Endzelīns un ar noliegumu uzsvērts apgalvojums

Formāls noliegums, kas pastiprina apgalvojumu, mēdz atrasties pieļāvuma palīgteikumā, piemēram, Lai cik dīvaini tas nebūtu, man patīk tumšie un drēgnie rudens vakari. 1923. gadā izdotajā Jāņa Endzelīna un Kārļa Mīlenbaha Latviešu gramatikā atzīts, ka tautasdziesmās ir sastopamas līdzīgas nolieguma konstrukcijas, tomēr autori uzskata, ka pati latviskākā konstrukcija ir ar divdabi, kas beidzas ar -dams, apgalvojuma formā:

     «Lai gan mūsu valoda dažādi spēj vispārināmos teikumus izsacīt, tomēr daži rakstnieki aplam mīl tos izsacīt krievu valodas garā, rakstīdami: kā arī nebūtu (pareizi: lai būtu, kā būdams), ko tu arī nedarītu (pareizi: lai tu darītu, ko darīdams), kas arī neiznāktu.
     Latviešu valodā sastopam gan līdzīgus teikumus: Kāds neauga lauka koks, vēji viņu purināja; kāds nebija bārenītis, ļaudis viņu aprunāja BV. 4794. Bet tāda izteiksme nav visur pazīstama; tāpēc tai nekādi neder priekšroku dot par īsti latviskajām vispār pazīstamām izteiksmēm, kā: lai būtu, kā būdams u. c.»
     1928. gadā izdotajā brošūrā «Dažādas valodas kļūdas» Jānis Endzelīns ir plašāk skaidrojis, kāpēc šāds nolieguma lietojums ir uzskatāms par nevēlamu kalku:

«kas arī (ne), kur arī (ne), cik (liels) arī (ne) u. c.

     Vispārināto attiecību vāciski izteic ar „auch immer“, krieviski ar — „бы ни“; piem. vācu wer auch immer = kr. кто бы ни. Ir tad nu daži — to pašu izteicot latviski — kombinējuši vācu „auch“ un kr. „ни“ un radījuši ļoti nepareizu „arī ne“, jeb arī, padzirduši par šāda savienojuma nepareizību, iztiek ar „arī“, bez nolieguma, ar ko lieta nav labota. Sastopam ļoti bieži piem. šādus teikumus: „kas viņš arī nebūtu“; „kāds viņa spriedums arī nebūtu“; „cik patīkama arī nav valdības krišana“; „cik arī neskatāties“; „kur viņš arī nebūtu“ u. c. Visi tie ir briesmīgi nelatviski. Latviski šie teikumi tā skanētu: „lai kas viņš ir“ jeb „lai viņš būtu (jeb: ir) kas būdams“; „lai kāds ir viņa spriedums“ jeb „lai viņa spriedums ir (būtu) kāds būdams“; „lai cik skatāties“; „lai cik patīkama ir valdības krišana“; „lai kur viņš ir (būtu)“ jeb „lai viņš ir (būtu) kur būdams“. Tâ tad latviski runājot šādi teikumi sākas ar neuzsvērtu „lai“, kam seko uzsvērtā relātīvā forma (kas, kāds, cik, kur, kad u. c.) un pēc tam citi teikuma locekļi, pie kam verba forma lietājama bez nolieguma; jeb aiz „lai“ tieši seko subjekts ar prēdikātu un pēc tam relātīvā forma ar divdabi, kas beidzas ar  - d a m s.»
     1962. gadā izdotajā Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikas II daļā, kas veltīta sintaksei, darbības vārda lietošana pieļāvuma palīgteikumos apgalvojuma formā ir normatīva prasība, bet pastiprinājuma partikula arī ir iekļauta pieļāvuma saiklī lai arī:
     «4. Verba vēlējuma izteiksmes lietošanu pieļāvuma palīgteikumos dažreiz saista ar noliegtu verba formu, piem.,  L a i  kur tu neietu,  l a i  kā tu nepūlētos, tas tev neizdosies. Noliegums šādos gadījumos nav vajadzīgs, pieļāvums izsakāms bez negācijas, piem., lai kur tu ietu, lai kā mēs pūlētos, lai arī cik dīvaini tas būtu u. tml.»
     Taču jaunās Latviešu valodas gramatikas autori 1698. § beidzot pauž šaubas: varbūt tomēr nevajag mākslīgi apkarot nolieguma papildnozīmes? Ar formālu noliegumu apgalvojuma vietā tiek pausts autora vērtējums: minētā situācija ir neparasta, un, lai uzsvērtu apgalvojumu, pieļāvuma palīgteikumā tiek izvēlēts noliegts darbības vārds vēlējuma izteiksmē, piemēram, Lai cik jocīga neliktos šī ziņa, labāk to uztvert nopietni. Tāda pati noliegta izteicēja forma ir sastopama arī pieļāvuma palīgteikumos, kas norāda, ka, par spīti tajā minētajam, virsteikumā paustais nepiepildās, piemēram, Lai cik arī necenstos, valodas iekšējās likumības nevar mainīt ar Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumiem.

Tā runāja prezidents jeb Divkāršs noliegums

Man patīk pieturzīmes, it sevišķi stūrainās pēdiņas un domuzīme, taču tas nenozīmē, ka es visiem tekstiem bez izšķirības piemetu kādu sauju un izmantoju tās par dekoratīvo elementu. Pēdiņas ir divpusēja pieturzīme, ar ko atdala noteiktus tekstus, līdz ar to sarkanās pēdiņas šajā attēlā ir liekas. Arī bez stūrainajām pēdiņām varēja iztikt, jo, kā jau teikts, pēdiņas ir domātas noteiktu tekstu atdalīšanai no pārējā teksta, bet te šo funkciju jau veic teksta izkārtojums epigrāfa veidā — tas nav jādublē ar interpunkciju. Tikai paraksts bija jāatbīda no labās malas tikpat tālu, cik citāts (nevis sarkanās pēdiņas) no kreisās.

     Savukārt pašu epigrāfu var saprast tikai tad, ja atkārtoto sakārtojuma saikli gan… gan aizstāj ar noliegumam atbilstošo atkārtoto sakārtojuma saikli ne… ne. Jaunās gramatikas grāmatas 1712. § ir skaidri pateikts, ka latviešu literārajā valodā divkāršs noliegums ir norma — bez izteicēja ir noliegts vēl kāds teikuma loceklis, noliegtā teikumā noteikti ir jānoliedz arī vietniekvārds vai apstākļa vārds. Nākamajā paragrāfā, kur ir runa par saikļiem, šis obligātums ir aplūkots otrādi: konstrukcijās, kur vienlīdzīgu teikuma palīglocekļu saistīšanai ir izmantoti atkārtoti saikļi ne… ne, nedz… nedz, izteicējs nostājas nolieguma formā. Tātad, ja izteicējs ir nolieguma formā, atbilstošie saikļi ir nolieguma saikļi.
     No divkārša nolieguma atšķiras konstrukcijas ar darbības vārdiem nevarēt, nedrīkstēt, nespēt personas formā savienojumā ar cita noliegta darbības vārda nenoteiksmi. Šīs konstrukcijas nozīmē nevis noliegumu, bet pastiprina izteikuma pozitīvo saturu, kas ir kategoriskāks, tuvāks vajadzības izteiksmei, nevis vienkāršam apgalvojumam, piemēram, nevar neizdarīt nenozīmē vis var izdarīt, bet gan pauž nepieciešamību vai neizbēgamību ir jāizdara.

Goofy

Nejauši atklāju, ka tulkojošajās vārdnīcās īpašības vārda goofy vienīgā atbilsme ir stulbs ‘garīgi aprobežots, nespējīgs saprast’. Tad arī paskatījos, vai kādi modernāki līdzekļi, piemēram, «Google Translate», nepiedāvā kaut ko atbilstošāku. Nē, piedāvā citu, bet ne atbilstošāku tulkojumu muļķīgs ‘tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli)’. Krietni tuvāk būtībai ir nonākuši Disneja studijas animācijas filmu tulkotāji, kas antropomorfā suņa vārdu Goofy ir latviskojuši ar Spruksts ‘ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis; kustīgs, jautrs cilvēks; veikls, palaidnīgs zēns, pusaudzis’. Taču manā ieskatā arī tas neietver visu goofy pozitīvo konotāciju.

     Internetā var atrast vairākas goofy definīcijas un aprakstus — faktiski mūsdienās ar šo vārdu apzīmē izturēšanos vai izskatu, kas neviļus izraisa smaidu. Tas ir sirsnīgs patīkami ekscentriskas personas vai uzvedības apzīmējums, piemēram, vāveres uz skrituļdēļa vai motociklista, kas vadā līdzi rotaļu lācīti. Tas ir kaut kas amizants un labsirdīgs, bet īpatnējs. Tāpēc mūsdienās mēdz izteikt komplimentu ar goofy charm, goofy smile un līdzīgiem vārdu savienojumiem, kas apzīmē īstumu, dabisku pievilcību un spēju nebūt pārlieku nopietnam, kas modernajā kultūrā tiek augstu vērtēta. Goofy nozīmē vairs nav nekā ļaunprātīga vai aizskaroša — pat ja vārds norāda uz neveiklību vai lempīgumu, pamatā vienmēr ir simpātijas, nevis vēlme pazemot.
     Dažos avotos minēts, ka īpašības vārds goofy ir cēlies no Disneja multeņu suņa vārda, bet tā laikam nebūs vis taisnība: ASV presē īpašības vārds goofy pirmo reizi minēts 1916. gadā, bet studija pārdēvēja tēlu 1934. gadā droši vien tāpēc, ka tas iemieso attiecīgo īpašību. Tā ka paliek otrs variants — goofy ir cēlies no angļu dialekta vārda goff ‘muļķīgs klauns’.
     Tomēr ir divas vārdkopas, kuru rašanos Disneja tēls droši vien ir ietekmējis: apzīmējums goofy teeth — lieli, krietni pāri apakšējiem zobiem izvirzīti augšējie priekšzobi — tiek saistīts ar multeņu tēla izskatu, savukārt goofy-foot — braukšana ar dēli ar labo kāju pa priekšu — no tā sērfošanas pozas multenē «Havaju brīvdienas».
     Rezumējot to visu, man šķiet, ka mums tiešām ir tikai viens vārds, kas atbilst goofy, — tas ir jancīgs ‘savdabīgs; labdabīgs; asprātīgs; iznesīgs’.

