Rakstisks, vidisks utt.

Esmu daudz rakstījusi par to, cik ļoti kļūdainus padomus var saņemt it kā specializētajā vietnē Valodaskonsultacijas.lv, taču ir vēl kāds spožs spainītis — Valsts valodas centra Latviešu literārās valodas konsultāciju apkopojums —, no kura līdztekus pilnīgi normāliem ieteikumiem nekritisks lasītājs var pasmelties pilnīgas muļķības.

     Piemēram, kāds ir pajautājis «Kā pareizāk — rakstiska informācija vai rakstveida informācija (informēt rakstiski vai rakstveidā)?» Un saņēmis atbildi, ka pareizāks ir nelokāmais ģenitīvenis rakstveida un attiecīgais apstākļa vārds rakstveidā.
     Rakstveida pārākums pār rakstisks tiek pamatots ar abu vārdu būtībā vienādajām vārdnīcās minētajām definīcijām un rakstveida biežāko sastopamību. Vietnē Termini.gov.lv paskatījos, ka ar to biežāko sastopamību tā ir, kā ir — 52 termini ar rakstisks un 46 ar rakstveida. Tā kā būtiskas atšķirības nav, īsti nesaprotu, kāpēc vispār kāds vārds bija jāatzīst par pareizāku, bet, ja nu ļoti gribas, tad par pareizāku būtu jāatzīst īpašības vārds rakstisks. Esmu jau rakstījusi, ka dzimšu, skaitļu, locījumu, salīdzināmo pakāpju, noteiktības un nenoteiktības dēļ īpašības vārdi ir labāki apzīmētāji nekā ģenitīveņi vai lietvārdi ģenitīvā.
     Pie šādas atziņas ir nonākuši arī Eiropas Savienības iestāžu latvieši. Piemēram, Termini.gov.lv nav atrodams neviens termins ar vidisks, bet Eiropas Interaktīvajā terminoloģijas datubāzē IATE ir 54 tādi termini.

Īpašības vārds vai lietvārds ģenitīvā?

Man patīk visādas muļķudrošas likumības, kas vēl nav kļuvušas un varbūt nekad nekļūs par gramatikas likumiem, bet ļauj ātri pieņemt lēmumu, kāds vārds vai pieturzīme ir iederīga noteiktā kontekstā. Tā nu vārdkopterminos man parasti šķiet, ka apzīmētājam (vārdam, kas raksturo lietvārdu) pārsvarā ir jāatbild uz jautājumu kāds?, nevis kā? (piederība), proti, tam ir jābūt īpašības vārdam, nevis lietvārdam ģenitīvā.

