Endzelīns un -nīca

Laime atnāca pati — tuksneša ziloņi Namībijā

Jāņa Endzelīna un Kārļa Mīlenbaha «Latviešu valodas mācības» sestajā iespiedumā (1927) par izskaņu -nīca rakstīts neitrāli, tomēr interesanti, ka siernīca un slimnīca ir atzītas par priekšmetiem.

Ar galotni -nīca (līdzskanis c te cēlies no mīkstināta k) no lietas (retumis arī īpašības) vārdiem atvasina dažādus  p r i e k š m e t u nosaukumus; piem. vārdnīca, burtnīca, siernīca, slimnīca, lemesnīca.

     Taču, piemēram, no «Profesora J. Endzelīna atbildēm» (1933–1942) zināms, ka viņš ir kritizējis šādus darinājumus, it sevišķi, ja nav ievērots, ka lietvārdus ar šo izskaņu darina no citiem lietvārdiem un īpašības vārdiem, nevis, piemēram, no darbības vārdiem.

• Ēdnīca ir nederīgs un kropls vārds un tāpēc nav kultivējams. (..) Piedēklis -nīca nāk no kr. valodas un nav latviešu valodā sevišķi iecienīts. Ar šo piedēkli atvasina no subst. priekšmetu nosaukumus (vārdnīca, lemesnīca) un tikai retumis arī no adj. (piem., slimnīca), bet ne no verbiem; tāpēc tāds vārds kâ ēdnīca («B. Z.») skan neparasti un nav atzīstams par derīgu. Ēdamā nama (ēdamās vietas) apzīmēšanai der v. ēstuve.
• «Rītā» minēts dziednīcas vārds sanātorijas nozīmē. Bet piedēklis
-nīca ir kaut kas krievisks; bez tam šis vārds pārprotams un to var uztvert kâ apzīmējumu vietai, kur dzied. Drīzāk varētu šā dziednīcas vārda vietā likt jaunvārdu dziedētava, lai gan nav ieteicams bez vajadzības darināt jaunus vārdus.
• Pareizi šādi vārdu atvasinājumi: ritekļi (= ritošais sastāvs vai inventārs); rūcīgs (= mürrisch, brummig), mocīgs (mocošs vietā), adatnieks (kâ sālnieks, adatnīcas vietā).
• Kronvalda neveikli darinātā «auglenīca» (gynaeceum, Stempel, пестик) vārda vietā ieteicams lietāt v. «auglinieks» (sal. v. «sēklinieks»). Šis v. arī botaniķiem licies vairāk piemērots nekā valodnieku agrāk ieteiktais aizmata vārds.

     «Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā» (1959) paustās atziņas par izskaņu -nīca ir šādas. Izlaisti galvenokārt piemēri.

Izskaņa -nīca ir ienākusi latviešu valodā ar leksiskiem aizguvumiem no krievu valodas, piemēram, piedēkli -nīc- atrodam senā aizguvumā baznīca (kr. божница) u. c. Pēc tam šis piedēklis abstrahējies no attiecīgā vārda un uzņēmies patstāvīgas jaunu vārdu atvasināšanas funkcijas latviešu valodā. (..)
     Ar piedēkli -nīc- atvasināti jauni vārdi no lietvārdu, retāk adjektīvu celmiem, un tie ir gan vietu, gan dažādu rīku, apģērba piederumu un citu tamlīdzīgu priekšmetu nosaukumi.
     1. Ar  v i e t a s  nozīmi sastopami atvasinājumi no lietvārdu celmiem. (..)
     No adjektīva slims ar  v i e t a s  nozīmi atvasināts lietvārds slimnīca.
     Nenoskaidrota cilme ir mūsdienu latviešu valodā plaši lietotajam šīs semantiskās grupas vārdam rūpnīca. (..)
     2. Starp dažu  r ī k u  un praktisku  p r i e k š m e t u  nosaukumiem ar -nīca minami: lemesnīca, pavārnīca blakus aizguvumiem lemesis (slav. lemešь) un pavārs (kr. повар); sālnīca (sālstrauks) u. c.
     Pie šīs atvasinājumu grupas pieder arī burtnīca un vārdnīca. (..)
     3. Izskaņa -nīca ir semantiski sinonīma izskaņai -ene dažos lietvārdos — vīriešu galvassegu nosaukumu atvasinājumos, piemēram, jērenīca (jērene), zaķenīca (zaķene), salmenīca (salmene). (..)
     4. Mūsdienu latviešu literārajā valodā joprojām ir aktīvs lietvārds ar izskaņu -nīca — mēnesnīca (mēness) ar nozīmi ‘mēness gaisma’.

