Raksta Nr., izrunā numur

Unikodā ir atsevišķa rakstzīme U+2116 — latīņu cilmes numero sign № kārtas numura apzīmēšanai. To galvenokārt izmanto valodās, kurās nav latīņu N, piemēram, krievu valodā. Tur, kur kirilicas tastatūrā atrodas №, manā tastatūrā atrodas rakstzīme U+0023 — amerikāņu number sign #. Līdz ar to mēs esam atbildējuši uz jautājumu, vai tāda atsevišķa numuru apzīmējoša rakstzīme vispār ir vajadzīga: jā, ir vajadzīga, apgalvo amerikāņi, bet mūsējā. Citādi valodās, kurās raksta ar latīņu burtiem, numuru parasti apzīmē ar divu burtu saīsinājumu No. vai Nr.
     Tā kā pēc būtības numurs ir kārtas skaitlis, Jānis Endzelīns, protams, nebija mierā, ka konstrukcijās, kur skaitļa priekšā ir Nr., skaitli nākas lasīt kā pamata skaitli, tāpēc no vienas Endzelīna valodas kļūdu brošūras uz nākamo tiek pārcelts aizrādījums par māju numuru pierakstu un izrunu: «Adresēs ielas un dzīvokļa numuram ir kārtas skaitļa nozīme; tāpēc nevar rakstīt: Marijas ielā Nr. 66 (vai № 66), dz. 12, kas būtu jālasa: numurs sešdesmit seši, dzīvoklis divpadsmit, bet kas latviski neskan labi. Pareizi jāraksta, piem.: Rīgā, Āgenskalnā, Meža ielā 5. n. 3. dz. (jālasa: piektā nama trešajā dzīvoklī), vai: 5. Nr. (arī 5. №) 3. dz. (jālasa: piektā numura trešajā dzīvoklī). Var rakstīt arī saīsinātā veidā: Meža ielā 5–3.» Ar rakstību Meža ielā 5–3 Endzelīns atgriežas pie tā, ka skaitļi nav jālasa kā kārtas skaitļi, bet gan Meža ielā pieci, trīs, taču tas tālāk apspriests vairs netiek.
     Tāpēc īsteni endzelīnticīgie uzreiz raksta tā, kā parasti ir jālasa kārtas skaitļi, piemēram, žurnāla «Atpūta» 15. numurā. Tā Antona Čehova stāsts «Палата № 6» angliski saucas «Ward No. 6» un lietuviski — «PALATA Nr. 6», bet latviski — «Sestā palāta». Taču dažkārt «latviski neskan labi» tieši šāds kārtas skaitļa lasījums, piemēram, kā labāk pateikt «Chanel» smaržu nosaukumu «N° 5» — numur pieci vai piektais numurs?
     Saīsinājums Nr. skaitļa priekšā (tāpat kā saīsinājumi vispār) galvenokārt iederas lietišķajos rakstos, no kuriem Endzelīns tieši centās to bez kādas vajadzības izskaust. Un te nu bēdīgi slavenā Latviešu valodas ekspertu komisija nāca viņam pretī tā, ka gribas teikt slavenajiem čigāna vārdiem: «Zini, priekšniek, visādus numurus esmu redzējis, bet šitādu gan pirmo reizi!» Proti, vispirms tās dalībnieki noteica, ka Nr. un nr. nozīmē vienu un to pašu — numurs.

     Nu un pēc tam viņiem bija jādzīvo atbilstoši saviem lēmumiem: es nekur citur, izņemot šī pulciņa dokumentus, neesmu redzējusi, ka dokumenta nosaukumu lietotu ģenitīvā tikai tāpēc, ka tam seko saīsinājums Nr., kā viņi to dara, piemēram, protokola Nr. 8 (protokola numurs astoņi). Visi citi latvieši raksta protokols Nr. 8 (protokols numur astoņi).

     Man nav grūti saprast, ka uz kārtas skaitļiem var norādīt divējādi: vai nu liekot punktu aiz skaitļa, vai arī skaitļa priekšā rakstot Nr. vai numur, un attiecīgi tā arī pēc jēgas, konteksta un vajadzības darīt. Es nesaskatu traģēdiju tajā, ka otrajā gadījumā kārtas skaitlis tiek nolasīts kā pamata skaitlis — saīsinājums Nr. jau ir visu pateicis par šī skaitļa nozīmi.

     Aiz skaitļa saīsinājums nr. tiešām varētu būt numurs, bet nebūs daudz tādu lietišķo rakstu, kur to vajadzēs — parasti būs iespēja uzrakstīt pilnu vārdu, piemēram, 100. numura diegs. Sevišķi tas ir vajadzīgs tāpēc, lai atspoguļotu locījumu. Nr. ir numurs saīsinājumā Nr. p. k., taču tas nav № — tas ir tas pats nr., tikai vienmēr atrodas tabulas ailes nosaukuma sākumā un tāpēc ir rakstāms ar lielo burtu. Saīsinājumu Nr. p. k. nekur citur neesmu redzējusi — acīmredzot nav tādas vajadzības.

     Kad pagūglē «Rīgas ielā numur trīs dzīvo makarons un rīss», izlec kādas trīs lapas ar atradumiem, bet pat te tā saucamajiem latviešu valodas speciālistiem izdodas parādīt īpašu numuru: 2014. gadā Latviešu valodas aģentūras izdotā Metodiskā pielikuma diasporas nedēļas nogales skolu latviešu valodas mācību programmai sastādītāji ir uzskatījuši par nepieciešamu lietot apostrofu, kas šeit ir pilnīgi lieks.

     Apstākļa vārds numur nav okupācijas laika valodniekiem nejauši no ratu pakaļas izkritis vientuļš bandubērns. Tas ir vajadzīgs vienmēr, lai izlasītu Nr. pirms skaitļa, nesalaužot smadzenes. Bez meklēšanas uzreiz varu minēt funkcijas ziņā līdzīgus apstākļa vārdus reiz, plus un mīnus, kas nosauc aritmētiskās darbības, piemēram, 2 × 2 (divi reiz divi), 2 + 2 (divi plus divi), 4 − 2 (četri mīnus divi). Nav pamata skaust ārā no latviešu valodas apstākļa vārdu numur, kam ir sava neatņemama vieta valodas sintaktiskajā sistēmā.

Briseles porno

Kolēģi noraidīja manu priekšlikumu mūsu dokumentos Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu saukt nevis par Digitālo pakalpojumu aktu, kas ir šī dokumenta oficiālais īsais nosaukums latviešu valodā, bet gan par Digitālo pakalpojumu regulu pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas parauga. Viņu vienīgais pretarguments bija tieši tas, ka akts ir oficiālais nosaukums pēc angļu oficiālā īsā nosaukuma Digital Services Act parauga.

     Godīgi sakot, es patiesi nesaprotu, kāpēc konkrēta dokumenta nosaukumā vārdu regula, kas faktiski mūsdienu latviešu valodā neko citu bez attiecīgajiem Eiropas Parlamenta un Padomes dokumentiem nenozīmē, vajag aizstāt ar vārdu akts, kas, kā zināms, nozīmē visu ko.
     Pat ja raugāmies vienīgi no juridisko dokumentu viedokļa, vārds akts ārpus jaunāko laiku Eiropas Savienības birokrātijas valodas tiek izmantots citādi. Angļvalodīgo pārvalstisko un pārpavalstisko dokumentu nosaukumu tulkojumos Act atveido ar citiem vārdiem atbilstoši dokumenta būtībai, parasti ar likums vai lēmums, piemēram, Canadian Personal Information Protection and Electronic Documents Act ir Kanādas likums par personas datu un elektronisko dokumentu aizsardzību, Riot Act ir Likums par miera un sabiedriskās kārtības ievērošanu, Act of Parliament — parlamenta lēmums.
     Savukārt latviešu valodā akts, parasti daudzskaitlī, var apzīmēt plašas dokumentu kategorijas, piemēram, normatīvie akti, tiesību akti, vai arī vienskaitlī daudz zemāka līmeņa apliecinošus dokumentus — piemēri ir slavenais pieņemšanas–nodošanas akts, dīkstāves akts, revīzijas akts un tādā garā.
     Akli pārņemot eirokrātu ieviesto Act, kur dokumenta pilnajā nosaukumā tas jau ir skaidri nodēvēts par Regulation, faktiski tiek ieviests cits nosaukums, kura nozīme nesakrīt ar pilnā nosaukuma nozīmi. Šīs regulas oficiālajā lapā var redzēt, ka daudzu valodu versijās ir izvēlēta jēdzieniska, nevis burtiska atveide: spāniski ir reglamento — reglamento, čehiski ir nařízení — nařízení, dāniski ir forordning — forordning, igauniski ir määrus — määrus, franciski ir règlement — règlement, itāliski ir regolamento — regolamento, ungāriski ir rendelete — rendelet, holandiski ir verordening — digitaledienstenverordening, portugāliski ir Regulamento — Regulamento, rumāniski ir Regulamentul — Regulamentul, zviedriski ir förordning — förordningen, nevis angļu Regulation — Act.
     Tāpat kā masturbācija nav dzimumakts, angļu tekstu pārrakstīšana ar latviešu burtiem nav tulkošana.