     No vietnes Termini.gov.lv izrakstīju gandrīz visus terminus ar medicīnas un medicīnisks, kas sastāv no diviem vārdiem, lai būtu vieglāk koncentrēties uz uzdevumu, ko izvēlēties: īpašības vārdu vai lietvārdu ģenitīvā? (Tabulu skatīt raksta beigās.) Kā redzams, dažkārt terminologi nav izdarījuši šo izvēli un datubāzē ir iekļauta gan medicīnas, gan medicīniskā marle, ierīce un izglītība. Konsekvences arī nav, piemēram, vate ir tikai medicīnas, savukārt ir medicīnas speciālists, taču medicīniskais personāls, medicīnas istaba, taču medicīniskais kabinets.
     Jau senajā 1974. gadā Aldis Lauzis pievērsa tautiešu uzmanību, ka ar terminu научно-техническая революция parasti ir jāsaprot nevis zinātnes un tehnikas revolūcija, proti, apvērsums zinātnē un tehnikā, bet gan zinātniski tehniskā revolūcija, proti, «viens no fundamentālajiem mūsu laikmeta sociālvēsturiskajiem procesiem, kas dziļi iedarbojas uz dažādām sabiedrības un cilvēka dzīves pusēm.»
     Pēteris Ūdris pastāstīja, ka arī mūsdienās «Lauzis sliecās uz īpašības vārdiem. Reiz sagatavoju sarakstu, kur bija pārdesmit salikumu ar finanšu un finansiāls — apmēram uz pusēm. Lauzis mudināja visur lietot īpašības vārdu. (Man tobrīd likās, ka daži salikumi attiecas uz pašām «finansēm», kad tas ir lietvārds — daļējs naudas sinonīms.) (..) Atminos viņa teikto par krīzi — tā nav ne finanšu, ne ekonomikas krīze, bet mūsu krīze: ekonomiska un finansiāla.»
     Jā, 2015. gadā Alža Lauža valsts pārvaldes darbiniekiem noturēto mācību «Viegli uztveramu un iedarbīgu teikumu loģika un gramatika» izdales materiālos ir tāda apakšnodaļa «Finanšu vai finansiāls?», diemžēl bez kādiem paskaidrojumiem: «FINANSIĀLAS (ne «finanšu») attiecības, saistības, tiesības… FINANSIĀLA (ne «finanšu») blokāde, darbība, disciplīna, grupa, ieinteresētība, kompensācija, konjunktūra, krīze, neatkarība, palīdzība, politika, regulēšana… FINANSIĀLS (ne «finanšu») atbalsts, mehānisms, pārskats, režīms, slogs, rezultāts… FINANSIĀLI (ne «finanšu») darījumi, ieguvumi, līdzekļi, resursi, zaudējumi… Valsts FINANSIĀLĀ UN EKONOMISKĀ krīze nav tas pats, kas valsts FINANŠU UN EKONOMIKAS krīze; «valsts FINANŠU UN EKONOMISKĀ krīze» pārkāpj arī principu, ka vārdrindas locekļiem jābūt gramatiski vienādā formā.»
     Interesanti, ka tajā pašā Latviešu valodas kultūras jautājumu 10. laidienā, kur Aldis Lauzis cīnās un ar Terminoloģijas komisijas lēmumu ir panācis zinātniski tehniskās revolūcijas uzvaru, ir publicēts Emīlijas Soidas raksts par ģenitīveņiem, kurā viņa cita starpā raksta, ka «Prof. J. Endzelīns latviešu valodas ģenitīva īpatsvaru atribūta izteikšanā skaidrojis citādi nekā A. Potebņa. J. Endzelīns domā, ka latviešu valodā īpašības vārdi ir bijuši, bet zuduši lībiešu valodas ietekmē.»

Apzīmētāju secība

Hiēna Krīgerā

Izkonspektēju Valijas Strazdiņas rakstu par dažādu vārdšķiru apzīmētāju secību apzīmējamā vārda priekšā. Šur tur pamainīju piemērus, lai nav jāpiemin padomju reālijas. Ir svarīgi ne vien neaizmirst pareizu secību, bet arī veidot teikumu citādi, ja pareizs apzīmētāju novietojums rada tādu formu saskaņu, kas var izraisīt pārpratumu.
     Tātad, ja šie apzīmētāji ir īpašības vārds ar noteikto galotni un lietvārds ģenitīvā, blakus apzīmējamajam vārdam var atrasties gan viens, gan otrs.

Gan	Gan
rotā vecpilsētas senatnīgo namu sienas	rotā senatnīgo vecpilsētas namu sienas

     Ja starp lietvārdu ģenitīvā un apzīmējamo vārdu ir ciešas piederības ģenitīva attieksme un otrs apzīmētājs ir īpašības vārds ar nenoteikto galotni, lietvārds ģenitīvā parasti nostājas blakus apzīmējamajam vārdam, bet īpašības vārds ar nenoteikto galotni — tālāk no tā.

Nevis	Bet gan
galvenais varonis ir Stambulas sīks ierēdnis	galvenais varonis ir sīks Stambulas ierēdnis

     Tādā pašā secībā kārtojas īpašības ģenitīvs (blakus) un īpašības vārds ar nenoteikto galotni (tālāk).

Nevis	Bet gan
prāva auguma dūšīgs puika	dūšīgs prāva auguma puika
mājas ar piecu sešu istabu ērtiem dzīvokļiem	mājas ar ērtiem piecu sešu istabu dzīvokļiem

     Bieži gadās, ka apzīmētāju novietojumā rodas tāda formu saskaņa, kas var izraisīt pārpratumu. Tad teikums veidojams citādi.