Risku ierobežošana

Šķiet, stāstiņš «Consider using» ir atstājis iespaidu, ka direktīvu modalitāte ir mana personiskā lingvistiskā atklāsme, taču patiesībā tā izriet no prasībām, kas noteiktas gan tiesību aktos, gan starptautiskajos lietošanas pamācību sagatavošanas standartos.

     Piemēram, 2017. gada 5. aprīlī Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmusi Medicīnisko ierīču regulu (MDR) (ES) 2017/745, kuras 7. pantā skaidri aizliegts lietošanas pamācībās izmantot tādu tekstu, kas rada nepareizu priekšstatu par ārstēšanu. Taču prasība rakstīt skaidri un saprotami neattiecas uz medicīniskajām ierīcēm vien — tā ir izvirzīta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maijā pieņemtajā Vispārīgajā ražojumu drošuma regulā (GPSR) (ES) 2023/988.
     Tāpat tā nav raksturīga vienīgi ar dažādiem priekšrakstiem pārsātinātajai Eiropai. Arī ASV oficiālajās tiesību aktu un noteikumu sagatavošanas vadlīnijās «Principles of Clear Writing» ir tieši norādīts, ka noteikumos ir jāizmanto pavēles izteiksme.
     Pastāv arī starptautiskais lietošanas pamācību sagatavošanas standarts IEC/IEEE 82079-1. Pats standarts ir pieejams tikai par maksu, tāpēc nevaru to citēt, bet vairākos avotos, kas to skaidro, norādīts, ka tajā netiek pieļauti formulējumi, kuri lietotājiem liek minēt vai interpretēt veicamās darbības.
     Tāpēc jautājums nav par to, vai latviešu tulkotājs drīkst būt noteiktāks par angļu oriģinālu. Ja oriģinālajā lietošanas pamācībā ir izmantots formulējums, kas atstāj lietotājiem interpretācijas iespēju, varbūt problēma nav tulkojumā, bet gan pašā oriģinālā, kas neatbilst mūsdienu drošuma prasībām.

PS. No pagājušās reizes paliku parādā piemēru no inženiertehniskajiem tekstiem, kas ilustrē, ka medicīna nav izņēmums. Te būs.


     Angliski: When operating the equipment in ambient temperatures below 0°C, consider using synthetic lubricant.
     Burtiski: Darbinot iekārtu apkārtējās vides temperatūrā zem 0 °C, apsveriet sintētiskās smērvielas lietošanu.
     Funkcionāli (precīzi): Ja vides temperatūra ir zemāka par 0 °C, jālieto sintētiskā eļļa.
     Es šaubos, vai tad, ja tā iekārta piederētu jums, jūs salā sāktu kaut ko apsvērt, darbinot iekārtu, nevis skaidri saprastu, ka aukstumā jūs to iekārtu salauzīsit, ja nelietosit sintētisko eļļu.

Kognitīvā spīdzināšana

Kad esmu sabiedriskā transporta pasažiere, es nevaru nepatērēt vides reklāmu — to nevar izslēgt, un no tās ir gandrīz neiespējami novērsties.

     Piemēram, autobusā Rīga–Kuldīga visu ceļu ik pa laikam tieši zem aktuālās informācijas par pieturām ekrānā izlēca frāze «Viņš zina visus vārdos». Zināt nav darbība, ko var veikt vārdos, tāpēc izteikumam faktiski nav satura. Loģiski šķiet atbildēt nevis uz jautājumu kur zina?, bet uz jautājumu ko zina? — Viņš zina visu vārdus.
     Ekrānā lēkājošā frāze nav arī citvalodu kalks, jo abās katra latvieša sirdij tik dārgajās citvalodās — krievu un angļu — tā ir prievārdiska konstrukcija: Он знает всех по именам, He knows everyone by name, tāpēc tāda varētu pastāvēt arī latviešu valodā — Viņš visus pazīst pēc vārda.
     Tikpat labi būtu iederējies darbības vārds saukt — Viņš zina, kā katru sauc. Nezināmu iemeslu dēļ latvieši naski apgraiza vārdu nozīmes un ar saukšanu parasti saprot gandrīz vai tikai klaigāšanu, taču šim vārdam piemīt arī nozīmes ‘nosaukt’, ‘dēvēt’ un ‘godāt’.
     Īsi sakot, domu, ko esmu piešķīrusi frāzei, latviešu valodā var formulēt dažādi, bet ir izvēlēta abrakadabra.
     Kad jūnija sākumā braucu ar tramvaju, katrā pieturā mani sagaidīja šis plakāts. Protams, būtu jānošaujas jau pēc «Nē = Jā» izlasīšanas, bet es te rakstu galvenokārt par valodas kļūdām, tāpēc turpināšu.

     Pirmkārt, uzruna vienskaitlī rada iespaidu, ka slimnīca vēršas pie pašiem sīkajiem, nevis pie viņu vecākiem, lai gan lēmumu par vizītes atcelšanu parasti pieņem pieaugušie. Atšķirībā no vispārinātiem un bezpersoniskiem lozungiem (piemēram, «Sarauj!»), šis ir konkrētai sabiedrības grupai adresēts aicinājums, kurā dabiski iederas nepazīstamiem pieaugušiem cilvēkiem piemērota uzrunas forma, proti, daudzskaitlis.
     Otrkārt, vizīte nav norunāta satikšanās (appointment), vizīte ir apmeklējums. Savukārt apmeklējums var arī nebūt iepriekš norunāts — šai nozīmei tuvāks ir lietvārds pieņemšana: Ja nevarat apmeklēt pieņemšanu. Šeit labi būtu iederējusies arī prievārdiskā konstrukcija Ja nevarat ierasties uz vizīti.
     Treškārt, ne velti visā veselības aizsardzības sistēmā un arī daudzās citās jomās iepriekšēju pieteikšanos sauc par pierakstu — Ja nevarat izmantot pierakstu, atceliet to. Priekšroka dodama atcelšanai, nevis atsacīšanai, jo atsacīt nozīmē ‘noraidīt’, bet parasti noraida to, kas ir piedāvāts, nevis to, uz ko persona pati pieteikusies.
     Ceturtkārt, latviešu valodā palīgteikumu no virsteikuma parasti atdala ar komatu, nevis ar domuzīmi un katrā ziņā ne ar vienotājdomuzīmi.
     Piektkārt, viens no mazā teksta pareiza pieraksta variantiem ir šāds.
Pierakstu var atcelt:
• jebkurā laikā Bērnu slimnīcas Pacientu portālā vai aizpildot atcelšanas veidlapu bkus.lv,
• darba dienās pa tālruni 80708866.
     Īsi sakot, atkal tas pats — ir daudz variantu, kā pateikt skaidri un saprotami, bet ir izvēlēta tautoloģija, nozīmes nobīdes un pareizrakstības kļūdas.
     Es šeit aplūkoju tikai pāris piemēru, kas publiskajā telpā normalizē nepareizas konstrukcijas, kropļojot sabiedrības kolektīvo valodas izjūtu. Sensenos laikos mēdzu dižoties, ka manam mūžam latviešu valodas pietiks. Re, kā neuzminēju.

Ultimate

Tulkojošo vārdnīcu sastādītāji pie īpašības vārda ultimate atbilsmju — 1) galīgs; beidzamais; ultimate decision — galīgais lēmums; 2) sākotnējs; ultimate cause — pirmcēlonis; 3) maksimāls; ultimate output — maksimālā jauda — trešās nozīmes ir aizmirsuši ierakstīt vislabākais — tieši to nozīmi, kas sarunvalodā un reklāmās ir sastopama visbiežāk. Var jau viņus saprast, jo atkarībā no konteksta tas var būt arī kāds cits vārds, kas izsaka vispārāko pakāpi: izcils, nepārspējams, iespaidīgs utt.

