Ogļskābā gāze no izpūtēja

Cits par citu lielāki Krīgera zvēri 

Reiz sensenos laikos automobiļu atgāzu sastāvs nebija to motora labuma rādītājs, bet pienāca diena, kad pēc visādu regulu, direktīvu un standartu pieņemšanas tulkošanai tika atsūtīts pirmais automobiļu reklāmas buklets, kur jaunais svarīgais parametrs CO₂ emissions visur rēgojās goda vietā līdzās degvielas patēriņam. Angliski emission ir ‘the production and discharge of something, especially gas or radiation’, savukārt LLVV teikts, ka svešvārds emisija parasti lietojams vienskaitlī, turklāt tā pirmā nozīme latviešu valodā ir ‘naudas un vērtspapīru laišana apgrozībā’. Taču jauno dokumentu tulkotāji un sacerētāji pēc padoma tālu nebija gājuši un bija nosaukuši ogļskābās gāzes izplūdi par emisijām.
     Man šķita, ka vienkāršo tulkotāju pasaulē tik primitīvi rīkoties tomēr nedrīkst, tāpēc sāku domāt, kā draudīgi nosaukt ogļskābo gāzi, kas nāk no izpūtēja, un gluži piemērota izvēle man šķita daudzskaitlinieks izmeši — ‘atkritumvielas; atkritumi’. Atriebīgā kārtā formula CO₂ izmeši šķiet pievilcīga ļoti daudziem. Nupat paguglējot, atradās 123 tūkstoši ierakstu. Taču, kā saka pieredzējušas korektores, ja šaubies par uzrakstīto, izlasi skaļi: ogļskābās gāzes atkritumi. Tad nu redzams, ka gluži vēlamais vārdkopas saturs nav iegūts, jo runa tomēr ir par to, ka pati ogļskābā gāze ir nevēlama, nevis kādi tur vēl atkritumi tajā, turklāt emisija apzīmē procesu, bet atkritumi ir objekti.
     Tā nu esmu spiesta atzīt, ka draudīgi droši vien ir sanācis, bet pareizi laikam gan ne. Tagad mēģinu ieteikt klientiem atgriezties pie vecajām, labajām izplūdes gāzēm jeb atgāzēm un ogļskābās gāzes izplūdes, tomēr nekādu īpašo panākumu man nav :(, lai gan pret degvielas patēriņu, kas arī ir process ar līdzīgi veidotu mērvienību, neviens (arī es :) neiebilst.

«Anybody seen my baby?»

Mani pirmie ziloņi. DĀR

Tomēr interesantas tās pamatskolas mācību grāmatas. Piemēram, par vajadzības izteiksmi tur ir teikts šādi.

Parasti tiek lietoti vajadzības izteiksmes vienkāršie laiki. Laiku norāda palīgdarbības vārda būt laika forma. 

Vienkāršā tagadne	Vienkāršā pagātne	Vienkāršā nākotne
Skolēniem ir jāmācās.	Skolēniem bija jāmācās.	Skolēniem būs jāmācās.

Palīgdarbības vārdu ir bieži izlaiž, proti, teikumos, kuros nav minēts palīgdarbības vārds, parasti tiek lietota vienkāršā tagadne.

Vai par īstenības izteiksmes darāmās un ciešamās kārtas saliktajiem laikiem.

Īstenības izteiksmes darāmajā kārtā saliktos laikus veido no palīgdarbības vārda būt tagadnē, pagātnē un nākotnē un darāmās kārtas tagadnes lokāmā divdabja ar izskaņu -usi, -usies vai galotni     -is, -ies. 

Īstenības izteiksmes ciešamajā kārtā saliktos laikus veido palīgdarbības vārds būt tagadnē, pagātnē un nākotnē un ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis ar izskaņu -ts, -ta. 

Ja saliktajos laikos gan darāmajā, gan ciešamajā kārtā palīgdarbības vārds būt ir tagadnes trešajā personā ir, tekstā to mēdz izlaist.

Bet vai jūs vispār vienkāršā publiskā tekstā esat redzējuši šo palīgdarbības vārdu ir? Kad viss vēl tika drukāts uz papīra, vārda izlaidumu varēja saprast, jo tas patiešām veido vietas ietaupījumu, kur var papildus ierakstīt kaut kādus faktus, taču kamdēļ tas ir vajadzīgs tagad? Nu labi, varbūt pusi iztrūkumu attaisno stilistiska vēlme izvairīties no ir pārdaudzuma tekstā. Bet kopumā?