apkaunojoši nerēgotos «pastāvīgi».

Spiedne un spiede

Karambolas

Un vēl no tā paša raksta viena lieta, kas man mūždien aizmirstas.
     spiedne — mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem)
     spiede — ķermeņa deformācija, ko rada spiediens uz šī ķermeņa virsmas

Ar sufiksālo galotni -e mēdz darināt procesu nosaukumus (dzese, krite, slīde u. d. c.). Tādēļ zinātniskajā terminoloģijā, kur sevišķi svarīgi, lai vienas grupas objektu nosaukumi tiktu veidoti ar vienādiem vārdu darināšanas līdzekļiem, termins spiede, ko agrāk lietoja gan procesa, gan rīka nosaukšanai, paturēts tikai procesa apzīmēšanai, bet rīka nosaukšanai izvēlēts atvasinājums ar piedēkli
-n- — spiedne.

     Bet nu tas ir palicis tikai tādā vēlmju līmenī: Termini.gov.lv, kur nu tā kā vajadzētu būt tai zinātniskajai terminoloģijai, ir pilns ar visādām spiedēm, kas ir rīki, piemēram, sulu, vīnogu, augļu, reljefa, eļļas un drukas spiede.

Novecot un novecoties

Lūk, Carissa carandas, kuru latvisko nosaukumu neatradu :(

LLVV abus darbības vārdus ir pasludinājusi par absolūtiem sinonīmiem, tas ir, tiem sakrīt visas četras nozīmes un citu nav.
     novecot, novecoties
     1. Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. // Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
     2. Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam. // Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām. Būt tādam, ko vairs nelieto.
     3. Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
     4. Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
     LLVV 5. sējums, kurā ir vārdi, kas sākas ar burtu N, ir iznācis 1984. gadā. Bet vēl senākos laikos, proti, 1970. gadā, Valentīna Skujiņa ir centusies nošķirt lietvārdu novecošana un novecošanās nozīmi.

Vārds novecošana vairāk attiecas uz kādu noilgumu (ja laika gaitā kas kļūst vecs), bet novecošanās iespējama arī īsākā laika posmā, ja kādu īpašu apstākļu dēļ attiecīgais objekts vairs neatbilst tam izvirzītajām prasībām. Tā, par kādas ierīces novecošanos var runāt, ja ir izgudrota modernāka ierīce un iepriekšējā atzīta par nelietderīgu, bet par ierīces novecošanu —, ja šī ierīce ilgi darbojusies, tāpēc nolietojusies un vairs nav izmantojama ražīgam darbam.

Starpnieks, nevis vidutājs

Gardie fizālīši, ja kādam svarīgi, 100 g tikai 53 kalorijas

Par to kodolīgi uzrakstījis Jānis Kušķis.

Vārdus, kas beidzas ar -tājs, latviešu valodā atvasina tikai no darbības vārdiem, kas paši ir atvasināti ar kādu piedēkli, piemēram, no darbības vārdiem darīt, runāt, vēlēt, vērot ir pareizi darināti lietvārdi darītājs, runātājs, vēlētājs, vērotājs. No citām vārdu šķirām šādus lietvārdus pareizā valodā nedarina.
     Diemžēl bieži manāms aplam darināts vārds vidutājs, par ko ne mazums runāts. Šis vārds nav pareizs tāpēc, ka latviešu valodā nav tam atbilstoša darbības vārda, no kuŗa tas varētu būt atvasināts. Arī agrāk šāda darbības vārda nav bijis. Bet vārds vidutājs ir radies kā krievu valodas vārda посредник kroplīgs atdarinājums.
     Latviešu valodā jau vairāk nekā trīssimt gadu ir pareizs vārds ar to pašu nozīmi, ar ko tagad dzirdams aplamais vidutājs, un šis pareizais vārds ir — starpnieks. Daudzi runātāji šo labo vārdu aizmirsuši un bez vajadzības runā aplamo vārdu vidutājs.

Bet nu Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā vidutājs, protams, ir. Diez cik tūkstošus rakstiņu varētu uzcept par to, kas Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā ir tāds, kam tur nevajadzētu būt, un vai no tā varētu būt kāds labums?!

Suka, nevis birste

Saldie pipariņi

suka — rīks (tīrīšanai, mazgāšanai u. tml.), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu u. tml.) elementi, un dažkārt no kāta

Konstantīns Karulis «Latviešu etimoloģijas vārdnīcā» raksta šādi.

