Well-being = labklājība

Lustru veikals Hojanā

Pēteris Ūdris ir skaidri uzrakstījis, ka labbūtība, labjūtība, labjutība, labizjūta un tamlīdzīgi izgudrojumi nav well-being atbilsmes. Well-being atbilsme latviešu valodā ir labklājība. Ja tulkojot tomēr šķiet, ka vajag kaut ko nošķirt, var ieviest jaunvārdu labesība.
     Angliski well-being apzīmē kompleksu stāvokli.

Well-being has been defined as the combination of feeling good and functioning well; the experience of positive emotions such as happiness and contentment as well as the development of one’s potential, having some control over one’s life, having a sense of purpose, and experiencing positive relationships.

     Es domāju, ka galvenais, kas traucē salikteni labklājība uztvert kā tādu, kas tieši apzīmē šādu kompleksu stāvokli, ir gan LLVV dotā vienpusīgā definīcija ‘dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība’, gan tāda pati vienpusīga sinonīmu rinda sinonīmu vārdnīcā — pārticība, nodrošinātība, turība —, bet viss daudzmaz nostājas savās vietās, ja paskatās darbības vārda klāties nozīmi ‘risināties dzīvei, darbībai (kādā veidā, saistījumā ar kādiem apstākļiem)’. Tātad, ja dzīve labi risinās, tad arī ir labklājība.
     Ne velti daudzviet, runājot par atsevišķiem labklājības elementiem, tie tiek nosaukti, piemēram, materiālā labklājība, finansiālā labklājība, sociālā labklājība, fiziskā labklājība, emocionālā labklājība utt. Bet, protams, ne visi iet pa šo acīmredzamo, taisno tulkošanas ceļu, tāpēc Termini.gov.lv well-being atbilsme ir labklājība, bet physical well-being — laba fiziskā sagatavotība, material well-being — materiālā nodrošinātība, digital well-being — digitālais komforts.

Atslēgvārds, nevis atslēgas vārds

Nesējs

Manuprāt, neviens neko nejautā Valodaskonsultacijas.lv, lai saņemtu atbildi «Rakstiet kā gribat». Tomēr būtu jādod precīza un pamatota atbilde. Stāsti par atslēgas kaulu un citiem novērojumiem nav valodniecisks pamatojums. Valodniecisks pamatojums ir, piemēram, LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam par terminu mājaslapa un datubāze formas maiņu, ar kuru turpmākai vienotai lietošanai ir apstiprināti šie salikteņtermini.

     Saliktenis atslēgvārds atbilst diviem Alda Lauža nosauktajiem salikteņu darināšanas kritērijiem.
     Pirmkārt, «kā salikteņi runā un rakstos jālieto tādi divvārdu veidojumi, kuŗos viena vai abu komponentu nozīme atšķiŗas no tās, kāda tiem ir citā, ar šo veidojumu nesaistītā kontekstā». Atslēgvārds ir ‘vārds vai vārdu grupa, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai’. Lietvārdam atslēga nav nevienas šai definīcijai līdzīgas nozīmes, savukārt vārds nav vārdu grupa.
      Otrkārt, «vēlams, lai termins būtu ērti iesaistāms plašākās vārdkopās», piemēram, nevis «atbilstošas atslēgas vārdu kategorijas», bet gan «atbilstošas atslēgvārdu kategorijas». Šī iemesla dēļ es drīzāk piekristu pirmā vārda ģenitīva galotnes paturēšanai saliktenī (piemēram, 96 rezultāti, gūglējot atslēgasvārds) nekā vārdkopai.