     What happens when you buy an abandoned water tower? You transform it into the ultimate tiny house! — Kas notiek, kad nopērk pamestu ūdenstorni? Tas tiek pārvērsts par ideālu mikromāju!
     ultimate experience — neaizmirstami iespaidi; spilgti iespaidi
     Arī terminoloģijā redzams, ka tulkojošajās vārdnīcās dotās atbilsmes neaptver visus ultimate lietojumus. Termini.gov.lv ir 29 vārdu savienojumu šķirkļi ar ultimate, bet Akadterm.lv — 41. No tiem vairāki nav tulkoti ar tulkojošajās vārdnīcās dotajām atbilsmēm vien vai ir tulkoti vispār bez tām.
     ultimate elongation — kritiskais pagarinājums, pārraušanas pagarinājums
     ultimate destination — galamērķis
     ultimate consumer — galapatērētājs
     ultimate aerobic biodegradation — pilnīga aerobā bionoārdīšanās
     ultimate limit state — nestspējas robežstāvoklis
     ultimate load — robežslodze, pieļaujamā slodze, graujošā slodze
     ultimate design load — aplēses robežslodze
     ultimate tensile load — stiepes robežslodze
     ultimate stress — robežspriegums, sagraujošais spriegums
     ultimate strength — stiepes stiprība, stiprības robeža, robežstiprība
     ultimate parent company — galvenais mātesuzņēmums
     ultimate parent entity — galvenā struktūrvienība
     ultimate debarking — tīrmizošana

Consider using

Angļu modālo darbības vārdu gramatiskās nozīmes atveidi latviešu valodā ir vispusīgi aplūkojis Pēteris Ūdris rakstos «Par vajadzības izteiksmi tiesību akta apsvērumos un pantos» un «vēl par „should”». Tomēr mūsdienu tehniskās un medicīniskās dokumentācijas sastādītāji pamanās piešķirt modālu funkciju arī pilnas nozīmes darbības vārdam to consider. Šī vārda tulkojošajās vārdnīcās minētās atbilsmes ir ‘apdomāt, apsvērt; izskatīt, aplūkot; uzskatīt; rēķināties, ņemt vērā’, taču, ja lietošanas pamācībās vārdu savienojumu consider using tulko burtiski — apsveriet lietošanu vai ieteicams apsvērt lietošanu —, rodas maldīgs priekšstats, ka lietotājam ir jāapdomā dažādas alternatīvas, lai gan patiesībā šāda interpretācija neatbilst teksta funkcijai: ja ir izpildīti noteikti nosacījumi, attiecīgā rīcība tiek uzskatīta par profesionāli atbilstošu un faktiski obligātu. Šādos gadījumos latviešu valodā precīzāks risinājums ir tiešs formulējums, piemēram, vajadzības izteiksme (ir jālieto/jāizmanto). Šāda izvēle ir nevis nozīmes pastiprināšana, bet gan pragmatiskās funkcijas ekvivalences nodrošināšana: tā ļauj atjaunot pamācības normatīvo orientāciju, kas angļu tekstā ir izteikta netiešāk.

Patriotu vadmala

Kā zināms, vadmala ir blīvs vilnas vai pusvilnas uzvalku un mēteļu audums ar cieši saveltu plūksnu virskārtu. Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā šī vārda cilme ir aprakstīta ļoti īsi — aizguvums no senskandināvu vađmāl ‘rupjš vilnas audums’ —, bet Latviešu etimoloģijas vārdnīcā Konstantīns Karulis to izklāsta plašāk. Sākotnēji vadmala ir bijusi ‘auduma mērs’ → ‘audums kā maksāšanas vienība, nauda’ («vadmalas nauda»). Šis vārds ir saliktenis: vađ ‘audums’ (no indoeiropiešu *au- ‘pīt, aust’ atvasināts *(a)uĕdh- : *ŭdh-; tās pašas cilmes ir latviešu aust, ūdas) un māl ‘laiks, mērs’ (no indoeiropiešu *mē- ‘mērīt’, no kā cēlušies arī latviešu mest, mērs). Tas līdzīgā skanējumā vispirms ir lietots frīzu (senfrīzu) valodā, no kurienes to aizguvuši senskandināvi un no viņiem citas Baltijas un Ziemeļjūras piekrastes tautas. Naudas funkciju vadmala zaudējusi XII gadsimtā, bet vārds palicis latviešu valodā kā rupja vilnas auduma apzīmējums. Šis aizguvums ir minēts XVII gadsimta vārdnīcās. Karulis uzskata par mazāk iespējamu, ka vārds ir aizgūts no vācu valodas, jo tur tam ir cits skanējums (viduslejasvācu wātmāl).

     Lai gan vēsturiski ir pastāvējusi vadmala ar linu velkiem (pusvilnas audums), vadmalas galdauti nav pastāvējuši nekad.

Es, MTPE un MI

Mūsdienās ikvienam, kam ir darīšana ar informācijas apstrādi, ir jāintegrē savā darbplūsmā mākslīgais intelekts, jo tas ar šādiem uzdevumiem tiek galā milisekundēs. Viens no veidiem, kā šo integrāciju īsteno tulkošanas projektu vadītāji, ir mašīntulkošana. Taču pat viņi mašīntulkošanas nosacīti ātro un lēto rezultātu neuzskata par gatavu tulkojumu, jo mašīna, no vienas puses, izvēlas statistiski tipiskas atbilsmes, neņemot vērā konkrētā teksta nianses, un, no otras puses, savas nedeterministiskās dabas dēļ neievēro terminoloģijas konsekvenci. Tāpēc pastāv MTPE (mašīntulkojuma pēcrediģēšana). Es neņemu MTPE uzdevumus — man nav nekādas intereses saindēt savu uztveri un prātu ar iedziļināšanos neirontulkošanas algoritmu ticamajās vārdvirknēs. Jo ilgāk es lasu mašīntulkojumu, jo pieņemamāks tas man šķiet, un es gandrīz vai kļūstu par tādu pašu ticamu vārdvirkņu ražotāju.

     Es mākslīgo intelektu iekļauju savā darbplūsmā principiāli citādi — kā asistentu. Ir bezdibenīga atšķirība starp nogurdinošo kļūdu meklēšanu mašīntulkojumā un radošo jautājumu uzdošanu lielajiem valodu modeļiem. Jautājuma formulēšana vien jau liek pamatīgāk iedziļināties tieši tulkojamajā tekstā, nevis tā atgremojumā. Diemžēl lielo valodu modeļu slazdi nekur nepazūd: tos ir apmācījuši vienkārši ļaudis, kuri grib izlīst caur adatas aci un nonākt uz vidusceļa, kas parasti nevienā tulkojumā nav vajadzīgs, jo tas ir pilnīgi konkrēts teksts ar savu specifiku. Modeļos iebūvētie drošības mehānismi liek tiem uzvesties kā aizspriedumainai auklei, tas ir, nevis sniegt informāciju, un viss, bet obligāti moralizēt un uzspiest «pareizo» viedokli. Faktiski tā ir cenzūra — šiem modeļiem trūkst daudziem cilvēkiem raksturīgo intelektuālā godīguma un kognitīvās pašcieņas.
     Tāpēc, lai no lielajiem valodu modeļiem ātri saņemtu konstruktīvu atbildi, nevis ieslīgtu bezgalīgā diskusijā «tā vai šitā», liela nozīme ir jautājuma formulējumam. Par tulkošanu es vienmēr jautāju latviski, jo dažkārt vajadzīgais vārds atrodas nevis pašā ieteikumā, bet gan tā aprakstā. Jo konkrētāks jautājums, jo konkrētāka atbilde. Piemēram, es parādīju MI spēles atribūta attēlu un pateicu, ka oriģinālā tas ir nosaukts par box, lai gan pēc box nemaz neizskatās, un saņēmu īsu atbildi — šajā kontekstā tā ir kapsula. Es bieži atgādinu MI atbildēt kodolīgi un pēc būtības, nevis kā uz to paskatīsies «pareizā» viedokļa aizstāvji. Tāpat es arī norādu kontekstu un ierobežojumus, lai MI neatkārtotu to, kas man jau ir skaidrs. Nu un pārbaude citos avotos, kad sastopos ar gluži negaidītu, bet pirmajā acu uzmetienā ļoti trāpīgu lielā valodu modeļa piedāvājumu.
     Droši vien arī tas mainīsies, jo MI mainās ļoti strauji. Piemēram, lielie valodu modeļi tagad daudz labāk orientējas aktuālajos notikumos un hronoloģijā — vēl pirms dažiem mēnešiem tie nespēja sarindot hronoloģiskā secībā trīs notikumus un vecas adreses par pašreizējām tie uzdod joprojām, taču tagad tie jau mēdz atsaukties uz pavisam svaigām publikācijām. Piemēram, spēļu tulkošanā tas ir milzīgs atspaids, ka šīs tehnoloģijas pārzina visus jaunumus, lai gan sādžas gadījums parādīja šīs medaļas otru pusi.
     Fakts, ka man vispār ir klienti, apliecina, ka arī maksātāju vidū ir profesionāļi, kas izprot spontāna (šī vārda filozofiskajā nozīmē) cilvēktulkojuma un ar MTPE izcakota mašīntulkojuma principiālo atšķirību un apzināti izvēlas pirmo.

Koncepts un koncepcija

Lai gan Tezaurs.lv pie internacionālisma koncepcija nozīmēm ir pievienota arī viena internacionālismam koncepts atbilstoša definīcija, tomēr šīs vārdnīcas sastādītāji skaidri parāda, ka lietvārdu koncepts un koncepcija nozīmes latviešu valodā var un vajag nošķirt. Koncepts parasti apzīmē ideju, ieceri vai jēdzienu. Savukārt vārdu koncepcija biežāk lieto, lai apzīmētu veselu uzskatu sistēmu, teorētisko pamatojumu vai plašāku rīcības plānu. Piemēram, māksliniekam var būt lakonisks instalācijas koncepts, bet izstādei kopumā var būt izvērsta, strukturēta koncepcija. Koncepts var būt koncepcijas sastāvdaļa, bet koncepciju nevar reducēt uz vienu konceptu.

     Tādējādi ne katram mūsdienu angļu valodas concept atbilst latviešu koncepts.
     The concept of sustainable mobility is central to the strategy. — Stratēģijas pamatā ir ilgtspējīgas mobilitātes koncepcija.
     Šeit ir runa par strukturētu pieeju — tātad koncepciju.
     The concept of freedom varies across cultures. — Brīvības izpratne dažādās kultūrās atšķiras.
     I don't understand the concept of lotteries. — Es nesaprotu loteriju jēgu.
     The concept is simple. — Doma ir vienkārša.
     The concept of justice. — Taisnīguma jēdziens.

