Ar ko pilnībā ir labāks par pilnīgi?

Es nezinu, vai kāds cilvēks manos tulkojumos to ir labojis, bet MI, kam stiprā puse ir kvantitatīvā analīze, proti, tas spēj noteikt, kas valodas korpusā tiek lietots bieži vai vienmēr, man jau katrreiz norāda, ka tad, ja es gribu, lai mana latviešu valoda skan dabiski (lasīt — kā visiem), apstākļa vārds pilnīgi ir jāaizstāj ar lietvārdu pilnība lokatīvā.

     No vienas puses, tas nav nekāds grēks: Tezaurs.lv ir teikts, ka lietvārda pilnība otrā nozīme ir «apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, vienskaitlis ‘tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; pilnīgi’.» Pati par sevi lietvārda lietošana apstākļa vārda nozīmē nav nekas neparasts vai problemātisks. Tomēr citos gadījumos, kad šāda forma ir nostiprinājusies, tā neaizvieto jau pastāvošu apstākļa vārdu, piemēram, būtībā neizspiež apstākļa vārdus patiesi un faktiski.
     No otras puses, padomāsim salīdzinoši: kā jūs rakstītu, piemēram, tad, kad piekrītat nepilnīgi — ar apstākļa vārdiem daļēji piekrītu vai nemaz nepiekrītu, vai arī šīs domas izteikšanai meklēsit kādus lietvārdus lokatīvā? Ja jā, kuri lietvārdi tie būs — man nekas nenāk prātā. Ja forma pilnībā tiešām funkcionētu kā pilnvērtīgs mēra apstākļa vārds, tam būtu arī paradigmatisks pretstats. Tāds latviešu valodā nav nostiprinājies, un tas norāda, ka pilnībā šajā funkcijā ir sekundāra, nevis sistēmiska forma.
     Jaunās gramatikas grāmatas autori šādu konsekvences vingrinājumu nav veikuši un tā arī raksta: «subjekts un objekts pilnībā vai daļēji sakrīt», «Aktīvie divdabji pilnībā vai daļēji ir saglabājuši darāmās kārtas nozīmi.» Savukārt «Profesora J. Endzelīna atbildēs» rakstīts: «Vācu valodas ietekmē radušies teicieni: „visā pilnībā” („Jaunākajās Ziņās”) (..) u. c. Latviešu valodā vārdam „viss” tādas nozīmes nav; latviski to var izteikt tā: „visā pilnībā” — „itin pilnīgi”, „pilnīgi” (..).» Jāteic, ka apjomīgajā Jāņa Endzelīna darbu izlasē apkopotajos tekstos forma pilnībā nav lietota nevienu reizi, bet apstākļa vārds pilnīgi ir sastopams ļoti bieži.
     Ja apstākļa vārds pilnīgi gan teorētiski, gan faktiski ir bijis primārais izteiksmes līdzeklis, atliek jautāt, ko tieši latvieši iegūst, to konsekventi aizstājot ar lietvārdu lokatīvā? Man pašai tādi ieguvumi nenāk prātā.

Mums nav ar ko lepoties

Izlasīju aizkustinošu reklāmu «Jums vienmēr būs, pie kā pieturēties grūtā brīdī. Jums vienmēr būs, ar ko lepoties.» un sabēdājos — nu kā var ienākt prātā ne no šā, ne no tā vienkārša teikuma vidū ielikt komatu.

     Jaunajā latviešu valodas gramatikas grāmatā ir apakšnodaļa «Teikuma priekšmeta formālās pazīmes», kurā vesels 1528. paragrāfs ir veltīts teikuma priekšmetam, ko pie pastāvēšanas/nepastāvēšanas nozīmē lietotiem darbības vārdiem būt/nebūt izsaka frazeoloģizēts vārdu savienojums, ko veido vietniekvārds kas kādā locījumā vai apstākļa vārdi kur, kad kopā ar darbības vārdu nenoteiksmē, piemēram, ir ko darīt, nav kurp iet.
     Tāpēc Latviešu valodas aģentūras konsultantēm nav taisnība, ka manā piemērā var arī likt komatu — savulaik to par palīgteikumu savā latviešu interpunkcijas grāmatā ir atzinusi Aina Blinkena, kas turpat arī raksta, ka «līdzšinējā praksē šādas nenoteiksmes konstrukcijas parasti ar komatiem nav atdalītas», tas ir, šis komats ir viņas jaunievedums. Jā, tas būtu palīgteikums, ja būtu virsteikums ar teikuma priekšmetu, piemēram, «Jums vienmēr būs grāmata, pie kā pieturēties grūtā brīdī.», taču, ja šāda lietvārda nav, tas ir vienkāršs teikums, kurā teikuma priekšmeta funkciju pilda konstrukcija pie kā pieturēties. Turklāt abi teikumi atšķiras pēc satura — ar lietvārdu grāmata ir runa par konkrētu priekšmetu, bet bez tā konstrukcija pie kā pieturēties izsaka plašu, vispārinātu subjektu.
     Šis nav mans pirmais šā temata aplūkošanas mēģinājums — 2017. gada 12. augustā tepat esmu publicējusi nosacītu speciālistu aptauju, vai ir jāliek komats frāzē «Daudz ko apskatīt un aptaustīt». Interesanti, ka, lai gan jaunā gramatikas grāmata tolaik ir iznākusi jau pirms kādiem četriem gadiem, neviens no mums, ieskaitot Latviešu valodas aģentūras konsultantes, uz to neatsaucas. Par sevi varu pateikt — man tās grāmatas vienkārši vēl nebija. Tas par ātrumu, ar kādu mēs spējam atgriezties normālās sliedēs.