Par kādu entuziastu pulciņu un Mēness fāzēm

Klients atsūtīja sūdzību, ka Mēness fāžu apzīmējumos Mēness nav rakstīts ar mazo burtu, kā nolēmusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija:

     «2018. gada 12. septembrī (sēdes protokola Nr. 5)


     Jautājumā par vārda mēness pareizrakstību komisija ierosina šo vārdu rakstīt ar lielo sākumburtu tikai tad, ja tas lietots astronomiskā nozīmē ‘planētas dabiskais pavadonis’ (piemēram, doties ceļojumā uz Mēnesi). Turpretī visos Latviešu literārās valodas vārdnīcas šķirklī mēness minētajos vārdu savienojumos šis vārds rakstāms ar mazo sākumburtu (piemēram, jauns mēness, vecs mēness, augošs mēness, dilstošs mēness, pilns mēness, tukšs mēness u. tml.).»
     Lai gan 2000. gada 22. augustā izdotajos Ministru Kabineta noteikumos Nr. 287 «Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas nolikums» tai ir uzdots kalnus gāzt:

     «2. Komisija ir specializēta koleģiāla institūcija, kas veic šādus uzdevumus:


     1) kodificē latviešu literārās valodas normas,


     2) precizē un izstrādā jaunas latviešu literārās valodas normas,


     3) piedalās Valsts valodas centra metodisko izdevumu izstrādē.»,


visai tai normēšanas darbībai treknu svītru pārvelk šī paša nolikuma 12. punkts: «Komisijas lēmumiem ir ieteikuma raksturs.» Tas arī saprotams — latviešu literārās valodas normu precizēšana un izstrāde ir sistēmiska darbība, nevis atsevišķu vārdu izraušana no konteksta entuziastu pulciņa sanāksmēs.
     Latviešu valodas ekspertu komisijas tīmekļa lapā ir publicēts arī komisijas sastāvs, taču šis saraksts ir acīmredzami novecojis, piemēram, tajā iekļautais Ojārs Bušs ir nomiris jau 2017. gadā. Tāpat tajā nav norādīts, kādās nozarēs ir specializējušies komisijas locekļi. Būtu interesanti uzzināt, cik daudzi no daudzajiem sarakstā minētajiem Dr. philol. ir studējuši tieši latviešu valodu, nevis latviešu literatūru, baltistiku, lietuviešu, vācu vai angļu valodu un tamlīdzīgas jomas, lai varētu cerēt, ka viņiem piemīt kompetence pieņemt fundamentālus lēmumus saistībā ar latviešu literārās valodas normām.
     Bet tagad atgriezīsimies pie sākumā minētā ierosinājuma, kura absurdumu pirmām kārtām nosaka nevis vārda mēness semantikas ignorēšana, bet gan tik pamatīgs loģikas trūkums, ka pat jāšaubās, vai ar jebkādu specializāciju to varētu izlabot. Vispirms ir teikts, ka Mēness jāraksta ar lielo burtu tikai tad, kad vārds ir lietots astronomiskā nozīmē. Nu un kas tad ir Mēness fāzes, ja ne astronomijas jēdziens?

Ne krievisms, ne vācisms

Tālāk esmu pārpublicējusi Pētera Ķiķaukas rakstu «Grēcismi latviešu valodā», kas sākotnēji publicēts 1933. gadā izdotajā III rakstu krājumā «Ceļi». Galīgi nepiekrītu autoram, ka mums katrā ziņā ir jāpieņem starpniekvalodu vārdi, to semantika un sintakse, ja tie ir cēlušies no klasiskajām valodām. Bet interesants skatpunkts, no kura patestēt savas sarkanās līnijas.

Par grēcismiem latviešu valoda ir maz dzirdēts, un lasītājs varbūt jautās, vai tādi pavisam ir. Varētu likties dīvaini, pat neticami, ka tālās, gadu un kilometru tūkstošiem no mums šķirtās Grieķijas valoda ir ietekmējusi mūsu valodu. Un tomēr šāda ietekme ir notikusi, kaut gan ne tiešā ceļā, bet ar citu valodu starpniecību. Tā, piem., svešvārdu „filoloģija“ mēs, bez šaubām, esam aizņēmuši no vāciešiem vai krieviem vai arī no vāciešiem un krieviem kopā, un tomēr šis vārds nav ne rusicisms, ne ģermānisms, bet ir īsts grieķu vārds, kas ar romiešu un tad vēlāk vācu un krievu starpniecību nokļuvis pie mums. Tāpēc arī saprotams, ka grieķu valodas elementi atrodami galvenā kārta mūsu  r a k s t u  valodā.
     Grēcismi nokļuvuši latviešu valodā pa diviem ceļiem. Viens ir austrumu ceļš, kur par starpniekiem bija krievi. Otrs, rietumu ceļš, ir gaŗāks un starpnieku tur ir vairāk: romieši, pa daļai romāņu tautas un vācieši.
     Ir nenoliedzams fakts, ka krievu valodas attīstību stipri ir ietekmējusi grieķu valoda. Grieķu valodas ietekme krievu valodā ir tik liela, ka nezinot grieķu valodu, nemaz nav iespējams izprast krievu valodas vēsturisko attīstību. Šī grieķu valodas ietekme notika vispirms caur slavu valodā tulkoto evaņģēliju un citām garīga satura grāmatām. Kad krievi bija pieņēmuši kristīgo ticību, viņi nokļuva kultūrālā atkarībā no Grieķijas. Kā latviešiem par kristīgās ticības un kultūras nesējiem bija vācieši, tā krieviem grieķi. Grieķu priesteŗi un mūki, apmezdamies Krievijā, lika pamatus krievu garīgai un vēlāk arī laicīgai literātūrai, gluži tāpat kā vācieši, izplatīdami mūsu zemē katolicismu un vēlāk luterānismu, uzspieda līdz ar to latviešu literātūrai un valodai vāciskā gara zīmogu. Tāpēc nav brīnums, ka krievu valodā ir tik daudz grieķu valodas garā darinātu vārdu un izteicienu. Tādi ir, piemēram: со-вѣсть (συν-είδησις), подо-зрѣнiе (ὑπ-ωψία), пред-почитать (προ τιμᾶν), все-народно (παν-δημεί), все-нощная (παν-νυχίς), притти в себя (ἐν ἑαυτῷ γενέσϑαι) un c.

     Tikpat lielā, ja ne vēl lielākā atkarībā no grieķu valodas bija latīņu valoda. Gandrīz vai visa zinātniska latīņu terminoloģija ir verdzisks tulkojums no grieķu valodas. Ņemsim, piemēram, gramatikas nozari. Tur ac-centus (ad+cantus) ir προσ-ῳδία, casus — πτῶσις, participium — μετοχή (kr. причастiе), ad‑jectivum — ἐπί-ϑετον (kr. при-лагательное), substantivum — οὐσιαστικόν (kr. существительное), sub-jectum — ὑπο-ϰείμενον (под-лежащее), ad‑verbum — ἐπίρρημα (на-рѣчiе), prae-positio — πρό-ϑεσις (пред-логъ), con‑junctio — σύν-δεσμος (со-юзъ) u. t. t.

Endzelīns un ar noliegumu uzsvērts apgalvojums

Formāls noliegums, kas pastiprina apgalvojumu, mēdz atrasties pieļāvuma palīgteikumā, piemēram, Lai cik dīvaini tas nebūtu, man patīk tumšie un drēgnie rudens vakari. 1923. gadā izdotajā Jāņa Endzelīna un Kārļa Mīlenbaha Latviešu gramatikā atzīts, ka tautasdziesmās ir sastopamas līdzīgas nolieguma konstrukcijas, tomēr autori uzskata, ka pati latviskākā konstrukcija ir ar divdabi, kas beidzas ar -dams, apgalvojuma formā:

     «Lai gan mūsu valoda dažādi spēj vispārināmos teikumus izsacīt, tomēr daži rakstnieki aplam mīl tos izsacīt krievu valodas garā, rakstīdami: kā arī nebūtu (pareizi: lai būtu, kā būdams), ko tu arī nedarītu (pareizi: lai tu darītu, ko darīdams), kas arī neiznāktu.
     Latviešu valodā sastopam gan līdzīgus teikumus: Kāds neauga lauka koks, vēji viņu purināja; kāds nebija bārenītis, ļaudis viņu aprunāja BV. 4794. Bet tāda izteiksme nav visur pazīstama; tāpēc tai nekādi neder priekšroku dot par īsti latviskajām vispār pazīstamām izteiksmēm, kā: lai būtu, kā būdams u. c.»
     1928. gadā izdotajā brošūrā «Dažādas valodas kļūdas» Jānis Endzelīns ir plašāk skaidrojis, kāpēc šāds nolieguma lietojums ir uzskatāms par nevēlamu kalku:

«kas arī (ne), kur arī (ne), cik (liels) arī (ne) u. c.