Nevis	Bet gan
darbi ieguvuši lielu lasītāju atsaucību vai darbi ieguvuši lasītāju lielu atsaucību	darbi lasītājos ieguvuši lielu atsaucību vai lasītāji ļoti atzinīgi atsaukušies par darbiem
viņa spēle izpelnījusies speciālistu augstu vērtējumu vai viņa spēle izpelnījusies augstu speciālistu vērtējumu	viņa spēli speciālisti ir augstu novērtējuši

     Arī tad, ja viens apzīmētājs ir lietvārds ģenitīvā un otrs — lokāmais darāmās kārtas tagadnes vai pagātnes divdabis vai lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis, tālāk no apzīmējamā vārda nostājas divdabis, ja lietvārds ģenitīvā ir cieši saistīts ar apzīmējamo vārdu.

Nevis	Bet gan
Saldus topošais lielveikals	topošais Saldus lielveikals
sakarā ar prezidenta gaidāmo uzrunu	sakarā ar gaidāmo prezidenta uzrunu
ieraudzīs Rīgas starptautiskās lidostas pazīstamo siluetu	ieraudzīs pazīstamo Rīgas starptautiskās lidostas siluetu

     Apzīmētāju secība ir jāievēro vēl stingrāk, ja apzīmējamo vārdu raksturo lietvārds ģenitīvā, kas izsaka piederību, un ciešamās kārtas pagātnes divdabis. Ģenitīvam ir jāatrodas līdzās apzīmējamajam vārdam. Ja tam līdzās novieto divdabi, ģenitīvs kļūst par darītāja apzīmējumu un padara teikumu neskaidru, dažkārt pat pārprotamu.

Nevis	Bet gan
ieskrēja Ērikas satrauktā māte	ieskrēja satrauktā Ērikas māte
kādā Latvijas leduslāču pārņemtā apvidū	kādā leduslāču pārņemtā Latvijas apvidū
palieku jūsu neviltots apbrīnotājs un cienītājs	palieku neviltots jūsu apbrīnotājs un cienītājs
japāņu izslavētā pieklājība	izslavētā japāņu pieklājība

     Ar vietniekvārdu izteikts apzīmētājs vienmēr nostājas ar lietvārdu ģenitīvā izteikta apzīmētāja priekšā.

Nevis	Bet gan
brauc uz novada citiem ciemiem	brauc uz citiem novada ciemiem
jāpiekrīt profesora tai atziņai	jāpiekrīt tai profesora atziņai

     Tāpat ar skaitļa vārdu izteiktam apzīmētājam ir noteikta vieta apzīmētāju novietojumā. Tas mēdz nostāties ar lietvārdu ģenitīvā, īpašības vārdu vai divdabi izteikta apzīmētāja priekšā.

Nevis	Bet gan
Eiropas Savienības piecas valstis	piecas Eiropas Savienības valstis
jāizpilda trešās grupas trīs figūras	jāizpilda trīs trešās grupas figūras
iesaistīja savu komandu visas divpadsmit spēlētājas	iesaistīja visas divpadsmit savu komandu spēlētājas
aizvadītajos vairāk nekā sešos gados	vairāk nekā sešos aizvadītajos gados

     Dažkārt starp vairākiem vienveidīgiem apzīmētājiem tiek iestarpināts atšķirīgs apzīmētājs.

Nevis	Bet gan
lielās laucinieku sastrādātās rokas	laucinieku lielās, sastrādātās rokas vai  lielās, sastrādātās laucinieku rokas
attēlā redzam vienu no daudzajām Palangas jaunajām ārstniecības un atpūtas iestādēm	attēlā redzam vienu no Palangas daudzajām jaunajām ārstniecības un atpūtas iestādēm vai attēlā redzam vienu no daudzajām jaunajām Palangas ārstniecības un atpūtas iestādēm

