Miniatūra «Mariupoles bērni»


Scholz, Macron and Draghi
Vilcienā
Mana Olenka strādā par brīvprātīgo ar bērniem. Vakar centrā ieradās bērni no Mariupoles. Prātīgi un neparasti pieklājīgi. Rakstu un raudu... Kad ņēma cepumu, nopietni jautāja, vai nav jāpadalās ar kādu, un, kad dzēra ūdeni no glāzītes, pēc dažiem malciņiem jautāja, vai drīkst izdzert visu... Lai kaut cik uzmundrinātu brālīšus, uzdeva jautājumus par dzimto pilsētu. Vecākais nopietni atbildēja «Pilsētas nav», bet jaunākais brālītis laipni un sirsnīgi aicināja «Jūs atbrauciet, jūra ir palikusi»... Tas sarāva manu dvēseli gabalos... Mariupole... Pilsētas nav... Bet jūra ir palikusi…
Majja Vajda

* * *

Satiku paziņu. Viņa ir psiholoģe, strādā programmā «Bēgļu rehabilitācija». Stāsta:
     — Atveda bērniņus no Mariupoles. Vāji, nerunīgi. Vairākus mēnešus pusbadā dzīvojuši pagrabos. Viņu vidū divi 10 un 7 gadus veci brālīši. Pasniedzu viņiem cepumus. Jautā:
     — Vai vēl kādam jāiedod?
     Ieleju glāzītēs ūdeni.
     — Vai drīkst izdzert visu?
     Cenšos iesaistīt sarunā:
     — Vai jums pietrūkst Mariupoles?
     Vecākais:
     — Bet Mariupoles vairs nav. Pilsētas nav.
     Jaunākais:
     — Taču jūra ir palikusi! Atbrauciet, jūra ir palikusi!
     Beigās psiholoģe gauži raud, bet bērni viņu mierina:
     — Kāpēc jūs raudat? Nevajag! Jūs taču nebombardē…

Dmitrijs Černiševs

PS. Vispār es esmu pret bērnu ekspluatāciju arī labos nolūkos, bet vai tad par matiem jāraud, kad galvu cērt nost. Pirmais ir tulkojums no ukraiņu avotiem, otrais — no krievu.

Piezīmes par tapetēm ar dažām atkāpēm


Bucha on 5 EUR banknote
Kas mums kaiš?
Valodnieki nenogurst atgādināt, ka lietvārds debates, kas cēlies no franču valodas vienskaitļa débat, ir daudzskaitlinieks. Nekādu citu pamatojumu, kāpēc tā, neesmu atradusi, izņemot to, ka vārds latviski nozīmē ‘pārrunas’, ko vienskaitlī lieto tikai neliterārā valodā. Vārdnīcās pamatforma ir dota tātad daudzskaitlī — debates.
     Vārdnīcās pamatforma ir dota daudzskaitlī arī lietvārdam tapetes, bet Latviešu valodas aģentūras valodas konsultantes stingri atbildēja, ka «šis vārds nav daudzskaitlinieks».
     Kāpēc lietvārds tapetes, kas (saīsināti citēju Konstantīnu Karuli) ir aizgūts no vācu Tapete (vsk.), pamatā latīņu dsk. tapēta (vsk. tapētum) ‘paklājs, sega’, kas ar grieķu valodas starpniecību laikam no irāņu valodām (G. F. Stenders vācu Tapeten tulko aprakstoši: «raibas drēbes jeb papīrs, ar ko sienas izgrezno»), tomēr netiek uzskatīts par daudzskaitlinieku, lai gan pamatojums ir pārliecinošāks nekā kaut vai tām pašām nelaimīgajām debatēm?
     Varbūt tāpēc, ka Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikas ieskatā «daudzskaitlinieki (lietvārdi, kas parasti lietojami tikai daudzskaitlī) pēc to leksiskās nozīmes apvienojami vairākās grupās», bet tapetes īsti neiederas nevienā no tām. Citvalodu cilmes daudzskaitlinieki tur ir pieminēti tikai vienā grupā — «daudzu līdzīgu priekšmetu apvienojuma vienā veselumā».
     Savukārt Latviešu valodas aģentūras valodas konsultanšu arguments, ka lietvārds tapetes nav daudzskaitlinieks tāpēc, ka «tam ir arī vienskaitļa forma», īsti neiztur kritiku — kā zināms, pastāv arī jau apzelētā debate, ar ko valodniekiem cīnīties. Tāpat skatīt iepriekš minēto formulējumu no Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikas — daudzskaitlinieki ir lietvārdi, kas parasti lietojami tikai daudzskaitlī (tātad vienskaitļa formas pastāvēšana nav kategoriski izslēgta).
     Tomēr Latviešu valodas aģentūras valodas konsultantes neuzskata, ka ar tapešu vienskaitļa formu vajadzētu mētāties vai pat atzīt par terminu, kā tas pašlaik ir wallpaper ar nozīmi ‘the background image or set of images displayed on a computer screen’ tulkojumā. Viņas norāda, ka «lietojums šajā nozīmē, visticamāk, ir semantiskais kalks no angļu valodas termina» un «tam ir arī citi sinonīmi — darbvirsmas attēls; darbvirsmas fons; darbvirsmas fona attēls».
      Šajā sakarā pamanīju: neviens nešaubās, ka no franču mémoires aizgūtais lietvārds memuāri ir daudzskaitlinieks, taču datorikas terminos šis vārds dīvainā kārtā negaidīti parādās gan daudzskaitlī emuāri, gan vienskaitlī emuārs. Kādēļ? Nemaz nerunājot par to, ka vispār vēl nav izdevies atrast pietiekami ietilpīgu atbilsmi angļu blog ‘a regularly updated website or web page, typically one run by an individual or small group, that is written in an informal or conversational style’.
     Mans galavārds paliek, ka tapetes ir ‘sienu un griestu apdares materiāls’, un tāpēc, ka tas ir materiāls, pastāv tapešu gabals, sloksne vai rullis, nevis tapete (citādi — cik liels apjoms ir tapete, un kad jau sākas tapetes?). Kad lietot vienskaitli? Droši vien ir tādi gadījumi, kas man uzreiz nenāk prātā, kad vienskaitlis ir vajadzīgs. Tomēr tas nav vajadzīgs Latviešu literārās valodas vārdnīcā minētajā vienīgajā piemērā ar tapešu vienskaitli «Tapeti cieši piegludina sienai (..)». Tā ir tapešu sloksne. Turklāt es nekādā ziņā nesauktu tapešu sloksni par sleju, kā ir tālāk piemērā, jo manā uztverē lietvārda sleja pirmā nozīme ir saistīta ar teksta un grafikas izvietojumu publikācijās. Tāpat es katrā ziņā teiktu nevis «sienai», bet «pie sienas». Un tajā pašā Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir teikts, ka piegludināt nozīmē ‘mazliet nogludināt’, tā ka «cieši piegludināt» nemaz nav iespējams. Īsi sakot, tas vienīgais piemērs kopumā ir kaut kāds pārpratums.

PS. Piemēram, par mežģīnēm kaut kā neviens nešaubās, ka tas ir daudzskaitlinieks.

PPS. Atsauce uz samērā senu izteiku, bet arī tagadējā karā Ukrainā krieviju raksturojoša netulkojama vārdu spēle:
     «Щели ясны, задачи от белены, за работу, товар и щи!»