     Vispārināto attiecību vāciski izteic ar „auch immer“, krieviski ar — „бы ни“; piem. vācu wer auch immer = kr. кто бы ни. Ir tad nu daži — to pašu izteicot latviski — kombinējuši vācu „auch“ un kr. „ни“ un radījuši ļoti nepareizu „arī ne“, jeb arī, padzirduši par šāda savienojuma nepareizību, iztiek ar „arī“, bez nolieguma, ar ko lieta nav labota. Sastopam ļoti bieži piem. šādus teikumus: „kas viņš arī nebūtu“; „kāds viņa spriedums arī nebūtu“; „cik patīkama arī nav valdības krišana“; „cik arī neskatāties“; „kur viņš arī nebūtu“ u. c. Visi tie ir briesmīgi nelatviski. Latviski šie teikumi tā skanētu: „lai kas viņš ir“ jeb „lai viņš būtu (jeb: ir) kas būdams“; „lai kāds ir viņa spriedums“ jeb „lai viņa spriedums ir (būtu) kāds būdams“; „lai cik skatāties“; „lai cik patīkama ir valdības krišana“; „lai kur viņš ir (būtu)“ jeb „lai viņš ir (būtu) kur būdams“. Tâ tad latviski runājot šādi teikumi sākas ar neuzsvērtu „lai“, kam seko uzsvērtā relātīvā forma (kas, kāds, cik, kur, kad u. c.) un pēc tam citi teikuma locekļi, pie kam verba forma lietājama bez nolieguma; jeb aiz „lai“ tieši seko subjekts ar prēdikātu un pēc tam relātīvā forma ar divdabi, kas beidzas ar  - d a m s.»
     1962. gadā izdotajā Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikas II daļā, kas veltīta sintaksei, darbības vārda lietošana pieļāvuma palīgteikumos apgalvojuma formā ir normatīva prasība, bet pastiprinājuma partikula arī ir iekļauta pieļāvuma saiklī lai arī:
     «4. Verba vēlējuma izteiksmes lietošanu pieļāvuma palīgteikumos dažreiz saista ar noliegtu verba formu, piem.,  L a i  kur tu neietu,  l a i  kā tu nepūlētos, tas tev neizdosies. Noliegums šādos gadījumos nav vajadzīgs, pieļāvums izsakāms bez negācijas, piem., lai kur tu ietu, lai kā mēs pūlētos, lai arī cik dīvaini tas būtu u. tml.»
     Taču jaunās Latviešu valodas gramatikas autori 1698. § beidzot pauž šaubas: varbūt tomēr nevajag mākslīgi apkarot nolieguma papildnozīmes? Ar formālu noliegumu apgalvojuma vietā tiek pausts autora vērtējums: minētā situācija ir neparasta, un, lai uzsvērtu apgalvojumu, pieļāvuma palīgteikumā tiek izvēlēts noliegts darbības vārds vēlējuma izteiksmē, piemēram, Lai cik jocīga neliktos šī ziņa, labāk to uztvert nopietni. Tāda pati noliegta izteicēja forma ir sastopama arī pieļāvuma palīgteikumos, kas norāda, ka, par spīti tajā minētajam, virsteikumā paustais nepiepildās, piemēram, Lai cik arī necenstos, valodas iekšējās likumības nevar mainīt ar Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumiem.

Tā runāja prezidents jeb Divkāršs noliegums

Man patīk pieturzīmes, it sevišķi stūrainās pēdiņas un domuzīme, taču tas nenozīmē, ka es visiem tekstiem bez izšķirības piemetu kādu sauju un izmantoju tās par dekoratīvo elementu. Pēdiņas ir divpusēja pieturzīme, ar ko atdala noteiktus tekstus, līdz ar to sarkanās pēdiņas šajā attēlā ir liekas. Arī bez stūrainajām pēdiņām varēja iztikt, jo, kā jau teikts, pēdiņas ir domātas noteiktu tekstu atdalīšanai no pārējā teksta, bet te šo funkciju jau veic teksta izkārtojums epigrāfa veidā — tas nav jādublē ar interpunkciju. Tikai paraksts bija jāatbīda no labās malas tikpat tālu, cik citāts (nevis sarkanās pēdiņas) no kreisās.

     Savukārt pašu epigrāfu var saprast tikai tad, ja atkārtoto sakārtojuma saikli gan… gan aizstāj ar noliegumam atbilstošo atkārtoto sakārtojuma saikli ne… ne. Jaunās gramatikas grāmatas 1712. § ir skaidri pateikts, ka latviešu literārajā valodā divkāršs noliegums ir norma — bez izteicēja ir noliegts vēl kāds teikuma loceklis, noliegtā teikumā noteikti ir jānoliedz arī vietniekvārds vai apstākļa vārds. Nākamajā paragrāfā, kur ir runa par saikļiem, šis obligātums ir aplūkots otrādi: konstrukcijās, kur vienlīdzīgu teikuma palīglocekļu saistīšanai ir izmantoti atkārtoti saikļi ne… ne, nedz… nedz, izteicējs nostājas nolieguma formā. Tātad, ja izteicējs ir nolieguma formā, atbilstošie saikļi ir nolieguma saikļi.
     No divkārša nolieguma atšķiras konstrukcijas ar darbības vārdiem nevarēt, nedrīkstēt, nespēt personas formā savienojumā ar cita noliegta darbības vārda nenoteiksmi. Šīs konstrukcijas nozīmē nevis noliegumu, bet pastiprina izteikuma pozitīvo saturu, kas ir kategoriskāks, tuvāks vajadzības izteiksmei, nevis vienkāršam apgalvojumam, piemēram, nevar neizdarīt nenozīmē vis var izdarīt, bet gan pauž nepieciešamību vai neizbēgamību ir jāizdara.

Goofy

Nejauši atklāju, ka tulkojošajās vārdnīcās īpašības vārda goofy vienīgā atbilsme ir stulbs ‘garīgi aprobežots, nespējīgs saprast’. Tad arī paskatījos, vai kādi modernāki līdzekļi, piemēram, «Google Translate», nepiedāvā kaut ko atbilstošāku. Nē, piedāvā citu, bet ne atbilstošāku tulkojumu muļķīgs ‘tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli)’. Krietni tuvāk būtībai ir nonākuši Disneja studijas animācijas filmu tulkotāji, kas antropomorfā suņa vārdu Goofy ir latviskojuši ar Spruksts ‘ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis; kustīgs, jautrs cilvēks; veikls, palaidnīgs zēns, pusaudzis’. Taču manā ieskatā arī tas neietver visu goofy pozitīvo konotāciju.

     Internetā var atrast vairākas goofy definīcijas un aprakstus — faktiski mūsdienās ar šo vārdu apzīmē izturēšanos vai izskatu, kas neviļus izraisa smaidu. Tas ir sirsnīgs patīkami ekscentriskas personas vai uzvedības apzīmējums, piemēram, vāveres uz skrituļdēļa vai motociklista, kas vadā līdzi rotaļu lācīti. Tas ir kaut kas amizants un labsirdīgs, bet īpatnējs. Tāpēc mūsdienās mēdz izteikt komplimentu ar goofy charm, goofy smile un līdzīgiem vārdu savienojumiem, kas apzīmē īstumu, dabisku pievilcību un spēju nebūt pārlieku nopietnam, kas modernajā kultūrā tiek augstu vērtēta. Goofy nozīmē vairs nav nekā ļaunprātīga vai aizskaroša — pat ja vārds norāda uz neveiklību vai lempīgumu, pamatā vienmēr ir simpātijas, nevis vēlme pazemot.
     Dažos avotos minēts, ka īpašības vārds goofy ir cēlies no Disneja multeņu suņa vārda, bet tā laikam nebūs vis taisnība: ASV presē īpašības vārds goofy pirmo reizi minēts 1916. gadā, bet studija pārdēvēja tēlu 1934. gadā droši vien tāpēc, ka tas iemieso attiecīgo īpašību. Tā ka paliek otrs variants — goofy ir cēlies no angļu dialekta vārda goff ‘muļķīgs klauns’.
     Tomēr ir divas vārdkopas, kuru rašanos Disneja tēls droši vien ir ietekmējis: apzīmējums goofy teeth — lieli, krietni pāri apakšējiem zobiem izvirzīti augšējie priekšzobi — tiek saistīts ar multeņu tēla izskatu, savukārt goofy-foot — braukšana ar dēli ar labo kāju pa priekšu — no tā sērfošanas pozas multenē «Havaju brīvdienas».
     Rezumējot to visu, man šķiet, ka mums tiešām ir tikai viens vārds, kas atbilst goofy, — tas ir jancīgs ‘savdabīgs; labdabīgs; asprātīgs; iznesīgs’.

Risku ierobežošana

Šķiet, stāstiņš «Consider using» ir atstājis iespaidu, ka direktīvu modalitāte ir mana personiskā lingvistiskā atklāsme, taču patiesībā tā izriet no prasībām, kas noteiktas gan tiesību aktos, gan starptautiskajos lietošanas pamācību sagatavošanas standartos.

