Nevairieties no prievārdiem

Kā zināms, es esmu liela prievārdu piekritēja. Man šķiet, ka mēs apzogam paši sevi, atsakoties no tiem. Esmu par to jau sarakstījusi vairākus stāstiņus. Tālāk esmu izkonspektējusi Edītes Hauzenbergas-Šturmas rakstu «Vairīšanās no prepozicionāliem savienojumiem modernajā latviešu valodā», kas publicēts 1963. gadā Zviedrijā izdotajā XI rakstu krājumā «Ceļi». Tajā ir apkopots daudz piemēru, kas uzskatāmi parāda, cik tomēr bezsaturīgas, kļūdainas, maldinošas un nesaprotamas dažkārt mēdz būt tādas konstrukcijas ar izskaustiem prievārdiem, kā arī sniegti paskaidrojumi par valodas normu.

Neatkarīgi no varbūtējas vai konstatējamas kaimiņu valodu ietekmes slieksme uz analītisku saistīšanas veidu sintaksē iekļaujas parastā indoeiropiešu valodu attīstības gaitā, tādēļ jo vairāk pārsteidz pretējā tendence, kas modernajā latviešu valodā arvien noteiktāk vērojama pēdējos gadu desmitos, proti, tendence vēl nesen parastu savienojumu ar prievārdu vietā izteikties ar vienkāršu locījumu bez prievārda, turklāt bieži locījums nebūt nav identisks ar savu vēsturisko priekšgājēju, ko dažkārt vēl paglābusi dainu valoda. Lielākā daļa piemēru ir ņemta no Rietumu rakstiem: pirmkārt, tie autorei ir vairāk pieejami, otrkārt, tiem ir sava nenoliedzama priekšrocība, ka tie gandrīz nemaz nav pakļauti valodas kopēju noteikumiem un korektūrām.

ap

Pēc darbības vārdiem ar priedēkli ap- prievārda ap vietā ar lietvārdu akuzatīvā (ko?) / instrumentālī (ar ko?) par objektu vai vietas apstākli lietots vienkāršs datīvs (kam?): nācēju sagrāba vēlēšanās apmest līkumu vēl citām ēkām Klāns; govis (..) raustījās ragiem apsietajās saitēs Sakse; tanku grāvi kādai pirtij aprakāt, vai? Salna.

ar

Instrumentāļa (ar ko?) vietā ar prievārdu ar lietots instrumentālis bez prievārda (sociatīvā, līdzekļa izteicēja un citās nozīmēs): Kasparam pretī apsēdās māte trim mazām (..) meitenēm R. Liepa; apāvies zeķēm un auklu cieši savilktām kurpēm turpat; Piektais valkāja siksniņu nosietas (..) galošas Sodums; skārdu apsistajā kastē Sarma; visi savu sākuma degsmi aizstājuši sistēmatisku, neatlaidīgu un mērķtiecīgu darbu «Austrālijas Latvietis», 05.11.1951.

līdz

Datīva (kam?) savienojuma vietā ar prievārdu līdz gadās tīrs datīvs: nogrieza zirgu sānceļā, pa kuŗu bija tuvāk mājai Sakse.

no

Ablatīviskā ģenitīva (no kā?) savienojuma ar no vietā:
     1) pēc darbības vārdiem ar priedēkli no- lieto locījumu bez prievārda: zīmīgi vārdi nobira lūpām Veselis; acīm nokrita zvīņas Klāns; arī austrenim grūti noslaucīt mākoņu plaukus debesu palodām V. Pelēcis, «Latvija», 13.10.1951.;
     2) pēc darbības vārdiem ar priedēkli at- lietots datīvs (kam?) bez prievārda: es neatglaužu ausīm zaļo lakatu «Latvija», 17.02.1951.; jumtam atlupušo skārda plāksni A. Upītis; acis mākoņiem atrāvis Klāns; pavēli, ka nedrīkstam rotai atrauties Salna; atrauts literārajam darbam P. Jēgere-Freimane, «Laika» mēnešr., 1956. g. 1. nr.; tie atsvešinātos savai tautai «Laiks», 25.07.1951.; mēs izrāvāmies šim maisam, iekām tas (..) tika aizsiets Mauriņa; Andrievs atšķirts viņu pulkam Rupainis;
     3) pēc darbības vārdiem, kas nozīmē bēgšanu, vairīšanos, glābšanu, slēpšanu u. tml., lietots vai nu ģenitīvs (kā?) bez prievārda saimnieks spēj izvairīties (..) īres likuma «Latvija», 01.02.1950., vai arī datīvs (kam?) bez prievārda: bēgdams šā vīra skatiem Rupainis; lai izbēgtu vasaras karstumam «Laiks», 23.07.1958.; centies to citu acīm slēpt R. Liepa; prata izvairīties mobilizācijai «Nedēļas Apskats», 14.04.1949.; mēs nedrīkstam atsvešināties viens otram «Latvija», 10.09.1955.; Dukāts liesmām izglābis (..) māju «Austrālijas Latvietis», 03.12.1951.; lai paglābtu aizmirstībai tautas dainas turpat, 01.03. 1958.
     Prievārds likvidēts ģenitīva (kā?) savienojumā ar no, kas izsaka cēloni: spirta un brauciena apdulluši Sodums.