Ikša hipervalodnieks

Ar MI palīdzību sabiedrības debilizācija un valodas politizācija ar tumsoņu rokām sokas mērkaķa ātrumā. Dāvids Zalāns knapi bija paspējis izlēkt iksī ar savām pirmajā attēlā redzamajām MI inspirētajām etimoloģijas zināšanām, kad «Google» meklētāja MI uz šīs vienas publikācijas pamata jau tam pakalpīgi piebalsoja (ievērojiet — vienīgās atsauces ir uz «X»).

     Pirmkārt, sādža nav apdzīvotu vietu kategorijas ciems sinonīms. Saskaņā ar Tezaurs.lv definīciju sādža ir grupveida apdzīvota vieta Latgalē, kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu. Tā kā mūsdienu latviešu valodā sādža ir reālijas nosaukums, nav nekāda pamata piešķirt vārdam pejoratīvu nozīmi, lai kāda būtu tā cilme.

     Otrkārt, Konstantīns Karulis Latviešu etimoloģijas vārdnīcā raksta, ka sādža ir aizguvums no leišu sodžià (literārajā valodā — sõdžius). Vārds ir atvasināts no apvidvārda sodà ‘ciems, sādža’, kas ir vienas cilmes ar darbības vārdu sodìnti ‘sēdināt, stādīt, dēstīt’ un latviešu sēdēt, sēdināt.

Vai lietvārds kolektīvs ir padomju okupācijas palieka

Nē, nav.

     Latviešu valodā ir iesakņojušies vairāki internacionālismi — piemēram, kolekcija, kolektors, kolokvijs, kolēģis —, kuri cēlušies no latīņu valodas un sākas ar latīņu priedēkli com- (no cum ‘kopā ar’), kam pirms saknes sākuma l- asimilējas beigu -m, veidojot dubultu l (com- + l- → col-l-), kas diemžēl latviešu valodā vairs neatspoguļojas. Laikam kolhozu trauma latviešiem ir tik dziļa, ka viens no šādiem internacionālismiem, proti, kolektīvs, tiek akli skausts. Tas tiek pamatots ar apgalvojumiem, ka kolektīvs ir īpašības vārds, nevis lietvārds un ka pirms padomju okupācijas lietvārds kolektīvs rakstu valodā gandrīz neesot bijis sastopams. Nekas no tā nav taisnība.
     Īpašības vārds kolektīvs ir substantivizējies vairākās valodās, tostarp vācu (ein Kollektiv), franču (un collectif) un angļu (a collective) valodā. Arī latviešu valodā tas ir substantivizējies krietni pirms 1940. gada.

     1933. gadā izdotajā Latviešu konversācijas vārdnīcas 67. burtnīcā ir divi šķirkļi kollektīvs — atsevišķi īpašības vārdam un lietvārdam.
     Turklāt kollektīvs meklēšanas rezultāti Gramatas.lndb.lv liecina, ka šis vārds tika samērā plaši lietots un nebūt netika uzskatīts par sociālistu īpašumu.

     Tiesa, kollektīvs atradumu vidū ir arī īpašības vārds, tomēr netrūkst pašdarbības (jā, arī tas nav padomijas izgudrojums), strādnieku, direkcijas, mākslinieciskā un kurpnieku darbnīcas kollektīva, kollektīva radītas sistēmas, kollektīva locekļu, pienākumu skolas kollektīvā vai dzīvē, kollektīva jeb draudzes, «salasīties lielākos vai mazākos kollektīvos», pretnostatījumu «persona vai kollektīvs», «kollektīvs, bet ne indivīds», «atsevišķi strādnieki, bet ne viss kollektīvs», «īpatņa un kopības (kollektīva) dzīvē», «fiziska persona, vai arī kollektīvs».
     Lietvārda kolektīvs nozīmi ‘personu kopums, ko vieno kopīga darbība, mērķis vai institucionāla piederība’ tieši neizsaka neviens no vārdiem grupa, kopa, komanda, personāls, darbinieki, ar kuriem tas parasti tiek aizstāts tulkojumos. Faktiski sabiedrība valodas politizācijai upurē precīzu terminu. Pret to ir iebilduši Ojārs Bušs 2016. gadā izdotajā 11. rakstu krājumā «Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi»: «kolektīvs (..) šis vārds gan lietojams arī mūsdienās, taču aprakstāmā laika valodai raksturīgs attiecīgo vārdlietojumu pārdaudzums», kā arī Dite Liepa 2018. gada 3. jūlija publikācijā laikrakstā «LA»: «Tāpēc vien, ka kolhozs ir sovetisms jeb padomisms — padomju laiku un reāliju raksturojošs jēdziens, par tādu nav uzskatāms pats vārds kolektīvs.»
     Rodas iespaids, ka vienīgā valoda, kuru latvieši patiešām prot, ir krievu valoda, kas tad arī tiek izmantota par latviešu valodas mēru. Ja mēs būtu pārliecināti par savas valodas pašvērtību, mēs no tās nemestu ārā okupantu apsūkātus, bet vajadzīgus vārdus.

Baznīca un… baznīca

Iksī izlasīju, ka latviski ir izdota T. E. Vudsa grāmata «How the Catholic Church Built Western Civilization». Pēc latviskā nosaukuma vien jau esmu spiesta apšaubīt, vai tulkojums ir izdevies, un arī redakcionālās izvēles, kas pašas par sevi nav kļūdas, liek kļūt piesardzīgai.

     Par redakcionālu izvēli var uzskatīt amerikanizēto autora vārda pierakstu. Kā zināms, latviešu valodā priekšvārdus nesaīsina pa vienam — vai nu visus, vai nevienu. Tātad latviski autora vārds ir Tomass Ernests Vudss. Digitālajos mēdekļos viņš parakstās vienkārši Toms Vudss.
     Par redakcionālu izvēli var uzskatīt saīsinājuma Ph. D. pievienošanu autora vārdam, lai gan oriģinālā tā nav, tomēr neielikt saistīto atstarpi starp Ph. un D. jau ir kļūda.
     Un par redakcionālu izvēli noteikti nevar uzskatīt vārdkopas katoliskā Baznīca lietošanu — tas vienkārši ir nepareizi.
     Kas ir baznīca? Latviešu konversācijas vārdnīcā ir teikts, ka sākotnējā nozīmē baznīca ir ‘kristīgo sapulce, sapulces vieta, vēlāk draudze’. Latviešu etimoloģijas vārdnīcā Konstantīns Karulis raksta, ka latviešu valodā vārds baznīca, iespējams, ir aizgūts no senkrievu apvidvārda бозьница un baltkrievu valodā бажнiца ir ‘plaukts ar ikonām; lūgšanas nams’. Tādējādi Latviešu literārās valodas vārdnīcā lietvārdam baznīca ir dotas trīs laika garam atbilstošas nozīmes, no kurām ‘sapulces vietas’ nozīme ir pirmā: 1) kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne; 2) vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un kultu; 3) valstī pastāvošo reliģisko institūtu kopums.*
     Nu tad lūk, lai cik un kādas nozīmes būtu vārdam, latviešu valodā tās nenošķir ar lielā sākumburta lietošanu, tas ir, gan tad, kad ir runa par ēku, gan arī tad, kad ir runa par organizāciju, vārdu baznīca vienādi raksta ar mazo sākumburtu. Vēl vairāk — īpašvārdiskos institūciju nosaukumos vārds baznīca ir tā saucamais nomenklatūras vārds, proti, sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību, un tas parasti tiek rakstīts ar mazo sākumburtu.
     Ar īpašības vārda katoliskā neiederību šajā kontekstā viss ir tieši tikpat vienkārši: baznīca ir nevis ‘saistīta ar katolicismu, tam raksturīga’, bet gan ticīgo, šajā gadījumā — katoļu, organizācija.
     Ir nu gan laiki pienākuši, kad par šādām ābeces patiesībām vispār ir jārunā.

* Tezaurs.lv šīm trim nozīmēm ir pievienota vēl ceturtā — sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsa ‘skola’. Ne bez izbrīna konstatēju, ka Tezaurs.lv šķirklī skola vārda pirmajai nozīmei ‘mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde’ ir minēti divi sinonīmi — baznīca un skolasnams. Man šķiet, ka vārdnīcas sastādītāji ir sapinušies meistarībā, jo nekur citur neatradu, praksē neesmu saskārusies un arī abos šķirkļos nebija piemēru, ka šie vārdi kādā valodas slānī būtu savstarpēji aizstājami.

Ar ko pilnībā ir labāks par pilnīgi?

Es nezinu, vai kāds cilvēks manos tulkojumos to ir labojis, bet MI, kam stiprā puse ir kvantitatīvā analīze, proti, tas spēj noteikt, kas valodas korpusā tiek lietots bieži vai vienmēr, man jau katrreiz norāda, ka tad, ja es gribu, lai mana latviešu valoda skan dabiski (lasīt — kā visiem), apstākļa vārds pilnīgi ir jāaizstāj ar lietvārdu pilnība lokatīvā.