Nevairieties no prievārdiem

Kā zināms, es esmu liela prievārdu piekritēja. Man šķiet, ka mēs apzogam paši sevi, atsakoties no tiem. Esmu par to jau sarakstījusi vairākus stāstiņus. Tālāk esmu izkonspektējusi Edītes Hauzenbergas-Šturmas rakstu «Vairīšanās no prepozicionāliem savienojumiem modernajā latviešu valodā», kas publicēts 1963. gadā Zviedrijā izdotajā XI rakstu krājumā «Ceļi». Tajā ir apkopots daudz piemēru, kas uzskatāmi parāda, cik tomēr bezsaturīgas, kļūdainas, maldinošas un nesaprotamas dažkārt mēdz būt tādas konstrukcijas ar izskaustiem prievārdiem, kā arī sniegti paskaidrojumi par valodas normu.

Neatkarīgi no varbūtējas vai konstatējamas kaimiņu valodu ietekmes slieksme uz analītisku saistīšanas veidu sintaksē iekļaujas parastā indoeiropiešu valodu attīstības gaitā, tādēļ jo vairāk pārsteidz pretējā tendence, kas modernajā latviešu valodā arvien noteiktāk vērojama pēdējos gadu desmitos, proti, tendence vēl nesen parastu savienojumu ar prievārdu vietā izteikties ar vienkāršu locījumu bez prievārda, turklāt bieži locījums nebūt nav identisks ar savu vēsturisko priekšgājēju, ko dažkārt vēl paglābusi dainu valoda. Lielākā daļa piemēru ir ņemta no Rietumu rakstiem: pirmkārt, tie autorei ir vairāk pieejami, otrkārt, tiem ir sava nenoliedzama priekšrocība, ka tie gandrīz nemaz nav pakļauti valodas kopēju noteikumiem un korektūrām.

ap

Pēc darbības vārdiem ar priedēkli ap- prievārda ap vietā ar lietvārdu akuzatīvā (ko?) / instrumentālī (ar ko?) par objektu vai vietas apstākli lietots vienkāršs datīvs (kam?): nācēju sagrāba vēlēšanās apmest līkumu vēl citām ēkām Klāns; govis (..) raustījās ragiem apsietajās saitēs Sakse; tanku grāvi kādai pirtij aprakāt, vai? Salna.

ar

Instrumentāļa (ar ko?) vietā ar prievārdu ar lietots instrumentālis bez prievārda (sociatīvā, līdzekļa izteicēja un citās nozīmēs): Kasparam pretī apsēdās māte trim mazām (..) meitenēm R. Liepa; apāvies zeķēm un auklu cieši savilktām kurpēm turpat; Piektais valkāja siksniņu nosietas (..) galošas Sodums; skārdu apsistajā kastē Sarma; visi savu sākuma degsmi aizstājuši sistēmatisku, neatlaidīgu un mērķtiecīgu darbu «Austrālijas Latvietis», 05.11.1951.

līdz

Datīva (kam?) savienojuma vietā ar prievārdu līdz gadās tīrs datīvs: nogrieza zirgu sānceļā, pa kuŗu bija tuvāk mājai Sakse.

no

Ablatīviskā ģenitīva (no kā?) savienojuma ar no vietā:
     1) pēc darbības vārdiem ar priedēkli no- lieto locījumu bez prievārda: zīmīgi vārdi nobira lūpām Veselis; acīm nokrita zvīņas Klāns; arī austrenim grūti noslaucīt mākoņu plaukus debesu palodām V. Pelēcis, «Latvija», 13.10.1951.;
     2) pēc darbības vārdiem ar priedēkli at- lietots datīvs (kam?) bez prievārda: es neatglaužu ausīm zaļo lakatu «Latvija», 17.02.1951.; jumtam atlupušo skārda plāksni A. Upītis; acis mākoņiem atrāvis Klāns; pavēli, ka nedrīkstam rotai atrauties Salna; atrauts literārajam darbam P. Jēgere-Freimane, «Laika» mēnešr., 1956. g. 1. nr.; tie atsvešinātos savai tautai «Laiks», 25.07.1951.; mēs izrāvāmies šim maisam, iekām tas (..) tika aizsiets Mauriņa; Andrievs atšķirts viņu pulkam Rupainis;
     3) pēc darbības vārdiem, kas nozīmē bēgšanu, vairīšanos, glābšanu, slēpšanu u. tml., lietots vai nu ģenitīvs (kā?) bez prievārda saimnieks spēj izvairīties (..) īres likuma «Latvija», 01.02.1950., vai arī datīvs (kam?) bez prievārda: bēgdams šā vīra skatiem Rupainis; lai izbēgtu vasaras karstumam «Laiks», 23.07.1958.; centies to citu acīm slēpt R. Liepa; prata izvairīties mobilizācijai «Nedēļas Apskats», 14.04.1949.; mēs nedrīkstam atsvešināties viens otram «Latvija», 10.09.1955.; Dukāts liesmām izglābis (..) māju «Austrālijas Latvietis», 03.12.1951.; lai paglābtu aizmirstībai tautas dainas turpat, 01.03. 1958.
     Prievārds likvidēts ģenitīva (kā?) savienojumā ar no, kas izsaka cēloni: spirta un brauciena apdulluši Sodums.

«Birzī pogā lakstīgala, pogā vaļā, pogā ciet»

Reiz no Valodas kultūras jautājumiem izkonspektēju Rūtas Riekstiņas rakstu «Nepareizs darbības vārdu priedēkļu lietojums», kur pati pirmā norādītā kļūda ir darbības vārda ar priedēkli lietošana kopā ar darbības vārdu sākt un apstākļa vārdiem vienmēr un nepārtraukti, kur ir jālieto bezpriedēkļa darbības vārds kopā ar apstākļa vārdu. Jaunajā gramatikas grāmatā šim jautājumam ir veltīti vairāki paragrāfi, kur sīki izskaidrots, kāpēc konstrukcija bezpriedēkļa darbības vārds + apstākļa vārds ir nevis kaut kāda tur sarunvalodas sīka vienība, bet gan literārajā valodā neaizstājams veids, kā izteikt nepabeigtu darbību. Tālāk gan pārsvarā ir konspektēta vecā gramatikas grāmata, jo tā ir sakarīgāk sarakstīta bez nejēdzīgiem saīsinājumiem ar elementiem augšrakstā un apakšrakstā un matemātiskām izteiksmēm.