«Birzī pogā lakstīgala, pogā vaļā, pogā ciet»

Reiz no Valodas kultūras jautājumiem izkonspektēju Rūtas Riekstiņas rakstu «Nepareizs darbības vārdu priedēkļu lietojums», kur pati pirmā norādītā kļūda ir darbības vārda ar priedēkli lietošana kopā ar darbības vārdu sākt un apstākļa vārdiem vienmēr un nepārtraukti, kur ir jālieto bezpriedēkļa darbības vārds kopā ar apstākļa vārdu. Jaunajā gramatikas grāmatā šim jautājumam ir veltīti vairāki paragrāfi, kur sīki izskaidrots, kāpēc konstrukcija bezpriedēkļa darbības vārds + apstākļa vārds ir nevis kaut kāda tur sarunvalodas sīka vienība, bet gan literārajā valodā neaizstājams veids, kā izteikt nepabeigtu darbību. Tālāk gan pārsvarā ir konspektēta vecā gramatikas grāmata, jo tā ir sakarīgāk sarakstīta bez nejēdzīgiem saīsinājumiem ar elementiem augšrakstā un apakšrakstā un matemātiskām izteiksmēm.

     Raksturojot ar darbības vārdu izteiktu darbību kā pabeigtu vai nepabeigtu, latviešu valodā šo starpību izsaka ar priedēkļa un bezpriedēkļa darbības vārdiem. Vienas saknes darbības vārda priedēkļa un bezpriedēkļa forma ir pirmā ārējā pabeigtas vai nepabeigtas darbības pazīme.
     Pabeigta veida darbības vārdiem ar priedēkļa vietas vai virziena nozīmi atbilst īpašas nepabeigta veida formas — bezpriedēkļa darbības vārda sakopojums ar apstākļa vārdu, turklāt apstākļa vārds nozīmes ziņā līdzinās atbilstošā pabeigta veida darbības vārda priedēklim, piemēram, pārcelt — celt pāri. Apstākļa vārdi mēdz pievienoties darbības vārdiem ar konkrētas, uz zināmu mērķi virzītas kustības nozīmi. Atkarībā no tā, vai darbības vārda priedēklim ir viena vai vairākas potenciālas vietas vai virziena nozīmes, vienu priedēkli var aizstāt viens vai vairāki apstākļa vārdi. Lūk, daži piemēri.
nepabeigts veids                                                pabeigts veids
bezpriedēkļa darbības v. + apstākļa v.   priedēkļa darbības v.
nākt iekšā                                                                  ienākt
sviest ārā                                                                   izsviest
slēgt vaļā                                                                   atslēgt
cirst ciet                                                                     aizcirst
iet prom                                                                     aiziet
nākt šurp                                                                   atnākt
kāpt augšā                                                                uzkāpt
skriet lejā                                                                  noskriet
gāzt apkārt                                                              apgāzt
likt virsū                                                                   uzlikt
ņemt nost                                                                 noņemt
celt pāri                                                                    pārcelt
plēst pušu                                                                pārplēst
     Bez veida izteikšanas nozīmes, kas atklājas visās darbības vārda formās, konstrukcijām ar apstākļa vārdu piemīt arī īpaša darbības palēninājuma nokrāsa. Tā vairāk novērojama citās darbības vārda formās, nevis tagadnē, kur svarīgāka ir konstrukcijas tīrā nepabeigtības nozīme.
     1. Apstākļa vārds pastiprina nepabeigta veida ilgstošas darbības nozīmi pagātnes formās, piemēram, Dzijas nevarēja tik viegli pārraut, pirkstu grieza pušu.
