Nekad nesaki nekad

— Dakter, man ir labs garastāvoklis, gribas iet uz kafejnīcām, veikaliem un pirkt visu, kas patīk.
Kas ar mani ir? — Tā jums ir alga, tas pāries. — Modes preču veikals Džogdžakartā

Biju domājusi par šo vārddarināšanas smalkumu nekādā ziņā nerakstīt, jo no interneta uzzināju, ka to apgūst pamatskolas 6. klasē, bet es taču esmu absolvējusi vairākas smalkas skolas, tātad atrodos daudz augstākā pakāpē, vai ne, un arī problēmām līdz ar to vajadzētu būt smalkākām. :) Tomēr es pārdomāju, kad pēc kāda gara ziemas vakara, ko pavadīju visos locījumos Find/Change glabātuvi par glabātavu, pa ceļam pielabojot vēl šo to pamanīto un beigās visam izejot cauri ar pareizrakstības pārbaudes programmu, lai vispār varētu uzsākt man piešķirtās daļas tulkošanu, saņēmu pieklājīgu klienta atbildi: «Lūdzu, turpmāk nepūlieties labot jums uzziņām iedotos tulkojumus, jo tie ir apstiprināti un mēs šos labojumus tik un tā neieviesīsim.»
     Tātad vietu apzīmējumus ar izskaņām -tuve un -tava darina šādi:
     a) vietu apzīmējumus ar izskaņu -tuve atvasina no vienzilbes darbības vārdiem (1. konjugācija);
     b) vietu apzīmējumus ar izskaņu -tava atvasina no vairākzilbju darbības vārdiem.
     Priedēkļi zilbju skaitīšanā netiek ņemti vērā.
     Tādējādi ir pārbrauktuve, paslēptuve un krātuve, bet darītava, glabātava un mazgātava.
     Vai mēs, tas ir, es, ticētu, ka tas ir īsts gramatikas likums, ja tam nebūtu izņēmumu? Nē. Lūk, izņēmums: noliktava (nevis noliktuve).
     Turklāt atklājās, cik nepateicīgs ir vidējā posma priekšnieku darbs. Tā, lūk, viņi sēž pie datoriem un uz visām zemeslodes malām sūta draudīgus norādījumus tulkotājiem, lai ieviestu vismaz kaut kādu kārtību pasaulē, bet izrādās, ka tikmēr viņu pašu organizācijā izpildītāji viņus neklausa: internetā pamanīju, ka manis atzīmētie labojumi tomēr ir ieviesti.

Mugurkaula stiprināšana

Tur, kur tagad slāj Komodo varāns, nupat stāvēju es. Rinča Indonēzijā

Vai jums ienāktu prātā teikumu «Viņš atnāca dažas minūtes pēc pusnakts» izlabot par «Viņš atnāca dažās minūtēs pēc pusnakts»? Un es taču nelikšu klientam kā skolēnam pasvītrot teikuma locekļus un zīmēt bultiņas, kas kam ir pakārtots un ko tas nozīmē saturiski. No sākuma man nolaidās rokas, 
nodomāju — lai raksta, kā grib. Ja bija netālu, varbūt tiešām ieradās dažās minūtēs, un droši vien nav svarīgi, vai uzreiz pēc pusnakts vai, iespējams, tikai uz rīta pusi, lai gan oriģinālā bija rakstīts tieši tā, kā biju pārtulkojusi. Tad saņēmos un sāku paskaidrot, lai gan no papildu jautājumiem radās iespaids, ka atšķirība starp kad? un cik ilgā laikā? netiek izprasta, jo abi taču ir pareizi, vai ne? Tomēr darīju, ko varēju, jo esmu kolēģos vienmēr augstu vērtējusi mugurkaulu, nevis locīšanos līdzi visādām kaprīzēm, lai gan es saprotu, ka pretējā galējība ir karojošā muļķība.
     Tāpat nekad nevajadzētu atstāt nelabotu pēdējā brīdī pamanītu kļūdu cerībā, ka viena maza kļūdiņa jau nav nekas briesmīgs. Ir jāņem vērā, ka tā nebūt nav vienīgā: vēl ir pietiekami daudz tādu, par kurām neviens neiedomājās, nepamanīja un tamlīdzīgi. Turklāt gandrīz garantēti kāds cits klients atnesīs atpakaļ šo kļūdaino tekstu ar uzvarošiem saucieniem: re, cilvēki tā raksta, tas ir normāli.
     Un vēl es vienmēr cenšos atvieglot tulkojuma lasītāja dzīvi, tekstā, kas prasa vienveidīgu terminoloģijas lietošanu, nerakstot visos iespējamajos dažādajos veidos terminus, par kuriem neesmu pārliecināta, kā tad īsti ir, lai kliedzoši neizrādītu savu nekompetenci. It kā jau no tās nav jākaunas, jo galu galā neviens nevar zināt pilnīgi visu (lai gan pēc tā, protams, ir jātiecas, kā arī jāizlūdzas no Visuma labāka atmiņa), taču, ja ir konsekventi izmantots viens termins, kas varbūt nav pareizs, tas tomēr parāda kaut kādu tulkotāja racionālo domu, kāpēc tā varētu būt, kā arī ļauj lasītājiem vismaz saprast, ka runa visu laiku ir par vienu un to pašu, lai kas tas būtu.