     Bija interesanti paskatīties, kādi lietvārdi ar izskaņu -nīca bez jau minētajiem ir iekļuvuši terminoloģijas datubāzē AkadTerm. Lai gan uz *nīca atsaucas 312 šķirkļu, atšķirīgu -nīcu nav nemaz tik daudz.
     No bieži lietotajām, protams, visu veidu darbnīcas, siltumnīcas, viesnīcas, kafejnīcas, gliemežnīcas, olnīcas, kā arī ciparnīca, grāmatnīca, iesalnīca, ķieģeļnīca, maiznīca, mantnīca, muitnīca, putekšnīca, svētnīca, tējnīca, vasarnīca, viennīca, zemnīca un pat domnīca.
     Bija arī manis līdz šim neizmantoti vārdi, kuru nozīmi sapratu no dotajiem sinonīmiem vai citvalodu atbilsmēm, piemēram, dažādas eļļnīcas (adateļļnīca (adateļļotājs, eļļas adatkanniņa), eļļnīca (lubricator, oiler), vācelīšu eļļnīca, eļļnīca (eļļas kanniņa, smērtrauks, ziežtrauks) ar vāciņu un pilieneļļnīca (pilieneļļotājs, eļļas pilienkanniņa)), javnīca (творило; Mörtelkasten), pelnenīca (pelnbirde; пепелышца, пепельница; Aschenbecher), piezīmnīca (piezīmju grāmata; записная книжка, карманная книжка; Notizbuch, Taschenbuch, Hotizbuch), rādnīca (rokas grāmata), sardznīca (apsargtelpas), spārenīca, ko nesapratu no atbilsmēm, bet kam Tezaurs.lv bija dota nozīme ‘guļbūves augšējais vainags vai guļkoks, uz kura balstās spāres’, spiednīca (spiedu telpas; прессовое здание; Pressraum), tabeļnīca (clock-house; табельная; Treffkontrollraum) un ziepnīca (мыльница).
     Vairāki retumi ir nonākuši AkadTerm no «Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcas» (1922). Interesanti, ka nav, piemēram, tintnīcas un kramenīcas. Ir redzams, ka ar izskaņu -nīca tolaik diezgan konsekventi veidoti tieši priekšmetu nosaukumi (to ir drusku vairāk). Man šķiet, ka tā ir arī lielākā problēma ar
-nīcām, ka nozīme ir jāzina, citādi var būt grūti uzminēt, vai domāts ar saknes vārdu saistīts priekšmets vai vieta. Piemēram, visur atkārtotā piemēra lemesnīca nozīme man bija jāskatās vārdnīcā — tā ir ‘spīļarkla centrālā daļa’, nevis, piemēram, lemešu rūpnīca.

