Goofy

Nejauši atklāju, ka tulkojošajās vārdnīcās īpašības vārda goofy vienīgā atbilsme ir stulbs ‘garīgi aprobežots, nespējīgs saprast’. Tad arī paskatījos, vai kādi modernāki līdzekļi, piemēram, «Google Translate», nepiedāvā kaut ko atbilstošāku. Nē, piedāvā citu, bet ne atbilstošāku tulkojumu muļķīgs ‘tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli)’. Krietni tuvāk būtībai ir nonākuši Disneja studijas animācijas filmu tulkotāji, kas antropomorfā suņa vārdu Goofy ir latviskojuši ar Spruksts ‘ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis; kustīgs, jautrs cilvēks; veikls, palaidnīgs zēns, pusaudzis’. Taču manā ieskatā arī tas neietver visu goofy pozitīvo konotāciju.

     Internetā var atrast vairākas goofy definīcijas un aprakstus — faktiski mūsdienās ar šo vārdu apzīmē izturēšanos vai izskatu, kas neviļus izraisa smaidu. Tas ir sirsnīgs patīkami ekscentriskas personas vai uzvedības apzīmējums, piemēram, vāveres uz skrituļdēļa vai motociklista, kas vadā līdzi rotaļu lācīti. Tas ir kaut kas amizants un labsirdīgs, bet īpatnējs. Tāpēc mūsdienās mēdz izteikt komplimentu ar goofy charm, goofy smile un līdzīgiem vārdu savienojumiem, kas apzīmē īstumu, dabisku pievilcību un spēju nebūt pārlieku nopietnam, kas modernajā kultūrā tiek augstu vērtēta. Goofy nozīmē vairs nav nekā ļaunprātīga vai aizskaroša — pat ja vārds norāda uz neveiklību vai lempīgumu, pamatā vienmēr ir simpātijas, nevis vēlme pazemot.
     Dažos avotos minēts, ka īpašības vārds goofy ir cēlies no Disneja multeņu suņa vārda, bet tā laikam nebūs vis taisnība: ASV presē īpašības vārds goofy pirmo reizi minēts 1916. gadā, bet studija pārdēvēja tēlu 1934. gadā droši vien tāpēc, ka tas iemieso attiecīgo īpašību. Tā ka paliek otrs variants — goofy ir cēlies no angļu dialekta vārda goff ‘muļķīgs klauns’.
     Tomēr ir divas vārdkopas, kuru rašanos Disneja tēls droši vien ir ietekmējis: apzīmējums goofy teeth — lieli, krietni pāri apakšējiem zobiem izvirzīti augšējie priekšzobi — tiek saistīts ar multeņu tēla izskatu, savukārt goofy-foot — braukšana ar dēli ar labo kāju pa priekšu — no tā sērfošanas pozas multenē «Havaju brīvdienas».
     Rezumējot to visu, man šķiet, ka mums tiešām ir tikai viens vārds, kas atbilst goofy, — tas ir jancīgs ‘savdabīgs; labdabīgs; asprātīgs; iznesīgs’.

Risku ierobežošana

Šķiet, stāstiņš «Consider using» ir atstājis iespaidu, ka direktīvu modalitāte ir mana personiskā lingvistiskā atklāsme, taču patiesībā tā izriet no prasībām, kas noteiktas gan tiesību aktos, gan starptautiskajos lietošanas pamācību sagatavošanas standartos.

     Piemēram, 2017. gada 5. aprīlī Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmusi Medicīnisko ierīču regulu (MDR) (ES) 2017/745, kuras 7. pantā skaidri aizliegts lietošanas pamācībās izmantot tādu tekstu, kas rada nepareizu priekšstatu par ārstēšanu. Taču prasība rakstīt skaidri un saprotami neattiecas uz medicīniskajām ierīcēm vien — tā ir izvirzīta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maijā pieņemtajā Vispārīgajā ražojumu drošuma regulā (GPSR) (ES) 2023/988.
     Tāpat tā nav raksturīga vienīgi ar dažādiem priekšrakstiem pārsātinātajai Eiropai. Arī ASV oficiālajās tiesību aktu un noteikumu sagatavošanas vadlīnijās «Principles of Clear Writing» ir tieši norādīts, ka noteikumos ir jāizmanto pavēles izteiksme.
     Pastāv arī starptautiskais lietošanas pamācību sagatavošanas standarts IEC/IEEE 82079-1. Pats standarts ir pieejams tikai par maksu, tāpēc nevaru to citēt, bet vairākos avotos, kas to skaidro, norādīts, ka tajā netiek pieļauti formulējumi, kuri lietotājiem liek minēt vai interpretēt veicamās darbības.
     Tāpēc jautājums nav par to, vai latviešu tulkotājs drīkst būt noteiktāks par angļu oriģinālu. Ja oriģinālajā lietošanas pamācībā ir izmantots formulējums, kas atstāj lietotājiem interpretācijas iespēju, varbūt problēma nav tulkojumā, bet gan pašā oriģinālā, kas neatbilst mūsdienu drošuma prasībām.