Īpašie ģenitīveņi

Tuvējie kaimiņi Floresā, Indonēzijā

Kad kāds klients kārtējo reizi vaicā, kāpēc tekstā ir, piemēram, papildu rīki, nevis papildus rīki, es parasti atbildu, ka «papildu» ir īpašības vārds un «papildus» ir apstākļa vārds, tāpēc «papildu» lieto kopā ar lietvārdu, bet «papildus» — kopā ar darbības vārdu. Lai gan šim paskaidrojumam ir teju maģiska iedarbība, jo pēc tā man neviens nekādus jautājumus vairs neuzdod, tomēr tas ir visai vienkāršots. Patiesībā papildu tiek pieskaitīts pie ģenitīveņiem.
     Termins ģenitīvenis ir samērā jauns — to 1976. gadā ir ieviesis Jānis Kušķis. Ģenitīveņi ir nelokāmi vārdi, kas funkcionāli līdzinās īpašības vārdiem. Teikumā tie ir apzīmētāji — raksturo lietvārdu. Tie tiek iedalīti vairākās grupās, kur īpašu vietu ieņem ģenitīveņi, kas pēc būtības un nozīmes ir tuvāki darbības vārdam, nevis lietvārdam, jo ir ar -u noformētas darbības vārdu saknes. Pie šīs grupas pieder arī papildu.
     Kāpēc būtu svarīgi to tomēr norādīt? Droši vien tas palīdzētu ņemt vērā, ka ir vēl citi līdzīgi veidoti vārdi ar tādu pašu funkciju un citi šo nelokāmo īpašības vārdu un apstākļa vārdu pāri ar tādu pašu šķīrumu. Piemēram, ja pacientam ir blakus, nevis blaku slimība, tad tam, kas to apgalvo, ir halucinācijas, norādīja Pēteris. Guļus nolikts cietušais atrodas guļu stāvoklī. Es esmu tulkotāja, un man ir nevis sēdošs, bet sēdu darbs.

     Par īpašības vārdiem lietojami aplinku, blaku, gulu, izklaidu, kopu, līdzteku, pagaidu, papildu, sēdu, tupu, vienlaidu. Par apstākļa vārdiem — aplinkus, blakus, gulus, izklaidus, kopus, līdztekus, pagaidām, papildus, sēdus, tupus, vienlaidus.

PS. Paldies, Pēter, par atbalstu šī stāstiņa tapšanā!

Aziātu ēdieni

Čiangmajas vairumtirdzniecības tirgus ainiņa

Lai gan Vīnes šniceles un Kijevas kotletes pastāvēšana latviešu valodā nav noliedzama, parasti pārtikas produkti un ēdieni pieder nevis noteiktām teritorijām, bet gan to iedzīvotājiem: franču maize, vācu desiņas, grieķu jogurts. Arī gaume un virtuve ir cilvēkiem, nevis teritorijām: nūdeles taju gaumē, vista spāņu gaumē, itāļu virtuve.
     Un tad klients sagribēja vispārināt līdz veselas pasaules daļas līmenim. Gan LLVV, gan MLVV skaidri teikts, ka Āzijas pamatiedzīvotāji ir aziāti, nevis, piemēram, āzieši, kā šur tur manīts rakstām. Ielūkojos arī periodika.lv, lai redzētu, kā šis vārds tiek lietots. Vēl 1989. gadā žurnālā «Zvaigzne» ir tematisks raksts, kur skaidrotas aziātu fizioloģiskās īpatnības, kas liedz ēst noteiktus pārtikas produktus. Visu rakstu apskatīt nevarēju, jo Latvijas Nacionālā bibliotēka nemaz nav nacionāla, bet fragmentā minēti arī nēģeri.
     Taču sievišķīgā intuīcija man saka priekšā, ka latviešu valodā aziātus ir piemeklējis to pašu nēģeru, kā arī krievu, žīdu un čigānu liktenis: «vārdam ir radusies negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā tas ir jāaizstāj». Vai es varu cerēt, ka šī ir manas sievišķīgās intuīcijas dižlatviešu šovinisma lēkme, bet īstenībā tā nav? Tikai daļēji. Piemēram visādi citādi rūpīgi izstrādātajā Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošajā vārdnīcā ir «Āzijas brokastis».