     No vienas puses, tas nav nekāds grēks: Tezaurs.lv ir teikts, ka lietvārda pilnība otrā nozīme ir «apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, vienskaitlis ‘tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; pilnīgi’.» Pati par sevi lietvārda lietošana apstākļa vārda nozīmē nav nekas neparasts vai problemātisks. Tomēr citos gadījumos, kad šāda forma ir nostiprinājusies, tā neaizvieto jau pastāvošu apstākļa vārdu, piemēram, būtībā neizspiež apstākļa vārdus patiesi un faktiski.
     No otras puses, padomāsim salīdzinoši: kā jūs rakstītu, piemēram, tad, kad piekrītat nepilnīgi — ar apstākļa vārdiem daļēji piekrītu vai nemaz nepiekrītu, vai arī šīs domas izteikšanai meklēsit kādus lietvārdus lokatīvā? Ja jā, kuri lietvārdi tie būs — man nekas nenāk prātā. Ja forma pilnībā tiešām funkcionētu kā pilnvērtīgs mēra apstākļa vārds, tam būtu arī paradigmatisks pretstats. Tāds latviešu valodā nav nostiprinājies, un tas norāda, ka pilnībā šajā funkcijā ir sekundāra, nevis sistēmiska forma.
     Jaunās gramatikas grāmatas autori šādu konsekvences vingrinājumu nav veikuši un tā arī raksta: «subjekts un objekts pilnībā vai daļēji sakrīt», «Aktīvie divdabji pilnībā vai daļēji ir saglabājuši darāmās kārtas nozīmi.» Savukārt «Profesora J. Endzelīna atbildēs» rakstīts: «Vācu valodas ietekmē radušies teicieni: „visā pilnībā” („Jaunākajās Ziņās”) (..) u. c. Latviešu valodā vārdam „viss” tādas nozīmes nav; latviski to var izteikt tā: „visā pilnībā” — „itin pilnīgi”, „pilnīgi” (..).» Jāteic, ka apjomīgajā Jāņa Endzelīna darbu izlasē apkopotajos tekstos forma pilnībā nav lietota nevienu reizi, bet apstākļa vārds pilnīgi ir sastopams ļoti bieži.
     Ja apstākļa vārds pilnīgi gan teorētiski, gan faktiski ir bijis primārais izteiksmes līdzeklis, atliek jautāt, ko tieši latvieši iegūst, to konsekventi aizstājot ar lietvārdu lokatīvā? Man pašai tādi ieguvumi nenāk prātā.

Kad smadzenes atrodas krievu valodas ēnā

Tezaurs.lv vārdnīcās atgriezeniskā darbības vārda atrasties pirmā nozīme ir formulēta ļoti līdzīgi: ‘būt novietotam, būt (kādā vietā, stāvoklī, apstākļos u. tml.)’ un ‘būt novietotam, būt (kādā vietā, telpā)’.

     Latviešu–angļu valodas vārdnīcās minētās atrasties atbilsmes ir to be, to lie, to stand, to sit on, to be situated/placed/located, to find oneself.
     Termini.gov.lv atrodas vairāki vārdu savienojumu šķirkļi ar atrasties pirmajā nozīmē, piemēram, to be docked — atrasties dokā, head — atrasties priekšgalā, to be under bond — atrasties muitas noliktavā, standing-by (standing-in) — atrasties līdzās (stāvēt aizsardzībā).
     Tomēr angļu–latviešu tulkošanas atmiņās esmu ievērojusi, ka kolēģi cītīgi izvairās jebko tulkot ar vārdu atrasties. Piemēram, parasti ir rakstīts nevis «Informācija par X atrodas sadaļā Y», bet gan «Informācija par X ir atrodama sadaļā Y» vai «Informāciju par X var atrast sadaļā Y», dažādi priekšmeti telpā nevis atrodas, bet ir novietoti vai vienkārši ir. Pat darbības vārds nolikt tulkotājiem nešķiet pietiekami smalks un netiek izmantots.
     ChatGPT ar lielu entuziasmu atzīst, ka atrasties ar nozīmi ‘novietots’ ir nevēlams находиться kalks, taču, lūgts norādīt šīs atziņas avotu, atbild, ka «tas ir labas valodas/rediģēšanas prakses ieteikums, nevis oficiāla valodas norma vai vadlīnija.». Reizē smieklīgi un biedējoši, ka ChatGPT tic pūļa akumulētām slepenām latviešu valodas zināšanām, ko var iegūt citādi, nevis vienkārši iemācoties un interpretējot latviešu valodas gramatiku. Interesanti, ka līdzīgi atbildēja «Google» pārlūkā iebūvētais MI — tādus mūs redz mašīnas.
     Kas vēl liecina par to, ka atrasties pirmā nozīme nav katrā ziņā aizgūta tieši no krievu valodas?
     Parasti par krievu vārdu kalkēšanas «ražīgāko» laikposmu tiek uzskatīts padomju okupācijas periods. Vietnēs Gramatas.lndb.lv un Periodika.lndb.lv uzzināju, ka tur saskenētajos resursos darbības vārds atrasties pirmajā nozīmē pirmo reizi ir minēts attiecīgi 1899. gadā izdotajā Artura Kangera grāmatā «Krimināltechniskās izmeklēšanas metodes» un 1900. gada 1. jūnijā izdotajā «Mājas Viesa Mēnešraksta» 6. numurā.
     Jāņa Endzelīna publikācijās neizdevās atrast nekādas norādes par atrasties lietojuma krieviskumu. Gluži otrādi — «Profesora J. Endzelīna atbildēs» ir šāda atziņa: «(..) teikumā „viņš atradās ārzemēs” verbs „atrasties” lietāts vācu sich befinden nozīmē. Šī nozīme jau ieviesusies un nav apkaŗojama.»
     Jaunās gramatikas grāmatas autori tagadnes formu atrodas vien ir lietojuši aptuveni 160 reižu.
     Tā kā šī nozīme ir universāla un sastopama vairākās valodās, nav pamata to automātiski reducēt vienīgi uz krievu valodas ietekmi. Prakse aizstāt atrasties ar būt novietotam, to uzskatot par latviskāku tādēļ, ka ar šo konstrukciju vārdnīcā ir skaidrots atrasties, nav saskaņā ar leksikogrāfisko tradīciju, kur atrasties pats kalpo par skaidrojošo vārdu.

Priesteris un garīdznieks

Manā latviešu ziņu plūsmā arvien biežāk tiek pieminēti priesteri, kaut gan šaubos, vai priesteru sastopamība Latvijā ir pieaugusi.

     Jaunākos laikos Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas un Tezaurs.lv sastādītāji bez vajadzības ir šķīruši lietvārda priesteris nozīmes, bet Latviešu literārās valodas vārdnīcā definīcija ir izdevusies visai kodolīga:
     priesteris — kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
     Konstantīns Karulis «Latviešu etimoloģijas vārdnīcā» raksta, ka aizguvums priesteris latviešu valodā ienācis XVII gadsimtā vai nu no viduslejasvācu, vai vidusholandiešu valodas, bet tā cilme atrodama latīņu un sengrieķu valodā.
     Jau 2012. gadā Konfesionāli luteriskās baznīcas vietnē «Latvijas luterānis» ir aplūkota tendence, ka pat luterāņi savus mācītājus mēdz saukt par priesteriem. Raksta autors secina, ka luterāņu mācītājus nekādā ziņā nevajadzētu saukt par priesteriem, jo «akcents no skaidras mācības tādā veidā tiek novirzīts priesterības mistiskā spēka virzienā», savukārt priesteris upurētājs latviski ir dēvējams vai nu par vaideloti, vai arī par svētnieku.
     Ziņās no konteksta bieži var saprast, ka rakstītājs nemaz nav iedziļinājies, pie kādas baznīcas ‘vienas konfesijas ticīgo organizācijas ar noteiktu dogmatiku un kultu’ pieder viņa minētais priesteris, tāpēc man šķiet jēgpilnāk vai nu iedziļināties un precīzi nosaukt amatu attiecīgajā baznīcā, vai arī aprobežoties ar vispārīgo apzīmējumu garīdznieks, kas ir latviskas cilmes vārds.
     Konstantīns Karulis «Latviešu etimoloģijas vārdnīcā» raksta, ka 1857. gadā Juris Alunāns no vārda gars atvasināja jaunvārdu garinieks ‘reliģiskā kulta kalpotājs’, ko lietoja «Pēterburgas Avīzēs», taču šis vārds valodā neiesakņojās. Savukārt «Baltijas Vēstnesī» sāka lietot no īpašības vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks.

Experience

Arī lietvārdam experience ir vairāk nozīmju nekā tā latviskajai atbilsmei pieredze, ar kuru to parasti tulko. Angļu valodā experience var apzīmēt vairākas atšķirīgas, bet savstarpēji saistītas nozīmes: uzkrātās zināšanas vai prasmes, kas iegūtas, kaut ko darot ilgāku laiku; konkrētu piedzīvoto notikumu vai situāciju; funkcionālu vai strukturētu norisi; kopējo iespaidu vai pārdzīvojumu, kas nav reducējams uz atsevišķiem faktiem. Lai gan Tezaurs.lv sastādītāji pašlaik cenšas paplašināt lietvārda pieredze nozīmi procesa virzienā, klasiskajā izpratnē pieredze aptver experience pirmo nozīmi ‘uzkrātās zināšanas vai prasmes, kas iegūtas, kaut ko darot ilgāku laiku’ un daļēji arī ceturto — ‘kopējais iespaids vai pārdzīvojums, kas nav reducējams uz atsevišķiem faktiem’.
     Tulkošana ir nevis angļu vārdu aizvietošana ar latviešu vārdiem, bet nozīmes pārlikšana citā valodas sistēmā. Ja angļu valodā viens vārds aptver gan prasmes, gan procesus, gan iespaidus, tad latviešu valodā šīs nozīmes parasti ir jāatdala. Lai skaidri un saprotami izteiktos latviski, ir jāvērtē konteksts, funkcija un komunikatīvais mērķis.

I. Darbība un lietpratība

👉 Kompetence, lietpratība, kvalifikācija
Ja experience apzīmē profesionālo gatavību, prasmi vai spēju veikt noteiktus uzdevumus, tad tas nozīmē kompetenci, lietpratību vai kvalifikāciju: adequate experience — atbilstoša kompetence/lietpratība, demonstrated experience — pierādīta kompetence, required experience — nepieciešamā kvalifikācija, experience in system administration — sistēmu administrēšanas lietpratība.