PS. No pagājušās reizes paliku parādā piemēru no inženiertehniskajiem tekstiem, kas ilustrē, ka medicīna nav izņēmums. Te būs.


     Angliski: When operating the equipment in ambient temperatures below 0°C, consider using synthetic lubricant.
     Burtiski: Darbinot iekārtu apkārtējās vides temperatūrā zem 0 °C, apsveriet sintētiskās smērvielas lietošanu.
     Funkcionāli (precīzi): Ja vides temperatūra ir zemāka par 0 °C, jālieto sintētiskā eļļa.
     Es šaubos, vai tad, ja tā iekārta piederētu jums, jūs salā sāktu kaut ko apsvērt, darbinot iekārtu, nevis skaidri saprastu, ka aukstumā jūs to iekārtu salauzīsit, ja nelietosit sintētisko eļļu.

Kognitīvā spīdzināšana

Kad esmu sabiedriskā transporta pasažiere, es nevaru nepatērēt vides reklāmu — to nevar izslēgt, un no tās ir gandrīz neiespējami novērsties.

     Piemēram, autobusā Rīga–Kuldīga visu ceļu ik pa laikam tieši zem aktuālās informācijas par pieturām ekrānā izlēca frāze «Viņš zina visus vārdos». Zināt nav darbība, ko var veikt vārdos, tāpēc izteikumam faktiski nav satura. Loģiski šķiet atbildēt nevis uz jautājumu kur zina?, bet uz jautājumu ko zina? — Viņš zina visu vārdus.
     Ekrānā lēkājošā frāze nav arī citvalodu kalks, jo abās katra latvieša sirdij tik dārgajās citvalodās — krievu un angļu — tā ir prievārdiska konstrukcija: Он знает всех по именам, He knows everyone by name, tāpēc tāda varētu pastāvēt arī latviešu valodā — Viņš visus pazīst pēc vārda.
     Tikpat labi būtu iederējies darbības vārds saukt — Viņš zina, kā katru sauc. Nezināmu iemeslu dēļ latvieši naski apgraiza vārdu nozīmes un ar saukšanu parasti saprot gandrīz vai tikai klaigāšanu, taču šim vārdam piemīt arī nozīmes ‘nosaukt’, ‘dēvēt’ un ‘godāt’.
     Īsi sakot, domu, ko esmu piešķīrusi frāzei, latviešu valodā var formulēt dažādi, bet ir izvēlēta abrakadabra.
     Kad jūnija sākumā braucu ar tramvaju, katrā pieturā mani sagaidīja šis plakāts. Protams, būtu jānošaujas jau pēc «Nē = Jā» izlasīšanas, bet es te rakstu galvenokārt par valodas kļūdām, tāpēc turpināšu.

     Pirmkārt, uzruna vienskaitlī rada iespaidu, ka slimnīca vēršas pie pašiem sīkajiem, nevis pie viņu vecākiem, lai gan lēmumu par vizītes atcelšanu parasti pieņem pieaugušie. Atšķirībā no vispārinātiem un bezpersoniskiem lozungiem (piemēram, «Sarauj!»), šis ir konkrētai sabiedrības grupai adresēts aicinājums, kurā dabiski iederas nepazīstamiem pieaugušiem cilvēkiem piemērota uzrunas forma, proti, daudzskaitlis.
     Otrkārt, vizīte nav norunāta satikšanās (appointment), vizīte ir apmeklējums. Savukārt apmeklējums var arī nebūt iepriekš norunāts — šai nozīmei tuvāks ir lietvārds pieņemšana: Ja nevarat apmeklēt pieņemšanu. Šeit labi būtu iederējusies arī prievārdiskā konstrukcija Ja nevarat ierasties uz vizīti.
     Treškārt, ne velti visā veselības aizsardzības sistēmā un arī daudzās citās jomās iepriekšēju pieteikšanos sauc par pierakstu — Ja nevarat izmantot pierakstu, atceliet to. Priekšroka dodama atcelšanai, nevis atsacīšanai, jo atsacīt nozīmē ‘noraidīt’, bet parasti noraida to, kas ir piedāvāts, nevis to, uz ko persona pati pieteikusies.
     Ceturtkārt, latviešu valodā palīgteikumu no virsteikuma parasti atdala ar komatu, nevis ar domuzīmi un katrā ziņā ne ar vienotājdomuzīmi.
     Piektkārt, viens no mazā teksta pareiza pieraksta variantiem ir šāds.
Pierakstu var atcelt:
• jebkurā laikā Bērnu slimnīcas Pacientu portālā vai aizpildot atcelšanas veidlapu bkus.lv,
• darba dienās pa tālruni 80708866.
     Īsi sakot, atkal tas pats — ir daudz variantu, kā pateikt skaidri un saprotami, bet ir izvēlēta tautoloģija, nozīmes nobīdes un pareizrakstības kļūdas.
     Es šeit aplūkoju tikai pāris piemēru, kas publiskajā telpā normalizē nepareizas konstrukcijas, kropļojot sabiedrības kolektīvo valodas izjūtu. Sensenos laikos mēdzu dižoties, ka manam mūžam latviešu valodas pietiks. Re, kā neuzminēju.