     2. Nepabeigta veida bezpriedēkļa darbības vārds ar apstākļa vārdu pastiprina ilgstošas darbības nozīmi arī nākotnes formās, piemēram, Es šodien pat iešu no šejienes projām.
     3. Par kustību vienā virzienā, par kuru nav droši zināms, vai tā notiks, var jautāt, tikai lietojot nepabeigta veida darbības vārdu ar apstākļa vārdu, piemēram, Vai kāpsit ārā? Vai iesit prom?
     Pārsvarā nepabeigtu veidu izsaka vārdkopas ar bezpriedēkļa darbības vārdu un atbilstošu apstākļa vārdu centrā. It sevišķi vārdkopu raksturs izmanāms frazeoloģiskos teicienos ar ekspresīvu nokrāsu, piemēram, Plijos virsū, lai man vēl dod pūslīšus.
     Nepabeigts veids ar apstākļa vārdu noder ne tikai nepabeigtas darbības izteikšanai, bet arī darbības precizēšanai, kad bezpriedēkļa darbības vārdam nav noteiktas virziena nozīmes, piemēram, Es dzirdu, ka taisa istabas durvis [vaļā] un runā sieviešu balsis (..) Un atkal taisa durvis [ciet], un tās aizkrīt smagi. Nepabeigtajam darbības vārdam aut (kājas) ir korelatīvi noaut (kājas) un apaut (kājas); precizējot aut (ar ko palaikam gan arī saprot apaut), ir nepieciešams apstākļa vārds ciet vai nost, piemēram, Lauris ienāk bezbēdīgs, nosēstas ātri un sāk steidzīgi aut kājas nost. Tas pats sakāms par ģērbties, ja to lieto apģērbties vai noģērbties vietā; var ģērbties ciet un ģērbties nost.
     Līdzīgas vārdkopas ar bezpriedēkļa darbības vārdu un apstākļa vārdu priedēkļa darbības vārda vietā ir parastas sarunvalodā arī tad, kad darbības vārdam nav ne kustības, ne virziena nozīmes, piemēram, raksti augšā! saki ārā! (laukā!). Tāda tipa nepabeigts veids ir it īpaši parasts, aizstājot pabeigtos darbības vārdus ar nobeigšanas, nogalināšanas nozīmi, piemēram, māc nost, moka nost, bendē nost.
     Darbības vārds un apstākļa vārds šajās konstrukcijās neveido monolītu leksisku, morfoloģisku un sintaktisku vienību, jo apstākļa vārds nav gramatizējies un teikumā saglabā savu apstākļa funkciju, patstāvīga vārda uzsvaru un apstākļa vārda nozīmi. Tās nevar saukt par analītiskajām konstrukcijām, jo apstākļa vārdam nav palīgvārda funkcijas. Darbības vārdu un apstākļa vārdu kombinācijas var brīvi variēties atkarībā no izsakāmās informācijas, piemēram, kāpt iekšā, kāpt ārā, kāpt lejā, kāpt augšā; nākt iekšā, iet iekšā, skriet iekšā, tikt iekšā, bērt iekšā.
     Darbības vārds kopā ar apstākļa vārdu neveido nepabeigta veida sintaktisku konstrukciju, ja apstākļa vārds pievienojas priedēkļa darbības vārdam, piemēram, atraut vaļā, ielikt iekšā, uzkāpt virsū, pārkāpt pāri, apiet apkārt. Te apstākļa vārds precizē priedēkļa lokālo nozīmi, tā dubultojot darbības mērķa norādi.

Atkarības diena

Vikipēdijā ir rakstīts, ka kaut kādu nebūt neatkarības dienu svin vairāk nekā 150 pasaules valstīs, tas ir, aptuveni trijās ceturtdaļās pasaules valstu. Latvieši 4. maijā svin Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu. Ja jau «atjaunošanas», tad likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» vajadzētu būt iekļautai arī Neatkarības dienai, taču tā nav. Latvijas valsts izveides svētku, ko svinam 18. novembrī, nosaukums ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Vai pirms 1990. gada 4. maija Latvija bija atkarīga no cccp? Nē, cccp to bija okupējusi. Tas ir iemūžināts arī jau minētajā likumā — 17. jūnijā tiek atzīmēta Latvijas Republikas okupācijas diena.