     Raksturojot ar darbības vārdu izteiktu darbību kā pabeigtu vai nepabeigtu, latviešu valodā šo starpību izsaka ar priedēkļa un bezpriedēkļa darbības vārdiem. Vienas saknes darbības vārda priedēkļa un bezpriedēkļa forma ir pirmā ārējā pabeigtas vai nepabeigtas darbības pazīme.
     Pabeigta veida darbības vārdiem ar priedēkļa vietas vai virziena nozīmi atbilst īpašas nepabeigta veida formas — bezpriedēkļa darbības vārda sakopojums ar apstākļa vārdu, turklāt apstākļa vārds nozīmes ziņā līdzinās atbilstošā pabeigta veida darbības vārda priedēklim, piemēram, pārcelt — celt pāri. Apstākļa vārdi mēdz pievienoties darbības vārdiem ar konkrētas, uz zināmu mērķi virzītas kustības nozīmi. Atkarībā no tā, vai darbības vārda priedēklim ir viena vai vairākas potenciālas vietas vai virziena nozīmes, vienu priedēkli var aizstāt viens vai vairāki apstākļa vārdi. Lūk, daži piemēri.
nepabeigts veids                                                pabeigts veids
bezpriedēkļa darbības v. + apstākļa v.   priedēkļa darbības v.
nākt iekšā                                                                  ienākt
sviest ārā                                                                   izsviest
slēgt vaļā                                                                   atslēgt
cirst ciet                                                                     aizcirst
iet prom                                                                     aiziet
nākt šurp                                                                   atnākt
kāpt augšā                                                                uzkāpt
skriet lejā                                                                  noskriet
gāzt apkārt                                                              apgāzt
likt virsū                                                                   uzlikt
ņemt nost                                                                 noņemt
celt pāri                                                                    pārcelt
plēst pušu                                                                pārplēst
     Bez veida izteikšanas nozīmes, kas atklājas visās darbības vārda formās, konstrukcijām ar apstākļa vārdu piemīt arī īpaša darbības palēninājuma nokrāsa. Tā vairāk novērojama citās darbības vārda formās, nevis tagadnē, kur svarīgāka ir konstrukcijas tīrā nepabeigtības nozīme.
     1. Apstākļa vārds pastiprina nepabeigta veida ilgstošas darbības nozīmi pagātnes formās, piemēram, Dzijas nevarēja tik viegli pārraut, pirkstu grieza pušu.
     2. Nepabeigta veida bezpriedēkļa darbības vārds ar apstākļa vārdu pastiprina ilgstošas darbības nozīmi arī nākotnes formās, piemēram, Es šodien pat iešu no šejienes projām.
     3. Par kustību vienā virzienā, par kuru nav droši zināms, vai tā notiks, var jautāt, tikai lietojot nepabeigta veida darbības vārdu ar apstākļa vārdu, piemēram, Vai kāpsit ārā? Vai iesit prom?
     Pārsvarā nepabeigtu veidu izsaka vārdkopas ar bezpriedēkļa darbības vārdu un atbilstošu apstākļa vārdu centrā. It sevišķi vārdkopu raksturs izmanāms frazeoloģiskos teicienos ar ekspresīvu nokrāsu, piemēram, Plijos virsū, lai man vēl dod pūslīšus.
     Nepabeigts veids ar apstākļa vārdu noder ne tikai nepabeigtas darbības izteikšanai, bet arī darbības precizēšanai, kad bezpriedēkļa darbības vārdam nav noteiktas virziena nozīmes, piemēram, Es dzirdu, ka taisa istabas durvis [vaļā] un runā sieviešu balsis (..) Un atkal taisa durvis [ciet], un tās aizkrīt smagi. Nepabeigtajam darbības vārdam aut (kājas) ir korelatīvi noaut (kājas) un apaut (kājas); precizējot aut (ar ko palaikam gan arī saprot apaut), ir nepieciešams apstākļa vārds ciet vai nost, piemēram, Lauris ienāk bezbēdīgs, nosēstas ātri un sāk steidzīgi aut kājas nost. Tas pats sakāms par ģērbties, ja to lieto apģērbties vai noģērbties vietā; var ģērbties ciet un ģērbties nost.
     Līdzīgas vārdkopas ar bezpriedēkļa darbības vārdu un apstākļa vārdu priedēkļa darbības vārda vietā ir parastas sarunvalodā arī tad, kad darbības vārdam nav ne kustības, ne virziena nozīmes, piemēram, raksti augšā! saki ārā! (laukā!). Tāda tipa nepabeigts veids ir it īpaši parasts, aizstājot pabeigtos darbības vārdus ar nobeigšanas, nogalināšanas nozīmi, piemēram, māc nost, moka nost, bendē nost.
     Darbības vārds un apstākļa vārds šajās konstrukcijās neveido monolītu leksisku, morfoloģisku un sintaktisku vienību, jo apstākļa vārds nav gramatizējies un teikumā saglabā savu apstākļa funkciju, patstāvīga vārda uzsvaru un apstākļa vārda nozīmi. Tās nevar saukt par analītiskajām konstrukcijām, jo apstākļa vārdam nav palīgvārda funkcijas. Darbības vārdu un apstākļa vārdu kombinācijas var brīvi variēties atkarībā no izsakāmās informācijas, piemēram, kāpt iekšā, kāpt ārā, kāpt lejā, kāpt augšā; nākt iekšā, iet iekšā, skriet iekšā, tikt iekšā, bērt iekšā.
     Darbības vārds kopā ar apstākļa vārdu neveido nepabeigta veida sintaktisku konstrukciju, ja apstākļa vārds pievienojas priedēkļa darbības vārdam, piemēram, atraut vaļā, ielikt iekšā, uzkāpt virsū, pārkāpt pāri, apiet apkārt. Te apstākļa vārds precizē priedēkļa lokālo nozīmi, tā dubultojot darbības mērķa norādi.

