Nepareizs darbības vārdu priedēkļu lietojums


NATO looks Ukraine and russia fighting
Jau gandrīz gadu turpinās krievijas genocīdiskais karš Ukrainā
Ne visos Latviešu valodas kultūras jautājumu numuros ir tik daudz interesantu rakstu kā iepriekšminētajā 10. laidienā. Izkonspektēju Rūtas Riekstiņas rakstu par kļūdām darbības vārdu lietošanā ar priedēkļiem. Piemēram, man šķiet, ka līdz šim esmu nepiedodami reti izmantojusi analītiskās vārdkopas.

Latviešu valodā darbības vārdus atvasina ar priedēkļiem aiz-, ap-, at-, ie-, iz-, no-, pa-, pār-, pie-, sa-, uz-. Daļai šo priedēkļu atbilst attiecīgi prievārdi (aiz, ap, no, pa, pār, pie, uz), kas saglabā leksisko nozīmi un var iegūt arī jaunas nozīmes, kad kļūst par vārdu veidotājām morfēmām. Daļai priedēkļu nav nozīmes bez darbības vārda (sa-, ie-, at-).
     Priedēkļi parasti modificē darbības vārda nozīmi (aiziet, apiet, iziet, noiet, uziet). Dažkārt darbības vārda nozīmi var diferencēt ar vienu un to pašu priedēkli (lietus pāriet, pāriet pār pļavu, pāriet mājās). Atšķirīgā nozīme atklājas tikai kontekstā. Retumis priedēkļi norāda vienīgi uz darbības pabeigtību.
     Latviešu valodā darbības vārdam parasti ir viens priedēklis. Izņēmums ir tikai tie darbības vārdi ar priedēkli, kas nozīmes ziņā ir pielīdzinājušies pirmatnīgiem darbības vārdiem (iepatikties, izpatikt), tāpēc nebūtu attaisnojama darbības vārda ar diviem priedēkļiem piepacelt (parasti divdabja formā — piepacelts) lietošana.
     Raksturīgākās kļūdu grupas: 1) darbības vārds ar priedēkli ir lietots analītiskās vārdkopas vietā, 2) darbības vārdam nav vajadzīgs priedēklis, 3) kāds priedēklis ir lietots cita priedēkļa vietā.

Darbības vārds ar priedēkli analītiskās vārdkopas vietā
     Zēns paķēra veselu sauju konfekšu,  s ā k a  tās  a t t ī t  un papīrus meta uz grīdas.
     Desmitajā klasē audzēkņi  s ā k a  a i z i e t  no stundām.

     Tā kā priedēklis norāda uz lielāku vai mazāku darbības pabeigtību, darbības vārds ar priedēkli nav lietojams līdzās darbības vārdam sākt, kas akcentē tieši darbības sākuma momentu, jo rodas loģiska pretruna. Šajos piemēros ir jālieto analītiskās konstrukcijas sāka tīt vaļā papīrus un sāka iet projām no stundām.
     Raga slāņa šūnas  n e p ā r t r a u k t i  n o l o b ā s.
     Darbības vārdu ar priedēkli nav pareizi lietot līdzās apstākļa vārdiem vienmēr un nepārtraukti, kas norāda uz ilgstošu darbību. Šai gadījumā ir jālieto darbības vārds bez priedēkļa vai analītiskā vārdkopa lobās nost.

Lieks priedēklis
     Bieži priedēklis ir lietots bez vajadzības. Daudziem darbības vārdiem ir ļoti plaša leksiskā nozīme; ja priedēklis nepiešķir darbības vārdam jaunu nozīmi, tas ir lieks.
     Sākumā viņš  n o s p ē l ē j a  slikti un dabūja sēdēt uz rezervistu soliņa.
     600 ha lauku jau  n o m e l i o r ē t i.
     Ātri  s a o r i e n t ē j u š i e s  nelāgajā situācijā, mehāniķi ķērās pie darba.
     I z t r ū k a  tikai tie, kuri bija izbraukuši komandējumos.