Par vārda cilmi izteikti dažādi uzskati. Ticamākais, ka tas ir vienas cilmes ar suķis. Pamatā indoeiropiešu *sǚ-s ‘cūka’ (: avestas hū, latīņu sūs ‘cūka’) atv. *suk- ‘cūka’ (vīr., siev. dz.), ‘sars’ (nek. dz.). Vārds suka bijis nek. dz. dsk., tas formā sakritis ar siev. dz. vsk. un pēc nek. dzimtes izzušanas lietots siev. dzimtē. Sākotnējā nozīme ‘sari’ (dsk.!) –> ‘saru kopums sukāšanai’ –> ‘priekšmets sukāšanai’. Nozīmes pārnesums ‘sari’ –> ‘suka’ valodās ir parasts; sal. vācu Borste (vidusaugšvācu bürst, borst) ‘sars’: Bürste ‘suka’ (vidusaugšvācu dsk. forma); ig. harjas ‘sars’ (< baltu *šaras, no kā latviešu sars): hari ‘suka, suseklis’.

Diemžēl Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā ir drēbju, neilona un zobu birste un pat neilona birstīte. Nu kāpēc tas ir vajadzīgs?!

Atkal par prievārdiem

Es, protams, gribēju visu vakaru iedziļināties latviešu valodas kultūras jautājumos, bet patiesībā stundām rakņājos pa internetu, lai noskaidrotu, kas tas par putnu. Tomēr neizdevās

Šoreiz īss fragmentiņš no «Latviešu valodas kultūras jautājumu» 16. laidienā publicētā Valentīnas Skujiņas raksta «Atkāpes no normām mūsdienu valodas praksē».

Blakus prievārdiskiem savienojumiem sastopami savienojumi bez prievārda, piemēram, aiziet kājām — aiziet ar kājām, censties visiem spēkiem — ar visiem spēkiem u. c. Taču dažos gadījumos prievārda atmešana atzīstama par kļūdu, piemēram, pareizi jāsaka saņemt piemaksu pie pensijas (nevis «pensijai»), izteikt savu protestu pret veiktajām provokācijām (nevis «provokācijām»), atbilde uz jautājumu (nevis «jautājumam»), teātris sāk biļešu iepriekšpārdošanu pilsoņiem uz izrādēm (nevis «izrādēm»), talcinieki nav skubināmi uz darbu (nevis «darbam»), atsaukties uz aicinājumu (nevis «aicinājumam»). Nepareizi ir teikt «atrodas uz kapitālo remontu», bet gan atrodas kapitālajā remontā. Ne vienmēr pareiza ir prievārda izvēle, piemēram, prievārds no nepareizi lietots teicienā «spriežot no sarunu tēmas», pareizi: spriežot pēc sarunu tēmas. Prievārds no nereti tiek lietots kopš vietā, piemēram, latviešu valodā pareizi ir teikt tā būs pirmā tikšanās kopš N vizītes (nevis «no N vizītes»).

Traction and overrun modes

Ku-kū, tūristi!

Man šķiet, ka es saprotu, kas ir diferenciālis (mehānisms kustības pārnešanai no vienas vārpstas uz divām vārpstām) un diferenciāļa bloķēšana (panāk, lai riteņiem būtu vienāds griezes moments un griešanās ātrums), tāpēc man liekas, ka šeit atbilde ir tikai nebloķēts/bloķēts, nevis procenti. Tādējādi es nespēju pārtulkot frāzi «the dual-clutch transmission versions of the models benefit from the enhancements made to their mechanical locking rear differential: in traction and overrun modes, this achieves locking values of 30 and 37 per cent as compared with 22 and 27 per cent with the manual transmission». Es pat atradu žurnālu ar shēmu, bet gudrāka nekļuvu.

     Es nespēju saprast, kas tie par režīmiem, kuros bloķēšanas vērtības ir procentuālas un atšķirīgas?!
     Uzdevu šo jautājumu gan LZA Terminoloģijas komisijas Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas vadītājam Dr. habil. sc. ing. Jurim Gunāram Pommeram, gan kolēģiem forumā ProZ.com, bet neviens nav atbildējis. Nekā neatrisināta problēma man ir pirmo reizi. Es domāju, ka tomēr būtu jāsaņemas un jāapklaušinās latviešu automobilistu forumos.