     Piemēram, 2017. gada 5. aprīlī Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmusi Medicīnisko ierīču regulu (MDR) (ES) 2017/745, kuras 7. pantā skaidri aizliegts lietošanas pamācībās izmantot tādu tekstu, kas rada nepareizu priekšstatu par ārstēšanu. Taču prasība rakstīt skaidri un saprotami neattiecas uz medicīniskajām ierīcēm vien — tā ir izvirzīta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maijā pieņemtajā Vispārīgajā ražojumu drošuma regulā (GPSR) (ES) 2023/988.
     Tāpat tā nav raksturīga vienīgi ar dažādiem priekšrakstiem pārsātinātajai Eiropai. Arī ASV oficiālajās tiesību aktu un noteikumu sagatavošanas vadlīnijās «Principles of Clear Writing» ir tieši norādīts, ka noteikumos ir jāizmanto pavēles izteiksme.
     Pastāv arī starptautiskais lietošanas pamācību sagatavošanas standarts IEC/IEEE 82079-1. Pats standarts ir pieejams tikai par maksu, tāpēc nevaru to citēt, bet vairākos avotos, kas to skaidro, norādīts, ka tajā netiek pieļauti formulējumi, kuri lietotājiem liek minēt vai interpretēt veicamās darbības.
     Tāpēc jautājums nav par to, vai latviešu tulkotājs drīkst būt noteiktāks par angļu oriģinālu. Ja oriģinālajā lietošanas pamācībā ir izmantots formulējums, kas atstāj lietotājiem interpretācijas iespēju, varbūt problēma nav tulkojumā, bet gan pašā oriģinālā, kas neatbilst mūsdienu drošuma prasībām.

PS. No pagājušās reizes paliku parādā piemēru no inženiertehniskajiem tekstiem, kas ilustrē, ka medicīna nav izņēmums. Te būs.


     Angliski: When operating the equipment in ambient temperatures below 0°C, consider using synthetic lubricant.
     Burtiski: Darbinot iekārtu apkārtējās vides temperatūrā zem 0 °C, apsveriet sintētiskās smērvielas lietošanu.
     Funkcionāli (precīzi): Ja vides temperatūra ir zemāka par 0 °C, jālieto sintētiskā eļļa.
     Es šaubos, vai tad, ja tā iekārta piederētu jums, jūs salā sāktu kaut ko apsvērt, darbinot iekārtu, nevis skaidri saprastu, ka aukstumā jūs to iekārtu salauzīsit, ja nelietosit sintētisko eļļu.

Kognitīvā spīdzināšana

Kad esmu sabiedriskā transporta pasažiere, es nevaru nepatērēt vides reklāmu — to nevar izslēgt, un no tās ir gandrīz neiespējami novērsties.

     Piemēram, autobusā Rīga–Kuldīga visu ceļu ik pa laikam tieši zem aktuālās informācijas par pieturām ekrānā izlēca frāze «Viņš zina visus vārdos». Zināt nav darbība, ko var veikt vārdos, tāpēc izteikumam faktiski nav satura. Loģiski šķiet atbildēt nevis uz jautājumu kur zina?, bet uz jautājumu ko zina? — Viņš zina visu vārdus.
     Ekrānā lēkājošā frāze nav arī citvalodu kalks, jo abās katra latvieša sirdij tik dārgajās citvalodās — krievu un angļu — tā ir prievārdiska konstrukcija: Он знает всех по именам, He knows everyone by name, tāpēc tāda varētu pastāvēt arī latviešu valodā — Viņš visus pazīst pēc vārda.
     Tikpat labi būtu iederējies darbības vārds saukt — Viņš zina, kā katru sauc. Nezināmu iemeslu dēļ latvieši naski apgraiza vārdu nozīmes un ar saukšanu parasti saprot gandrīz vai tikai klaigāšanu, taču šim vārdam piemīt arī nozīmes ‘nosaukt’, ‘dēvēt’ un ‘godāt’.
     Īsi sakot, domu, ko esmu piešķīrusi frāzei, latviešu valodā var formulēt dažādi, bet ir izvēlēta abrakadabra.
     Kad jūnija sākumā braucu ar tramvaju, katrā pieturā mani sagaidīja šis plakāts.

     Protams, būtu jānošaujas jau pēc «Nē = Jā» izlasīšanas, bet es te rakstu galvenokārt par valodas kļūdām, tāpēc turpināšu.

     Pirmkārt, uzruna vienskaitlī rada iespaidu, ka slimnīca vēršas pie pašiem sīkajiem, nevis pie viņu vecākiem, lai gan lēmumu par vizītes atcelšanu parasti pieņem pieaugušie. Atšķirībā no vispārinātiem un bezpersoniskiem lozungiem (piemēram, «Sarauj!»), šis ir konkrētai sabiedrības grupai adresēts aicinājums, kurā dabiski iederas nepazīstamiem pieaugušiem cilvēkiem piemērota uzrunas forma, proti, daudzskaitlis.
     Otrkārt, vizīte nav norunāta satikšanās (appointment), vizīte ir apmeklējums. Savukārt apmeklējums var arī nebūt iepriekš norunāts — šai nozīmei tuvāks ir lietvārds pieņemšana: Ja nevarat apmeklēt pieņemšanu. Šeit labi būtu iederējusies arī prievārdiskā konstrukcija Ja nevarat ierasties uz vizīti.
     Treškārt, ne velti visā veselības aizsardzības sistēmā un arī daudzās citās jomās iepriekšēju pieteikšanos sauc par pierakstu — Ja nevarat izmantot pierakstu, atceliet to. Priekšroka dodama atcelšanai, nevis atsacīšanai, jo atsacīt nozīmē ‘noraidīt’, bet parasti noraida to, kas ir piedāvāts, nevis to, uz ko persona pati pieteikusies.
     Ceturtkārt, latviešu valodā palīgteikumu no virsteikuma parasti atdala ar komatu, nevis ar domuzīmi un katrā ziņā ne ar vienotājdomuzīmi.
     Piektkārt, viens no mazā teksta pareiza pieraksta variantiem ir šāds.
Pierakstu var atcelt:
• jebkurā laikā Bērnu slimnīcas Pacientu portālā vai aizpildot atcelšanas veidlapu bkus.lv,
• darba dienās pa tālruni 80708866.
     Īsi sakot, atkal tas pats — ir daudz variantu, kā pateikt skaidri un saprotami, bet ir izvēlēta tautoloģija, nozīmes nobīdes un pareizrakstības kļūdas.
     Es šeit aplūkoju tikai pāris piemēru, kas publiskajā telpā normalizē nepareizas konstrukcijas, kropļojot sabiedrības kolektīvo valodas izjūtu. Sensenos laikos mēdzu dižoties, ka manam mūžam latviešu valodas pietiks. Re, kā neuzminēju.

Ultimate

Tulkojošo vārdnīcu sastādītāji pie īpašības vārda ultimate atbilsmju — 1) galīgs; beidzamais; ultimate decision — galīgais lēmums; 2) sākotnējs; ultimate cause — pirmcēlonis; 3) maksimāls; ultimate output — maksimālā jauda — trešās nozīmes ir aizmirsuši ierakstīt vislabākais — tieši to nozīmi, kas sarunvalodā un reklāmās ir sastopama visbiežāk. Var jau viņus saprast, jo atkarībā no konteksta tas var būt arī kāds cits vārds, kas izsaka vispārāko pakāpi: izcils, nepārspējams, iespaidīgs utt.

     What happens when you buy an abandoned water tower? You transform it into the ultimate tiny house! — Kas notiek, kad nopērk pamestu ūdenstorni? Tas tiek pārvērsts par ideālu mikromāju!
     ultimate experience — neaizmirstami iespaidi; spilgti iespaidi
     Arī terminoloģijā redzams, ka tulkojošajās vārdnīcās dotās atbilsmes neaptver visus ultimate lietojumus. Termini.gov.lv ir 29 vārdu savienojumu šķirkļi ar ultimate, bet Akadterm.lv — 41. No tiem vairāki nav tulkoti ar tulkojošajās vārdnīcās dotajām atbilsmēm vien vai ir tulkoti vispār bez tām.
     ultimate elongation — kritiskais pagarinājums, pārraušanas pagarinājums
     ultimate destination — galamērķis
     ultimate consumer — galapatērētājs
     ultimate aerobic biodegradation — pilnīga aerobā bionoārdīšanās
     ultimate limit state — nestspējas robežstāvoklis
     ultimate load — robežslodze, pieļaujamā slodze, graujošā slodze
     ultimate design load — aplēses robežslodze
     ultimate tensile load — stiepes robežslodze
     ultimate stress — robežspriegums, sagraujošais spriegums
     ultimate strength — stiepes stiprība, stiprības robeža, robežstiprība
     ultimate parent company — galvenais mātesuzņēmums
     ultimate parent entity — galvenā struktūrvienība
     ultimate debarking — tīrmizošana

Consider using

Angļu modālo darbības vārdu gramatiskās nozīmes atveidi latviešu valodā ir vispusīgi aplūkojis Pēteris Ūdris rakstos «Par vajadzības izteiksmi tiesību akta apsvērumos un pantos» un «vēl par „should”». Tomēr mūsdienu tehniskās un medicīniskās dokumentācijas sastādītāji pamanās piešķirt modālu funkciju arī pilnas nozīmes darbības vārdam to consider. Šī vārda tulkojošajās vārdnīcās minētās atbilsmes ir ‘apdomāt, apsvērt; izskatīt, aplūkot; uzskatīt; rēķināties, ņemt vērā’, taču, ja lietošanas pamācībās vārdu savienojumu consider using tulko burtiski — apsveriet lietošanu vai ieteicams apsvērt lietošanu —, rodas maldīgs priekšstats, ka lietotājam ir jāapdomā dažādas alternatīvas, lai gan patiesībā šāda interpretācija neatbilst teksta funkcijai: ja ir izpildīti noteikti nosacījumi, attiecīgā rīcība tiek uzskatīta par profesionāli atbilstošu un faktiski obligātu. Šādos gadījumos latviešu valodā precīzāks risinājums ir tiešs formulējums, piemēram, vajadzības izteiksme (ir jālieto/jāizmanto). Šāda izvēle ir nevis nozīmes pastiprināšana, bet gan pragmatiskās funkcijas ekvivalences nodrošināšana: tā ļauj atjaunot pamācības normatīvo orientāciju, kas angļu tekstā ir izteikta netiešāk.