     Lai gan kāda latviešvalodas padomdevēja norāda, ka «apgalvojums vienmēr ir iedarbīgāks un vieglāk uztverams nekā noliegums», tā nav taisnība. Piemēram, baušļi pārsvarā ir doti nolieguma formā, bet nav novērots, ka kāds tos nebūtu uztvēris. Tomēr gribētos, lai svētku nosaukumi būtu formulēti bez nolieguma — gribētos svinēt kaut ko apliecinošu un uz nākotni vērstu, nevis visu laiku atkauties no pagātnes.
     Diemžēl šīs problēmas risinājums nedodas rokās arī kaimiņiem. Piemēram, leiši 1918. gada notikumiem veltīto svinamo dienu 16. februārī tāpat kā mēs spēja nosaukt apgalvojuma formā par Lietuvas valsts atjaunošanas dienu, bet 1990. gada notikumiem veltītajai 11. martā neko pozitīvu vairs neizdomāja — tā saucas par Lietuvas neatkarības atjaunošanas dienu kā visiem. Taču kaimiņi valodas prasmīgas izmantošanas ziņā svētku nosaukumos mūs apsteidz divos citos jautājumos. Pirmkārt, viņi nebāž visur valsts pārvaldes formu (labi, viņiem bijušas dažādas, bet arī mēs varētu to nedarīt, ja jau mums bez republikas nekā cita nav bijis). Otrkārt, viņi veido svētku nosaukumu kā vienu veselu frāzi atšķirībā no iebiedētajiem latviešiem, kam iedauzīts, ka visādos nosaukumos nākamais vārds aiz valsts nosaukuma katrā ziņā ir rakstāms ar lielo sākumburtu (šeit speciāli uzrakstīju pareizi, nevis tā, kā ir likumā). Interesanti, ka likumā okupācijas un starptautiskās atzīšanas diena, kas neietilpst svētku kategorijā, ir rakstītas pareizi.
     Kaut arī visur ir pieņemts rakstīt, ka igauņi 24. februārī svin Neatkarības dienu un 20. augustā — Neatkarības atjaunošanas dienu, patiesībā 1918. gada notikumiem veltīto svētku nosaukums ir Igaunijas Republikas gadadiena. Taču mums pat Latvijas karoga likumā ir norādīts nepareizi.

Kas notiek apkaimes apkaimē

Kad Rīgā parādās kāda jauna apkaime (‘pilsētbūvniecībā lietots apzīmējums funkcionāli nodalītai pilsētas daļai’), visi no jauna sašūt, cik nepareizi ir saukt pilsētas daļas vārdā, kas paredzēts to apkārtnes apzīmēšanai un piešķirt vārdam otru — pirmajai nozīmei pretēju — nozīmi. Arī man rodas tā saucamā kognitīvā disonanse, jo lietvārdu apkaime allaž esmu uztvērusi tikai 1972. gadā izdotās Latviešu literārās valodas vārdnīcas šķirklī apkaime norādītajā vienīgajā nozīmē ‘apkārtējā teritorija; apkārtne’, proti, vienmēr esmu uzskatījusi, ka vārds apkaime ir vārda apkārtne (‘vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā’), ko literārajā valodā ieviesis Atis Kronvalds, absolūts sinonīms bez kādām niansēm. Konstantīns Karulis tā arī raksta — kamēr vārda apkārtne nebija, parasti lietoja vārdu apkaime.     Par kaimi, kam ir pievienots priedēklis ap-, Konstantīns Karulis raksta, ka kaims ir vārda ciems paralēlforma, kas latviešu valodā ir saglabājusies nevis pati par sevi, bet gan ar diviem citiem vārdiem: kaimiņš un apkaime. Tā kā apkaime ir priedēkļvārds, tad ielūkojos arī jau minētā Latviešu literārās valodas vārdnīcas sējuma, kas ir izdots sen, pirms mēs uzzinājām par Rīgas domes apkaimju izveides plāniem un reti kāds bija dzirdējis angļu vārdu neighbourhood, šķirklī ap-, kur pretrunīgā doma lietot vārdu apkaime pašas teritorijas, nevis tās apkārtnes apzīmēšanai izrādījās jau ietverta. Tur ir teikts, ka priedēklis ap- savienojumā ar lietvārdu norāda: 1) uz to, kas ir kam apkārt (piemēram, apkakle, aproce, apvāks); 2) uz teritoriālu norobežojumu (piemēram, apgaita, apkaime, apvidus). Uzreiz bez apdomāšanās vārdnīcā minētajiem piemēriem varēju pievienot vēl divus teritoriālos norobežojumus ar priedēkli ap- — apgabals un apriņķis. Paturpināju šķirstīt šo sējumu un pievienoju piemēriem, kur ar ap- veidots teritorijas, nevis tās apkārtnes nosaukums, arī vārdus apmetne un apstādījumi.
     Tikpat pretrunīgi kā Latviešu literārās valodas vārdnīcas autori rīkojas arī Tezaurs.lv sastādītāji, kas attiecīgajā šķirklī popularizē apkaimes jauno nozīmi un mierīgi būtu varējuši vārdu sarakstam katrā šķirklī likt virsrakstu «Apkārtne», taču tā vis nedara. Nav zināms, vai vispār ir iespējams nomainīta vārda nozīmi uz pilnīgi pretēju un cik ilgā laikā to var izdarīt, tomēr tas, ka nav citu piedāvājumu, kā tad tās apkaimes saukt, liecina, ka lietošana jaunajā nozīmē diez vai mazināsies. Turklāt nosacīti jauno reāliju apzīmēšanai vārds apkaime jaunajā nozīmē iederētos arī citās Latvijas pilsētās, jo ne jau tikai Rīgā ir mikrorajoni (‘dzīvojamās apbūves struktūras elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm’), kas varētu iegūt cilvēciskāku veidolu gan vārdos, gan darbos. To apkārtnes apzīmēšanai mums vienmēr paliek Ata Kronvalda apkārtne.

Iztulkot vai pārtulkot

Ja ir runa tieši par tulkošanu no kādas valodas citā, tad tādiem matu skaldītājiem kā es ir ieteicams lietot darbības vārdu pārtulkot, jo darbības vārdam iztulkot Latviešu literārās valodas vārdnīcā pirmā nozīme ir ‘izprast, izskaidrot’ un tikai otrā nozīme ir ‘pārtulkot’, savukārt darbības vārdam pārtulkot pirmā nozīme ir ‘tulkot un pabeigt tulkot’.

Nepareizs darbības vārdu priedēkļu lietojums

Ne visos Latviešu valodas kultūras jautājumu numuros ir tik daudz interesantu rakstu kā iepriekšminētajā 10. laidienā. Izkonspektēju Rūtas Riekstiņas rakstu par kļūdām darbības vārdu lietošanā ar priedēkļiem. Piemēram, man šķiet, ka līdz šim esmu nepiedodami reti izmantojusi analītiskās vārdkopas.

Latviešu valodā darbības vārdus atvasina ar priedēkļiem aiz-, ap-, at-, ie-, iz-, no-, pa-, pār-, pie-, sa-, uz-. Daļai šo priedēkļu atbilst attiecīgi prievārdi (aiz, ap, no, pa, pār, pie, uz), kas saglabā leksisko nozīmi un var iegūt arī jaunas nozīmes, kad kļūst par vārdu veidotājām morfēmām. Daļai priedēkļu nav nozīmes bez darbības vārda (sa-, ie-, at-).
     Priedēkļi parasti modificē darbības vārda nozīmi (aiziet, apiet, iziet, noiet, uziet). Dažkārt darbības vārda nozīmi var diferencēt ar vienu un to pašu priedēkli (lietus pāriet, pāriet pār pļavu, pāriet mājās). Atšķirīgā nozīme atklājas tikai kontekstā. Retumis priedēkļi norāda vienīgi uz darbības pabeigtību.
     Latviešu valodā darbības vārdam parasti ir viens priedēklis. Izņēmums ir tikai tie darbības vārdi ar priedēkli, kas nozīmes ziņā ir pielīdzinājušies pirmatnīgiem darbības vārdiem (iepatikties, izpatikt), tāpēc nebūtu attaisnojama darbības vārda ar diviem priedēkļiem piepacelt (parasti divdabja formā — piepacelts) lietošana.
     Raksturīgākās kļūdu grupas: 1) darbības vārds ar priedēkli ir lietots analītiskās vārdkopas vietā, 2) darbības vārdam nav vajadzīgs priedēklis, 3) kāds priedēklis ir lietots cita priedēkļa vietā.

Darbības vārds ar priedēkli analītiskās vārdkopas vietā
     Zēns paķēra veselu sauju konfekšu,  s ā k a  tās  a t t ī t  un papīrus meta uz grīdas.
     Desmitajā klasē audzēkņi  s ā k a  a i z i e t  no stundām.
     Tā kā priedēklis norāda uz lielāku vai mazāku darbības pabeigtību, darbības vārds ar priedēkli nav lietojams līdzās darbības vārdam sākt, kas akcentē tieši darbības sākuma momentu, jo rodas loģiska pretruna. Šajos piemēros ir jālieto analītiskās konstrukcijas sāka tīt vaļā papīrus un sāka iet projām no stundām.
     Raga slāņa šūnas  n e p ā r t r a u k t i  n o l o b ā s.
     Darbības vārdu ar priedēkli nav pareizi lietot līdzās apstākļa vārdiem vienmēr un nepārtraukti, kas norāda uz ilgstošu darbību. Šai gadījumā ir jālieto darbības vārds bez priedēkļa vai analītiskā vārdkopa lobās nost.