Gridded ion thruster

Zilie gnu

Kad kādai entitātei angliski ir dots aprakstošs nosaukums, piemēram, nevis rīve, bet rokas mehāniskā smalcināšanas ierīce, tad latviski bieži vien ir liela vēlme tulkot šos nosaukumus vārdu pa vārdam, lai gan jaunais vārdu savirknējums neraksturo entitāti pēc būtības.

     Piemēram, klients bija pārliecināts, ka gridded ion thruster latviskā atbilsme ir režģotais jonu dzinējs. Man kaut kā šķita, ka jau angliski tas īsti neko nepasaka, tāpēc sāku apvaicāties visriņķī, kā to labāk nosaukt latviski. Protams, nevienam nav man jāpalīdz pelnīt, tomēr gribas domāt, ka skaidri saprotama latviešu terminoloģija ir mūsu kopējā rūpe.
     Pirmām kārtām vērsos pie Ilgoņa Vilka, kam ir pašam sava astronomijas terminu vārdnīca.
     — Tulkošanas nolūkā no angļu valodas latviski man būtu jāzina, kā latviski saukt «gridded ion engine» un pat visu garo nosaukumu kopumā «Gridded Ion Engine Standardised Electric Propulsion Platform». Sakiet, lūdzu, vai varat man pateikt, kā pareizi, vai ieteikt kādu avotu, kur to meklēt?
     — Varbūt «režģa jonu dzinējs»?
     — Liels paldies par atbildi! Es uzrakstīju «režģotais jonu raķešdzinējs» (lai nebūtu «režģa jonu») un «režģotā jonu raķešdzinēja standartizēta elektriskās spēkiekārtas platforma». Sakiet, lūdzu, vai tas ir kaut cik pareizi? Vispār man nepatīk, ka «gridded ion engine» tiek tulkots vārdu pa vārdam, nevis pēc būtības, bet vai tur var kaut ko darīt?
     — Jā, «režģotais» bija mans otrais variants.
     StarSpace.lv forumā diskusijā iesaistījās tikai Kobalts.
     — Sakiet, lūdzu, kā «gridded ion thruster» saucas latviski? Vikipēdijā ir jonu dzinējs, bet nesaprotu, kā to «gridded» loģiski pievienot.
     — «Grid» vakuumelektronikas ierīcēs ir tīkla/režģa vadības elektrods(-i), analoģijā ar iekšdedzes dzinēju — droseļvārsts. Iekš «gridded ion thruster» šie tīkli/režģi ar savu elektriskā potenciāla atšķirību joniem iedod papildu paātrinājumu. Savdabīga forsāžas kamera (afterburner) anoloģijā ar turboreaktīvo dzineju. Burtiskais latviskojums būtu — tīklots, režģots. Izklausās ne pārāk episki…
     — Paldies par atbildi! Es tieši domāju, ka režģots īsti neko nepasaka, kaut kā vajadzētu tos elektrodus pieminēt… vai papildu paātrinājumu. Cerēju, ka kāds jau ir izdomājis, kā latviski labāk.
     — Ticiet man, 99 % ASV redneku «gridded ion thruster» arī neizsaka absolūti neko! ;) Bet nācija ecē kosmosa āres visas planētas priekšā!
     Laikam uz precizitāti un nepārprotamību ir orientētas tikai sievietes, jo observatorijas «StarSpace» īpašniece Anna Gintere uz manu paskaidrojumu, kāpēc vēlos reģistrēties forumā, atbildēja īsi un skaidri.

Varbūt jonu dzinējs ar elektronu sietu (režģi), jo tas ir kā lādēts 2 slāņu režģis, kuram ejot cauri, pozitīvi lādētie joni tiek vispirms atfiltrēti un tad paātrināti.

Dofamīns, nevis dopamīns

Balodis no filmām

Tieksme abreviēt un veidot gramatiski jocīgus hibrīdvārdus pie laba gala nenoved. Zāļu valsts aģentūrā ir dopamīna hidrohlorīds, bet Vikipēdijā tomēr kāds ir skaidri uzrakstījis, kāpēc tā sanācis.