Pateicoties

Kā zināms, darbības vārdam pateikties ir tikai viena nozīme — ‘izteikt, izpaust savu pateicību (kādam)’, tāpēc varētu domāt, ka divdabim pateicoties vajadzētu parādīties, piemēram, šādā un līdzīgos teikumos: pateicoties Jānim par labo darbu, priekšnieks kopā ar algu pasniedza viņam divas biļetes uz futbolu. Anita Ščucka, kas ir pētījusi divdabja pateicoties vietu latviešu valodā, raksta, ka patiesībā ir grūti latviešu tekstos atrast tamlīdzīgu teikumu. Parasti sastopamie teikumi ir aptuveni šādi: pateicoties linu eļļai, mati iegūst īpašu spīdumu. Te trūkst vienas no divdabja teiciena ar divdabi, kas beidzas ar izskaņu -ot, -oties, pazīmēm: gan ar divdabi, gan ar izteicēju nosauktajai darbībai ir jābūt vienam darītājam, bet mati pateikties nevar. Protams, pastāv absolūtā datīva konstrukcijas, kur tas tā nav, tomēr arī to šeit ir grūti piemērot, jo tā arī nekļūst skaidrs, kas tad pateicas un kāpēc vispār pateikties lietai.

     Īsi sakot, pateicoties tekstā parasti ir krievu благодаря vai angļu thanks to someone/something desemantizēts (t. i., sākotnējo nozīmi zaudējis) kalks, kura izmantošanu šī iemesla dēļ gluži pamatoti apkaro valodnieki. No otras puses, visu laiku turpinās centieni piedēvēt divdabim pateicoties kādas citas vārdšķiras funkcijas un nozīmi un tādējādi ievilkt šo kalkēto konstrukciju literārajā valodā.
     Piemēram, Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir teikts, ka šim kalkam ir partikulas nozīme. Savukārt jaunajā latviešu valodas gramatikas grāmatā ir teikts, ka «Partikulas ir nelokāma vārdšķira, palīgvārdi, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu, piešķirot kādam teikuma loceklim vai visam teikumam modālas, emocionālas vai jēdzieniskas nozīmes niansi. Tā kā partikulas nav cieši saistītas ar vārdu, kuru tās niansē, teikuma gramatiskā uzbūve nemainās, ja šī partikula tiek atmesta, zūd tikai nozīmes nianse.» Kādu niansi piešķir pateicoties (kam)? Neatradu nevienu partikulu, ko «lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.»
     Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā apgalvots, ka šajā konstrukcijā divdabis ir lietots apstākļa vārda nozīmē. Šis jau ir diezgan interesanti, jo, pirmkārt, apstākļa vārdu, kas cēlušies no darbības vārdu divdabja formām, ir diezgan daudz (vislīdzīgākais ir nekavējoties), otrkārt, pastāv cēloņa apstākļa vārdi, un, treškārt, apstākļa vārdi var raksturot lietvārdus. Tomēr pateicoties atšķiras no pārējiem divdabja formā izteiktajiem apstākļa vārdiem ar to, ka, pirmkārt, pārējie ir saglabājuši sākotnējo nozīmi, otrkārt, tiem ir sinonīmi, un, treškārt, neviens cēloņa apstākļa vārds nav divdabja formā.
     Īsi sakot, kalkēta konstrukcija ir kalkēta konstrukcija un nekas vairāk.
     Krievu–latviešu valodas vārdnīcā viena no благодаря atbilsmēm ir prievārds dēļ, kā novēlējis dižais Endzelīns un kā māca valodas kultūras pētījumi. Ievērojiet, ka krievi nepiešķir attiecīgajam latviešu valodas divdabim nekādas papildu funkcijas vai nozīmes, mēs paši kā mazi bērni bāžam mutē visu, kas pagadās pa rokai. Angļu–latviešu valodas vārdnīcas sastādītāji gan ir kalkējuši bez žēlastības, kaut gan, piemēram, Kembridžas vārdnīcā ir teikts, ka thanks to someone/something ir idioma, tātad vajadzēja papūlēties un tomēr nekalkēt. Un te nu ir tas pats, kas ar iepriekš aplūkoto frāzi as soon as possible — «to latviski nevar vienmēr vienādi atveidot» un to nevajag tulkot vārdu pa vārdam. Jāņa Kušķa minētajos piemēros vien ir nosauktas četras atbilsmes — dēļ, ar, jo, tāpēc ka —, Jānis Endzelīns min piemēru, kur atbilsme ir tâ kâ, stāstiņa sākumā minētais piemērs latviski skan linu eļļa piešķir matiem īpašu spīdumu vai no linu eļļas mati kļūst īpaši spīdīgi utt.
     Īsi sakot, ar šo kalku nevajadzētu aizstāt citus, precīzus, valodas līdzekļus.

As soon as possible

Tālāk esmu pārpublicējusi OEM user) Emulatorins rakstu «As soon as possible atveide». Pat neprasiet, kā es esmu saklikšķinājusi šo saiti — es neatceros un autoru nepazīstu, bet viņam ir interesants domu gājiens. Beigās esmu piekabinājusi savus apsvērumus.

Angļu valodā as soon as possible ir saziņā plaši izmantots teiciens, ko latviski nevar vienmēr vienādi atveidot.
     Vispirms jāatgādina, ka mēs jau pasen esam ieraduši lietot krietni vairāk nolieguma formu ar ne- nekā dzimtās valodas runātāji angliski. Par piemēru, juridiskos, ekonomiskos tekstos, formālos dokumentos bieži atradīsit vārdus failure, default, kas izsaka kādu neveikšanu, neīstenošanos, latviski tad attiecīgi sakām neizdodas, nepilda, taču būtu derīgi spēt lietot vēl ko citu, ne tikai ne- formas! Tāpēc pieļaujams, ka angļi dažkārt lieto as soon as possible, lai bez nolieguma pateiktu ‘nečammājoties, netūļājoties’, ‘bez čammāšanās, bez tūļāšanās’.
     Jāpiezīmē, ka angļiem as soon as possible nav īpaši augstā cieņā; tā ir vienkārša klišeja lietišķā sarakstē, bet tiešāki termiņa norādījumi galu galā tiek vērtēti augstāk, par ko skatīt http://www.bartvermijlen.com/4-reasons-why-you-should-stop-using-the-word-asap/.