Covid-19 valoda: izolācijas nokrāsas

Lomboka

Social distancing uzreiz pārtulkoju ar fiziska distancēšanās. Šur tur varēja iepīt droša savstarpējā atstatumu ievērošanu sabiedriskās vietās un tamlīdzīgi, domājams, arī netuvošanās dažviet būtu derējusi. Turklāt šķiet, ka citviet ļoti piemērotas būtu no nīstajām fizkultūras stundām neizdzēšami atmiņā iespiedušās retināšanās, retošanās, izretošanās un izretināšanās.
     Vispār izolācija (Cambridge University Press tiešsaistes vārdnīcā ir divas nozīmes: the condition of being alone, especially when this makes you feel unhappy un the fact that something is separate and not connected to other things) latviski Covid-19 sakarā lietotajā nozīmē ir kaut cik skaidri definēta tikai Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā — darbība → izolēt (2. nozīme — norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar vidi, ar citiem cilvēkiem); nošķirošana, nodalīšana atsevišķā telpā.
     Vietnē Covid19.gov.lv ir minēti trīs izolācijas veidi. Te liek vienlīdzības zīmi starp karantīnu un mājas karantīnu, kas nošķir un ierobežo pārvietošanos personām, kuras, iespējams, ir bijušas pakļautas inficēšanās riskam ar Covid-19, bet jūtas veselas un neizjūt simptomus, savukārt pašizlolācija te apzīmē norobežošanos no tuviem kontaktiem ar jebkuru citu cilvēku un attiecas uz personām, kas atgriezušās no ārvalstīm. Vēl šeit ir stingra izolācija mājās, kas nozīmē pilnīgu norobežošanos no veseliem cilvēkiem un attiecas uz personām, kas saslimušas ar Covid-19.
     Bija grūti Covid19.gov.lv minētos veidus iekļaut atšķirīgu latviešu valodas vārdu ar neizplūdušu nozīmi piešķiršanā angļu valodas vārdiem quarantine, self-isolation un lockdown. Dažkārt no konteksta šķita, ka patiesībā acu priekšā griežas savdabīgs tā dēvētais eifēmismu slīdceliņš: autors cenšas nepateikt biedējošo vārdu quarantine, kas tās pasludinātājam ne tikai piešķir tiesības, bet arī uzliek pienākumus, kurus visos citos izolācijas variantos var deleģēt pašiem iedzīvotājiem. Būtībā Covid-19 sakarā self-isolation var saukt par mājas karantīnu vai paškarantīnu, jo pašizolācija latviešu valodā jau ir definēta citā sakarā — cilvēka vai sociālās grupas nošķiršanās no citiem cilvēkiem vai sociālām grupām pēc personiskās iniciatīvas.
     Cambridge University Press tiešsaistes vārdnīcā lietvārds quarantine ir laikposms — a period of time during which a person or animal that might have a disease is kept away from other people or animals so that the disease cannot spread. Savukārt latviešu karantīna gan tāda nav: 1. nozīme — pasākumu komplekss, kura mērķis ir novērst infekcijas slimību izplatīšanos; 2. nozīme — sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala; 3. nozīme — pasākumu sistēma kādas valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu no ārzemēm, kā arī atsevišķā valstī sastopamu bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu ierobežošanai un likvidēšanai. Arī «Google» dod plašāku quarantene definīciju — a state, period, or place of isolation in which people or animals that have arrived from elsewhere or been exposed to infectious or contagious disease are placed.
     Cambridge University Press tiešsaistes vārdnīcā nav vārda self-isolation, bet lockdown nozīme ir a situation in which people are not allowed to enter or leave a building or area freely because of an emergency.
     Meriama un Vebstera vārdnīcā ir visi trīs vārdi, bet lockdown ir divas nozīmes: the confinement of prisoners to their cells for all or most of the day as a temporary security measure un an emergency measure or condition in which people are temporarily prevented from entering or leaving a restricted area or building (such as a school) during a threat of danger.
     Atkarībā no konteksta izlīdzējos ar karantīnu, ārkārtējo stāvokli, stingru izolāciju, norobežošanu, ierobežojumiem un slēgšanu. Nekas nenāca prātā, kā latviski vienā vārdā pie slimības/veselības komponenta piekabināt saimnieciskās darbības izbeigšanos ārkārtējā stāvokļa pasākumu dēļ, bet ar Valtera Feista palīdzību viena doma tomēr izšķīlās: dažviet lockdown ir blokāde — militāra, politiska vai ekonomiska kādas valsts (vai tās daļas) izolācija vai aplenkšana. Bet nu nedomāju, ka tas kaut kur parādīsies vai iedzīvosies, jo arī angliski gandrīz nemaz neraksta par blockade — an act or means of sealing off a place to prevent goods or people from entering or leaving. Bet, runājot par vēsturisko skatījumu, šķiet, ka ieietas apzīmējums Covid-19 krīze. Savukārt apturējums mani asociatīvi velk uz apstājiem. Karantīna manā skatījumā tomēr neietver ārkārtējo situāciju, bet ir viens no tajā īstenotajiem pasākumiem.