Dofamīns (bieži dēvēts arī par dopamīnu) ir kateholamīnu grupas viela, kam ir nozīmīga loma dzīvnieku psiholoģiskajos procesos. Dofamīns ir radniecisks pirokatehīna (katehola) atvasinājumam dihidroksifenilalanīnam (DOFA; angliskais saīsinājums DOPA). To ķīmiski var uzskatīt par DOFA, kas zaudējis karboksilgrupu, t. i., ir aminoskābei atbilstošais amīns — no tā cēlies nosaukums «dofamīns».

Legitimate

Mērkaķis no filmām

Šķiet, bieži netiek ņemts vērā, ka svešvārdam leģitīms latviešu valodā ir tikai viena nozīme ‘likumīgi atzīts, atbilstošs likumam’, taču īpašības vārda (ir arī darbības vārds) legitimate atbilsmes latviešu valodā ir 1) laulībā dzimis; 2) likumīgs, for legitimate purposes — likumā paredzētajam nolūkam; 3) pareizs, pamatots; legitimate reason — attaisnojošs iemesls.

Aktivitāte un notikums, kā arī pasākums un sarīkojums

Sosusvleja

Activity un event nozīme latviešu valodā pilnīgi nepārklājas ar lietvārdu aktivitāte un notikums nozīmi.

     Lietvārdu aktivitāte parasti izmanto vienskaitlī, jo tas nozīmē ‘aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība; rosme’, tāpēc angļu activities parasti tulko ar darbības, bet lietvārds activity var būt arī nodarbošanās vai pasākums. Nu un nodarbošanās var būt arī nodarbe.
     Savukārt event atbilsmes ir gadījums, notikums; rezultāts, iznākums; (sabiedrisks) pasākums; sacensības (kādā noteiktā sporta veidā).

notikums — 1) norise, darbība, to kopums, arī situācija, kas ievērojami pārmaina, ietekmē kā stāvokli, procesu; 2) ievērojams fakts, izcila, nozīmīga parādība

     Nedrīkst aizmirst, ka daudzi pasākumi ir sarīkojumi, kas tā arī ir jāsauc.

pasākums — vairāku vai daudzu cilvēku organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai
sarīkojums — sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.

Vēl par «uz»

Akrobātērglis

Aizrakstīju valodas konsultācijām.

     Vai ir pareizi rakstīt «Pieteikties uz konsultāciju»? Man aizrāda, ka ar prievārdu ir rusisms, bet pareizi būtu «Pieteikties konsultācijai», taču man tieši tas šķiet nepareizi. Līdzīgi arī «noskaņoties uz mierīgu atpūtu» vai «noskaņoties mierīgai atpūtai»?
     Un saņēmu šādu atbildi. Neko nelaboju, tikai nomainīju pēdiņas.

Citu valodu ietekmē prievārda «uz» lietošana latviešu valodā ir paplašinājusies, tomēr jāievēro zināmi ierobežojumi. Latviešu valodā prievārdiskajiem savienojumiem ar «uz» nav raksturīga nolūka nozīme, piemēram, nevis «iesniegt uz izskatīšanu», bet «iesniegt izskatīšanai». Šādos gadījumos galvenokārt lietojamas konstrukcijas ar datīvu. (Sk. Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 74., 76. lpp.) 
     Darbības vārdu «pieteikties» pamatā lieto ar datīvu («pieteikties stipendijai») vai lokatīvu («pieteikties darbā», «pieteikties korī»), tāpat arī sastopams lietojums ar prievārdu «pie»: «pieteikties pie ārsta». 
     Savukārt ar vārdu «konsultācija» nereti sastopams priedēklis «uz», piemēram, «ierasties uz konsultāciju». 
     Iespējams, tieši tāpēc lietojums «pieteikties uz konsultāciju» un «noskaņoties uz mierīgu atpūtu» sastopams gana bieži. Turklāt prievārds «uz» ‘norāda darbības, norises mērķi, nolūku, arī rezultātu’, piemēram, «gatavoties uz zveju», «aicināt uz deju», «ierasties uz viesībām». 
     Pamatā mēs ieteiktu rakstīt «pieteikties konsultācijai» un «noskaņoties mierīgai atpūtai», taču arī lietojums ar prievārdu «uz» nebūtu uzskatāms par aplamu.

DIY

Where did you find happiness? I've been searching for it everywhere. — I created it myself.