👉 Lietošana, lietojamība, mijiedarbība
Ja experience var aizstāt ar use, interaction, usability, tad tas parasti nozīmē lietošanas procesu vai kvalitāti. Pie šīs grupas pieder bēdīgi slavenais user experience, kas praksē funkcionāli mēdz nozīmēt lietošanas ērtumu vai lietojamību, un vēl biežāk sastopamais customer experience — klientu apkalpošanas kvalitāte, kā arī gaming experience — spēles gaita, in-app experience — lietotnes lietošanas process / mijiedarbība lietotnē.

II. Notikums un struktūra 

(experience kā kaut kas, kam ir sākums, beigas un forma)

👉 Konkrēts notikums, gadījums, negadījums
Ja experience ir skaitāms un to var aizstāt ar incident, event, case, tad tas parasti nozīmē konkrētu notikumu, gadījumu vai situāciju, piemēram, adverse experience — nevēlams notikums, unfortunate experience — neveiksmīgs gadījums, negative experience — negatīva situācija.

👉 Prakse, norise, strukturēta darbība
Ja experience notiek noteiktā laikā un struktūrā, tad tas parasti nozīmē praksi, procesu vai praktisku darbību, piemēram, learning experience — mācību process / mācību norise, hands‑on experience — praktiska darbošanās, field experience — praktiskā darbība uz vietas.

III. Institucionālais statuss 

(experience kā juridiski definēts fakts)

👉 Dienests, stāžs, nostrādātais laiks
Ja experience ir juridiskas sekas, tad tas parasti nozīmē dienestu, stāžu vai nostrādāto laiku, piemēram, creditable experience — ieskaitāmais dienesta laiks / ieskaitāms stāžs. Kliedzošs vārdu pa vārdam, nevis nozīmes tulkojuma piemērs no Termini.gov.lv ir approved sea-service experience — atzīta jūras pakalpojumu pieredze, kas bija jātulko ar apstiprināts dienesta ilgums, jūrniecības dienesta stāžs, nostrādātais laiks jūrā vai tamlīdzīgi.

IV. Uztvere un pārdzīvojums

👉 Uztveres un kognitīvie mehānismi
Ja experience apzīmē uztveres vai kognitīvās apstrādes mehānismus, tad tulkojums ar pieredze neveido saturu. Šādos gadījumos experience attiecas uz to, kā cilvēks uztver, interpretē vai apstrādā informāciju, nevis uz to, ko viņš ir piedzīvojis, piemēram, subjective experience (kognitīvajā psiholoģijā) — subjektīvā uztvere, experience-based criteria (psiholoģijā / cilvēka–datora mijiedarbībā) — uz uztveri balstīti kritēriji. Tāpat human experience criteria ir nevis Termini.gov.lv dotais tulkojums cilvēka pieredzes kritēriji, bet gan cilvēka uztveres kritēriji, jo kritēriji attiecas uz uztveres mehānismu, nevis uz uzkrāto pieredzi.

👉 Ārēji konstruēts iespaids
Ja experience apzīmē emocionāli vai simboliski veidotu iespaidu kopumu, kas tiek apzināti konstruēts un piedāvāts (piemēram, ekonomikā, tirgvedībā vai kultūrā), tad tas nozīmē iespaidus vai uztveres efektu. Šeit experience attiecas uz vērtības radīšanas stratēģiju, piemēram, economy of experience ir nevis Termini.gov.lv dotā atbilsme pieredzes ekonomika, bet iespaidos balstīta ekonomika; brand experience — zīmola radītais iespaids, visitor experience — apmeklētāja iespaidi, immersive experience — iesaistošs uztveres efekts. Šajā nozīmē experience ir pārdodams uztveres efekts.

👉 Iekšēji pārdzīvots emocionāls vai juteklisks stāvoklis
Ja experience apzīmē subjektīvi pārdzīvotu emocionālu vai juteklisku stāvokli, kas nav reducējams uz atsevišķiem faktiem un nav definēts kā apzināti veidots piedāvājums, tad tas nozīmē pārdzīvojumus, sajūtas vai izjūtas, piemēram, specific sensory experience — noteiktas jutekliskas sajūtas, emotional experience — emocionāls pārdzīvojums, experience of pain — sāpju sajūta, experience of fear — baiļu izjūta.

Latviešu valoda mīl konkrētību, un tulkojumam nav jābūt izplūdušam vārdu ķīselim.

Wording

Tulkojošajās vārdnīcās dotās wording atbilsmes ir formulējums un (dokumenta u. tml.) redakcija. Kā redzams, latviešu valodā tikai ar aizguvumiem ir vispārināti izteikta angļu valodas pamatleksikā ietilpstošajā wording ietvertā jēga, ka attiecīgais teksts ir juridiski vai tehniski precīzs un saistošs. Tā ka te ir iemesls entuziastiem parakņāties savās un latviešu kopīgajās garamantās un nākt klajā ar kādu jaunu, latvisku un pilnīgāku wording atbilsmi.
     Kad wording ir jātulko reālā tekstā, piemēram, Please read the wording carefully = Lūdzu, uzmanīgi izlasiet formulējumu, kļūst skaidrs, ka šāds tulkojums ir tukši vārdi bez satura — šķiet, ka arī pats tulkotājs nezina, vai ar formulējumu (un pat ja tā vietā būtu vārds dokuments) ir domāts šis vai kāds cits teksts. Būsim godīgi — katra šajā stāstiņā minētā wording atbilsme ietver tikai daļu no wording nozīmes, kas ir: precīzs formulējums, juridiskas vai tehniskas saistības, stils un tonis, praktiskas interpretācijas sekas.
     Tā rodas atskārsme, ka wording konkrētā atbilsme latviešu valodā lielā mērā ir atkarīga no konteksta. Angliski pietiek ar wording, bet latviski ir skaidri jānosauc attiecīgais dokuments, kura nosaukumā jau ir ietverts tā pareizības, obligātuma un stila aspekts, piemēram, apdrošināšanā tie parasti ir apdrošināšanas noteikumi, bet tehniskajos dokumentos tā var būt visa lietošanas pamācība, brīdinājumi vai garantijas nosacījumi, mācību materiālos — eksāmena uzdevums un tamlīdzīgi.
     Piemēru jomas nav izvēlētas nejauši — visbiežāk wording ir sastopams juridiskajos, tirgvedības un reklāmas, tehniskās dokumentācijas, žurnālistikas, kā arī mācību materiālu un akadēmiskajos tekstos, kur wording vispārīgās atbilsmes latviešu valodā atšķiras atkarībā no tā, vai ir runa par teksta saturu vai veidu, kā tas ir izteikts.

formulējums
Latviešu valodā formulēt nozīmē ‘izteikt’, tāpēc formulējums ir pārāk vispārīgs vārds, lai pretendētu uz kaut kādu terminoloģisku noteiktības papildnozīmi — kā redzams piemēros, to piešķir vārdi līgums, saistošs, eksāmena jautājums. Taču vispārīgos tekstos iederas brīnišķīgi.
     The wording of the contract is binding. — Līguma formulējums ir saistošs.
     The wording of the exam question was confusing. — Eksāmena jautājuma formulējums bija mulsinošs.
     Latviešu terminoloģijas vietnēs ir iekļuvuši tikai trīs vārdu savienojumi ar wording: pre-printed wording — iespiests formulējums, trick wording — pārprotams formulējums un new wording — jaunā redakcija.
     Pirmajā gadījumā redzams, ka terminologi nav tikuši galā nevis ar wording, bet gan ar pre-printed: juridiskajos tekstos pre-printed wording bieži ir lietots nevis fiziskas drukāšanas nozīmē, bet lai norādītu uz iepriekš sagatavotu, standartizētu tekstu, tāpēc latviski dabiskākas atbilsmes ir standarta teksts vai standarta formulējums.

redakcija
Tradicionāls tulkojums juridiskos vai tehniskos tekstos, kur ir svarīga satura precizitāte, kas laika gaitā var mainīties.
     We need to revise the wording of the contract. — Mums ir jāpārstrādā līguma pašreizējā redakcija.
     The wording of the law was amended in 2025. — Likuma redakcija tika grozīta 2025. gadā.

teksts
Parasti izmanto tad, kad kaut kas vienkārši ir izteikts ar vārdiem.
     We need to reconsider the wording of the notice. — Mums ir jāpārskata paziņojuma teksts.
     The wording of the ad must be attractive. — Reklāmas tekstam ir jābūt pievilcīgam.

izteiksmes veids, stils
Šāds tulkojums uzsver veidu, kā informācija tiek izteikta, toni vai formu.
     The wording of the article was provocative. — Raksta izteiksmes veids bija izaicinošs.
     The wording should be formal and polite. — Izteiksmes veidam ir jābūt formālam un pieklājīgam.

vārdu izvēle
Šāds tulkojums pievērš uzmanību konkrētiem vārdiem, kuri ir izvēlēti, lai panāktu noteiktu toni vai nozīmi.
     To avoid misunderstandings, careful wording is crucial. — Lai izvairītos no pārpratumiem, uzmanīga vārdu izvēle ir noteicošā.
     The wording in the apology letter showed more anger than regret. — Vārdu izvēle atvainošanās vēstulē drīzāk liecināja par dusmām, nevis nožēlu.

Kā redzams, wording tulkošana nav kāda pareizā vārda atrašana, bet gan apzināta izvēle, lai, ņemot vērā kontekstu, precīzi nosauktu, kas tieši ar vārdiem tiek darīts, pateikts vai juridiski nostiprināts.

