 |
| No fotofilmas |
Kad mēdekļi sāka taurēt, ka Vakcinācijas projekta birojs izdos avīzi, nosūtīju turienes komunikatorēm CV, jo protu vairākus laikrakstu sagatavošanas darbus. Atbilde pienāca tajā pašā dienā.«Tas diemžēl ir domāts tikai kā vienreizējs (izcēlums mans) izdevums, kurš taps lielākoties no jau gataviem materiāliem par vakcīnu darbības mehānismu, sagaidāmajām organisma blakusreakcijām pēc vakcinācijas, vakcinācijas procesu un biežāk uzdotajiem jautājumiem un atbildēm. Materiāls taps sadarbībā ar Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu esošo komunikācijas speciālistu un ekspertu iesaisti un atbalstu.»
Nu jā, bet tad tas iespiedums nav avīze, jo avīze ir seriālizdevums, kas iznāk ar nelieliem intervāliem un sniedz jaunāko informāciju par aktuāliem notikumiem, parasti ar komentāriem.
 |
| Okavango delta |
Sākumā domāju, ka lietvārds homofobija (lat. homo — ‘cilvēks’, gr. φόβος — ‘bailes, nepatika’ (kā zināms, ir vairāki fobiju apzīmējumi ar latīņu pirmo daļu)) ir modīgs sinonīms lietvārdam mizantropija, taču internets mani apgaismoja, ka patiesībā jēdzienu homophobia (ang. homo — slengā ‘homoseksuālis’ (kas savukārt cēlies no gr. ὁμός — ‘tāds pats, vienāds, līdzīgs’ un lat. sexus — ‘dzimums’), gr. φόβος — ‘bailes, nepatika’) 60. gadu beigās–70. gadu sākumā ir ieviesis amerikāņu psihologs Džordžs Veinbergs, lai apzīmētu naidīgumu pret homoseksualitāti. Kaut gan šis jaunvārds bieži tiek dēvēts par terminu, daudzi jau ir norādījuši, ka tas ir pārāk nezinātniski veidots, lai pretendētu uz vietu zinātnē.
«Mūsdienu grieķi (ar mūsdienu saprotot apmēram divus gadu tūkstošus) šos vārdus izrunā omofils, omofobs, jo raksta bez dvesmas skaņas (h) un to arī neizrunā. Ja mēs rīkotos atbilstoši jaungrieķu izrunas variantam, nebūtu jucekļa ar latīņu cilvēku — homo.
Vai piedāvāsim pēkšņi latviešiem teikt omoseksuālis, omofobija?»
Nē, nē, nē, nekādā ziņā, saka latviešu valodnieki.
«[Homofobija] nav vienīgais vārds, kura nozīme atšķiras no etimoloģiskā skaidrojuma vai tieša tulkojuma.
Homofobija un homofobs nav latviešu valodas termini, un ar šādu nozīmi un izrunu tie eksistē arī citās valodās, tāpēc diez vai latviešiem izdotos pārliecināt par attiecīgo pareizrakstību vai izrunu lietotājus Latvijā, kur nu vēl Eiropā vai pasaulē!
Šādi un tamlīdzīgi jautājumi valodās eksistē, taču ne vienmēr tie ir atrisināmi, kā tas ir arī šajā gadījumā. Mākslīgi radīt terminu un ar varu lauzt nostiprinājušos tradīciju nav iespējams.»
Taču ne viss ir tik slikti. Internetā latviešu avotos izdevās atrast pāris omonīmijas. Tā ka kāds tomēr piedomā pie grieķu valodas.