Patriotu vadmala

Kā zināms, vadmala ir blīvs vilnas vai pusvilnas uzvalku un mēteļu audums ar cieši saveltu plūksnu virskārtu. Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā šī vārda cilme ir aprakstīta ļoti īsi — aizguvums no senskandināvu vađmāl ‘rupjš vilnas audums’ —, bet Latviešu etimoloģijas vārdnīcā Konstantīns Karulis to izklāsta plašāk. Sākotnēji vadmala ir bijusi ‘auduma mērs’ → ‘audums kā maksāšanas vienība, nauda’ («vadmalas nauda»). Šis vārds ir saliktenis: vađ ‘audums’ (no indoeiropiešu *au- ‘pīt, aust’ atvasināts *(a)uĕdh- : *ŭdh-; tās pašas cilmes ir latviešu aust, ūdas) un māl ‘laiks, mērs’ (no indoeiropiešu *mē- ‘mērīt’, no kā cēlušies arī latviešu mest, mērs). Tas līdzīgā skanējumā vispirms ir lietots frīzu (senfrīzu) valodā, no kurienes to aizguvuši senskandināvi un no viņiem citas Baltijas un Ziemeļjūras piekrastes tautas. Naudas funkciju vadmala zaudējusi XII gadsimtā, bet vārds palicis latviešu valodā kā rupja vilnas auduma apzīmējums. Šis aizguvums ir minēts XVII gadsimta vārdnīcās. Karulis uzskata par mazāk iespējamu, ka vārds ir aizgūts no vācu valodas, jo tur tam ir cits skanējums (viduslejasvācu wātmāl).

     Lai gan vēsturiski ir pastāvējusi vadmala ar linu velkiem (pusvilnas audums), vadmalas galdauti nav pastāvējuši nekad.

Es, MTPE un MI

Mūsdienās ikvienam, kam ir darīšana ar informācijas apstrādi, ir jāintegrē savā darbplūsmā mākslīgais intelekts, jo tas ar šādiem uzdevumiem tiek galā milisekundēs. Viens no veidiem, kā šo integrāciju īsteno tulkošanas projektu vadītāji, ir mašīntulkošana. Taču pat viņi mašīntulkošanas nosacīti ātro un lēto rezultātu neuzskata par gatavu tulkojumu, jo mašīna, no vienas puses, izvēlas statistiski tipiskas atbilsmes, neņemot vērā konkrētā teksta nianses, un, no otras puses, savas nedeterministiskās dabas dēļ neievēro terminoloģijas konsekvenci. Tāpēc pastāv MTPE (mašīntulkojuma pēcrediģēšana). Es neņemu MTPE uzdevumus — man nav nekādas intereses saindēt savu uztveri un prātu ar iedziļināšanos neirontulkošanas algoritmu ticamajās vārdvirknēs. Jo ilgāk es lasu mašīntulkojumu, jo pieņemamāks tas man šķiet, un es gandrīz vai kļūstu par tādu pašu ticamu vārdvirkņu ražotāju.

     Es mākslīgo intelektu iekļauju savā darbplūsmā principiāli citādi — kā asistentu. Ir bezdibenīga atšķirība starp nogurdinošo kļūdu meklēšanu mašīntulkojumā un radošo jautājumu uzdošanu lielajiem valodu modeļiem. Jautājuma formulēšana vien jau liek pamatīgāk iedziļināties tieši tulkojamajā tekstā, nevis tā atgremojumā. Diemžēl lielo valodu modeļu slazdi nekur nepazūd: tos ir apmācījuši vienkārši ļaudis, kuri grib izlīst caur adatas aci un nonākt uz vidusceļa, kas parasti nevienā tulkojumā nav vajadzīgs, jo tas ir pilnīgi konkrēts teksts ar savu specifiku. Modeļos iebūvētie drošības mehānismi liek tiem uzvesties kā aizspriedumainai auklei, tas ir, nevis sniegt informāciju, un viss, bet obligāti moralizēt un uzspiest «pareizo» viedokli. Faktiski tā ir cenzūra — šiem modeļiem trūkst daudziem cilvēkiem raksturīgo intelektuālā godīguma un kognitīvās pašcieņas.
     Tāpēc, lai no lielajiem valodu modeļiem ātri saņemtu konstruktīvu atbildi, nevis ieslīgtu bezgalīgā diskusijā «tā vai šitā», liela nozīme ir jautājuma formulējumam. Par tulkošanu es vienmēr jautāju latviski, jo dažkārt vajadzīgais vārds atrodas nevis pašā ieteikumā, bet gan tā aprakstā. Jo konkrētāks jautājums, jo konkrētāka atbilde. Piemēram, es parādīju MI spēles atribūta attēlu un pateicu, ka oriģinālā tas ir nosaukts par box, lai gan pēc box nemaz neizskatās, un saņēmu īsu atbildi — šajā kontekstā tā ir kapsula. Es bieži atgādinu MI atbildēt kodolīgi un pēc būtības, nevis kā uz to paskatīsies «pareizā» viedokļa aizstāvji. Tāpat es arī norādu kontekstu un ierobežojumus, lai MI neatkārtotu to, kas man jau ir skaidrs. Nu un pārbaude citos avotos, kad sastopos ar gluži negaidītu, bet pirmajā acu uzmetienā ļoti trāpīgu lielā valodu modeļa piedāvājumu.
     Droši vien arī tas mainīsies, jo MI mainās ļoti strauji. Piemēram, lielie valodu modeļi tagad daudz labāk orientējas aktuālajos notikumos un hronoloģijā — vēl pirms dažiem mēnešiem tie nespēja sarindot hronoloģiskā secībā trīs notikumus un vecas adreses par pašreizējām tie uzdod joprojām, taču tagad tie jau mēdz atsaukties uz pavisam svaigām publikācijām. Piemēram, spēļu tulkošanā tas ir milzīgs atspaids, ka šīs tehnoloģijas pārzina visus jaunumus, lai gan sādžas gadījums parādīja šīs medaļas otru pusi.
     Fakts, ka man vispār ir klienti, apliecina, ka arī maksātāju vidū ir profesionāļi, kas izprot spontāna (šī vārda filozofiskajā nozīmē) cilvēktulkojuma un ar MTPE izcakota mašīntulkojuma principiālo atšķirību un apzināti izvēlas pirmo.

Koncepts un koncepcija

Lai gan Tezaurs.lv pie internacionālisma koncepcija nozīmēm ir pievienota arī viena internacionālismam koncepts atbilstoša definīcija, tomēr šīs vārdnīcas sastādītāji skaidri parāda, ka lietvārdu koncepts un koncepcija nozīmes latviešu valodā var un vajag nošķirt. Koncepts parasti apzīmē ideju, ieceri vai jēdzienu. Savukārt vārdu koncepcija biežāk lieto, lai apzīmētu veselu uzskatu sistēmu, teorētisko pamatojumu vai plašāku rīcības plānu. Piemēram, māksliniekam var būt lakonisks instalācijas koncepts, bet izstādei kopumā var būt izvērsta, strukturēta koncepcija. Koncepts var būt koncepcijas sastāvdaļa, bet koncepciju nevar reducēt uz vienu konceptu.

     Tādējādi ne katram mūsdienu angļu valodas concept atbilst latviešu koncepts.
     The concept of sustainable mobility is central to the strategy. — Stratēģijas pamatā ir ilgtspējīgas mobilitātes koncepcija.
     Šeit ir runa par strukturētu pieeju — tātad koncepciju.
     The concept of freedom varies across cultures. — Brīvības izpratne dažādās kultūrās atšķiras.
     I don't understand the concept of lotteries. — Es nesaprotu loteriju jēgu.
     The concept is simple. — Doma ir vienkārša.
     The concept of justice. — Taisnīguma jēdziens.

Ikša hipervalodnieks

Ar MI palīdzību sabiedrības debilizācija un valodas politizācija ar tumsoņu rokām sokas mērkaķa ātrumā. Dāvids Zalāns knapi bija paspējis izlēkt iksī ar savām pirmajā attēlā redzamajām MI inspirētajām etimoloģijas zināšanām, kad «Google» meklētāja MI uz šīs vienas publikācijas pamata jau tam pakalpīgi piebalsoja (ievērojiet — vienīgās atsauces ir uz «X»).

     Pirmkārt, sādža nav apdzīvotu vietu kategorijas ciems sinonīms. Saskaņā ar Tezaurs.lv definīciju sādža ir grupveida apdzīvota vieta Latgalē, kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu. Tā kā mūsdienu latviešu valodā sādža ir reālijas nosaukums, nav nekāda pamata piešķirt vārdam pejoratīvu nozīmi, lai kāda būtu tā cilme.

     Otrkārt, Konstantīns Karulis Latviešu etimoloģijas vārdnīcā raksta, ka sādža ir aizguvums no leišu sodžià (literārajā valodā — sõdžius). Vārds ir atvasināts no apvidvārda sodà ‘ciems, sādža’, kas ir vienas cilmes ar darbības vārdu sodìnti ‘sēdināt, stādīt, dēstīt’ un latviešu sēdēt, sēdināt.