Kas ir šķērssvītra

Uzreiz pateikšu, kas tā nav — šķērssvītra nav rakstzīmes nosaukums. Ne /, ne \, nedz arī | nav šķērssvītra. Jau samērā pasen latviešu rakstu valodas lietotājiem ir izdevies vienoties, ka / nosaukums ir slīpsvītra. Tāpēc ir ļoti nepatīkami ieraudzīt «Microsoft» šķirkli slash command, piemēram, /who, /wiki, kam latviskā atbilsme ir komanda ar šķērssvītru.* Tomēr «Microsoft» saskarņu virkņu tulkojumu meklēšanā var redzēt, ka turienes datoriķi ir konsekvences maniaki un viņiem ir termins forward slash — uz priekšu vērstā slīpsvītra un backslash — atpakaļvērstā slīpsvītra. Taču valodniecībā pilnīgi pietiek ar slash — slīpsvītra.

     Lai gan rakstzīmei \ latviešu rakstu valodā nav nekādu funkciju, tā mums katru dienu rēgojas pirkstu galā uz tastatūras, tāpēc nosaukums ir vajadzīgs arī tai. Ir tikai loģiski, ka arī tā tiek nosaukta par slīpsvītru, piemēram, par atpakaļvērsto slīpsvītru, otrādo slīpsvītru, atsprāklenisko slīpsvītru, vai varbūt kādam vēl kaut kas trāpīgāks ienāks prātā.
     | nosaukums ir cēsūra — neko izgudrot nevajag. Tās funkcija mūsdienu latviešu lietišķajā rakstu valodā ir pārņemta no interneta angļu valodas — tā kalpo par tekstu atdalītāju, kad vienā rindā ir jāsaraksta vairāki patstāvīgi teksti, kur komats vai citas pieturzīmes būtu maldinošas. Nosaukt | par taisnsvītru (pretstatā slīpsvītrai) tāpat šķiet maldinoši — arī horizontālas un slīpas līnijas taču ir taisnas. Vēl par dažiem rakstzīmes | aspektiem esmu jau rakstījusi iepriekš.
     Šķērssvītra ir svītra, kas ir paralēla virsmas platumam vai slīpa pret to. Attiecīgi grafētikā tā ir horizontāla līnija, kas vai nu savieno divas citas līnijas kā lielā burta A vai H vidū, vai šķērso vienu līniju kā mazajā burtā e vai f. Tas ir burta zīmējuma, sākot no rokraksta līdz datorrakstam, apraksta termins gan angliski, gan latviski. 1965. gadā izdotajā grāmatā «Veclatviešu rakstu valoda» Arturs Ozols šādi apraksta, iespējams, pirmo un vienīgo latviešu ligatūru: «Divkāršais t (t. i., tt) sastopams tikai ar šķērssvītru, kas vilkta pār otru komponentu.» 1932. gadā izdotajā grāmatā «Dzīves māksla» Valdemāra Kārkliņa redakcijā plaša nodaļa ir veltīta grafoloģijai, kurā savukārt vispusīgi aplūkotas šķērssvītru rakstības īpatnības. Arī mūsdienu grafologi raksta par šķērssvītrām tieši šajā nozīmē.
     Lai gan «Google» MI to mīlīgi dēvē par krustlīniju, Tezaurs.lv neatzīst, ka mums vispār būtu tāds vārds, savukārt šķērssvītra ir visai populārs latviešu valodas vārds ar stabilām nozīmēm.

* Milzīgs paldies tam labajam cilvēkam, kas uztur Akadterm.lv — lietotājiem nesalīdzināmi draudzīgāku vietni nekā Termini.gov.lv.

Personisks un… personisks

Jaunajā gramatikas grāmatā ir rakstīts, ka mūsdienu latviešu valodā bieži veidojas īpašības vārdu pāri ar piedēkli -isk- un -īg-, kas ir semantiski tuvi, tomēr izsaka dažādas nozīmju nianses. Ar -isk- darinātie īpašības vārdi izsaka atbilstību kādai vispārinātai pazīmei, tam, kas ir raksturīgs ar motivētājvārdu nosauktajai personai, būtnei vai priekšmetam. Savukārt atvasinājumi ar piedēkli -īg- apzīmē no motivētājvārda nozīmes abstrahētu aktīvu īpašību. Aldis Lauzis iksī ir devis skaidrojošu piemēru: «Dzejolis, kas dziļi atklāj autora personību, ir personīgs. Dzejolis, kas ir Jāņa paša rakstīts, ir Jāņa personisks dzejolis.»

     Manā uztverē šī robežšķirtne ir visai netverama. Šķiet, tikpat apjukuši ir bijuši arī Latviešu literārās valodas vārdnīcas sastādītāji, kuri īpašības vārdiem personīgs un personisks ir piešķīruši katram pa trim nozīmēm, kas faktiski pārklājas.
     Jau 1965. gadā izdotajā pašā pirmajā «Latviešu valodas kultūras jautājumu» laidienā Mērija Saule-Sleine secina: «Formas personisks un personīgs tātad jau senāk lietoja un vēl joprojām lieto nediferencēti, turklāt praktiski šo abu formu nozīmju šķiršanai kaut cik liela svara nebūtu. Mūsdienu latviešu literārās valodas attīstības gaita apliecina, ka forma personisks kļuvusi par dominējošu.»
     Tāpat grāmatā «Valodas kultūra teorētiskā skatījumā» (1993) Inta Freimane raksta: «Paronīmi, kam zudusi nozīmes atšķirība, kļūst par variantiem, no kuriem viens ir uzvarējis, bet otrs pamazām zūd. Piemēram, pašreiz ir tendence zust vārdam personīgs, atdodot vietu otram — personisks, to sāk lietot visos gadījumos.»
     Tā kā pašlaik populārākajās latviešu valodas skaidrojošajās vārdnīcās dotās abu formu nozīmes joprojām faktiski pārklājas, katrs autors intuitīvi izvēlas viņaprāt piemērotāko un robeža starp personisks un personīgs turpina kļūt arvien netveramāka.

PS. Tie, kam autoritāte ir Jānis Endzelīns, ziniet: Mērija Saule-Sleine apgalvo, ka viņš ir lietojis tikai īpašības vārdu personisks.

Mums nav ar ko lepoties

Izlasīju aizkustinošu reklāmu «Jums vienmēr būs, pie kā pieturēties grūtā brīdī. Jums vienmēr būs, ar ko lepoties.» un sabēdājos — nu kā var ienākt prātā ne no šā, ne no tā vienkārša teikuma vidū ielikt komatu.

     Jaunajā latviešu valodas gramatikas grāmatā ir apakšnodaļa «Teikuma priekšmeta formālās pazīmes», kurā vesels 1528. paragrāfs ir veltīts teikuma priekšmetam, ko pie pastāvēšanas/nepastāvēšanas nozīmē lietotiem darbības vārdiem būt/nebūt izsaka frazeoloģizēts vārdu savienojums, ko veido vietniekvārds kas kādā locījumā vai apstākļa vārdi kur, kad kopā ar darbības vārdu nenoteiksmē, piemēram, ir ko darīt, nav kurp iet.
     Tāpēc Latviešu valodas aģentūras konsultantēm nav taisnība, ka manā piemērā var arī likt komatu — savulaik to par palīgteikumu savā latviešu interpunkcijas grāmatā ir atzinusi Aina Blinkena, kas turpat arī raksta, ka «līdzšinējā praksē šādas nenoteiksmes konstrukcijas parasti ar komatiem nav atdalītas», tas ir, šis komats ir viņas jaunievedums. Jā, tas būtu palīgteikums, ja būtu virsteikums ar teikuma priekšmetu, piemēram, «Jums vienmēr būs grāmata, pie kā pieturēties grūtā brīdī.», taču, ja šāda lietvārda nav, tas ir vienkāršs teikums, kurā teikuma priekšmeta funkciju pilda konstrukcija pie kā pieturēties. Turklāt abi teikumi atšķiras pēc satura — ar lietvārdu grāmata ir runa par konkrētu priekšmetu, bet bez tā konstrukcija pie kā pieturēties izsaka plašu, vispārinātu subjektu.
     Šis nav mans pirmais šā temata aplūkošanas mēģinājums — 2017. gada 12. augustā tepat esmu publicējusi nosacītu speciālistu aptauju, vai ir jāliek komats frāzē «Daudz ko apskatīt un aptaustīt». Interesanti, ka, lai gan jaunā gramatikas grāmata tolaik ir iznākusi jau pirms kādiem četriem gadiem, neviens no mums, ieskaitot Latviešu valodas aģentūras konsultantes, uz to neatsaucas. Par sevi varu pateikt — man tās grāmatas vienkārši vēl nebija. Tas par ātrumu, ar kādu mēs spējam atgriezties normālās sliedēs.

Confidential, confidentiality

Tulkojošās vārdnīcas šiem vārdiem parasti piedāvā diezgan šauru atbilsmi: confidential — ‘konfidenciāls, slepens’, confidentiality — ‘konfidencialitāte’. Tikai atsevišķu vārdkopu tulkojumos Termini.gov.lv atklājas citas šo vārdu nozīmes, kā arī tendence izmantot svešvārda latviskās atbilsmes. Tālākie piemēri ir gan no turienes, gan no manas tulkošanas prakses.

diskrēts, nepublisks
Confidential account name dažkārt ir nevis ‘konfidenciāls konta nosaukums’, bet gan ‘diskrēts konta nosaukums’, proti, tāds, kas neatklāj konta īpašnieka identitāti, vai arī citā kontekstā tas var būt ‘ierobežoti redzams nosaukums’ (piemēram, redzams tikai lietotājam vai administratoram). Tāpat confidential counselling var nozīmēt ‘anonīmu konsultēšanu’ vai ‘diskrētu konsultēšanu’, kur uzsvars likts uz klienta privātuma ievērošanu, nevis informācijas slepenību, taču citkārt šīs vārdkopas robeža ar confidential relationship var būt izplūdusi un tā var nozīmēt ‘uz uzticēšanos balstītu konsultēšanu’. Savukārt confidential address (piemēram, vardarbības upuriem paredzēts pastkastītes pakalpojums) tulkojams ar ‘slēpta adrese’ vai ‘nepubliska adrese’ — adrese, kas nav pieejama plašākai sabiedrībai.

neizpaužams
Confidentiality clause tiesību aktos un līgumos ir ‘neizpaušanas noteikums’ vai ‘informācijas neizpaušanas atruna’. Termini.gov.lv confidential data atbilsmēm ‘konfidenciāli dati’ un ‘konfidenciālie dati’ līdzās ir arī variants ‘neizpaužami dati’, bet confidentiality of data atbilsmes ir ‘datu neizpaužamība’ un ‘datu konfidencialitāte’. Savukārt access to confidential data vienīgā atbilsme turpat ir ‘pieeja neizpaužamiem datiem’ (pareizi būtu piekļuve), disclosure of confidential information — ‘neizpaužamu ziņu izpaušana’, principle of confidential treatment of information — ‘informācijas neizpaušanas princips’ un physical and logical protection of confidential data — ‘neizpaužamu datu fiziska un loģiska aizsardzība’ (tā kā tas ir termins, lai apzīmētu noteiktu jēdzienu kā tipu (sastatījumā ar citiem noteiktiem jēdzieniem vai pretstatījumā tiem), pareizi būtu lietot noteiktās galotnes — fiziskā un loģiskā aizsardzība).

noslēpums
Termini.gov.lv medical confidentiality atbilsmes ir ‘ārsta noslēpums’ un ‘medicīniskā konfidencialitāte’, bet commercial confidentiality vienīgā atbilsme ir ‘komercnoslēpums’, confidentiality of correspondence — ‘korespondences noslēpums’ (pareizi būtu sarakstes noslēpums), confidentiality of deposits — ‘noguldījumu noslēpums’, commercial and industrial confidentiality — ‘uzņēmējdarbības un rūpniecisks noslēpums’ (pareizi būtu uzņēmējdarbības un ražošanas noslēpums vai rūpnieciskais noslēpums ar noteikto galotni iepriekš minēto terminu darināšanas apsvērumu dēļ). Maintain confidentiality — lai gan tiesību aktos bieži ir sastopama vārdkopa ‘ievērot konfidencialitāti’, tikpat bieži ir sastopamas arī nozīmes ‘glabāt noslēpumā’ vai ‘turēt noslēpumā’.

uzticēšanās
Confidential relationship ir ‘uz uzticēšanos balstītas attiecības’ (piemēram, starp ārstu un pacientu vai advokātu un klientu). Šeit ir uzsvars nevis uz noslēpumu glabāšanu, bet gan uz uzticēšanās principu. Termini.gov.lv confidential transaction atbilsme ir ‘uzticības operācija’, taču pareizi būtu uz uzticēšanos balstīts darījums, jo šeit ir runa par finansiālu vai juridisku darījumu, kas notiek starp pusēm, kuras savstarpēji uzticas, nevis par tehnisku darbību.

Kā redzams, confidential aptver plašu nozīmju loku, sākot no noslēpumu glabāšanas līdz diskrētai rīcībai un uzticēšanās pilnām attiecībām. Tik plašu, ka man jau gribējās pievienot tēmturi «tulkotāja viltusdraugi».

Jaunvārdi Eduarda Ozoliņa Vāciski–latviskā vārdnīcā

Tālāk esmu izkonspektējusi Ojāra Buša rakstu «Eduarda Ozoliņa «Vāciski–latviskā vārdnīcā» iekļautie Jāņa Endzelīna un citu autoru jaunvārdi», kas publicēts Latviešu valodas institūta žurnāla «Linguistica Lettica» 2000. gadā izdotajā 7. numurā. Kā jau norādījis pats raksta autors, «neieviesušos jaunvārdus varbūt būtu vērts laiku pa laikam pārlūkot valodas bagātināšanas nolūkos, jo dažs labs vai patiesībā pat itin daudzi no šiem vārdiem varētu pietiekami organiski iekļauties arī mūsdienu latviešu valodas sistēmā.»

Ojārs Bušs: «Šī vārdnīca ir ūnikāla ar to, ka tajā ir marķēti gan jaunvārdi vispār, gan tieši J. Endzelīna jaunvārdi, līdz ar to šo materiālu var apzināt un analizēt.» Jaunvārdi ir apzīmēti ar zvaigznīti, piemēram, die Tantieme — tantjēma, atalga*, J. Endzelīna piedāvātie vārdi vēl īpaši marķēti ar zvaigznīti un burtu E., piemēram, die Markthalle — tirgus nojume (talpa* E.).
     Latviešu valodas sistēmā tā arī nav iekļāvušies, piemēram, vārdi lidenis (lidmašīna) un bezsamanīgs — bewusstlos. Savulaik jaunvārdi bija arī mūsdienu latviešu valodā vairs nelietojamie svešvārdi, piemēram, eksāminands — der Examinand, hairētiķis — der Ketzer, hairezija — die Ketzerei.
     Altertümlich — senāds, senatnīgs, senisks, senīgs.
     No aptuveni 85 vārdnīcā iekļautajiem J. Endzelīna piedāvātajiem jaunvārdiem mūsdienu latviešu valodā stabili tiek lietoti kādi 15, piemēram, dotumi, iznirelis, jutoņa, stirnāzis, klātiene, filozofijas termins ira. Trīs no šiem 15 jaunvārdiem darināti ar izskaņu -ība (izcilība, labestība, kādība), divi — ar izskaņu -(e)klis (skuveklis, šķirklis). Aptuveni 65 no jaunvārdiem, kas E. Ozoliņa vārdnīcā marķēti ar * E., tā arī nav ieviesušies, piemēram, norisenis — darbības vārds; jūksme — die Manier, ieradums, paņēmiens, veids; aizstāklis — der Lückenbüßer, izpalīgs, arī surogāts.
     Vārdnīcā ir aptuveno 240 citu autoru jaunvārdu. No tiem mūsdienu latviešu valodā lieto ap 90 vārdu, piemēram, aizbāznis, kopaina, rūpals, uzsvārcis, stieple, tepe, secība, skadrums, vispārība, kārtula, saldkāre. Savukārt no aptuveni 150 laika pārbaudi neizturējušajiem citu autoru jaunvārdiem var minēt strūklene — strūklaka; atlēktne — das Sprungbrett, lecamais dēlis (mūsdienās — tramplīns); pulksteņnieks — der Urmacher, pulksteņu taisītājs; aizlaidnis — der Schieber, aizbīdnis; veiklinieks — burvju mākslinieks; čukstis — suflieris; mēmis — statists (taču šķietamais antonīms balsonis piedāvāts nevis ar nozīmi ‘solists’, bet gan ‘kamertonis’).
     Pārlūkojot visus šajā vārdnīcā atrodamos neieviesušos jaunvārdus no vārdveidošanas jeb vārddarināšanas viedokļa, var izdalīt divas nelielas grupiņas, kas tā arī palikušas pilnīgi nepieņemtas, nespējot deleģēt nevienu vārdu mūsdienu latviešu valodai. Pirmajā no tām ietilpst jaunvārdi, kuros kaut kādā veidā izmantoti leišu valodas elementi: dirbtuve — das Atelier, mākslinieka darbnīca; talpa — die Halle, liela zāle; blaivs — nüchtern; vienpilietis — der Mitbürger. Otra latviešu valodas runātāju pilnīgi atraidītā jaunvārdu minigrupiņa sastāv no diviem īpašības vārdiem ar izskaņu -ojs: purpurojs — purpurrot, ‘sarkans kā purpurs’ un sidrabojs — silberweiß, ‘balts kā sidrabs’.
     Starp abām lielajām grupām, t. i., latviešu valodas pieņemtajiem un nepieņemtajiem jaunvārdiem, no vārddarināšanas viedokļa nav radikālu atšķirību (izņemot atvasinājumus ar -ojs). Var secināt, ka vārddarināšanas formanta izvēlei nav bijusi būtiska nozīme jaunvārda dzīvotspējas noteikšanā. Cita starpā par to liecina vārdu pāri, ko veido analoģiski darināti un arī fonētiski ļoti tuvi jaunvārdi, no kuriem ieviesies tomēr tikai viens, piemēram, sauklis < saukt un jauklis < jaukt: sauklis (ar nozīmi ‘lozungs’) ir kļuvis par itin bieži lietotu vārdu, turpretī vārdam jauklis paredzētajā nozīmē tagad lieto citu atvasinājumu — jauktenis.
     Valodas nepieņemto jaunvārdu vidū visbiežāk sastopami nevis īpatnējākie darinājumi, bet vārdi, kas veidoti, izmantojot valodā visproduktīvākos formantus, piemēram, piedēkli -īb-: neizšķirtība — die Unentschiedenheit, nepeļamība — die Untadelhaftigkeit, nevietība — die Ungehörigkeit, nelīdzība — die Unähnlichkeit, sprindzība — die Spannung, karalība — das Königtum, māsība — die Schwesterschaft, māklība — die Gelehrsamkeit, režģība — die Kompliziertheit. Jaunvārda liktenī galvenā nozīme acīmredzot ir nevis šī vārda lingvistiskajai kvalitātei, bet gan dažādiem psiholoģiskiem faktoriem un arī nejaušībām.
     Vēl daži piemēri no J. Endzelīna darinājumiem: brīvgaris — brīvdomātājs, kūdīgs — aufwieglerisch, notāle — der Hintergrund, sekns — konsekvents (un seknība — konsekvence), nosimte — procents. Un no citu autoru veidojumiem: atlēkme — atavisms, celtuvis — lifts, diegums — brošūra, divotnis — dublikāts, saldcepis — konditors, piederas — armatūra, vidot — vermitteln, atelpis — trepju laukumiņš.