     Pirmajā piemērā ir pilnīgi aplams darbības vārda spēlēt lietojums ar priedēkli no-. lr iespējams slikti nospēlēt visu spēli vai atsevišķu setu, bet te ir runa tikai par spēles sākuma momentu, tātad nekādā ziņā nedrīkst darbības vārda formai pievienot priedēkli. Pēdējā piemērā kļūda ir arī pārvaldījumā: Trūka tikai to, kuri bija izbraukuši komandējumos.
     Daudzkārt jau ir pamatoti kritizēti darbības vārdi ar priedēkli pielietot un izmainīt, kuros priedēklis nav motivēts, jo tas nepiešķir darbības vārdam jaunu nozīmi. Vārda izmaiņa vietā var noderēt mainīšana, pārmainīšana, grozīšana, pārgrozīšana, pārveidošana, maiņa, un vārda pielietošana vietā — lietošana, izlietošana, piemērošana, kā arī attiecīgie darbības vārdi.
     Pirmajā tikšanās brīdī Jānis viņam  i z l i k ā s  ļoti noguris.
     Priedēklis parasti konkretizē un precizē darbības vārda nozīmi, taču neveiksmīgā lietojumā tas drīzāk rada neskaidrību. Kāds var izlikties par to, kas viņš patiesībā nav vai kāds viņš nav (zēns izlikās slims, bet īstenībā bija vesels), — tāda ir šā darbības vārda leksiskā nozīme. Minētajā piemērā rakstītājs gribējis teikt, ka Jānis viņam licies (šķitis) noguris.
     Taču satrauc, ka aizvien rūk apmeklētāju skaits, kaut arī  i z d a r ī t s  viss, lai sarīkojumā varētu ierasties pat no vistālākā saimniecības nostūra.
     Darbības vārda izdarīt leksiskā nozīme saistās ar konkrēta uzdevuma veikšanu (tas jau izdarīts nozīmē, ka paveikts noteikts darbs). Piemērā šis darbības vārds ir lietots vispārinātā nozīmē, tāpēc te ir vajadzīga bezpriedēkļa forma darīts.
     Šī darba rezultāti  p a r ā d a, ka saslimstība ar vēzi palielinās.
     17 % traumu bērni  i e g u v u š i  ielās un sakarā ar transportu.

     Darbības vārds parādīt raksturo konkrētu, uzskatāmu darbību (parādīt uzskates līdzekli, parādīt ceļu). Tā kā piemērā darbības vārds ir lietots plašā, vispārinātā nozīmē, pareiza ir bezpriedēkļa forma rāda. Tas pats attiecas uz darbības vārdu gūt. Turklāt šim darbības vārdam parasti ir pozitīva leksiska nozīme, tāpēc priedēklis tam nav pievienojams, ja raksturota negatīva parādība.
     Lieliski  p a s t r ā d ā j u š a s  Vibakas un Tilžas vidusskolas pionieru vienības.
     Mēs visi esam labi  p a s t r ā d ā j u š i  un pilni enerģijas jaunam darba cēlienam.

     Priedēklis pa- darbības vārdam strādāt piešķir divējādu nozīmi: 1) darbības vārds ar priedēkli raksturo kaut ko peļamu, nosodāmu (zēns pastrādājis nedarbus), 2) darbībai, kas ir izteikta ar darbības vārdu ar priedēkli, ir ierobežojums laikā (pastrādājis stundas trīs, viņš meta mieru). Nav pareizs darbības vārda strādāt lietojums ar priedēkli pa-, ja runā par ilgstošu, krietnu darbu. Abos gadījumos darbības vārds ir lietojams bez priedēkļa.
     Rumānijas meistariem Čokiltjanu un Drimeram bija ko  p a s v ī s t — lielmeistari Tāls un Ģipslis jokot nemēdz.
     Ierobežojuma nozīmi priedēklis piešķir arī darbības vārdam svīst, tāpēc šis darbības vārds ar priedēkli pa- ir nevietā lietots teikumā, kur darbības vārdam ir jāraksturo liela piepūle.
     Un tēvs beidzot  s a j u t a, ka rotaļāties vajag kaut kā citādi.
     Meistars  n e s a j ū t  vairs nekā cita kā tikai milzīgu prieku.