Vai lietvārds kolektīvs ir padomju okupācijas palieka

Nē, nav.

     Latviešu valodā ir iesakņojušies vairāki internacionālismi — piemēram, kolekcija, kolektors, kolokvijs, kolēģis —, kuri cēlušies no latīņu valodas un sākas ar latīņu priedēkli com- (no cum ‘kopā ar’), kam pirms saknes sākuma l- asimilējas beigu -m, veidojot dubultu l (com- + l- → col-l-), kas diemžēl latviešu valodā vairs neatspoguļojas. Laikam kolhozu trauma latviešiem ir tik dziļa, ka viens no šādiem internacionālismiem, proti, kolektīvs, tiek akli skausts. Tas tiek pamatots ar apgalvojumiem, ka kolektīvs ir īpašības vārds, nevis lietvārds un ka pirms padomju okupācijas lietvārds kolektīvs rakstu valodā gandrīz neesot bijis sastopams. Nekas no tā nav taisnība.
     Īpašības vārds kolektīvs ir substantivizējies vairākās valodās, tostarp vācu (ein Kollektiv), franču (un collectif) un angļu (a collective) valodā. Arī latviešu valodā tas ir substantivizējies krietni pirms 1940. gada.

     1933. gadā izdotajā Latviešu konversācijas vārdnīcas 67. burtnīcā ir divi šķirkļi kollektīvs — atsevišķi īpašības vārdam un lietvārdam.
     Turklāt kollektīvs meklēšanas rezultāti Gramatas.lndb.lv liecina, ka šis vārds tika samērā plaši lietots un nebūt netika uzskatīts par sociālistu īpašumu.

     Tiesa, kollektīvs atradumu vidū ir arī īpašības vārds, tomēr netrūkst pašdarbības (jā, arī tas nav padomijas izgudrojums), strādnieku, direkcijas, mākslinieciskā un kurpnieku darbnīcas kollektīva, kollektīva radītas sistēmas, kollektīva locekļu, pienākumu skolas kollektīvā vai dzīvē, kollektīva jeb draudzes, «salasīties lielākos vai mazākos kollektīvos», pretnostatījumu «persona vai kollektīvs», «kollektīvs, bet ne indivīds», «atsevišķi strādnieki, bet ne viss kollektīvs», «īpatņa un kopības (kollektīva) dzīvē», «fiziska persona, vai arī kollektīvs».
     Lietvārda kolektīvs nozīmi ‘personu kopums, ko vieno kopīga darbība, mērķis vai institucionāla piederība’ tieši neizsaka neviens no vārdiem grupa, kopa, komanda, personāls, darbinieki, ar kuriem tas parasti tiek aizstāts tulkojumos. Faktiski sabiedrība valodas politizācijai upurē precīzu terminu. Pret to ir iebilduši Ojārs Bušs 2016. gadā izdotajā 11. rakstu krājumā «Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi»: «kolektīvs (..) šis vārds gan lietojams arī mūsdienās, taču aprakstāmā laika valodai raksturīgs attiecīgo vārdlietojumu pārdaudzums», kā arī Dite Liepa 2018. gada 3. jūlija publikācijā laikrakstā «LA»: «Tāpēc vien, ka kolhozs ir sovetisms jeb padomisms — padomju laiku un reāliju raksturojošs jēdziens, par tādu nav uzskatāms pats vārds kolektīvs.»
     Rodas iespaids, ka vienīgā valoda, kuru latvieši patiešām prot, ir krievu valoda, kas tad arī tiek izmantota par latviešu valodas mēru. Ja mēs būtu pārliecināti par savas valodas pašvērtību, mēs no tās nemestu ārā okupantu apsūkātus, bet vajadzīgus vārdus.

Baznīca un… baznīca

Iksī izlasīju, ka latviski ir izdota T. E. Vudsa grāmata «How the Catholic Church Built Western Civilization». Pēc latviskā nosaukuma vien jau esmu spiesta apšaubīt, vai tulkojums ir izdevies, un arī redakcionālās izvēles, kas pašas par sevi nav kļūdas, liek kļūt piesardzīgai.

     Par redakcionālu izvēli var uzskatīt amerikanizēto autora vārda pierakstu. Kā zināms, latviešu valodā priekšvārdus nesaīsina pa vienam — vai nu visus, vai nevienu. Tātad latviski autora vārds ir Tomass Ernests Vudss. Digitālajos mēdekļos viņš parakstās vienkārši Toms Vudss.
     Par redakcionālu izvēli var uzskatīt saīsinājuma Ph. D. pievienošanu autora vārdam, lai gan oriģinālā tā nav, tomēr neielikt saistīto atstarpi starp Ph. un D. jau ir kļūda.
     Un par redakcionālu izvēli noteikti nevar uzskatīt vārdkopas katoliskā Baznīca lietošanu — tas vienkārši ir nepareizi.
     Kas ir baznīca? Latviešu konversācijas vārdnīcā ir teikts, ka sākotnējā nozīmē baznīca ir ‘kristīgo sapulce, sapulces vieta, vēlāk draudze’. Latviešu etimoloģijas vārdnīcā Konstantīns Karulis raksta, ka latviešu valodā vārds baznīca, iespējams, ir aizgūts no senkrievu apvidvārda бозьница un baltkrievu valodā бажнiца ir ‘plaukts ar ikonām; lūgšanas nams’. Tādējādi Latviešu literārās valodas vārdnīcā lietvārdam baznīca ir dotas trīs laika garam atbilstošas nozīmes, no kurām ‘sapulces vietas’ nozīme ir pirmā: 1) kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne; 2) vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un kultu; 3) valstī pastāvošo reliģisko institūtu kopums.*
     Nu tad lūk, lai cik un kādas nozīmes būtu vārdam, latviešu valodā tās nenošķir ar lielā sākumburta lietošanu, tas ir, gan tad, kad ir runa par ēku, gan arī tad, kad ir runa par organizāciju, vārdu baznīca vienādi raksta ar mazo sākumburtu. Vēl vairāk — īpašvārdiskos institūciju nosaukumos vārds baznīca ir tā saucamais nomenklatūras vārds, proti, sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību, un tas parasti tiek rakstīts ar mazo sākumburtu.
     Ar īpašības vārda katoliskā neiederību šajā kontekstā viss ir tieši tikpat vienkārši: baznīca ir nevis ‘saistīta ar katolicismu, tam raksturīga’, bet gan ticīgo, šajā gadījumā — katoļu, organizācija.
     Ir nu gan laiki pienākuši, kad par šādām ābeces patiesībām vispār ir jārunā.

* Tezaurs.lv šīm trim nozīmēm ir pievienota vēl ceturtā — sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsa ‘skola’. Ne bez izbrīna konstatēju, ka Tezaurs.lv šķirklī skola vārda pirmajai nozīmei ‘mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde’ ir minēti divi sinonīmi — baznīca un skolasnams. Man šķiet, ka vārdnīcas sastādītāji ir sapinušies meistarībā, jo nekur citur neatradu, praksē neesmu saskārusies un arī abos šķirkļos nebija piemēru, ka šie vārdi kādā valodas slānī būtu savstarpēji aizstājami.

Ar ko pilnībā ir labāks par pilnīgi?

Es nezinu, vai kāds cilvēks manos tulkojumos to ir labojis, bet MI, kam stiprā puse ir kvantitatīvā analīze, proti, tas spēj noteikt, kas valodas korpusā tiek lietots bieži vai vienmēr, man jau katrreiz norāda, ka tad, ja es gribu, lai mana latviešu valoda skan dabiski (lasīt — kā visiem), apstākļa vārds pilnīgi ir jāaizstāj ar lietvārdu pilnība lokatīvā.

     No vienas puses, tas nav nekāds grēks: Tezaurs.lv ir teikts, ka lietvārda pilnība otrā nozīme ir «apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, vienskaitlis ‘tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; pilnīgi’.» Pati par sevi lietvārda lietošana apstākļa vārda nozīmē nav nekas neparasts vai problemātisks. Tomēr citos gadījumos, kad šāda forma ir nostiprinājusies, tā neaizvieto jau pastāvošu apstākļa vārdu, piemēram, būtībā neizspiež apstākļa vārdus patiesi un faktiski.
     No otras puses, padomāsim salīdzinoši: kā jūs rakstītu, piemēram, tad, kad piekrītat nepilnīgi — ar apstākļa vārdiem daļēji piekrītu vai nemaz nepiekrītu, vai arī šīs domas izteikšanai meklēsit kādus lietvārdus lokatīvā? Ja jā, kuri lietvārdi tie būs — man nekas nenāk prātā. Ja forma pilnībā tiešām funkcionētu kā pilnvērtīgs mēra apstākļa vārds, tam būtu arī paradigmatisks pretstats. Tāds latviešu valodā nav nostiprinājies, un tas norāda, ka pilnībā šajā funkcijā ir sekundāra, nevis sistēmiska forma.
     Jaunās gramatikas grāmatas autori šādu konsekvences vingrinājumu nav veikuši un tā arī raksta: «subjekts un objekts pilnībā vai daļēji sakrīt», «Aktīvie divdabji pilnībā vai daļēji ir saglabājuši darāmās kārtas nozīmi.» Savukārt «Profesora J. Endzelīna atbildēs» rakstīts: «Vācu valodas ietekmē radušies teicieni: „visā pilnībā” („Jaunākajās Ziņās”) (..) u. c. Latviešu valodā vārdam „viss” tādas nozīmes nav; latviski to var izteikt tā: „visā pilnībā” — „itin pilnīgi”, „pilnīgi” (..).» Jāteic, ka apjomīgajā Jāņa Endzelīna darbu izlasē apkopotajos tekstos forma pilnībā nav lietota nevienu reizi, bet apstākļa vārds pilnīgi ir sastopams ļoti bieži.
     Ja apstākļa vārds pilnīgi gan teorētiski, gan faktiski ir bijis primārais izteiksmes līdzeklis, atliek jautāt, ko tieši latvieši iegūst, to konsekventi aizstājot ar lietvārdu lokatīvā? Man pašai tādi ieguvumi nenāk prātā.

Kad smadzenes atrodas krievu valodas ēnā

Tezaurs.lv vārdnīcās atgriezeniskā darbības vārda atrasties pirmā nozīme ir formulēta ļoti līdzīgi: ‘būt novietotam, būt (kādā vietā, stāvoklī, apstākļos u. tml.)’ un ‘būt novietotam, būt (kādā vietā, telpā)’.

     Latviešu–angļu valodas vārdnīcās minētās atrasties atbilsmes ir to be, to lie, to stand, to sit on, to be situated/placed/located, to find oneself.
     Termini.gov.lv atrodas vairāki vārdu savienojumu šķirkļi ar atrasties pirmajā nozīmē, piemēram, to be docked — atrasties dokā, head — atrasties priekšgalā, to be under bond — atrasties muitas noliktavā, standing-by (standing-in) — atrasties līdzās (stāvēt aizsardzībā).
     Tomēr angļu–latviešu tulkošanas atmiņās esmu ievērojusi, ka kolēģi cītīgi izvairās jebko tulkot ar vārdu atrasties. Piemēram, parasti ir rakstīts nevis «Informācija par X atrodas sadaļā Y», bet gan «Informācija par X ir atrodama sadaļā Y» vai «Informāciju par X var atrast sadaļā Y», dažādi priekšmeti telpā nevis atrodas, bet ir novietoti vai vienkārši ir. Pat darbības vārds nolikt tulkotājiem nešķiet pietiekami smalks un netiek izmantots.
     ChatGPT ar lielu entuziasmu atzīst, ka atrasties ar nozīmi ‘novietots’ ir nevēlams находиться kalks, taču, lūgts norādīt šīs atziņas avotu, atbild, ka «tas ir labas valodas/rediģēšanas prakses ieteikums, nevis oficiāla valodas norma vai vadlīnija.». Reizē smieklīgi un biedējoši, ka ChatGPT tic pūļa akumulētām slepenām latviešu valodas zināšanām, ko var iegūt citādi, nevis vienkārši iemācoties un interpretējot latviešu valodas gramatiku. Interesanti, ka līdzīgi atbildēja «Google» pārlūkā iebūvētais MI — tādus mūs redz mašīnas.
     Kas vēl liecina par to, ka atrasties pirmā nozīme nav katrā ziņā aizgūta tieši no krievu valodas?
     Parasti par krievu vārdu kalkēšanas «ražīgāko» laikposmu tiek uzskatīts padomju okupācijas periods. Vietnēs Gramatas.lndb.lv un Periodika.lndb.lv uzzināju, ka tur saskenētajos resursos darbības vārds atrasties pirmajā nozīmē pirmo reizi ir minēts attiecīgi 1899. gadā izdotajā Artura Kangera grāmatā «Krimināltechniskās izmeklēšanas metodes» un 1900. gada 1. jūnijā izdotajā «Mājas Viesa Mēnešraksta» 6. numurā.
     Jāņa Endzelīna publikācijās neizdevās atrast nekādas norādes par atrasties lietojuma krieviskumu. Gluži otrādi — «Profesora J. Endzelīna atbildēs» ir šāda atziņa: «(..) teikumā „viņš atradās ārzemēs” verbs „atrasties” lietāts vācu sich befinden nozīmē. Šī nozīme jau ieviesusies un nav apkaŗojama.»
     Jaunās gramatikas grāmatas autori tagadnes formu atrodas vien ir lietojuši aptuveni 160 reižu.
     Tā kā šī nozīme ir universāla un sastopama vairākās valodās, nav pamata to automātiski reducēt vienīgi uz krievu valodas ietekmi. Prakse aizstāt atrasties ar būt novietotam, to uzskatot par latviskāku tādēļ, ka ar šo konstrukciju vārdnīcā ir skaidrots atrasties, nav saskaņā ar leksikogrāfisko tradīciju, kur atrasties pats kalpo par skaidrojošo vārdu.

Priesteris un garīdznieks

Manā latviešu ziņu plūsmā arvien biežāk tiek pieminēti priesteri, kaut gan šaubos, vai priesteru sastopamība Latvijā ir pieaugusi.

     Jaunākos laikos Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas un Tezaurs.lv sastādītāji bez vajadzības ir šķīruši lietvārda priesteris nozīmes, bet Latviešu literārās valodas vārdnīcā definīcija ir izdevusies visai kodolīga:
     priesteris — kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
     Konstantīns Karulis «Latviešu etimoloģijas vārdnīcā» raksta, ka aizguvums priesteris latviešu valodā ienācis XVII gadsimtā vai nu no viduslejasvācu, vai vidusholandiešu valodas, bet tā cilme atrodama latīņu un sengrieķu valodā.
     Jau 2012. gadā Konfesionāli luteriskās baznīcas vietnē «Latvijas luterānis» ir aplūkota tendence, ka pat luterāņi savus mācītājus mēdz saukt par priesteriem. Raksta autors secina, ka luterāņu mācītājus nekādā ziņā nevajadzētu saukt par priesteriem, jo «akcents no skaidras mācības tādā veidā tiek novirzīts priesterības mistiskā spēka virzienā», savukārt priesteris upurētājs latviski ir dēvējams vai nu par vaideloti, vai arī par svētnieku.
     Ziņās no konteksta bieži var saprast, ka rakstītājs nemaz nav iedziļinājies, pie kādas baznīcas ‘vienas konfesijas ticīgo organizācijas ar noteiktu dogmatiku un kultu’ pieder viņa minētais priesteris, tāpēc man šķiet jēgpilnāk vai nu iedziļināties un precīzi nosaukt amatu attiecīgajā baznīcā, vai arī aprobežoties ar vispārīgo apzīmējumu garīdznieks, kas ir latviskas cilmes vārds.
     Konstantīns Karulis «Latviešu etimoloģijas vārdnīcā» raksta, ka 1857. gadā Juris Alunāns no vārda gars atvasināja jaunvārdu garinieks ‘reliģiskā kulta kalpotājs’, ko lietoja «Pēterburgas Avīzēs», taču šis vārds valodā neiesakņojās. Savukārt «Baltijas Vēstnesī» sāka lietot no īpašības vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks.

Experience

Arī lietvārdam experience ir vairāk nozīmju nekā tā latviskajai atbilsmei pieredze, ar kuru to parasti tulko. Angļu valodā experience var apzīmēt vairākas atšķirīgas, bet savstarpēji saistītas nozīmes: uzkrātās zināšanas vai prasmes, kas iegūtas, kaut ko darot ilgāku laiku; konkrētu piedzīvoto notikumu vai situāciju; funkcionālu vai strukturētu norisi; kopējo iespaidu vai pārdzīvojumu, kas nav reducējams uz atsevišķiem faktiem. Lai gan Tezaurs.lv sastādītāji pašlaik cenšas paplašināt lietvārda pieredze nozīmi procesa virzienā, klasiskajā izpratnē pieredze aptver experience pirmo nozīmi ‘uzkrātās zināšanas vai prasmes, kas iegūtas, kaut ko darot ilgāku laiku’ un daļēji arī ceturto — ‘kopējais iespaids vai pārdzīvojums, kas nav reducējams uz atsevišķiem faktiem’.
     Tulkošana ir nevis angļu vārdu aizvietošana ar latviešu vārdiem, bet nozīmes pārlikšana citā valodas sistēmā. Ja angļu valodā viens vārds aptver gan prasmes, gan procesus, gan iespaidus, tad latviešu valodā šīs nozīmes parasti ir jāatdala. Lai skaidri un saprotami izteiktos latviski, ir jāvērtē konteksts, funkcija un komunikatīvais mērķis.

I. Darbība un lietpratība

👉 Kompetence, lietpratība, kvalifikācija
Ja experience apzīmē profesionālo gatavību, prasmi vai spēju veikt noteiktus uzdevumus, tad tas nozīmē kompetenci, lietpratību vai kvalifikāciju: adequate experience — atbilstoša kompetence/lietpratība, demonstrated experience — pierādīta kompetence, required experience — nepieciešamā kvalifikācija, experience in system administration — sistēmu administrēšanas lietpratība.

👉 Lietošana, lietojamība, mijiedarbība
Ja experience var aizstāt ar use, interaction, usability, tad tas parasti nozīmē lietošanas procesu vai kvalitāti. Pie šīs grupas pieder bēdīgi slavenais user experience, kas praksē funkcionāli mēdz nozīmēt lietošanas ērtumu vai lietojamību, un vēl biežāk sastopamais customer experience — klientu apkalpošanas kvalitāte, kā arī gaming experience — spēles gaita, in-app experience — lietotnes lietošanas process / mijiedarbība lietotnē.

II. Notikums un struktūra 

(experience kā kaut kas, kam ir sākums, beigas un forma)

👉 Konkrēts notikums, gadījums, negadījums
Ja experience ir skaitāms un to var aizstāt ar incident, event, case, tad tas parasti nozīmē konkrētu notikumu, gadījumu vai situāciju, piemēram, adverse experience — nevēlams notikums, unfortunate experience — neveiksmīgs gadījums, negative experience — negatīva situācija.

👉 Prakse, norise, strukturēta darbība
Ja experience notiek noteiktā laikā un struktūrā, tad tas parasti nozīmē praksi, procesu vai praktisku darbību, piemēram, learning experience — mācību process / mācību norise, hands‑on experience — praktiska darbošanās, field experience — praktiskā darbība uz vietas.

III. Institucionālais statuss 

(experience kā juridiski definēts fakts)

👉 Dienests, stāžs, nostrādātais laiks
Ja experience ir juridiskas sekas, tad tas parasti nozīmē dienestu, stāžu vai nostrādāto laiku, piemēram, creditable experience — ieskaitāmais dienesta laiks / ieskaitāms stāžs. Kliedzošs vārdu pa vārdam, nevis nozīmes tulkojuma piemērs no Termini.gov.lv ir approved sea-service experience — atzīta jūras pakalpojumu pieredze, kas bija jātulko ar apstiprināts dienesta ilgums, jūrniecības dienesta stāžs, nostrādātais laiks jūrā vai tamlīdzīgi.

IV. Uztvere un pārdzīvojums

👉 Uztveres un kognitīvie mehānismi
Ja experience apzīmē uztveres vai kognitīvās apstrādes mehānismus, tad tulkojums ar pieredze neveido saturu. Šādos gadījumos experience attiecas uz to, kā cilvēks uztver, interpretē vai apstrādā informāciju, nevis uz to, ko viņš ir piedzīvojis, piemēram, subjective experience (kognitīvajā psiholoģijā) — subjektīvā uztvere, experience-based criteria (psiholoģijā / cilvēka–datora mijiedarbībā) — uz uztveri balstīti kritēriji. Tāpat human experience criteria ir nevis Termini.gov.lv dotais tulkojums cilvēka pieredzes kritēriji, bet gan cilvēka uztveres kritēriji, jo kritēriji attiecas uz uztveres mehānismu, nevis uz uzkrāto pieredzi.

👉 Ārēji konstruēts iespaids
Ja experience apzīmē emocionāli vai simboliski veidotu iespaidu kopumu, kas tiek apzināti konstruēts un piedāvāts (piemēram, ekonomikā, tirgvedībā vai kultūrā), tad tas nozīmē iespaidus vai uztveres efektu. Šeit experience attiecas uz vērtības radīšanas stratēģiju, piemēram, economy of experience ir nevis Termini.gov.lv dotā atbilsme pieredzes ekonomika, bet iespaidos balstīta ekonomika; brand experience — zīmola radītais iespaids, visitor experience — apmeklētāja iespaidi, immersive experience — iesaistošs uztveres efekts. Šajā nozīmē experience ir pārdodams uztveres efekts.

👉 Iekšēji pārdzīvots emocionāls vai juteklisks stāvoklis
Ja experience apzīmē subjektīvi pārdzīvotu emocionālu vai juteklisku stāvokli, kas nav reducējams uz atsevišķiem faktiem un nav definēts kā apzināti veidots piedāvājums, tad tas nozīmē pārdzīvojumus, sajūtas vai izjūtas, piemēram, specific sensory experience — noteiktas jutekliskas sajūtas, emotional experience — emocionāls pārdzīvojums, experience of pain — sāpju sajūta, experience of fear — baiļu izjūta.

Latviešu valoda mīl konkrētību, un tulkojumam nav jābūt izplūdušam vārdu ķīselim.

Wording

Tulkojošajās vārdnīcās dotās wording atbilsmes ir formulējums un (dokumenta u. tml.) redakcija. Kā redzams, latviešu valodā tikai ar aizguvumiem ir vispārināti izteikta angļu valodas pamatleksikā ietilpstošajā wording ietvertā jēga, ka attiecīgais teksts ir juridiski vai tehniski precīzs un saistošs. Tā ka te ir iemesls entuziastiem parakņāties savās un latviešu kopīgajās garamantās un nākt klajā ar kādu jaunu, latvisku un pilnīgāku wording atbilsmi.
     Kad wording ir jātulko reālā tekstā, piemēram, Please read the wording carefully = Lūdzu, uzmanīgi izlasiet formulējumu, kļūst skaidrs, ka šāds tulkojums ir tukši vārdi bez satura — šķiet, ka arī pats tulkotājs nezina, vai ar formulējumu (un pat ja tā vietā būtu vārds dokuments) ir domāts šis vai kāds cits teksts. Būsim godīgi — katra šajā stāstiņā minētā wording atbilsme ietver tikai daļu no wording nozīmes, kas ir: precīzs formulējums, juridiskas vai tehniskas saistības, stils un tonis, praktiskas interpretācijas sekas.
     Tā rodas atskārsme, ka wording konkrētā atbilsme latviešu valodā lielā mērā ir atkarīga no konteksta. Angliski pietiek ar wording, bet latviski ir skaidri jānosauc attiecīgais dokuments, kura nosaukumā jau ir ietverts tā pareizības, obligātuma un stila aspekts, piemēram, apdrošināšanā tie parasti ir apdrošināšanas noteikumi, bet tehniskajos dokumentos tā var būt visa lietošanas pamācība, brīdinājumi vai garantijas nosacījumi, mācību materiālos — eksāmena uzdevums un tamlīdzīgi.
     Piemēru jomas nav izvēlētas nejauši — visbiežāk wording ir sastopams juridiskajos, tirgvedības un reklāmas, tehniskās dokumentācijas, žurnālistikas, kā arī mācību materiālu un akadēmiskajos tekstos, kur wording vispārīgās atbilsmes latviešu valodā atšķiras atkarībā no tā, vai ir runa par teksta saturu vai veidu, kā tas ir izteikts.

formulējums
Latviešu valodā formulēt nozīmē ‘izteikt’, tāpēc formulējums ir pārāk vispārīgs vārds, lai pretendētu uz kaut kādu terminoloģisku noteiktības papildnozīmi — kā redzams piemēros, to piešķir vārdi līgums, saistošs, eksāmena jautājums. Taču vispārīgos tekstos iederas brīnišķīgi.
     The wording of the contract is binding. — Līguma formulējums ir saistošs.
     The wording of the exam question was confusing. — Eksāmena jautājuma formulējums bija mulsinošs.
     Latviešu terminoloģijas vietnēs ir iekļuvuši tikai trīs vārdu savienojumi ar wording: pre-printed wording — iespiests formulējums, trick wording — pārprotams formulējums un new wording — jaunā redakcija.
     Pirmajā gadījumā redzams, ka terminologi nav tikuši galā nevis ar wording, bet gan ar pre-printed: juridiskajos tekstos pre-printed wording bieži ir lietots nevis fiziskas drukāšanas nozīmē, bet lai norādītu uz iepriekš sagatavotu, standartizētu tekstu, tāpēc latviski dabiskākas atbilsmes ir standarta teksts vai standarta formulējums.

redakcija
Tradicionāls tulkojums juridiskos vai tehniskos tekstos, kur ir svarīga satura precizitāte, kas laika gaitā var mainīties.
     We need to revise the wording of the contract. — Mums ir jāpārstrādā līguma pašreizējā redakcija.
     The wording of the law was amended in 2025. — Likuma redakcija tika grozīta 2025. gadā.

teksts
Parasti izmanto tad, kad kaut kas vienkārši ir izteikts ar vārdiem.
     We need to reconsider the wording of the notice. — Mums ir jāpārskata paziņojuma teksts.
     The wording of the ad must be attractive. — Reklāmas tekstam ir jābūt pievilcīgam.

izteiksmes veids, stils
Šāds tulkojums uzsver veidu, kā informācija tiek izteikta, toni vai formu.
     The wording of the article was provocative. — Raksta izteiksmes veids bija izaicinošs.
     The wording should be formal and polite. — Izteiksmes veidam ir jābūt formālam un pieklājīgam.

vārdu izvēle
Šāds tulkojums pievērš uzmanību konkrētiem vārdiem, kuri ir izvēlēti, lai panāktu noteiktu toni vai nozīmi.
     To avoid misunderstandings, careful wording is crucial. — Lai izvairītos no pārpratumiem, uzmanīga vārdu izvēle ir noteicošā.
     The wording in the apology letter showed more anger than regret. — Vārdu izvēle atvainošanās vēstulē drīzāk liecināja par dusmām, nevis nožēlu.

Kā redzams, wording tulkošana nav kāda pareizā vārda atrašana, bet gan apzināta izvēle, lai, ņemot vērā kontekstu, precīzi nosauktu, kas tieši ar vārdiem tiek darīts, pateikts vai juridiski nostiprināts.