Ultimate

Tulkojošo vārdnīcu sastādītāji pie īpašības vārda ultimate atbilsmju — 1) galīgs; beidzamais; ultimate decision — galīgais lēmums; 2) sākotnējs; ultimate cause — pirmcēlonis; 3) maksimāls; ultimate output — maksimālā jauda — trešās nozīmes ir aizmirsuši ierakstīt vislabākais — tieši to nozīmi, kas sarunvalodā un reklāmās ir sastopama visbiežāk. Var jau viņus saprast, jo atkarībā no konteksta tas var būt arī kāds cits vārds, kas izsaka vispārāko pakāpi: izcils, nepārspējams, iespaidīgs utt.

     What happens when you buy an abandoned water tower? You transform it into the ultimate tiny house! — Kas notiek, kad nopērk pamestu ūdenstorni? Tas tiek pārvērsts par ideālu mikromāju!
     ultimate experience — neaizmirstami iespaidi; spilgti iespaidi
     Arī terminoloģijā redzams, ka tulkojošajās vārdnīcās dotās atbilsmes neaptver visus ultimate lietojumus. Termini.gov.lv ir 29 vārdu savienojumu šķirkļi ar ultimate, bet Akadterm.lv — 41. No tiem vairāki nav tulkoti ar tulkojošajās vārdnīcās dotajām atbilsmēm vien vai ir tulkoti vispār bez tām.
     ultimate elongation — kritiskais pagarinājums, pārraušanas pagarinājums
     ultimate destination — galamērķis
     ultimate consumer — galapatērētājs
     ultimate aerobic biodegradation — pilnīga aerobā bionoārdīšanās
     ultimate limit state — nestspējas robežstāvoklis
     ultimate load — robežslodze, pieļaujamā slodze, graujošā slodze
     ultimate design load — aplēses robežslodze
     ultimate tensile load — stiepes robežslodze
     ultimate stress — robežspriegums, sagraujošais spriegums
     ultimate strength — stiepes stiprība, stiprības robeža, robežstiprība
     ultimate parent company — galvenais mātesuzņēmums
     ultimate parent entity — galvenā struktūrvienība
     ultimate debarking — tīrmizošana

Consider using

Angļu modālo darbības vārdu gramatiskās nozīmes atveidi latviešu valodā ir vispusīgi aplūkojis Pēteris Ūdris rakstos «Par vajadzības izteiksmi tiesību akta apsvērumos un pantos» un «vēl par „should”». Tomēr mūsdienu tehniskās un medicīniskās dokumentācijas sastādītāji pamanās piešķirt modālu funkciju arī pilnas nozīmes darbības vārdam to consider. Šī vārda tulkojošajās vārdnīcās minētās atbilsmes ir ‘apdomāt, apsvērt; izskatīt, aplūkot; uzskatīt; rēķināties, ņemt vērā’, taču, ja lietošanas pamācībās vārdu savienojumu consider using tulko burtiski — apsveriet lietošanu vai ieteicams apsvērt lietošanu —, rodas maldīgs priekšstats, ka lietotājam ir jāapdomā dažādas alternatīvas, lai gan patiesībā šāda interpretācija neatbilst teksta funkcijai: ja ir izpildīti noteikti nosacījumi, attiecīgā rīcība tiek uzskatīta par profesionāli atbilstošu un faktiski obligātu. Šādos gadījumos latviešu valodā precīzāks risinājums ir tiešs formulējums, piemēram, vajadzības izteiksme (ir jālieto/jāizmanto). Šāda izvēle ir nevis nozīmes pastiprināšana, bet gan pragmatiskās funkcijas ekvivalences nodrošināšana: tā ļauj atjaunot pamācības normatīvo orientāciju, kas angļu tekstā ir izteikta netiešāk.

Patriotu vadmala

Kā zināms, vadmala ir blīvs vilnas vai pusvilnas uzvalku un mēteļu audums ar cieši saveltu plūksnu virskārtu. Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā šī vārda cilme ir aprakstīta ļoti īsi — aizguvums no senskandināvu vađmāl ‘rupjš vilnas audums’ —, bet Latviešu etimoloģijas vārdnīcā Konstantīns Karulis to izklāsta plašāk. Sākotnēji vadmala ir bijusi ‘auduma mērs’ → ‘audums kā maksāšanas vienība, nauda’ («vadmalas nauda»). Šis vārds ir saliktenis: vađ ‘audums’ (no indoeiropiešu *au- ‘pīt, aust’ atvasināts *(a)uĕdh- : *ŭdh-; tās pašas cilmes ir latviešu aust, ūdas) un māl ‘laiks, mērs’ (no indoeiropiešu *mē- ‘mērīt’, no kā cēlušies arī latviešu mest, mērs). Tas līdzīgā skanējumā vispirms ir lietots frīzu (senfrīzu) valodā, no kurienes to aizguvuši senskandināvi un no viņiem citas Baltijas un Ziemeļjūras piekrastes tautas. Naudas funkciju vadmala zaudējusi XII gadsimtā, bet vārds palicis latviešu valodā kā rupja vilnas auduma apzīmējums. Šis aizguvums ir minēts XVII gadsimta vārdnīcās. Karulis uzskata par mazāk iespējamu, ka vārds ir aizgūts no vācu valodas, jo tur tam ir cits skanējums (viduslejasvācu wātmāl).

