Pavēles izteiksme un izsaukuma zīme šķiras

Bet Okavango deltas lauva ir liela, slapja un netīra, kad mūsu deguna priekšā iznāk no ūdens

Lai gan daudzo kļūdu dēļ to nav iespējams lasīt, ieskatījos Ievas Zaubergas grāmatas «Tulkošanas teorija profesionāliem tulkiem un tulkotājiem» tulkojumā. Manu uzmanību piesaistīja atziņa, ka angļu ēdienu receptēs tradicionālā sintaktiskā struktūra ir pavēles izteiksme (piemēram, noskalojiet un nosusiniet gaļu), turpretī latviešu valodā pieņemtā struktūra ir īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes 3. personas forma (piemēram, gaļu noskalo un nosusina), taču tulkojumu ietekmē šī tradīcija mainās. Beigu beigās noformulēju, kas mani visus šos gadus ir mulsinājis neskaitāmajās visādi citādi pievilcīgajās lietošanas pamācībās utt., ko arī pati esmu pārtulkojusi pavēles izteiksmē, — teikumi ar darbības vārdu pavēles izteiksmē parasti vairs nav izsaukuma teikumi, tas ir, to beigās ļoti bieži vairs netiek likta izsaukuma zīme, jo, lai arī pavēles izteiksmē, teksts ir tikai stāstījums (apraksts), kas ir vai nav jādara, lai kaut ko panāktu.

Tu un jūs

Pat hiēnas dažkārt izskatās skaisti. Krīgera nacionālais parks, DĀR

Kliente: — Lūgums nemainīt uzrunas formu (paliekam pie tu).
     Es: — Vai jums ir kaut kāds pamatojums tai vienskaitļa formai? Vispār ir galīgi nepareizi uzrunāt vienskaitlī nepazīstamu personu, kas vecāka par 
16 gadiem.
     Jautāju tāpēc, ka nesen šis uzņēmums veica klientu aptauju. Varbūt noskaidrojās, ka tieši šī uzņēmuma klientiem patīk familiāra attieksme. Bet, piemēram, valodniece Linda Lauze un komunikācijas speciāliste Linda Kimeiša raksta par citām savstarpēji nesaistītām latviešu aptaujām, kurās konstatēts, ka vairumam respondentu neatkarīgi no viņu vecuma nepatīk, ja svešas personas viņus uzrunā ar tu.
     Kliente: — Tāds ir uzņēmuma noteiktais balss tonis komunikācijā ar saviem klientiem.
     Nu ko var gribēt no uzņēmuma, ja reklāmas aģentūras speciāliste neatšķir uzrunas toni no uzrunas formas un uzskata, ka jūs aizstāšana ar tu šo toni uzreiz padara draudzīgu, nevis, piemēram, augstprātīgu. Vai prātā nepazib doma, ka varbūt tirgvedības speciālisti, kas mūs aplaimojuši ar šo terminoloģiju, ir domājuši ko citu, jo viņiem nav iespēju rīkoties tik primitīvi?
     Un kur nu vēl otrās personas vietniekvārdu rakstīšana ar lielo sākumburtu tēlota personiskuma vārdā it visur, kur iepriekš skaidri nav nosaukta attiecīgā persona, kam šī uzruna ir domāta. Te nu man rokas galīgi līdz zemei nolaidušās no nepārtrauktajiem pieprasījumiem rakstīt otrās personas vietniekvārdus ar lielo burtu katrā bukletā, plakātā un tamlīdzīgā ārkārtīgi personiskā sarakstē ar sabiedrību. Par sevišķi intīmu saraksti ar pūli tiek uzskatīti mājaslapu teksti, jo tos taču vienlaikus konkrētajā ekrānā, visticamāk, lasa viena atsevišķa persona, vai ne?