Ne gaisa kondicionieris, ne kondicionētājs

Okavango ūdensroze

Jaunajā valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē var uzzināt, ka abi varianti ir pareizi:

«Pareizi ir abi varianti: gaisa kondicionētājs un kondicionieris. Lai gan sākotnēji kā latviskāks vairāk tika atbalstīts vārds kondicionētājs, mūsdienu valodā abus lietvārdus vairs nešķir, un viena vai otra vārda lietojumā ierobežojumu nav.»

     Vairāk par konsultācijas padomiem un stilu es skumstu par ko citu — ka ir pilnīgi izļodzījusies atšķirība, ar kurām izskaņām darināt personu, bet ar kurām rīku nosaukumus. No izskaņu viedokļa ir nepareizi gan šie abi, gan tautā vēl vairāk iemīļotais kondiķis.
     Izskaņas -ieris un -iķis parasti ir sastopamas personu nosaukumos. Izskaņu 
-ājs pievieno darbības vārdiem, lai apzīmētu darbības darītāju. Šo izskaņu pievieno ar piedēkļiem atvasinātiem vārdiem. Izskaņas -ājs, -āja norāda uz tādu darītāju, kas darbību veic regulāri, vienmēr. Priekšmetu nosaukumus atvasina ar izskaņām -eklis, -ēklis, -īkla, -īklis, -kl(i)s, -nīca, -nieks, -(s)lis, -tava, -tuve, 
-ulis.
     Tas ir pakopēts no pamatskolas mācību grāmatām. Es nezinu, kas realitātē nosaka vairīšanos tieši no priekšmetu nosaukumu atvasināšanas izskaņām. Cik jaunvārdu jūs zināt ar šīm izskaņām? Pat par turētāju bez konteksta nevar pateikt, vai ir runa par personu vai priekšmetu. Tomēr zīmulis vai grābeklis taču nešķiet ne smieklīgs, ne neveikls veidojums. Bet gaisa kondicionekli vai kondicionīklu nekur neatradu.
     Interesanti, ka agrāk veidots daudz vārdu savienojumu ar mašīna, piemēram, kalšanas mašīna, akmeņu novācamā mašīna, apdares mašīna, ko tagad nemana darām.

Esmu Dziesmu svētku kolektīvu vaimanātāju komandā

Man jau likās, ka esmu izložņājusi visus cienījamā fotogrāfa krājumus, bet tad pēkšņi atrodu ko tādu…

Jau daudzus gadus es ciešu no masu psihozes nozarē izvairīties no lietvārda kolektīvs lietošanas tāpēc, ka tas Latvijā ir ienācis kopā ar padomju varu. Tagad var tikai minēt, kas būtu ienācis, ja padomijas nebūtu, bet kaut kas jau nu nāktu, jo ar «pulkā eimu, pulkā teku» droši vien nepietiktu tik un tā, tāpēc ka mainās pašas reālijas.
     Vispār interesanti, ka daudzu vārdu, kas ir domāti ‘cilvēku grupas, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija; cilvēku, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē)’ apzīmēšanai, pamatnozīmes ietver arī kādu militāro terminu.
     Par laimi, kolektīvam tādas nav, taču tāda ir jaunmodīgajam kolektīva aizstājējam komanda, ar ko tagad savukārt angļu valodas ietekmē mēdz apzīmēt darba kolektīvus. Man bieži ir darīšana ar tekstiem, kur, piemēram, ar our team ir domāts tieši ‘uzņēmuma kolektīvs’, bet es, visiem trauksmes zvaniem galvā džinkstot un sevi nicinot, rakstu mūsu komanda. Jo divu svešvārdu cīņā uzvar kalks, pat ja patiesībā es dodu priekšroku vārdiem bez militārām un sportiskām nozīmēm, ja nav runas par šiem tematiem. Tādās, lūk, mokās rodas visi šie prastie «aicinām mūsu komandai pievienoties» un «komandas saliedēšanas pasākumi».