Atkarības diena

Vikipēdijā ir rakstīts, ka kaut kādu nebūt neatkarības dienu svin vairāk nekā 150 pasaules valstīs, tas ir, aptuveni trijās ceturtdaļās pasaules valstu. Latvieši 4. maijā svin Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu. Ja jau «atjaunošanas», tad likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» vajadzētu būt iekļautai arī Neatkarības dienai, taču tā nav. Latvijas valsts izveides svētku, ko svinam 18. novembrī, nosaukums ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Vai pirms 1990. gada 4. maija Latvija bija atkarīga no cccp? Nē, cccp to bija okupējusi. Tas ir iemūžināts arī jau minētajā likumā — 17. jūnijā tiek atzīmēta Latvijas Republikas okupācijas diena.

     Lai gan kāda latviešvalodas padomdevēja norāda, ka «apgalvojums vienmēr ir iedarbīgāks un vieglāk uztverams nekā noliegums», tā nav taisnība. Piemēram, baušļi pārsvarā ir doti nolieguma formā, bet nav novērots, ka kāds tos nebūtu uztvēris. Tomēr gribētos, lai svētku nosaukumi būtu formulēti bez nolieguma — gribētos svinēt kaut ko apliecinošu un uz nākotni vērstu, nevis visu laiku atkauties no pagātnes.
     Diemžēl šīs problēmas risinājums nedodas rokās arī kaimiņiem. Piemēram, leiši 1918. gada notikumiem veltīto svinamo dienu 16. februārī tāpat kā mēs spēja nosaukt apgalvojuma formā par Lietuvas valsts atjaunošanas dienu, bet 1990. gada notikumiem veltītajai 11. martā neko pozitīvu vairs neizdomāja — tā saucas par Lietuvas neatkarības atjaunošanas dienu kā visiem. Taču kaimiņi valodas prasmīgas izmantošanas ziņā svētku nosaukumos mūs apsteidz divos citos jautājumos. Pirmkārt, viņi nebāž visur valsts pārvaldes formu (labi, viņiem bijušas dažādas, bet arī mēs varētu to nedarīt, ja jau mums bez republikas nekā cita nav bijis). Otrkārt, viņi veido svētku nosaukumu kā vienu veselu frāzi atšķirībā no iebiedētajiem latviešiem, kam iedauzīts, ka visādos nosaukumos nākamais vārds aiz valsts nosaukuma katrā ziņā ir rakstāms ar lielo sākumburtu (šeit speciāli uzrakstīju pareizi, nevis tā, kā ir likumā). Interesanti, ka likumā okupācijas un starptautiskās atzīšanas diena, kas neietilpst svētku kategorijā, ir rakstītas pareizi.
     Kaut arī visur ir pieņemts rakstīt, ka igauņi 24. februārī svin Neatkarības dienu un 20. augustā — Neatkarības atjaunošanas dienu, patiesībā 1918. gada notikumiem veltīto svētku nosaukums ir Igaunijas Republikas gadadiena. Taču mums pat Latvijas karoga likumā ir norādīts nepareizi.

Steidzami un vienprātīgi

Vakara promenāde Padangā, Sumatrā

Jūnija sākumā šaubījos, vai tik nesāku par agru nodarboties ar kalendāriem, jo Saeimai ir niķis gada beigās kaut ko pamainīt likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām». Tas ietekmē daudzu kalendāru saturu, kur veidotāji ir vēlējušies šīs dienas norādīt. Un tiešām, tā arī notika, turklāt tikpat savādi, kā ar veco ļaužu pārtapšanu par senioriem.
     Vēl pirms dažiem gadiem priekšlikums pasludināt 7. novembri par Robežsargu dienu un 5. decembri par Policijas darbinieku dienu netika uzņemts ar ovācijām. Lai kas svarīgs šajos datumos būtu noticis 1918. un 1919. gadā, daudziem atmiņā ir padomijas svinamās dienas. Nu tās ir aizmirstas un Latvijas Republikas jaunās atzīmējamās dienas šajos datumos ar likumu ir klāt. Izlasīju Saeimas sēdes stenogrammu, lai uzzinātu, kas tāds ir noticis 2015. gada 22. oktobrī, ka 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas šis jautājums ir pēkšņi jāizlemj, bet neko tādu neuzzināju — tikai steidzamības kārtā un apbrīnojamā vienprātībā.
     No vienas puses, es saprotu, ka laika gaitā visās gada dienās droši vien ir noticis kaut kas svinēšanai nepiemērots un, ja visu laiku atskatīsimies uz padomiju, tad no tās vispār nekad netiksim vaļā, bet, no otras puses, vai padomijas svētku stafetes kociņa saņemšana nav tieši tas, nevis stafetes kociņa saņemšana pār padomijas galvu?

Nothing lasts forever

Ļoti jūtu līdzi visiem ceļotājiem, kam Bali liekas šausmīgs tūristu pūznis. Mums kopumā gāja labi

Sāku gatavoties jaunajai kalendāru sezonai, lai gan māc šaubas, vai nedaru to pārāk aizlaikus. Pagājušajā gadā Saeima grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām veica oktobrī, pārdēvējot 1991. gadā ANO Ģenerālās asamblejas pasludināto Starptautisko veco ļaužu dienu, ko atzīmē 1. oktobrī, par Starptautisko senioru dienu (angliski visu laiku ir nemainīgi The International Day of Older Persons). Turklāt tas esot Latvijas Pensionāru federācijas ieteikums. :)