     Lai gan vēsturiski ir pastāvējusi vadmala ar linu velkiem (pusvilnas audums), vadmalas galdauti nav pastāvējuši nekad.

Es, MTPE un MI

Mūsdienās ikvienam, kam ir darīšana ar informācijas apstrādi, ir jāintegrē savā darbplūsmā mākslīgais intelekts, jo tas ar šādiem uzdevumiem tiek galā milisekundēs. Viens no veidiem, kā šo integrāciju īsteno tulkošanas projektu vadītāji, ir mašīntulkošana. Taču pat viņi mašīntulkošanas nosacīti ātro un lēto rezultātu neuzskata par gatavu tulkojumu, jo mašīna, no vienas puses, izvēlas statistiski tipiskas atbilsmes, neņemot vērā konkrētā teksta nianses, un, no otras puses, savas nedeterministiskās dabas dēļ neievēro terminoloģijas konsekvenci. Tāpēc pastāv MTPE (mašīntulkojuma pēcrediģēšana). Es neņemu MTPE uzdevumus — man nav nekādas intereses saindēt savu uztveri un prātu ar iedziļināšanos neirontulkošanas algoritmu ticamajās vārdvirknēs. Jo ilgāk es lasu mašīntulkojumu, jo pieņemamāks tas man šķiet, un es gandrīz vai kļūstu par tādu pašu ticamu vārdvirkņu ražotāju.

     Es mākslīgo intelektu iekļauju savā darbplūsmā principiāli citādi — kā asistentu. Ir bezdibenīga atšķirība starp nogurdinošo kļūdu meklēšanu mašīntulkojumā un radošo jautājumu uzdošanu lielajiem valodu modeļiem. Jautājuma formulēšana vien jau liek pamatīgāk iedziļināties tieši tulkojamajā tekstā, nevis tā atgremojumā. Diemžēl lielo valodu modeļu slazdi nekur nepazūd: tos ir apmācījuši vienkārši ļaudis, kuri grib izlīst caur adatas aci un nonākt uz vidusceļa, kas parasti nevienā tulkojumā nav vajadzīgs, jo tas ir pilnīgi konkrēts teksts ar savu specifiku. Modeļos iebūvētie drošības mehānismi liek tiem uzvesties kā aizspriedumainai auklei, tas ir, nevis sniegt informāciju, un viss, bet obligāti moralizēt un uzspiest «pareizo» viedokli. Faktiski tā ir cenzūra — šiem modeļiem trūkst daudziem cilvēkiem raksturīgo intelektuālā godīguma un kognitīvās pašcieņas.
     Tāpēc, lai no lielajiem valodu modeļiem ātri saņemtu konstruktīvu atbildi, nevis ieslīgtu bezgalīgā diskusijā «tā vai šitā», liela nozīme ir jautājuma formulējumam. Par tulkošanu es vienmēr jautāju latviski, jo dažkārt vajadzīgais vārds atrodas nevis pašā ieteikumā, bet gan tā aprakstā. Jo konkrētāks jautājums, jo konkrētāka atbilde. Piemēram, es parādīju MI spēles atribūta attēlu un pateicu, ka oriģinālā tas ir nosaukts par box, lai gan pēc box nemaz neizskatās, un saņēmu īsu atbildi — šajā kontekstā tā ir kapsula. Es bieži atgādinu MI atbildēt kodolīgi un pēc būtības, nevis kā uz to paskatīsies «pareizā» viedokļa aizstāvji. Tāpat es arī norādu kontekstu un ierobežojumus, lai MI neatkārtotu to, kas man jau ir skaidrs. Nu un pārbaude citos avotos, kad sastopos ar gluži negaidītu, bet pirmajā acu uzmetienā ļoti trāpīgu lielā valodu modeļa piedāvājumu.
     Droši vien arī tas mainīsies, jo MI mainās ļoti strauji. Piemēram, lielie valodu modeļi tagad daudz labāk orientējas aktuālajos notikumos un hronoloģijā — vēl pirms dažiem mēnešiem tie nespēja sarindot hronoloģiskā secībā trīs notikumus un vecas adreses par pašreizējām tie uzdod joprojām, taču tagad tie jau mēdz atsaukties uz pavisam svaigām publikācijām. Piemēram, spēļu tulkošanā tas ir milzīgs atspaids, ka šīs tehnoloģijas pārzina visus jaunumus, lai gan sādžas gadījums parādīja šīs medaļas otru pusi.
     Fakts, ka man vispār ir klienti, apliecina, ka arī maksātāju vidū ir profesionāļi, kas izprot spontāna (šī vārda filozofiskajā nozīmē) cilvēktulkojuma un ar MTPE izcakota mašīntulkojuma principiālo atšķirību un apzināti izvēlas pirmo.

