Daudz esmu kritizējusi vietnē Valodaskonsultacijas.lv sniegtos padomus, kā pareizi lietot latviešu valodu, bet diemžēl arī Valsts valodas centra Latviešu literārās valodas konsultāciju apkopojumā kļūdainu atbilžu netrūkst. Piemēram, kāds ir pavaicājis, kā rakstīt pārtikas produktu marķējumā — lipeklis vai glutēns, un publiski saņēmis atbildi, ka «terminu «lipeklis» lieto, runājot par lipekļa daudzumu graudos un attiecinot to uz graudu kvalitāti, savukārt terminu «glutēns» izmanto attiecībā uz olbaltumvielu, kas sastopama graudzālēs un var izraisīt alerģisku reakciju.» Viltīgi, vai ne, — it kā ar vārdiem lipeklis un glutēns neapzīmētu vienu un to pašu ūdenī nešķīstošu olbaltumvielu grupu, kas atrodama graudzāļu dzimtas graudaugos, galvenokārt kviešos un miežos, bet mazākā daudzumā arī rudzos, auzās un to produktos. 1924. gadā Jēkaba Dravnieka izdotajā pirmajā Angļu–latvju vārdnīcā vārdam gluten ir tikai viena atbilsme — chem. lipeklis. Arī 1995. gadā izdotajā Angļu–latviešu vārdnīcā vārdam gluten ir tikai viena atbilsme — augu līme, kam laika gaitā atkal ir pievienota nozīme lipeklis, bet gluten-free atbilsme turpat ir bezglutēna. Tezaurs.lv un Termini.gov.lv lipekļa un glutēna nozīmi nenošķir — abos resursos šie vārdi ir sinonīmi. Arī periodikā atradu glutēnu izmantotu par lipekļa sinonīmu jau 1896. gada 24. janvāra «Zemkopja» rakstā par lopkopību. Tāpat XX gadsimta sākuma periodikā glutēns ir pieminēts tieši attiecībā uz graudu kvalitāti — tātad tajā nozīmē, kādā konsultanti tagad iesaka izmantot vārdu lipeklis. Tā ka nekāds pamatojums neatradās, kāpēc svešvārds glutēns vispār bija jāievieš.
Krietni izbrīnījos, kad konstatēju, ka Lūsijas Modas Montgomerijas romāns «Anne of Green Gables» latviski saucas «Anna no «Zaļajiem jumtiem»». Var, protams, lauzt šķēpus, vai ir pieņemami meiteni latviski saukt par Annu: «Atveides ziņā problemātiski ir tie angļu neangliskās cilmes īpašvārdi, īpaši personu priekšvārdi, kas ir kļuvuši internacionāli, bet ienākuši latviešu valodā no citām valodām bez saistības ar angļu valodu. Tie ir nostiprinājušies latviešu valodā tādā grafiskajā un fonētiskajā formā, kas ir līdzīga, dažkārt pat identa ar angļu grafisko formu.» Tomēr es vairāk saraizējos par jumtiem. Jā, angļu–latviešu valodas vārdnīcā norādītās gable atbilsmes ir arh. 1) frontons; 2) čukurs; (jumta) kore, taču gable definīcija angliski ir ‘the part of a wall that encloses the end of a pitched roof’. Latviski šai definīcijai atbilst zelmiņa definīcija — divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas; jumtgale; atšķirībā no frontona zelmini neaptver dzegas. Interesanti, ka latviešu–angļu valodas vārdnīcā zelmiņa atbilsmes ir pediment un gable.
«Zaļie zelmiņi» būtu visādā ziņā precīzāks mājvārds, jo tiktu paturēta arī oriģinālam raksturīgā aliterācija.
