Iet iedama daiļa runa

Борітеся — поборете!

No vienas puses, šķiet, ka mūsdienās neviens vairs nav jāpārliecina, ka «runa iet par» ir nevēlams krievu valodas frazeoloģiskā izteiciena «речь идёт о» kalks, kas neatbilst latviešu valodas gramatikas likumiem. No otras puses, ir valodnieki, piemēram, Andrejs Veisbergs, kas prievārdu par neakcentē un gadiem ilgi sūkstās par pūristu cīņu «pret metaforām gan vārda, gan frazeoloģisma līmeni» un bailēm «no pārnestās nozīmes lietojuma». «Ja doma var lidot un valoda var plūst, kāpēc runa nevar iet?» viņš turpat vaicā.

     Savukārt Ilga Grase vēl senāk ir norādījusi, ka frāzes nederīgums latviešu valodā slēpjas tieši savienojumā «iet par».

«Par to, ka latviešu valodā konstrukcija runa iet par… nav pieļaujama, var pārliecināties, salīdzinot vārda iet nozīmes un frazeoloģismus ar vārda идти nozīmēm un frazeoloģismiem latviešu un krievu valodas vārdnīcās.
     Konstrukcijas runa ir… pareizumu pierāda arī nolieguma formas: par to  n e v a r  b ū t  (arī  n a v) ne runas, runa  n a v  par to u. tml. Diezin vai kādam nāktu prātā šajās nolieguma formās lietot verbu iet resp. neiet.
     Turklāt prievārds par verbam iet parasti nepievieno nomena akuzatīvu netiešajā pārvaldījumā, kā tas ir ar citiem verbiem, piemēram, vārdkopās strādāt par skolotāju, cīnīties par dzimteni.»

Vēl par nepareizām atbildēm jeb Par paskaidrojuma saikli «jeb»

Turpinu mīlēt māksliniekus, kas mīl burtus

«Valodas prakses» 15. laidienā pamanīju nepareizu atbildi uz jautājumu «Vai pirms jeb ir jāliek komats virsrakstā Ne visi ir tik gudri jeb kā tiek vērtēti eksāmeni?».

     Paskaidrojuma saiklis jeb parasti saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, kas ir izteikti ar vienādas nozīmes vārdiem vai vārdu savienojumiem. Paskaidrojuma saiklis jeb pieder pie sakārtojuma saikļiem, kurus daudzos gadījumos lieto bez pieturzīmēm.
     Kā zināms, visplašāk par pieturzīmju lietošanu ir izteikusies Aina Blinkena arī attiecībā uz saikli jeb: «Ja saikļi un, vai, jeb vienlīdzīgu teikuma locekļu saistīšanai lietoti vienu reizi, šo saikļu priekšā komatu nelieto». Savukārt rokasgrāmatas «Latviešu valoda tiesu nolēmumos» autore Anastasija Orehova ir pilnīgi pārliecināta, ka vismaz tiesu nolēmumos mēs nemūžam nelietosim kaut vai trīs sinonīmu virkni, piemēram, teikuma vērsums jeb vārdkārta, jeb vārdu secība, tāpēc ir kategoriska: «Pirms jeb nekad nav jāliek komats (ja vien pirms tam nebeidzas palīgteikums, divdabja teiciens u. tml.).»
     Nezinu, kas ir mudinājis padomdevējus minētajā virsrakstā meklēt gramatiskos centrus, nevis pievērst uzmanību tikai paskaidrojuma saiklim jeb raksturīgajai funkcijai saistīt vienādas nozīmes vārdu savienojumus. Tātad šeit paskaidrojuma saiklis jeb saista vienlīdzīgus virsrakstus «Ne visi ir tik gudri» un «Kā tiek vērtēti eksāmeni», tāpēc, kā parasts, komats nav jāliek, bet otrais virsraksts ir jāsāk ar lielo burtu — Ne visi ir tik gudri jeb Kā tiek vērtēti eksāmeni.
     Interesanti, ka domas par līdznosaukumu pareizrakstību izdevās atrast vienīgi Alža Lauža ierakstos tviterī.