Koncepts un koncepcija

Lai gan Tezaurs.lv pie internacionālisma koncepcija nozīmēm ir pievienota arī viena internacionālismam koncepts atbilstoša definīcija, tomēr šīs vārdnīcas sastādītāji skaidri parāda, ka lietvārdu koncepts un koncepcija nozīmes latviešu valodā var un vajag nošķirt. Koncepts parasti apzīmē ideju, ieceri vai jēdzienu. Savukārt vārdu koncepcija biežāk lieto, lai apzīmētu veselu uzskatu sistēmu, teorētisko pamatojumu vai plašāku rīcības plānu. Piemēram, māksliniekam var būt lakonisks instalācijas koncepts, bet izstādei kopumā var būt izvērsta, strukturēta koncepcija. Koncepts var būt koncepcijas sastāvdaļa, bet koncepciju nevar reducēt uz vienu konceptu.

     Tādējādi ne katram mūsdienu angļu valodas concept atbilst latviešu koncepts.
     The concept of sustainable mobility is central to the strategy. — Stratēģijas pamatā ir ilgtspējīgas mobilitātes koncepcija.
     Šeit ir runa par strukturētu pieeju — tātad koncepciju.
     The concept of freedom varies across cultures. — Brīvības izpratne dažādās kultūrās atšķiras.
     I don't understand the concept of lotteries. — Es nesaprotu loteriju jēgu.
     The concept is simple. — Doma ir vienkārša.
     The concept of justice. — Taisnīguma jēdziens.

Ikša hipervalodnieks

Ar MI palīdzību sabiedrības debilizācija un valodas politizācija ar tumsoņu rokām sokas mērkaķa ātrumā. Dāvids Zalāns knapi bija paspējis izlēkt iksī ar savām pirmajā attēlā redzamajām MI inspirētajām etimoloģijas zināšanām, kad «Google» meklētāja MI uz šīs vienas publikācijas pamata jau tam pakalpīgi piebalsoja (ievērojiet — vienīgās atsauces ir uz «X»).

     Pirmkārt, sādža nav apdzīvotu vietu kategorijas ciems sinonīms. Saskaņā ar Tezaurs.lv definīciju sādža ir grupveida apdzīvota vieta Latgalē, kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu. Tā kā mūsdienu latviešu valodā sādža ir reālijas nosaukums, nav nekāda pamata piešķirt vārdam pejoratīvu nozīmi, lai kāda būtu tā cilme.

     Otrkārt, Konstantīns Karulis Latviešu etimoloģijas vārdnīcā raksta, ka sādža ir aizguvums no leišu sodžià (literārajā valodā — sõdžius). Vārds ir atvasināts no apvidvārda sodà ‘ciems, sādža’, kas ir vienas cilmes ar darbības vārdu sodìnti ‘sēdināt, stādīt, dēstīt’ un latviešu sēdēt, sēdināt.

Vai lietvārds kolektīvs ir padomju okupācijas palieka

Nē, nav.

     Latviešu valodā ir iesakņojušies vairāki internacionālismi — piemēram, kolekcija, kolektors, kolokvijs, kolēģis —, kuri cēlušies no latīņu valodas un sākas ar latīņu priedēkli com- (no cum ‘kopā ar’), kam pirms saknes sākuma l- asimilējas beigu -m, veidojot dubultu l (com- + l- → col-l-), kas diemžēl latviešu valodā vairs neatspoguļojas. Laikam kolhozu trauma latviešiem ir tik dziļa, ka viens no šādiem internacionālismiem, proti, kolektīvs, tiek akli skausts. Tas tiek pamatots ar apgalvojumiem, ka kolektīvs ir īpašības vārds, nevis lietvārds un ka pirms padomju okupācijas lietvārds kolektīvs rakstu valodā gandrīz neesot bijis sastopams. Nekas no tā nav taisnība.
     Īpašības vārds kolektīvs ir substantivizējies vairākās valodās, tostarp vācu (ein Kollektiv), franču (un collectif) un angļu (a collective) valodā. Arī latviešu valodā tas ir substantivizējies krietni pirms 1940. gada.

     1933. gadā izdotajā Latviešu konversācijas vārdnīcas 67. burtnīcā ir divi šķirkļi kollektīvs — atsevišķi īpašības vārdam un lietvārdam.
     Turklāt kollektīvs meklēšanas rezultāti Gramatas.lndb.lv liecina, ka šis vārds tika samērā plaši lietots un nebūt netika uzskatīts par sociālistu īpašumu.