     Tādējādi iekš as soon as possible var saklausīt netiešas, pat pretrunīgas norādes, piemēram:
     a) adresātu steidzina;
     b) tomēr tiek pieļauts, ka viņš rīkosies pēc savām iespējām un ieskatiem;
     c) vēstītājs varbūt nezina visu adresāta apstākļu;
     d) adresātam rīkojoties būs jāņem vērā kāda ierastā kārtība, kuŗu viņš pats ietekmēt nevar.
     Tāpat der ielāgot, ka latviski drīz nozīmē ‘pēc neilga laika’, skatīt http://tezaurs.lv/#/sv/dr%C4%ABz/1, tāpēc latviskais drīz (vai tā atvasinājumi) varbūt pat ir tuvāk angļu urgently, nevis as soon as possible.
     Iz latviešu periodikas vēstures ir vērts pieminēt nepelnīti aizmirsto salikumu jo drīz, kas drīzumu samēro ar lietu dabisko kārtību.
     «(..) ikkatra vēlēšanās bija, lai jo drīz pienāktu tas laiks, kad nebūs vairs kaŗu.»
     «(..) Apsveicu kongresu un novēlu sekmīgu darbību, lai izpostīto apgabalu pilsoņi jo drīz iegūtu normālus dzīves apstākļus.»
     «(..) Šīs rindiņas rakstīdams, sevī loloju cerības, ka mūsu zeme jo drīz pārvērtīsies par rožu dārzu.»
     «(..) Varam tikai vēlēties, lai šāda tipa monografijas jo drīz parādītos arī citos jautājumos.»

Vai apstākļa vārds iespējami spēj konkrētizēt drīz
Es uzskatu, ka iespējami drīz ir neloģisms, ko var viegli pamanīt, ja pamēģina izveidot tā pretstatus neiespējami drīz un iespējami nedrīz. Nenoliedzu, ka iespējami drīz ir atrodams periodikā, taču ne agrāk kā 1912. g., aiz kam var secināt, ka šāds teiciens ir svešu valodu ietekmēts. «Drīzo iespēju» pienākšanu labāk raksturot ar pakārtotu struktūru un saikli: līdzko iespējams, kolīdz iespējams, tiklīdz iespējams. Saikļi līdzko un kolīdz ir gandrīz sinonimiski (vienīgā atšķirība — līdzko trūkst pārinieka, bet kolīdz dabiskais pārinieks ir tolīdz); tie raksturo nosacījuma izpildīšanos. Savukārt tiklīdz ir mēra saiklis, tāpēc tiklīdz iespējams nozīmē ‘līdz tādam mēram, cik iespējams’. Kamlīdz angliskais as soon as possible nav izsakāms visos gadījumos vienādi, tamlīdz iederīgākā saikleniskā konstrukcija jāpiemeklē pēc konteksta.

Vai as soon as possible var pārtulkot vienā vārdā
Kamlīdz tas ir stabils teiciens (nedalāms leksisks vienums), tamlīdz iekš tulkojuma patiešām nav pamata pieprasīt noteiktu vārdu skaitu. Ikviens latvietis var lepoties, ka latviešu valodā ir viegli veidot apstākleņus. Ja runātāji piekristu un laistu apgrozībā pēc zināmiem un labi atzītiem paraugiem darinātus jaunvārdus, daudzos gadījumos šo anglisko teicienu varētu aizstāt viens pats vārds drīzītēm (kas cita starpā veicinātu jaunvārda drīzītes (~ drīzās iespējas) veidošanos). Precēdents nav tālu jāmeklē: klusītēm (nevis cik vien iespējams klusu), vieglītēm (nevis maksimāli viegli), lēnītēm (sin.: lēnā garā, nesteidzoties).

KO ES PAR TO DOMĀJU
Pilnīgi piekrītu autoram, ka stabilu angļu valodas izteicienu as soon as possible nevajadzētu censties katrā ziņā tulkot vārdu pa vārdam, piemēram, ar cik drīz vien iespējams. Tāpat piekrītu, ka angļu valodā as soon as possible nav nekāda stila pērle, ar ko var aizstāt konkrētu termiņu. Tomēr angļu tekstu labošanas tīmekļa rīki iesaka sinonīmus without further delay, at your earliest convenience, with utmost priority, in a timely manner, expeditiously, promptly, urgently, immediately un quickly, kas latviski būtu aptuveni bez kavēšanās, pēc iespējas ātrāk, piešķirot visaugstāko prioritāti, laikus, operatīvi, nekavējoties, steidzami, tūlīt un žigli. Kā redzams, arī šos sinonīmu tulkojumus var likt lietā ASAP tulkošanā.
     Pie laika apstākļa vārda drīz savienojuma ar partikulu jo, kas pastiprina vārda nozīmi, man pietrūka vārdu savienojuma drīz jo drīz. (Starp citu, jaunajā gramatikas grāmatā kļūdaini rakstīts, ka partikulu jo lieto savienojumā nevis ar veida un laika apstākļa vārdiem, bet gan ar veida un vietas apstākļa vārdiem, taču piemēri un izcēlumi ir doti pareizi.)
     Kā daudziem nelokāmo vārdšķiru vārdiem, arī tik var būt dažādas funkcijas teikumā (gramatiskā homonīmija), no kurām viena ir mēra apstākļa vārds. Varbūt tas raksta autoram liek domāt, ka tiklīdz ir mēra saiklis. Latviešu valodas saikļu iedalījumā nemaz nav tādas kategorijas. Izskatītajās gramatikas grāmatās ir pausta šāda doma: «Saikļi tikko, tiklīdz, līdzko, kolīdz nozīmes ziņā ir līdzīgi — tie ievada tādu laika apstākļa palīgteikumu, kurā izteiktā darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības. (..) Saiklis tiklīdz var piesaistīt apstākļa vārdu kā, veidojot savienojumu tiklīdz kā.»
     Par jauno apstākļa vārdu drīzītēm varu tikai pasmaidīt: 1) neviens no minētajiem piemēriem nav laika apstākļa vārds; 2) izskaņa -ītēm izsaka pamazinātu, sašaurinātu pazīmi; 3) anglisko teicienu mierīgi var aizstāt viens pats jau pastāvošs apstākļa vārds ar tādu pašu nozīmi ‘pēc neilga laika’, kāda ir apstākļa vārdam drīz, proti, drīzumā.

Rakstisks, vidisks utt.

Esmu daudz rakstījusi par to, cik ļoti kļūdainus padomus var saņemt it kā specializētajā vietnē Valodaskonsultacijas.lv, taču ir vēl kāds spožs spainītis — Valsts valodas centra Latviešu literārās valodas konsultāciju apkopojums —, no kura līdztekus pilnīgi normāliem ieteikumiem nekritisks lasītājs var pasmelties pilnīgas muļķības.

     Piemēram, kāds ir pajautājis «Kā pareizāk — rakstiska informācija vai rakstveida informācija (informēt rakstiski vai rakstveidā)?» Un saņēmis atbildi, ka pareizāks ir nelokāmais ģenitīvenis rakstveida un attiecīgais apstākļa vārds rakstveidā.
     Rakstveida pārākums pār rakstisks tiek pamatots ar abu vārdu būtībā vienādajām vārdnīcās minētajām definīcijām un rakstveida biežāko sastopamību. Vietnē Termini.gov.lv paskatījos, ka ar to biežāko sastopamību tā ir, kā ir — 52 termini ar rakstisks un 46 ar rakstveida. Tā kā būtiskas atšķirības nav, īsti nesaprotu, kāpēc vispār kāds vārds bija jāatzīst par pareizāku, bet, ja nu ļoti gribas, tad par pareizāku būtu jāatzīst īpašības vārds rakstisks. Esmu jau rakstījusi, ka dzimšu, skaitļu, locījumu, salīdzināmo pakāpju, noteiktības un nenoteiktības dēļ īpašības vārdi ir labāki apzīmētāji nekā ģenitīveņi vai lietvārdi ģenitīvā.
     Pie šādas atziņas ir nonākuši arī Eiropas Savienības iestāžu latvieši. Piemēram, Termini.gov.lv nav atrodams neviens termins ar vidisks, bet Eiropas Interaktīvajā terminoloģijas datubāzē IATE ir 54 tādi termini.

Savukārt Valodaskonsultacijas.lv to nesaprot

Savukārt es to domāju nopietni: bez Kēnigsbergas atbrīvošanas šis karš nebūs pabeigts

Grāmatā «Latviešu interpunkcija» Aina Blinkena apstākļa vārdu savukārt ir kļūdaini pieskaitījusi pie adverbiālajiem iespraudumiem, kas ir atdalāmi ar komatiem, kopā ar pirmkārt, otrkārt, treškārt utt., manuprāt un mūsuprāt, tādējādi radot iespaidu, ka savukārt parasti ir liekams komatos. Bet vai tāpēc Valodaskonsultacijas.lv ir jāturpina šo kļūdu izplatīt? Kā seminārā «Interpunkcija un gramatika: sarežģītāki gadījumi» norādījusi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas asociētā profesore Ilze Lokmane, tagad jau pat skolā māca, ka savukārt nav obligāti atdalāms ar komatiem. Arī nevienas kaut cik nopietnas latviešu valodas kultūrai veltītas publikācijas autors savukārt ar komatiem nav atdalījis. To nav darījuši arī jaunās latviešu valodas gramatikas grāmatas autori.

     Tāpat apstākļa vārds savukārt bieži tiek izmantots pretstatījuma saikļa bet nozīmē, kur tas, dabiski, ar vienu komatu ir atdalīts no iepriekšējās teikuma daļas, piemēram, «Viena uzvara finālturnīrā garantē otro vai trešo vietu, savukārt čempiona titula iegūšanai nepieciešami divi panākumi.»
     Milzīgs paldies Alža Lauža radiem, ka nav likvidējuši viņa tvitera kontu un no turienes joprojām ir iespējams aizņemties pārdomātas atziņas un skaidrus formulējumus, tostarp par savukārt.

«Par «savukārt» Blinkenas grāmatā ir kļūda. Grūti pat iedomāties tādu teikumu, kurā «savukārt» būtu komatos liekams iespraudums. Vārdus, kas sintaktiski saistīti ar kādu atsevišķu vārdu/vārdkopu, nevis attiecas uz visu teikumu, parasti komatos neliek. Ja komatos būtu liekams «savukārt», tad jau komatos būtu jāliek arī «galvenokārt», «vienīgi» un pat «tikai» un «arī».»

Es tāpat, un tāpat tu

Latviešu valodā čum un mudž homonīmi (vārdi ar vienādu izrunu un rakstību, bet atšķirīgām nozīmēm), un tādi ir arī apstākļa vārds tāpat un partikula tāpat. Apstākļa vārdam tāpat ir visai daudz nozīmju, savukārt partikulai tāpat to ir aptuveni par pusi mazāk. Galvenais, ka partikulas tāpat nozīmes faktiski sakrīt ar partikulas arī nozīmēm, tāpēc, velns parāvis, nelabojiet mani, kad tāpat lietoju arī nozīmēs — varbūt es todien jau neskaitāmas reizes esmu either, also, too, as well, so un item pārtulkojusi ar arī un organisms prasa sinonīmu.

Latviski un ķīniski

Nekādi nevaru iedomāties izskaņu latviešu valodā, ko varētu pievienot vietvārdam, lai vārda
jaunā nozīme būtu ‘šī vieta un tās apkārtne; noteikts apgabals’, piemēram, kā ukraiņu
Київщина, Донщина utt., un tā nebūtu jāizsaka divos vārdos, piemēram, Aizputes apriņķis,
Rudbāržu pagasts utt.

Nebeidzu vien brīnīties, kāpēc lietošanas pamācību satura rādītājos, vietņu valodas izvēlnēs un citās tamlīdzīgās vietās rindiņa Latvian allaž tiek tulkota ar lietvārdu ģenitīvā latviešu, lai gan būtu jābūt apstākļa vārdam latviski — tāds piederības ģenitīvs prasa otru lietvārdu (latviešu kas?), bet apstākļa vārdam neko nevajag.

latvisks, latviski — tāds, kas ir rakstīts, runāts latviešu valodā; raksturīgs latviešu valodai, saistīts ar to; raksturīgs latviešiem

     Internetā pat pamanīju cīnītāju, kas dažkārt aizrāda, lai ļaudis raksta nevis «latviski», bet gan «latviešu valodā». Izskatās pēc sabojātā telefona galaiznākuma no padomju laikā daudz un visai pamatoti apsmietā «pa latviski» (по-латышски). Visai pamatoti tāpēc, ka, jā, tas ir kalks, bet, piemēram, «pa labi» un «pa kreisi» nekā citādi nepateiksi. Savukārt prievārdu pētniece Daina Nītiņa savulaik ir konstatējusi šādu literārās valodas normām neatbilstošu prievārda pa lietojumu ne tikai izloksnēs, bet arī rakstu valodā, piemēram, «pa čigāniski», «pa arābiski».

PS. Lai mani paķircinātu, gudrs cilvēks atrakstīja «Aizputiena, Rudbārdiena» vai «Aizputija, Rudbārdija (dialektāli)». Kā zināms, ar izskaņu -iena sevišķi universāla apvidu nosaukumu darināšana nesanāks, jo Vidzemē netrūkst vietvārdu, kas beidzas ar -iena, piemēram, Stāmeriena, Rūjiena, Gaujiena. Bet 

-ija, kas skaitās citvalodu cilmes lietvārdu izskaņa, gan varētu būt produktīva: Stāmerienija, Rūjienija, Gaujienija. :)

Lieciet mieru arī skaitam!

Namiba tuksneša putniņi pirmie pamanīja, ka mums ūdenskrāns pil

Aizrakstīju valodas konsultācijām.

     Sakiet, lūdzu, vai latviešu valodā ir vārds «toskait»? Neatrodu nevienā vārdnīcā, bet varbūt slikti meklēju? Ja tomēr ir, pie kuras vārdšķiras tas pieder un kāda ir tā nozīme?
     Saņēmu atbildi.

«Kā liecina latviešu valodas vārdnīcas, gramatikas u. c. līdzīgi latviešu valodas avoti, latviešu valodā nav fiksēts vārds toskait. Ir vārdu savienojumi tai skaitā, tajā skaitā, to skaitā. 
     Vārds toskait pēdējā laikā parādījies valodas praksē un, visticamāk, radies, darinot pēc apstākļa vārda tostarp parauga no minētā vārdu savienojuma to skaitā. Šis apstākļa vārds uzskatāms par okazionālu darinājumu ar tādu pašu nozīmi kā vārdu savienojumam to skaitā. Tas guvis diezgan plašu izplatību, ko, šķiet, sekmē izmantojums populāros plašsaziņas līdzekļos, piemēram, televīzijas raidījumā “Panorāma”. 
     Latviešu valodā ir līdzīgi darināti apstākļa vārdi ar laika nozīmi, piemēram, tobrīd, todien, togad, tolaik.»

     Esmu par to jau rakstījusi, ka skaits ir noteikts skaitlisks kopums, tāpēc frāze «mēs veiksim dažādus pasākumus, to skaitā reklāmas kampaņu» ir aplama, lai kā to skaitu grozītu, bet frāze «nomira pieci slimnieki, to skaitā infektologs» ir pieņemama.

Kamēr ≠ līdz

Dūmaka Venēcijā

Pēdējā laikā esmu ievērojusi, ka tiek savstarpēji aizstāti apstākļa vārds kamēr (saikļa nozīmē) un saiklis līdz. Lai gan daži avoti apgalvo, ka tie ir sinonīmi, tā gluži nav.
     Kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
     Līdz saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
     Protams, ir vēl, piemēram, savienojums «līdz kamēr», taču tas sākas ar līdz, tātad norāda uz secību. Dažkārt tiklīdz tiek saīsināts par līdz. Arī norāda secību.

Īpašie ģenitīveņi

Tuvējie kaimiņi Floresā, Indonēzijā

Kad kāds klients kārtējo reizi vaicā, kāpēc tekstā ir, piemēram, papildu rīki, nevis papildus rīki, es parasti atbildu, ka «papildu» ir īpašības vārds un «papildus» ir apstākļa vārds, tāpēc «papildu» lieto kopā ar lietvārdu, bet «papildus» — kopā ar darbības vārdu. Lai gan šim paskaidrojumam ir teju maģiska iedarbība, jo pēc tā man neviens nekādus jautājumus vairs neuzdod, tomēr tas ir visai vienkāršots. Patiesībā papildu tiek pieskaitīts pie ģenitīveņiem.
     Termins ģenitīvenis ir samērā jauns — to 1976. gadā ir ieviesis Jānis Kušķis. Ģenitīveņi ir nelokāmi vārdi, kas funkcionāli līdzinās īpašības vārdiem. Teikumā tie ir apzīmētāji — raksturo lietvārdu. Tie tiek iedalīti vairākās grupās, kur īpašu vietu ieņem ģenitīveņi, kas pēc būtības un nozīmes ir tuvāki darbības vārdam, nevis lietvārdam, jo ir ar -u noformētas darbības vārdu saknes. Pie šīs grupas pieder arī papildu.
     Kāpēc būtu svarīgi to tomēr norādīt? Droši vien tas palīdzētu ņemt vērā, ka ir vēl citi līdzīgi veidoti vārdi ar tādu pašu funkciju un citi šo nelokāmo īpašības vārdu un apstākļa vārdu pāri ar tādu pašu šķīrumu. Piemēram, ja pacientam ir blakus, nevis blaku slimība, tad tam, kas to apgalvo, ir halucinācijas, norādīja Pēteris. Guļus nolikts cietušais atrodas guļu stāvoklī. Es esmu tulkotāja, un man ir nevis sēdošs, bet sēdu darbs.

     Par īpašības vārdiem lietojami aplinku, blaku, gulu, izklaidu, kopu, līdzteku, pagaidu, papildu, sēdu, tupu, vienlaidu. Par apstākļa vārdiem — aplinkus, blakus, gulus, izklaidus, kopus, līdztekus, pagaidām, papildus, sēdus, tupus, vienlaidus.

PS. Paldies, Pēter, par atbalstu šī stāstiņa tapšanā!

Šodien, sestdien un šosestdien

Un orķestris spēlēj' tikai mums. Balī, Balī

Reiz metos tviterī aizstāvēt korektori, kuru kolēģe maketētāja apsmaidīja par to, ka viņa raksta šotrešdien, nevis šo trešdien. Cenšos nekur neiejaukties, ja man neko neprasa, jo tad man cauras dienas būtu jāpavada cīņā ar vējdzirnavām, tomēr šoreiz nenoturējos, jo maketētājas gavilēm par neprofesionālismā pieķerto speciālisti pievienojās arī kāda cita korektore. Un tad sākās. Pēkšņi man pa e-pastu sāka rakstīt klienti, kas, visticamāk, par šo starpgadījumu nemaz nezināja, un prasīt, kā jāraksta: šo sestdien vai šosestdien? Un es biju spiesta paskaidrot, kāpēc tā ir.
     Ņemu norādāmo vietniekvārdu šis, ar ko norāda uz tuviem priekšmetiem, sieviešu dzimtē šī un lietvārdu sestdiena: šī sestdiena. Loku visos locījumos.

	Sieviešu dzimte
	Vienskaitlis
Nominatīvs (kas?)	šī sestdiena
Ģenitīvs (kā?)	šās (šīs) sestdienas
Datīvs (kam?)	šai sestdienai
Akuzatīvs (ko?)	šo sestdienu
Instrumentālis (ar ko?)	ar šo sestdienu
Lokatīvs (kur?)	šai (šinī, šajā) sestdienā
Vokatīvs (bez jautājuma)	- sestdiena!

     Es neņemu apstākļa vārdu (patstāvīgi, nelokāmi vārdi, kas nosauc darbības, īpašības vai apstākļa pazīmes) sestdien, jo sk. iepriekš, uz ko norāda šī. Tā ka nav izvēles starp šosestdien un šo sestdien, bet šosestdien un citiem līdzīgi veidotiem apstākļa vārdiem ir sava, patstāvīga nozīme: pašreizējā [noteiktā laika sprīdī (piemēram, nedēļā, gadā)].

NB! Tas pats attiecas arī uz pagājšnedēļ pēkšņi aktualizētajiem nedēļas dienu apstākļa vārdiem savienojumā ar pagājušo-, pagājuš- un pagājš-, lai cik apšaubāma būtu, piemēram, pagājušootrdien, labskanība. Kas no tā cieš, vienmēr var lietot lietvārdus, piemēram, pagājušajā otrdienā.

Un vēl! Vai šodien ir jāraksta kopā vai atsevišķi, neviens nav prasījis.

Vai tostarp nozīmē ‘including’ un ‘в том числе’

Arī Indonēzijā mēdz būt diezgan vēsi. Bromo

Visi man zināmie speciālisti it kā ir vienisprātis, ka ekvivalents ‘kopuma sastāvā’ apzīmēšanai nekādā ziņā nav to skaitā un tai skaitā, it īpaši, ja entitāšu kopskaits kopumā netiek minēts. Diemžēl Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija par to nav informēta. Tās sagatavotajā sarakstā «Vispārlietojamie saīsinājumi» t. sk. ir atzīts par tradicionālu saīsinājumu.
     Valodnieks Jānis Kušķis norāda, ka iepriekš minēto pārcēlumu no krievu valodas vietā ir jālieto arī un starp tiem. Par arī gribu piebilst, ka tas ne vienmēr derēs, jo tāpat jau tiek plaši izmantots, līdz ar to teksts kopumā var atstāt stilistiski sliktu iespaidu ar šo nemitīgo arī atkārtošanos.
     2010. gadā nosūtīju atmaskojošu vēstuli Latviešu valodas aģentūrai, ka viņi savos tekstos tostarp lieto ne tikai nozīmē ‘pa to laiku, tikmēr’, bet arī ‘tā, ka notiek, noris, pastāv starp kādiem notikumiem, norisēm, parādībām’. Aģentūras valodnieces man laipni atbildēja, ka LLVV tā arī ir — apstākļa vārdam tostarp ir divas nozīmes. Interesanti, ka MLVV gan ir palikusi tikai viena — vienlaicīguma — nozīme.
     Tāpat nav skaidrs, kāpēc starp tiem un to vidū ir valodnieku šajā sakarā atbalstīti paskaidrojošo vārdu grupu ievadītājvārdi, bet tostarp der tikai laika nozīmē. Valodnieks Aldis Lauzis gan paskaidro, ka tostarp nāk no pa to starpu, tomēr manā izpratnē tas neko neliecina par tostarp ierobežojumu ar laika nozīmi. Tajā pašā viņa piemēru avotā netrūkst teikumu ar to starpā, kas arī morfoloģiski ir ļoti līdzīgs apstākļa vārdam tostarp.
     Turklāt lietišķajos tekstos ar juridisku noslieci bieži vien ir vajadzīga mazliet cita nozīmes nianse — ‘iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā)’. Tad es izvēlos ieskaitot, kas arī vārdnīcās ir atrodams atsevišķā šķirklī.