     Darbības vārda just ar priedēkli sa- leksiskā nozīme ir saistāma ar sajūtām (sajust dūmu smaku, sajust aukstumu). Visos citos gadījumos lietojama darbības vārda bezpriedēkļa forma. Pirmajā piemērā priedēkļa atmešana nebūtu pats labākais variants. Vajadzētu izraudzīties pavisam citu darbības vārdu — saprata. Otrajā piemērā priedēklis ir lieks.

Kāds priedēklis ir lietots cita priedēkļa vietā
     Viņu svinīgi  i e v a d ī j a  pensijā.
     Atsevišķu darbības vārdu lietojumā ar noteiktu priedēkli ir nodibinājušās stingras tradīcijas. Piemēram, kad cilvēks ir sasniedzis pensijas vecumu, viņu svinīgi aizvada pensijā. Neparasts šai nozīmē ir priedēkļa ie- lietojums. Jaunu darbinieku varētu ievadīt darbā, t. i., iepazīstināt viņu ar šā darba specifiku. Iepriekš minētajā gadījumā nav saskatāma šī nozīme, tāpēc labāk lietot darbības vārdu vadīt ar priedēkli aiz- — aizvadīja.
     Līdz 11. septembrim bija  i e s ē t i  jau 287 ha.
     Darbības vārda iesēt leksiskā nozīme saistās ar sēklas kaisīšanu zemē, tāpēc 
šāds lietojums ir atzīstams par nepareizu. Šajā teikumā, kurā ir norādīta noteikta zemes platība, darbības vārds sēt ir jālieto ar priedēkli ap- — apsēti.
     Nekas  n e s a n ā k s — nevaru aizbraukt viņam pakaļ uz Bulgāriju.
     Beigu beigās  s a n ā k, ka rajonā ir lielas nekultivēto ganību platības.

     Darbības vārdu sanākt parasti lieto konkrētā vietējā nozīmē (visi sanāca kopā). Vispārinātā nozīmē tam ir sarunvalodas pieskaņa. Neitrālā stilā sarunvalodas formas nav pieļaujamas, tāpēc darbības vārds nākt ir jālieto priedēklis iz- — neiznāks, iznāk.
     Joprojām diezgan bieži ir sastopams burtisks priedēkļu pārcēlums no krievu valodas. Jāuzsver, ka ikvienai valodai ir sava, bieži vien no citām valodām atšķirīga priedēkļu lietošanas sistēma. Piemēram, krievu отремонтировать latviešu valodā atbilst darbības vārdi saremontēt, izremontēt, nevis atremontēt; отрегулировать atbilst darbības vārds noregulēt, nevis atregulēt; позвонить atbilst darbības vārdi zvanīt vai piezvanīt, nevis pazvanīt pa telefonu; посчитать atbilst darbības vārdi izrēķināt vai aprēķināt, nevis parēķināt.
     Daudzās kļūdas darbības vārdu lietošanā ar priedēkļiem liecina, ka ne vienmēr pietiekami kritiski izraugāmies valodas izteiksmes līdzekļus un neiedziļināmies atsevišķu priedēkļu nozīmēs.

Īpašības vārds vai lietvārds ģenitīvā?