     Tiesa, kollektīvs atradumu vidū ir arī īpašības vārds, tomēr netrūkst pašdarbības (jā, arī tas nav padomijas izgudrojums), strādnieku, direkcijas, mākslinieciskā un kurpnieku darbnīcas kollektīva, kollektīva radītas sistēmas, kollektīva locekļu, pienākumu skolas kollektīvā vai dzīvē, kollektīva jeb draudzes, «salasīties lielākos vai mazākos kollektīvos», pretnostatījumu «persona vai kollektīvs», «kollektīvs, bet ne indivīds», «atsevišķi strādnieki, bet ne viss kollektīvs», «īpatņa un kopības (kollektīva) dzīvē», «fiziska persona, vai arī kollektīvs».
     Lietvārda kolektīvs nozīmi ‘personu kopums, ko vieno kopīga darbība, mērķis vai institucionāla piederība’ tieši neizsaka neviens no vārdiem grupa, kopa, komanda, personāls, darbinieki, ar kuriem tas parasti tiek aizstāts tulkojumos. Faktiski sabiedrība valodas politizācijai upurē precīzu terminu. Pret to ir iebilduši Ojārs Bušs 2016. gadā izdotajā 11. rakstu krājumā «Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi»: «kolektīvs (..) šis vārds gan lietojams arī mūsdienās, taču aprakstāmā laika valodai raksturīgs attiecīgo vārdlietojumu pārdaudzums», kā arī Dite Liepa 2018. gada 3. jūlija publikācijā laikrakstā «LA»: «Tāpēc vien, ka kolhozs ir sovetisms jeb padomisms — padomju laiku un reāliju raksturojošs jēdziens, par tādu nav uzskatāms pats vārds kolektīvs.»
     Rodas iespaids, ka vienīgā valoda, kuru latvieši patiešām prot, ir krievu valoda, kas tad arī tiek izmantota par latviešu valodas mēru. Ja mēs būtu pārliecināti par savas valodas pašvērtību, mēs no tās nemestu ārā okupantu apsūkātus, bet vajadzīgus vārdus.

Baznīca un… baznīca

Iksī izlasīju, ka latviski ir izdota T. E. Vudsa grāmata «How the Catholic Church Built Western Civilization». Pēc latviskā nosaukuma vien jau esmu spiesta apšaubīt, vai tulkojums ir izdevies, un arī redakcionālās izvēles, kas pašas par sevi nav kļūdas, liek kļūt piesardzīgai.

     Par redakcionālu izvēli var uzskatīt amerikanizēto autora vārda pierakstu. Kā zināms, latviešu valodā priekšvārdus nesaīsina pa vienam — vai nu visus, vai nevienu. Tātad latviski autora vārds ir Tomass Ernests Vudss. Digitālajos mēdekļos viņš parakstās vienkārši Toms Vudss.
     Par redakcionālu izvēli var uzskatīt saīsinājuma Ph. D. pievienošanu autora vārdam, lai gan oriģinālā tā nav, tomēr neielikt saistīto atstarpi starp Ph. un D. jau ir kļūda.
     Un par redakcionālu izvēli noteikti nevar uzskatīt vārdkopas katoliskā Baznīca lietošanu — tas vienkārši ir nepareizi.
     Kas ir baznīca? Latviešu konversācijas vārdnīcā ir teikts, ka sākotnējā nozīmē baznīca ir ‘kristīgo sapulce, sapulces vieta, vēlāk draudze’. Latviešu etimoloģijas vārdnīcā Konstantīns Karulis raksta, ka latviešu valodā vārds baznīca, iespējams, ir aizgūts no senkrievu apvidvārda бозьница un baltkrievu valodā бажнiца ir ‘plaukts ar ikonām; lūgšanas nams’. Tādējādi Latviešu literārās valodas vārdnīcā lietvārdam baznīca ir dotas trīs laika garam atbilstošas nozīmes, no kurām ‘sapulces vietas’ nozīme ir pirmā: 1) kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne; 2) vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un kultu; 3) valstī pastāvošo reliģisko institūtu kopums.*
     Nu tad lūk, lai cik un kādas nozīmes būtu vārdam, latviešu valodā tās nenošķir ar lielā sākumburta lietošanu, tas ir, gan tad, kad ir runa par ēku, gan arī tad, kad ir runa par organizāciju, vārdu baznīca vienādi raksta ar mazo sākumburtu. Vēl vairāk — īpašvārdiskos institūciju nosaukumos vārds baznīca ir tā saucamais nomenklatūras vārds, proti, sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību, un tas parasti tiek rakstīts ar mazo sākumburtu.
     Ar īpašības vārda katoliskā neiederību šajā kontekstā viss ir tieši tikpat vienkārši: baznīca ir nevis ‘saistīta ar katolicismu, tam raksturīga’, bet gan ticīgo, šajā gadījumā — katoļu, organizācija.
     Ir nu gan laiki pienākuši, kad par šādām ābeces patiesībām vispār ir jārunā.

