Vai meklētājroboti mūs nesapratīs?

Jūs jau aptuveni varat iedomāties, cik motivējoši ir saņemt no potenciālā klienta paziņojumu: «Mēs nosaukumus pēdiņās neliekam.» Tā vien gribas atbildēt: «Bet mēs liekam.» Taču es strādāju nevis tāpēc, lai latviešu vidū popularizētu latviešu valodas pareizrakstību, bet gan tāpēc, ka man vajag naudu. Šoreiz iepriekšminētais paziņojums bija papildināts: «Priekšroku dodam vārdam automašīna, nevis automobilis.» Nu un kāpēc? Vai jūs esat tik neprofesionāli, ka nezināt: meklēšanas nolūkiem meklētājprogrammā pilnīgi pietiek ar vārdu automašīna, kas tiešām joprojām ir populārākais vaicājums, SEO virsrakstos un citos metadatu laukos? Tas nav obligāti jāievieš visā saturā vai ražojumu nosaukumos. Es domāju, ka laika gaitā vispār būtu iespējams nomainīt arī latviešu vaicāšanas paradumus, ja autoražotāji lokalizētajās vietnēs izmantotu precīzāku terminoloģiju.

     Vispirms definīcijas.
automašīna — ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem)
automašīnists — automātiska vilcienu vadīšanas sistēma, kas daļēji vai pilnīgi veic lokomotīves vadītāja funkcijas

automobilis — bezsliežu pašgājējs sauszemes transportlīdzeklis, kas pārvietojas, izmantojot tajā uzstādīto enerģijas avotu

elektromašīna — mašīna, kuras darbības pamatā ir elektromagnētiskā indukcija
spēkrati — sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piemēram, automobilis, traktors, motocikls)
transportlīdzeklis — iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai

     Tagad — kas vainas automašīnai? Šā salikteņa otrā daļa mašīna (no latīņu machina — ierīce) ir vispārīgs tehnisks jēdziens un var apzīmēt jebkuru mehānisku ierīci, sākot no šujmašīnas līdz pļaujmašīnai. Elektriskos automobiļus sauc par elektromobiļiem, nevis elektromašīnām — ar šo vārdu apzīmē elektromotorus. Automobili vada automobilists, nevis automašīnists, kas nemaz nav cilvēks, bet gan lokomotīves automāts. ISO un CEN standartos, kā arī Eiropas un Latvijas transporta normatīvajos dokumentos (piemēram, Ceļu satiksmes noteikumos, CSDD klasifikācijā) tiek lietots termins automobilis, nekādu automašīnu tur nav.
     Nu un, kā zināms, mums ir arī savs ietilpīgs termins spēkrati, ar ko lieliski var aizstāt tekstos par automobiļiem bieži izmantoto, bet vēl plašāko transportlīdzekli, kas var attiekties arī uz pārvietošanās līdzekļiem pa gaisu vai ūdeni. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā darbojas Spēkratu terminoloģijas apakškomisija, Latvijas nacionālajā terminoloģijas portālā attiecīgā terminu kolekcija saucas «Spēkratu teorijas termini», kā arī dažādos Eiropas Savienības institūciju tulkojumos tas tiek konsekventi lietots par vehicle atbilsmi.
     Ir izveidojusies paradoksāla situācija — termini mums ir, bet mēs vairāmies tos lietot ārpus normatīvā konteksta, lai gan neviens mums neliedz arī reklāmās un vietnēs izteikties precīzi un kodolīgi.

Traction and overrun modes

Ku-kū, tūristi!

Man šķiet, ka es saprotu, kas ir diferenciālis (mehānisms kustības pārnešanai no vienas vārpstas uz divām vārpstām) un diferenciāļa bloķēšana (panāk, lai riteņiem būtu vienāds griezes moments un griešanās ātrums), tāpēc man liekas, ka šeit atbilde ir tikai nebloķēts/bloķēts, nevis procenti. Tādējādi es nespēju pārtulkot frāzi «the dual-clutch transmission versions of the models benefit from the enhancements made to their mechanical locking rear differential: in traction and overrun modes, this achieves locking values of 30 and 37 per cent as compared with 22 and 27 per cent with the manual transmission». Es pat atradu žurnālu ar shēmu, bet gudrāka nekļuvu.

     Es nespēju saprast, kas tie par režīmiem, kuros bloķēšanas vērtības ir procentuālas un atšķirīgas?!
     Uzdevu šo jautājumu gan LZA Terminoloģijas komisijas Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas vadītājam Dr. habil. sc. ing. Jurim Gunāram Pommeram, gan kolēģiem forumā ProZ.com, bet neviens nav atbildējis. Nekā neatrisināta problēma man ir pirmo reizi. Es domāju, ka tomēr būtu jāsaņemas un jāapklaušinās latviešu automobilistu forumos.

Plūsmvirzis

Teltsvietas pagalmā

Latvijas Republikas neatkarība tika atjaunota 1990. gadā. AkadTerm liecina, ka tajā pašā gadā ir izdots LZA TK 58. biļetens «Autotehnikas termini», kur latvisko terminu citvalodu atbilsmes ir dotas tikai vienā — krievu — valodā. Tas ietver četrus plūsmviržus (plūsmvirzis — iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai): plūsmvirzis — обтекатель; plastmasas plūsmvirzis — пластмассовый обтекатель; sfēriskais plūsmvirzis — сферический обтекатель; vairogplūsmvirzis — щитовой обтекатель.

     Vispār AkadTerm ir pieci termini обтекатель: no 1968. gada Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīcas ir iekļauts обтекатель антенны — antenas aptecinātājs.
     Ņemot vērā šo samērā optimistisko senatnes ainu, nepatīkami pārsteidz jaunākie terminoloģijas sasniegumi.
     IATE ir atzinusi fairing (‘an external metal or plastic structure added to increase streamlining and reduce drag, especially on a high-performance car, motorcycle, boat, or aircraft’) par aptecētāju, bet termini.gov.lv tas saucas plūdlīniju formas pārsegs.
     Savukārt radome (‘a dome or other structure protecting radar equipment and made from material transparent to radio waves, especially one on the outer surface of an aircraft’) termini.gov.lv ir nosaukts par antenas aptecētāju, bet IATE to dēvē par antenas plūdpārsegu; plūdpārsegu.

Spēkā esošs

Slāpes. Bangkoka

Kad atkal nodarbojos ar spēkratu terminu apceri, pamanīju nejauku neatbilstību. Ir divi LZA Terminoloģijas komisijas jau sen apstiprināti spēkratu terminu saraksti «Spēkratu ekspluatācijas, diagnostikas un remonta termini» un «Spēkratu motora teorijas un konstrukcijas termini», kas ir publicēti «Latvijas Vēstnesī» un likumi.lv, kur lepni atzīmēti ar «Spēkā esošs», taču šo sarakstu saturs nav pilnīgi atspoguļots ne akadēmiskajā terminu datubāzē AkadTerm, ne termini.gov.lv.
     Pavisam nejauši ievēroju, ka, piemēram, termins benzīna pildne no saraksta «Spēkratu ekspluatācijas, diagnostikas un remonta termini» ir abos minētajos terminoloģijas portālos, bet tam nav pievienotas visas sarakstā dotās valodas un definīcija latviski, savukārt, piemēram, termins pēcuzliesmošana ir sarakstā «Spēkratu motora teorijas un konstrukcijas termini», bet abos galvenajos terminoloģijas portālos vispār neparādās.
     Interesanti, cik vēl ir tādu apstiprinātu terminu sarakstu, kuru saturs nav pieejams galvenajās meklējamajās terminu datubāzēs? Aiz ziņkārības paskatījos, vai ir atrodami primāti no tāpat spēkā esošā saraksta «Primātu nosaukumi». Nē, piemēram, cekullangurs nav. Latvijas putnu nosaukumi, piemēram, ir. Vispār, ja vietnē termini.gov.lv paskatās publisko kolekciju izveides gadu, var uzzināt, ka jaunākā ir sagatavota 2008. gadā, lai gan terminu izstrāde taču turpinās, vai ne?

Kaltie diski un virzuļi? Hm… jā!

Vientuļa makšķernieka portrets. Samui

Kad automobiļiem parādījās par lietajiem lakstīgākie (koķetākie — tāds, kas cenšas citiem patikt, piesaistīt sev citu uzmanību; tas ir, es atzīstu, ka šis vārds ir piemērots jaunmodīgai lietošanai apnikušo seksīgs, foršs, kūlīgs, kruts vietā) forged discs, kas latviski tiek saukti par kaltajiem diskiem, man šis latviskojums šķita nepieņemams. Ievēroju, ka arī automobilistu un motociklistu forumos dažkārt rodas domstarpības šajā jautājumā — ne man vienai šķiet, ka «Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā», tomēr turpat ir atrodams arī pamatojums, kāpēc gan diski, gan virzuļi tiešām ir kalti.
     Par kalšanu sauc plastiska metāla apstrādi ar statisku vai dinamisku slodzi. Kaļot mainās gan metāla ārējā forma, gan struktūra. Ir divi kalšanas veidi: brīvā kalšana un tilpumštancēšana. Kaļot uz metālu var iedarboties ar sitienu (dinamiski), izmantojot vesera krītošās daļas enerģiju (mehāniskā kalšana), vai pakāpeniski (statiski), izmantojot preses spiedienu. Kaļot iegūtās sagataves sauc par kalumiem. Lielus kalumus iegūst tieši no lietņiem, bet vidēja un maza izmēra — no velmētām sagatavēm.
     Kā redzams, kalšana ir ļoti vispārīgs jēdziens, bet man gribējās kaut ko precīzāku, piemēram, presētie (štancētie) diski (par štancēšanu sauc kalšanu tērauda veidnēs — štancēs), tāpēc nolēmu vēl drošības labad pārprasīt LZA Terminoloģijas komisijas Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas vadītājam, Dr. habil. sc. ing. Jurim Gunāram Pommeram, vai mēs skaistāka nosaukuma dēļ neupurējam precizitāti. Īsi sakot, nē, neupurējam vis.

(..) var būt kalti vai štancēti (ko arī pieļauj angliskais forged). Latviešu valodā gan šos jēdzienus nodala, bet (..) dažos gadījumos kalšana no štancēšanas atšķiras nebūtiski. Kas attiecas uz terminu forged piston, tad es to visdrīzāk sauktu par kaltu virzuli tā izgatavošanas tehnoloģijas dēļ, lai gan, piemēram, 1999. gadā izdotās Politehniskās vārdnīcas 1. sējuma 586. lpp. Jūs varat atrast, ka tas ir štancēts virzulis.

Spēkrati ir daudzskaitlinieks

Nasta Bangkokas Čainataunā

Spēkrats ir spararats. Salikteņa otrā daļa rats — apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
Spēkrati ir sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piemēram, automobilis, traktors, motocikls). Salikteņa otrā daļa ir daudzskaitlinieks rati — zirgu (arī vēršu, mūļu u. tml. darba dzīvnieku) vilkmes transportlīdzeklis: kravas kaste, platforma vai sēdeklis uz diviem vai četriem riteņiem.

Pieci vilki vilku vilka

Vēl putniņi

Pienāca pamācība, lai traction tulko ar vilkmi, nevis vilci. Nu kā tad tā?! Man labāk patiktu, ja termini būtu skaidrāk nošķirti. Saskaņā ar LLVV vilkmes pirmā nozīme ir velkme, nevis vilce.
     Vilce (vilces spēks) — dzineklim pielikts tangenciālais spēks, kas no spēkratu motora pievadīts pa transmisiju; to izmanto spēkratu kustības pretestību pārvarēšanai un vilces iespēju īstenošanai.
     Velkme (vilkme) — gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.).

Vissezonu

Latvijas vasara, kad ir, tad ir

Man kārtējo reizi kaut kas likās pašsaprotami, šoreiz — ka riepas ir vissezonu, nevis vissezonas, proti, tās ir paredzētas lietošanai visās sezonās. Turklāt AkadTerm mani atbalsta ar vissezonu apģērbu un eļļu. Taču mani neatbalsta MLVV. Tā kā Ceļu satiksmes noteikumi skaidri liek saprast, ka riepu sezonas ir tikai divas — ziemas un vasaras —, varētu saukt par absezonu riepām, bet neko tādu «Google» man nerāda, lai gan šķiet, ka salikteņu ar ab- mums ir pa pilnam.

Pakaļai neveicas — aizmugure uzvar

Guandžou gaismas pils — 10 stāvu, platība ap 100 tūkst. kvadrātmetru
(Rīgā 12 stāvu, platība ap 45 tūkst. kvadrātmetru)

Pakaļa ir daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē, bet aizmugure — vieta, kas atrodas aiz priekšmeta, taču vārdnīcas lietvārdu pakaļa konsekventi atzīst par sarunvalodas vārdu, kura pirmā nozīme ir ‘cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa’. Taču īpašības vārda pakaļējs pirmā nozīme ir ‘tāds, kas atrodas tajā (priekšmeta, telpas) daļā, galā, kas ir pretējs priekšējai daļai, priekšgalam’.
     AkadTerm ir apkopoti vairāku nozaru vārdkoptermini ar īpašības vārdu pakaļējs. Tur ir mēles pakaļējā daļa, pakaļējā apdare, pakaļējā ass, pakaļējā darbtelpa, pakaļējā izgāšana, pakaļējā jūgvārpsta, pakaļējā nokare, pakaļējā nosedze, pakaļējā pārkare, pakaļējā sija, pakaļējā skaldne, pakaļējā stiepšana, pakaļējā tilta vārpsta, pakaļējā trose, pakaļējā balsta serde, pakaļējais borts, pakaļējais sēdeklis, pakaļējais amortizators, pakaļējais ekrāns, pakaļējais klucis, pakaļējais logs, pakaļējais loks, pakaļējais lukturītis, pakaļējais mēlenis, pakaļējais nīšstāvs, pakaļējais paklājs, pakaļējais patskanis, pakaļējais rezonators, pakaļējais ritenis, pakaļējais sānleņķis, pakaļējais spārns, pakaļējais spoilers, pakaļējais statnis, pakaļējais stiepums un pat daudzskaitlis — automobiļa pakaļējie spārni.
     Taču grūtības šo lielisko terminu izmantošanā sagādā tas, ka vārdkopterminu darināšanā bieži ir jāspēj izmantot gan lietvārda ģenitīvu, gan īpašības vārdu, jo tas var radīt nozīmes atšķirības (pola lokam nav daudz kopīga ar polāro loku), vai pat kaut ko, ko ir iespējams paskaidrot ar lietvārdu, vispār nav iespējams paskaidrot ar īpašības vārdu (sānu logs).
     Bet ar ģenitīvu pakaļas (piemēram, sarunvalodā tik izplatītā pakaļas piedziņa) latviešu terminoloģijas krātuvē nekas nav uzkrājies. Lai cik tas nešķistu dīvaini, ar ģenitīvu priekšas atradās tikai divi termini, tie paši vingrošanas. Toties ir 46 termini ar ģenitīvu aizmugures, kā arī vairāki salikteņi ar aizmugur-, piemēram, aizmugurfasādes rasējums, aizmugurmotora automobilis, aizmugurmotoriskais komponējums, aizmugursiena, aizmugurskatuve.

Ogļskābā gāze no izpūtēja

Cits par citu lielāki Krīgera zvēri 

Reiz sensenos laikos automobiļu atgāzu sastāvs nebija to motora labuma rādītājs, bet pienāca diena, kad pēc visādu regulu, direktīvu un standartu pieņemšanas tulkošanai tika atsūtīts pirmais automobiļu reklāmas buklets, kur jaunais svarīgais parametrs CO₂ emissions visur rēgojās goda vietā līdzās degvielas patēriņam. Angliski emission ir ‘the production and discharge of something, especially gas or radiation’, savukārt LLVV teikts, ka svešvārds emisija parasti lietojams vienskaitlī, turklāt tā pirmā nozīme latviešu valodā ir ‘naudas un vērtspapīru laišana apgrozībā’. Taču jauno dokumentu tulkotāji un sacerētāji pēc padoma tālu nebija gājuši un bija nosaukuši ogļskābās gāzes izplūdi par emisijām.
     Man šķita, ka vienkāršo tulkotāju pasaulē tik primitīvi rīkoties tomēr nedrīkst, tāpēc sāku domāt, kā draudīgi nosaukt ogļskābo gāzi, kas nāk no izpūtēja, un gluži piemērota izvēle man šķita daudzskaitlinieks izmeši — ‘atkritumvielas; atkritumi’. Atriebīgā kārtā formula CO₂ izmeši šķiet pievilcīga ļoti daudziem. Nupat paguglējot, atradās 123 tūkstoši ierakstu. Taču, kā saka pieredzējušas korektores, ja šaubies par uzrakstīto, izlasi skaļi: ogļskābās gāzes atkritumi. Tad nu redzams, ka gluži vēlamais vārdkopas saturs nav iegūts, jo runa tomēr ir par to, ka pati ogļskābā gāze ir nevēlama, nevis kādi tur vēl atkritumi tajā, turklāt emisija apzīmē procesu, bet atkritumi ir objekti.
     Tā nu esmu spiesta atzīt, ka draudīgi droši vien ir sanācis, bet pareizi laikam gan ne. Tagad mēģinu ieteikt klientiem atgriezties pie vecajām, labajām izplūdes gāzēm jeb atgāzēm un ogļskābās gāzes izplūdes, tomēr nekādu īpašo panākumu man nav :(, lai gan pret degvielas patēriņu, kas arī ir process ar līdzīgi veidotu mērvienību, neviens (arī es :) neiebilst.

Man trūkst vārdu

Automobiļi un citi zvēri Dienvidāfrikā

Šoreiz tiešā, nevis pārnestā nozīmē — automobiļa virsbūves tipa nosaukšanai. Van, ko Meriama un Vebstera vārdnīca definē ‘a multipurpose enclosed motor vehicle having a boxlike shape, rear or side doors, and side panels often with windows’, AkadTerm spītīgi dēvē par furgonu, kas ir ‘slēgts, segts transportlīdzeklis (piemēram, kravas automobilis, bagāžas vagons, rati); slēgta, segta kravai paredzēta daļa (transportlīdzeklī, piemēram, kravas automobilī, vagonā, ratos)’, vai autofurgonu, kas ir ‘kravas automobilis ar slēgtu kastveida (vagona tipa) kravas kasti/kravas telpu’ un kuru tūrisma nozare savukārt grib izmantot caravan/camper atveidošanai latviski. Vikipēdija uzskata, ka furgons ir slēgta tipa virsbūve vieglajiem automobiļiem (kravas pasažieru), kas paredzēts kravu, cilvēku un iekārtu pārvadāšanai. AkadTerm ir atrodams arī delivery van = vieglais preču automobilis. MLVV ir minivens — palielinātas ietilpības vieglais automobilis. Tezaurs.lv ir vens — automašīnas tips, ko izmanto galvenokārt kravu pārvadāšanai, neliels furgons.
     Manus klientus kaut kā nemaz nesajūsmināja atziņa, ka gan viņu bulku vāģis, gan mikroautobuss ir furgons. Viņi abiem kopā izvēlējās plašāku terminu ‘a vehicle used for carrying goods or fare-paying passengers’, tas ir, komerctransports, lai gan, visticamāk, viņi diez vai liek maksāt saviem darbiniekiem par braucienu uz darbu ar minēto mikriņu. Latviski komerctransports ir definēts ‘automašīnas, ko lieto preču vai darbaspēka pārvadāšanai kā daļu no tirdzniecības pasākuma’ (apžēliņ, kas ir «tirdzniecības pasākums»?). Vēl es atklāju, kā citi ir tikuši galā ar šo problēmu, proti, atradu nosaukumu kravas mikroautobuss.