Russia is a terrorist state
Kā vaicā Arestovičs, kas Rietumu sabiedrībai kaiš, ka esam nonākuši līdz šādai dzīvei?
Man patīk visādas muļķudrošas likumības, kas vēl nav kļuvušas un varbūt nekad nekļūs par gramatikas likumiem, bet ļauj ātri pieņemt lēmumu, kāds vārds vai pieturzīme ir iederīga noteiktā kontekstā. Tā nu vārdkopterminos man parasti šķiet, ka apzīmētājam (vārdam, kas raksturo lietvārdu) pārsvarā ir jāatbild uz jautājumu kāds?, nevis kā? (piederība), proti, tam ir jābūt īpašības vārdam, nevis lietvārdam ģenitīvā.
     No vietnes Termini.gov.lv izrakstīju gandrīz visus terminus ar medicīnas un medicīnisks, kas sastāv no diviem vārdiem, lai būtu vieglāk koncentrēties uz uzdevumu, ko izvēlēties: īpašības vārdu vai lietvārdu ģenitīvā? (Tabulu skatīt raksta beigās.) Kā redzams, dažkārt terminologi nav izdarījuši šo izvēli un datubāzē ir iekļauta gan medicīnas, gan medicīniskā marle, ierīce un izglītība. Konsekvences arī nav, piemēram, vate ir tikai medicīnas, savukārt ir medicīnas speciālists, taču medicīniskais personāls, medicīnas istaba, taču medicīniskais kabinets.
     Jau senajā 1974. gadā Aldis Lauzis pievērsa tautiešu uzmanību, ka ar terminu научно-техническая революция parasti ir jāsaprot nevis zinātnes un tehnikas revolūcija, proti, apvērsums zinātnē un tehnikā, bet gan zinātniski tehniskā revolūcija, proti, «viens no fundamentālajiem mūsu laikmeta sociālvēsturiskajiem procesiem, kas dziļi iedarbojas uz dažādām sabiedrības un cilvēka dzīves pusēm.»
     Pēteris Ūdris pastāstīja, ka arī mūsdienās «Lauzis sliecās uz īpašības vārdiem. Reiz sagatavoju sarakstu, kur bija pārdesmit salikumu ar finanšu un finansiāls — apmēram uz pusēm. Lauzis mudināja visur lietot īpašības vārdu. (Man tobrīd likās, ka daži salikumi attiecas uz pašām «finansēm», kad tas ir lietvārds — daļējs naudas sinonīms.) (..) Atminos viņa teikto par krīzi — tā nav ne finanšu, ne ekonomikas krīze, bet mūsu krīze: ekonomiska un finansiāla.»
     Jā, 2015. gadā Alža Lauža valsts pārvaldes darbiniekiem noturēto mācību «Viegli uztveramu un iedarbīgu teikumu loģika un gramatika» izdales materiālos ir tāda apakšnodaļa «Finanšu vai finansiāls?», diemžēl bez kādiem paskaidrojumiem: «FINANSIĀLAS (ne «finanšu») attiecības, saistības, tiesības… FINANSIĀLA (ne «finanšu») blokāde, darbība, disciplīna, grupa, ieinteresētība, kompensācija, konjunktūra, krīze, neatkarība, palīdzība, politika, regulēšana… FINANSIĀLS (ne «finanšu») atbalsts, mehānisms, pārskats, režīms, slogs, rezultāts… FINANSIĀLI (ne «finanšu») darījumi, ieguvumi, līdzekļi, resursi, zaudējumi… Valsts FINANSIĀLĀ UN EKONOMISKĀ krīze nav tas pats, kas valsts FINANŠU UN EKONOMIKAS krīze; «valsts FINANŠU UN EKONOMISKĀ krīze» pārkāpj arī principu, ka vārdrindas locekļiem jābūt gramatiski vienādā formā.»
     Interesanti, ka tajā pašā Latviešu valodas kultūras jautājumu 10. laidienā, kur Aldis Lauzis cīnās un ar Terminoloģijas komisijas lēmumu ir panācis zinātniski tehniskās revolūcijas uzvaru, ir publicēts Emīlijas Soidas raksts par ģenitīveņiem, kurā viņa cita starpā raksta, ka «Prof. J. Endzelīns latviešu valodas ģenitīva īpatsvaru atribūta izteikšanā skaidrojis citādi nekā A. Potebņa. J. Endzelīns domā, ka latviešu valodā īpašības vārdi ir bijuši, bet zuduši lībiešu valodas ietekmē.»