«Microsoft» terminologi ir gājuši vieglāko ceļu, un viņiem DIY (the hobby or process of constructing and repairing things oneself) atbilsme ir «Dari pats», jo nu tā jau ir tikai kaut kāda tur kategorija. Interesanti, ka parastā angļu–latviešu vārdnīcā nav do-it-yourself, bet ir do-it-yourselfer — meistars (mājas darbos). Savukārt Termini.gov.lv ir do-it-yourself ar atbilsmi pašrocīgs darbs.
     DIY sakarā ļoti noderīgs ir īpašības vārds paštaisīts — ‘tāds, kas ir izgatavots, izveidots mājas apstākļos, mājsaimniecībā; tāds, kas ir kāda paša izgatavots’. Es izmantoju arī īpašības vārdu pašdarināts — ‘tāds, kas ir darināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā’, lietvārdu pašdarinājums — ‘tas, kas ir darināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā’ un lepnā vientulībā arī pašdarinātu darbības vārdu pašdarināt, jo nu kaut kā atbilstošus darbības vārdus gan nekur nemanīju, bet vajadzība ir.
     Tāpat jāņem vērā, ka rokdarbi nav tikai izšūšana, adīšana vai tamborēšana, bet gan visdažādāko ‘izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids’.

     Savukārt paštaisīti alkoholiskie dzērieni laika gaitā ir dabūjuši savu apzīmējumu pašdarīts (nevis pašdarināts) — ‘tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu)’.

Covid-19 valoda: avīze

No fotofilmas

Kad mēdekļi sāka taurēt, ka Vakcinācijas projekta birojs izdos avīzi, nosūtīju turienes komunikatorēm CV, jo protu vairākus laikrakstu sagatavošanas darbus. Atbilde pienāca tajā pašā dienā.

«Tas diemžēl ir domāts tikai kā vienreizējs (izcēlums mans) izdevums, kurš taps lielākoties no jau gataviem materiāliem par vakcīnu darbības mehānismu, sagaidāmajām organisma blakusreakcijām pēc vakcinācijas, vakcinācijas procesu un biežāk uzdotajiem jautājumiem un atbildēm. Materiāls taps sadarbībā ar Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu esošo komunikācijas speciālistu un ekspertu iesaisti un atbalstu.»

     Nu jā, bet tad tas iespiedums nav avīze, jo avīze ir seriālizdevums, kas iznāk ar nelieliem intervāliem un sniedz jaunāko informāciju par aktuāliem notikumiem, parasti ar komentāriem.

Var neapsaukāties, bet problēma paliek

Okavango delta

Sākumā domāju, ka lietvārds homofobija (lat. homo — ‘cilvēks’, gr. φόβος — ‘bailes, nepatika’ (kā zināms, ir vairāki fobiju apzīmējumi ar latīņu pirmo daļu)) ir modīgs sinonīms lietvārdam mizantropija, taču internets mani apgaismoja, ka patiesībā jēdzienu homophobia (ang. homo — slengā ‘homoseksuālis’ (kas savukārt cēlies no gr. ὁμός — ‘tāds pats, vienāds, līdzīgs’ un lat. sexus — ‘dzimums’), gr. φόβος — ‘bailes, nepatika’) 60. gadu beigās–70. gadu sākumā ir ieviesis amerikāņu psihologs Džordžs Veinbergs, lai apzīmētu naidīgumu pret homoseksualitāti. Kaut gan šis jaunvārds bieži tiek dēvēts par terminu, daudzi jau ir norādījuši, ka tas ir pārāk nezinātniski veidots, lai pretendētu uz vietu zinātnē. 

     Arī latviešu valodniekiem jau pasen ir bijis jāatbild uz jautājumu «Cik korekti ir lietot vārdus homofobija un homofobs? Vārdu homofobija var saprast kā bailes no līdzīgā/tāda paša un bailes no cilvēkiem, tātad no etimoloģijas viedokļa šis vārds ir aplams!»

«Mūsdienu grieķi (ar mūsdienu saprotot apmēram divus gadu tūkstošus) šos vārdus izrunā omofils, omofobs, jo raksta bez dvesmas skaņas (h) un to arī neizrunā. Ja mēs rīkotos atbilstoši jaungrieķu izrunas variantam, nebūtu jucekļa ar latīņu cilvēku — homo. 
     Vai piedāvāsim pēkšņi latviešiem teikt omoseksuālis, omofobija?»

     Nē, nē, nē, nekādā ziņā, saka latviešu valodnieki.