* Tezaurs.lv šīm trim nozīmēm ir pievienota vēl ceturtā — sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsa ‘skola’. Ne bez izbrīna konstatēju, ka Tezaurs.lv šķirklī skola vārda pirmajai nozīmei ‘mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde’ ir minēti divi sinonīmi — baznīca un skolasnams. Man šķiet, ka vārdnīcas sastādītāji ir sapinušies meistarībā, jo nekur citur neatradu, praksē neesmu saskārusies un arī abos šķirkļos nebija piemēru, ka šie vārdi kādā valodas slānī būtu savstarpēji aizstājami.

Ar ko pilnībā ir labāks par pilnīgi?

Es nezinu, vai kāds cilvēks manos tulkojumos to ir labojis, bet MI, kam stiprā puse ir kvantitatīvā analīze, proti, tas spēj noteikt, kas valodas korpusā tiek lietots bieži vai vienmēr, man jau katrreiz norāda, ka tad, ja es gribu, lai mana latviešu valoda skan dabiski (lasīt — kā visiem), apstākļa vārds pilnīgi ir jāaizstāj ar lietvārdu pilnība lokatīvā.

     No vienas puses, tas nav nekāds grēks: Tezaurs.lv ir teikts, ka lietvārda pilnība otrā nozīme ir «apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, vienskaitlis ‘tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; pilnīgi’.» Pati par sevi lietvārda lietošana apstākļa vārda nozīmē nav nekas neparasts vai problemātisks. Tomēr citos gadījumos, kad šāda forma ir nostiprinājusies, tā neaizvieto jau pastāvošu apstākļa vārdu, piemēram, būtībā neizspiež apstākļa vārdus patiesi un faktiski.
     No otras puses, padomāsim salīdzinoši: kā jūs rakstītu, piemēram, tad, kad piekrītat nepilnīgi — ar apstākļa vārdiem daļēji piekrītu vai nemaz nepiekrītu, vai arī šīs domas izteikšanai meklēsit kādus lietvārdus lokatīvā? Ja jā, kuri lietvārdi tie būs — man nekas nenāk prātā. Ja forma pilnībā tiešām funkcionētu kā pilnvērtīgs mēra apstākļa vārds, tam būtu arī paradigmatisks pretstats. Tāds latviešu valodā nav nostiprinājies, un tas norāda, ka pilnībā šajā funkcijā ir sekundāra, nevis sistēmiska forma.
     Jaunās gramatikas grāmatas autori šādu konsekvences vingrinājumu nav veikuši un tā arī raksta: «subjekts un objekts pilnībā vai daļēji sakrīt», «Aktīvie divdabji pilnībā vai daļēji ir saglabājuši darāmās kārtas nozīmi.» Savukārt «Profesora J. Endzelīna atbildēs» rakstīts: «Vācu valodas ietekmē radušies teicieni: „visā pilnībā” („Jaunākajās Ziņās”) (..) u. c. Latviešu valodā vārdam „viss” tādas nozīmes nav; latviski to var izteikt tā: „visā pilnībā” — „itin pilnīgi”, „pilnīgi” (..).» Jāteic, ka apjomīgajā Jāņa Endzelīna darbu izlasē apkopotajos tekstos forma pilnībā nav lietota nevienu reizi, bet apstākļa vārds pilnīgi ir sastopams ļoti bieži.
     Ja apstākļa vārds pilnīgi gan teorētiski, gan faktiski ir bijis primārais izteiksmes līdzeklis, atliek jautāt, ko tieši latvieši iegūst, to konsekventi aizstājot ar lietvārdu lokatīvā? Man pašai tādi ieguvumi nenāk prātā.

Kad smadzenes atrodas krievu valodas ēnā

Tezaurs.lv vārdnīcās atgriezeniskā darbības vārda atrasties pirmā nozīme ir formulēta ļoti līdzīgi: ‘būt novietotam, būt (kādā vietā, stāvoklī, apstākļos u. tml.)’ un ‘būt novietotam, būt (kādā vietā, telpā)’.

