 |
| Čiangmajā |
Cenšos nekritizēt ne atsevišķus tulkotājus, ne redaktorus, ne korektorus, jo sevi pieskaitu pie visiem, bet dažiem manu tulkojumu labotājiem tomēr ir izdevies mani aizkaitināt ar nezināšanu, kur paliek nomenklatūras vārds, kas ir kopā ar simbolisko nosaukumu pēdiņās. Esmu par to jau rakstījusi mazliet citā rakursā, par to pat spriež tiesa un tiek rakstītas doktora disertācijas, nešaubos, ka to māca arī skolā un augstskolā, taču dažiem tik un tā ir izdevies palikt neinformētiem.
Tātad 101. pēdējais brīdinājums: ja esat speciālists, to vajadzētu iegaumēt un teksta Zuzy Moxo gearing tulkojumu «Zuzy» zobpārvads «Moxo» nepārlabot Zuzy Moxo zobpārvads, ja ir skaidri zināms, ka «Zuzy» ir firmas, bet «Moxo» — firmas ražojuma modeļa nosaukums. Droši vien, ja visi vārdi, arī simboliskie nosaukumi, būtu lokāmi, jūs tomēr nerakstītu, piemēram, Staburadzes Cielaviņas torte, tāpēc ieteicams iegaumēt pašu principu. Jo sporta komandu pierakstā nupat saskāros ar to pašu. Piemēram, ir jābūt hokeja komanda Rīgas «Dinamo», nevis kaut kā citādi.
 |
| Patajā |
Senāk man pat prātā neienāca, ka kola lietošana varētu sagādāt vielu pārdomām — pārāk vienkārši tas viss ir. Kols norāda, ka sekos paskaidrojums, teikumā tas var būt tikai viens, tā darbība nebeidzas līdz pat teikuma beigām, to parasti lieto: 1) aiz vispārinošā vārda vienlīdzīgu teikuma locekļu priekšā; 2) saliktā bezsaikļa teikumā starp teikuma daļām, ja nākamā daļa izsaka paskaidrojumu vai pamatojumu; 3) aiz piebildes tiešās runas priekšā; 4) ja seko uzskaitījums, kurā katra uzskaitījuma daļa ir apzīmēta ar skaitli, burtu vai citu tehnisku zīmi, un katru uzskaitījuma daļu raksta ar mazo burtu. Nu un kols pats var būt nosacīta tehniska zīme, piemēram, skaitļu attiecības izteikšanai (1 : 3). Lūk, šķiet, ka tas ir arī viss.
Bet nu jūs jau zināt, kas notika pēc tam.
Parādījās uzskaitījumi angliski (piemēram, aiz as follows:), pirms kuriem kols var karāties gaisā bez kādiem nosacījumiem par tālāko daļu apzīmēšanu un mazo burtu lietošanu, tā ka bija pat speciāli jāpiekodina tulkotājiem: «Latviešu tulkojumā frāzes beigās jāliek punkts, nevis kols.»
Radās apjukums, kad pirms paskaidrojuma, precizējuma vai izvērsuma likt domuzīmi un kad — kolu, tā ka valodnieks Aldis Lauzis uzskatīja par nepieciešamu to iztirzāt un rezumēt: «Pirms paskaidrojuma, kurš sintaktiski saistīts ar vārdu/vārdkopu, kam tas seko, liekam domuzīmi; turpretī pirms paskaidrojuma, kurš nav sintaktiski saistīts ar vārdu/vārdkopu, kam tas seko, liekam kolu.»
Bet nu kā parasti tas vēl nav viss, ko var izdarīt ačgārni. Neesmu manījusi kādu apšaubām, ka aiz piebildes tiešās runas priekšā ir jāliek kols, taču nepamatoti tiek izlaista pašu tiešo runu ievadošā pieturzīme, un tiešā runa aiz kola tiek rakstīta ar lielo burtu, kas pārkāpj vienu no galvenajiem jau minētajiem latviešu valodas gramatikas baušļiem: tev nebūs neko teikumā rakstīt ar lielo burtu, kas nav īpašvārds vai īpašvārda nozīmē lietots, kā arī tev būs pēc iespējas vairīties no vārdu bezjēdzīgas lietošanas īpašvārda nozīmē.
Ja jums ir sūtības apziņa, ka jūsu publikācijas «(..) ir viens no tiem stabiņiem, pie kuriem valodai pieturēties, lai to nesarautu driskās», tad ir pienācis laiks tajās normāli noformēt tiešo runu ar piebildi teikuma sākumā — aiz kola nevis uzreiz sākt rakstīt tiešo runu ar lielo burtu, bet ievadīt tiešo runu ar domuzīmi. Man mute atpletās, kad ieraudzīju, ka viena otra tenku lapa to prot, bet tā dēvētais intelektuālais izdevums gan ne. Protams, liberālā latviešu valodas gramatika arī šeit piedāvā variantus. Tikpat labi intervijas var pierakstīt kā lugas, tas ir, runātāja nosaukumu ietvert atsevišķā teikumā un aiz tā likt punktu, nevis kolu. Diemžēl nevēlamo variantu publikācijās gadās ieraudzīt biežāk par kādu no vēlamajiem.