«[Homofobija] nav vienīgais vārds, kura nozīme atšķiras no etimoloģiskā skaidrojuma vai tieša tulkojuma. 
     Homofobija un homofobs nav latviešu valodas termini, un ar šādu nozīmi un izrunu tie eksistē arī citās valodās, tāpēc diez vai latviešiem izdotos pārliecināt par attiecīgo pareizrakstību vai izrunu lietotājus Latvijā, kur nu vēl Eiropā vai pasaulē! 
     Šādi un tamlīdzīgi jautājumi valodās eksistē, taču ne vienmēr tie ir atrisināmi, kā tas ir arī šajā gadījumā. Mākslīgi radīt terminu un ar varu lauzt nostiprinājušos tradīciju nav iespējams.»

     Taču ne viss ir tik slikti. Internetā latviešu avotos izdevās atrast pāris omonīmijas. Tā ka kāds tomēr piedomā pie grieķu valodas.

Lieciet mieru arī skaitam!

Namiba tuksneša putniņi pirmie pamanīja, ka mums ūdenskrāns pil

Aizrakstīju valodas konsultācijām.

     Sakiet, lūdzu, vai latviešu valodā ir vārds «toskait»? Neatrodu nevienā vārdnīcā, bet varbūt slikti meklēju? Ja tomēr ir, pie kuras vārdšķiras tas pieder un kāda ir tā nozīme?
     Saņēmu atbildi.

«Kā liecina latviešu valodas vārdnīcas, gramatikas u. c. līdzīgi latviešu valodas avoti, latviešu valodā nav fiksēts vārds toskait. Ir vārdu savienojumi tai skaitā, tajā skaitā, to skaitā. 
     Vārds toskait pēdējā laikā parādījies valodas praksē un, visticamāk, radies, darinot pēc apstākļa vārda tostarp parauga no minētā vārdu savienojuma to skaitā. Šis apstākļa vārds uzskatāms par okazionālu darinājumu ar tādu pašu nozīmi kā vārdu savienojumam to skaitā. Tas guvis diezgan plašu izplatību, ko, šķiet, sekmē izmantojums populāros plašsaziņas līdzekļos, piemēram, televīzijas raidījumā “Panorāma”. 
     Latviešu valodā ir līdzīgi darināti apstākļa vārdi ar laika nozīmi, piemēram, tobrīd, todien, togad, tolaik.»

     Esmu par to jau rakstījusi, ka skaits ir noteikts skaitlisks kopums, tāpēc frāze «mēs veiksim dažādus pasākumus, to skaitā reklāmas kampaņu» ir aplama, lai kā to skaitu grozītu, bet frāze «nomira pieci slimnieki, to skaitā infektologs» ir pieņemama.

Jau iepriekš pateicos, ja vairs nepiesiesities katram vārdam!

Liels un smags, bet tik un tā lido

Ik pa laikam dažādās variācijās šur un tur uzpeld šī doma.

«Par visai nepatīkamu tradīciju kļuvusi no angļu valodas aizgūtā frāze Jau iepriekš paldies! (Thanks in advance!). (..) Paldies par ko? Par to, ka vēl neesat atbildējis vai, iespējams, atbilstīgi kompetencei neesat pareizais adresāts un nemaz nevarat palīdzēt? Tāpēc nepateiksimies par visu jau iepriekš, jo nekas jau nav vēl izdarīts!»