     Latviešu–angļu valodas vārdnīcās minētās atrasties atbilsmes ir to be, to lie, to stand, to sit on, to be situated/placed/located, to find oneself.
     Termini.gov.lv atrodas vairāki vārdu savienojumu šķirkļi ar atrasties pirmajā nozīmē, piemēram, to be docked — atrasties dokā, head — atrasties priekšgalā, to be under bond — atrasties muitas noliktavā, standing-by (standing-in) — atrasties līdzās (stāvēt aizsardzībā).
     Tomēr angļu–latviešu tulkošanas atmiņās esmu ievērojusi, ka kolēģi cītīgi izvairās jebko tulkot ar vārdu atrasties. Piemēram, parasti ir rakstīts nevis «Informācija par X atrodas sadaļā Y», bet gan «Informācija par X ir atrodama sadaļā Y» vai «Informāciju par X var atrast sadaļā Y», dažādi priekšmeti telpā nevis atrodas, bet ir novietoti vai vienkārši ir. Pat darbības vārds nolikt tulkotājiem nešķiet pietiekami smalks un netiek izmantots.
     ChatGPT ar lielu entuziasmu atzīst, ka atrasties ar nozīmi ‘novietots’ ir nevēlams находиться kalks, taču, lūgts norādīt šīs atziņas avotu, atbild, ka «tas ir labas valodas/rediģēšanas prakses ieteikums, nevis oficiāla valodas norma vai vadlīnija.». Reizē smieklīgi un biedējoši, ka ChatGPT tic pūļa akumulētām slepenām latviešu valodas zināšanām, ko var iegūt citādi, nevis vienkārši iemācoties un interpretējot latviešu valodas gramatiku. Interesanti, ka līdzīgi atbildēja «Google» pārlūkā iebūvētais MI — tādus mūs redz mašīnas.
     Kas vēl liecina par to, ka atrasties pirmā nozīme nav katrā ziņā aizgūta tieši no krievu valodas?
     Parasti par krievu vārdu kalkēšanas «ražīgāko» laikposmu tiek uzskatīts padomju okupācijas periods. Vietnēs Gramatas.lndb.lv un Periodika.lndb.lv uzzināju, ka tur saskenētajos resursos darbības vārds atrasties pirmajā nozīmē pirmo reizi ir minēts attiecīgi 1899. gadā izdotajā Artura Kangera grāmatā «Krimināltechniskās izmeklēšanas metodes» un 1900. gada 1. jūnijā izdotajā «Mājas Viesa Mēnešraksta» 6. numurā.
     Jāņa Endzelīna publikācijās neizdevās atrast nekādas norādes par atrasties lietojuma krieviskumu. Gluži otrādi — «Profesora J. Endzelīna atbildēs» ir šāda atziņa: «(..) teikumā „viņš atradās ārzemēs” verbs „atrasties” lietāts vācu sich befinden nozīmē. Šī nozīme jau ieviesusies un nav apkaŗojama.»
     Jaunās gramatikas grāmatas autori tagadnes formu atrodas vien ir lietojuši aptuveni 160 reižu.
     Tā kā šī nozīme ir universāla un sastopama vairākās valodās, nav pamata to automātiski reducēt vienīgi uz krievu valodas ietekmi. Prakse aizstāt atrasties ar būt novietotam, to uzskatot par latviskāku tādēļ, ka ar šo konstrukciju vārdnīcā ir skaidrots atrasties, nav saskaņā ar leksikogrāfisko tradīciju, kur atrasties pats kalpo par skaidrojošo vārdu.

Priesteris un garīdznieks

Manā latviešu ziņu plūsmā arvien biežāk tiek pieminēti priesteri, kaut gan šaubos, vai priesteru sastopamība Latvijā ir pieaugusi.

     Jaunākos laikos Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas un Tezaurs.lv sastādītāji bez vajadzības ir šķīruši lietvārda priesteris nozīmes, bet Latviešu literārās valodas vārdnīcā definīcija ir izdevusies visai kodolīga:
     priesteris — kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
     Konstantīns Karulis «Latviešu etimoloģijas vārdnīcā» raksta, ka aizguvums priesteris latviešu valodā ienācis XVII gadsimtā vai nu no viduslejasvācu, vai vidusholandiešu valodas, bet tā cilme atrodama latīņu un sengrieķu valodā.
     Jau 2012. gadā Konfesionāli luteriskās baznīcas vietnē «Latvijas luterānis» ir aplūkota tendence, ka pat luterāņi savus mācītājus mēdz saukt par priesteriem. Raksta autors secina, ka luterāņu mācītājus nekādā ziņā nevajadzētu saukt par priesteriem, jo «akcents no skaidras mācības tādā veidā tiek novirzīts priesterības mistiskā spēka virzienā», savukārt priesteris upurētājs latviski ir dēvējams vai nu par vaideloti, vai arī par svētnieku.
     Ziņās no konteksta bieži var saprast, ka rakstītājs nemaz nav iedziļinājies, pie kādas baznīcas ‘vienas konfesijas ticīgo organizācijas ar noteiktu dogmatiku un kultu’ pieder viņa minētais priesteris, tāpēc man šķiet jēgpilnāk vai nu iedziļināties un precīzi nosaukt amatu attiecīgajā baznīcā, vai arī aprobežoties ar vispārīgo apzīmējumu garīdznieks, kas ir latviskas cilmes vārds.
     Konstantīns Karulis «Latviešu etimoloģijas vārdnīcā» raksta, ka 1857. gadā Juris Alunāns no vārda gars atvasināja jaunvārdu garinieks ‘reliģiskā kulta kalpotājs’, ko lietoja «Pēterburgas Avīzēs», taču šis vārds valodā neiesakņojās. Savukārt «Baltijas Vēstnesī» sāka lietot no īpašības vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks.