Covid-19 valoda: maska, es jūs pazīstu

Čobē

Vietnē Tezaurs.lv svešvārdam «maska» ir dotas 11 nozīmes, tāpēc nepārsteidz, ka, runājot par mutes un deguna aizklāšanas maskām, visu laiku it kā precizēšanai piešaujas klāt lietvārds ģenitīvā «sejas», lai gan nekādas vajadzības pēc tā nav: lietvārda «maska» ceturtā nozīme (un MLVV pat otrā nozīme) ir ‘speciāls sejas aizsegs vai pārklājs’.
     «Sejas maska» nav tikai sarunvalodisks niķis. No PTAC pamatīgā raksta par elpceļu aizsardzības līdzekļiem Covid-19 laikā uzzināju, ka ir pat valsts standarts «Medicīniskās sejas maskas», lai gan pietiktu ar «medicīniskās maskas». Vēl šis raksts mani apgaismoja, ka nemedicīniskās maskas ir dēvējamas par higiēniskajām maskām.

Covid-19 valoda: iekškārta un ārkārta, stāvoklis un situācija

Ārkārtējs notikums — satikām tuksneša ziloņus

Pirmkārt, nevienā parastā latviešu valodas vārdnīcā nav lietvārdu «iekškārta» un «ārkārta», ko mēdz lietot attiecīgi nozīmēs ‘iekšējā kārta’ un ‘ārējā kārta’, lai gan īstas vajadzības pēc salikteņa te nav.
     Otrkārt, Latviešu literārās valodas vārdnīcā nav vārda «ārkārtas». Tas parādās Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā un līdz Tezaurs.lv ar vēl divu vārdnīcu palīdzību ir ieguvis plašu aprakstu.

ārkārtas nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; īpašības vārda nozīmē, sieviešu dzimte 
     Tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības. 
     Ārkārtas stāvoklis — ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību. 
     Ārkārtas vēlēšanas — vēlēšanas ārpus parastā vēlēšanu laika.

     Turklāt Termini.gov.lv uz vārdu «ārkārtas» atsaucas 105 termini, ārkārtas situāciju ieskaitot.
     Treškārt, īpašības vārds «ārkārtējs» ir visur, tostarp Tezaurs.lv.

ārkārtējs īpašības vārds 
     Pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts; vēl nebijis, nepiedzīvots. 
     // Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam. 
     Ārkārtējais stāvoklis — īpašs valsts pārvaldes režīms, kad tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības pārvietoties, rīkot mītiņus un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze. 
     Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks — diplomātiskā pārstāvja augstākā diplomātiskā klase starptautiskajās tiesībās, rangs.

     Termini.gov.lv gan ir tikai četri termini, kas atsaucas uz «ārkārtējais» (ārkārtējais vēstnieks, ārkārtējais stars, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, ārkārtējais un pilnvarotais ministrs), un seši, kas atsaucas uz «ārkārtējā» (ārkārtējā sesija, ārkārtējā sēde, izmantošana ārkārtējā situācijā, lielā jeb ārkārtējā avārija, personu pārvešana ārkārtējā situācijā, ārkārtējā apspriede par vides aizsardzību un transportu).
     Ceturtkārt, lietvārda «stāvoklis» viena no trešajām nozīmēm ir ‘valsts varas noteikts režīms, kārtība (valstī, kādā tās teritorijā)’. Savukārt lietvārdam «situācija» ir tikai viena nozīme ‘apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko’.
     Tā ka īsti nesaprotu, kāpēc Ministru kabinets ir izsludinājis tieši ārkārtējo situāciju, nevis stāvokli.

PS. RIP Termini.lza.lv. Paldies, ka saites pāradresējas, kā arī par Digitalis.lv, jo, ak dies, cik neparocīga ir Termini.gov.lv.