     No diskusijām internetā spriežu, ka no angļu valodas ir ievazāta tieši ļaunprātīga zemteksta vai stulbuma meklēšana vienkāršā pieklājības frāzē, kas pastāv ļoti daudzās valodās. Piemēram, es lietoju šīs frāzes variantu «Jau iepriekš pateicos!» pēc krievu «заранее благодарю» parauga. Kāpēc? Tāpēc, ka nekas nav ne universāli slikts, ne labs. Arī iepriekšējai pateicībai ir vieta valodā un dzīvē.
     Piemēram, es regulāri vacapā lūdzu ģimenes ārsti izrakstīt zāles hroniskam slimniekam. Vai ar «Labdien!» iesāktas ziņas nobeigumā pietiktu ar «Visu labu!», jo galu galā zāļu izrakstīšana ir ģimenes ārstes darba pienākums? Vai pietiktu ar strupu «Paldies!»? Vai vajadzētu rakstīt atsevišķu pateicības ziņu pēc zāļu saņemšanas, kas nav zināms, kad notiks, jo līdz tuvākajai aptiekai ir 15 kilometru (un atkal — es taču pateicos tieši par izrakstīšanu)?
     Kā jau var noprast, man neviens no šiem variantiem nešķiet labāks par iepriekšēju pateicību. Dažkārt pieklājības frāzi «Jau iepriekš pateicos!» izmantoju arī e-sarakstē ar valsts un pašvaldību iestādēm, kam tāpat ir pienākums kaut ko darīt vai atbildēt, bet kur pēc rīcības pateicība veicēju var arī nesasniegt e-pasta adreses konfigurācijas dēļ. Sākumā citētajā rakstā ir arī aicinājums nebūt pārspīlēti pieklājīgiem, bet man šķiet, ka tas nemaz nav iespējams — svešiem ļaudīm būtu jābūt savstarpēji ļoti pieklājīgiem, un tas ir tikai normāli.

Sesks un bebrs

Vēlreiz mans iemīļotais nebebrs

Cik labi, ka nestrādāju par tulci. Lai gan atziņa, ka neprotu pareizi runāt latviski, ir mazliet aizvainojoša, tomēr es tiešām varu pateikt [sæsks], bet nevaru pateikt [bæbrs]. Kas par vainu?

«Arvien biežāk dzirdama normai neatbilstoša vārda bebrs izruna — platā patskaņa [æ] vietā dzirdams šaurais patskanis [e]. Kļūdaina ir arī salikteņa bebrāda izruna. Latviešu literārās valodas norma nosaka, ka 1. deklinācijas lietvārdos (vsk. nom. ir galotne -s) visās formās saknē ir platais patskanis [æ], piemēram, tēvs, tēva, tēvam, tēvu, tēvā, tēvi, tēviem, tēvos; sesks, seska, seskam, sesku, seskā, seski, seskiem, seskos. Arī vārds bebrs ir jāizrunā ar platu patskani [æ], piemēram, bebrs [bæbrs], bebra [bæbrɑ], bebram [bæbrɑm].»

E-laseklis vai e-lasīklis?

Kudu

Skaidrs, ka e-reader (an e-reader, also called an e-book reader or e-book device, is a mobile electronic device that is designed primarily for the purpose of reading digital e-books and periodicals) NAV e-lasītājs (aptuveni pusotrs miljons «Google» meklēšanas rezultātu un pat šķirklis Termini.gov.lv), jo ar piedēkli -āj- atvasina darītāju, augu un vietu nosaukumus.

     Internetā sagrābstīju, ka šo nepareizību nesekmīgi cenšas novērst jau sen. 

Ir piedāvāts diezgan daudz variantu, no kuriem man uzmanības vērti šķiet 

e-lasīklis (aptuveni 214 «Google» rezultātu), grāmatdators (145) un 

e-laseklis (42).
     Grāmatdators liekas tā kā drusku par lepnu, savukārt no gramatikas viedokļa, kad no darbības vārdiem ar nenoteiksmes izskaņu -īt atvasina priekšmetu nosaukumus ar piedēkli -kl-, tad pirms šī piedēkļa var nostāties gan e, gan ī. Līdzīgi iepriekš piesaistītā raksta autoram vērsos pie Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoliem (1933—1942), un man iekrita acīs kāda cita profesora Endzelīna atbilde par pareizu priekšmetu nosaukumu veidošanu.

«Kā pareizāk: „skaitekļi”, „skaituļi”, „skaitīkļi”, „skaitīklas”? Atb.: tā kā dažādu rīku vārdus latvieši mēdz palaikam darināt ar piedēkļiem, kuŗos ir skaņu kopa -kl-, tad par labākajām formām jāatzīst: „skaitīkļi”, „skaitīklas” vai „skaitekļi”. Tā kā par visizplatītāko jāatzīst „skaitekļi”, tad arī paturams šis vārds.»

     Runājot par skaitekļiem, nekad tos citādi neesmu saukusi kā par skaitāmajiem kauliņiem. Savukārt runājot par e-reader, no vienas puses, it kā būtu vienalga, jo šīs ierīces vairs nav tik populāras kā kādreiz, bet, no otras puses, netrūkst citu datu lasāmierīču, kam varētu noderēt īss un skaidrs nosaukums lasīklis vai laseklis.