Lieks priedēklis
     Bieži priedēklis ir lietots bez vajadzības. Daudziem darbības vārdiem ir ļoti plaša leksiskā nozīme; ja priedēklis nepiešķir darbības vārdam jaunu nozīmi, tas ir lieks.
     Sākumā viņš  n o s p ē l ē j a  slikti un dabūja sēdēt uz rezervistu soliņa.
     600 ha lauku jau  n o m e l i o r ē t i.
     Ātri  s a o r i e n t ē j u š i e s  nelāgajā situācijā, mehāniķi ķērās pie darba.
     I z t r ū k a  tikai tie, kuri bija izbraukuši komandējumos.
     Pirmajā piemērā ir pilnīgi aplams darbības vārda spēlēt lietojums ar priedēkli no-. lr iespējams slikti nospēlēt visu spēli vai atsevišķu setu, bet te ir runa tikai par spēles sākuma momentu, tātad nekādā ziņā nedrīkst darbības vārda formai pievienot priedēkli. Pēdējā piemērā kļūda ir arī pārvaldījumā: Trūka tikai to, kuri bija izbraukuši komandējumos.
     Daudzkārt jau ir pamatoti kritizēti darbības vārdi ar priedēkli pielietot un izmainīt, kuros priedēklis nav motivēts, jo tas nepiešķir darbības vārdam jaunu nozīmi. Vārda izmaiņa vietā var noderēt mainīšana, pārmainīšana, grozīšana, pārgrozīšana, pārveidošana, maiņa, un vārda pielietošana vietā — lietošana, izlietošana, piemērošana, kā arī attiecīgie darbības vārdi.
     Pirmajā tikšanās brīdī Jānis viņam  i z l i k ā s  ļoti noguris.
     Priedēklis parasti konkretizē un precizē darbības vārda nozīmi, taču neveiksmīgā lietojumā tas drīzāk rada neskaidrību. Kāds var izlikties par to, kas viņš patiesībā nav vai kāds viņš nav (zēns izlikās slims, bet īstenībā bija vesels), — tāda ir šā darbības vārda leksiskā nozīme. Minētajā piemērā rakstītājs gribējis teikt, ka Jānis viņam licies (šķitis) noguris.
     Taču satrauc, ka aizvien rūk apmeklētāju skaits, kaut arī  i z d a r ī t s  viss, lai sarīkojumā varētu ierasties pat no vistālākā saimniecības nostūra.
     Darbības vārda izdarīt leksiskā nozīme saistās ar konkrēta uzdevuma veikšanu (tas jau izdarīts nozīmē, ka paveikts noteikts darbs). Piemērā šis darbības vārds ir lietots vispārinātā nozīmē, tāpēc te ir vajadzīga bezpriedēkļa forma darīts.
     Šī darba rezultāti  p a r ā d a, ka saslimstība ar vēzi palielinās.
     17 % traumu bērni  i e g u v u š i  ielās un sakarā ar transportu.
     Darbības vārds parādīt raksturo konkrētu, uzskatāmu darbību (parādīt uzskates līdzekli, parādīt ceļu). Tā kā piemērā darbības vārds ir lietots plašā, vispārinātā nozīmē, pareiza ir bezpriedēkļa forma rāda. Tas pats attiecas uz darbības vārdu gūt. Turklāt šim darbības vārdam parasti ir pozitīva leksiska nozīme, tāpēc priedēklis tam nav pievienojams, ja raksturota negatīva parādība.
     Lieliski  p a s t r ā d ā j u š a s  Vibakas un Tilžas vidusskolas pionieru vienības.
     Mēs visi esam labi  p a s t r ā d ā j u š i  un pilni enerģijas jaunam darba cēlienam.
     Priedēklis pa- darbības vārdam strādāt piešķir divējādu nozīmi: 1) darbības vārds ar priedēkli raksturo kaut ko peļamu, nosodāmu (zēns pastrādājis nedarbus), 2) darbībai, kas ir izteikta ar darbības vārdu ar priedēkli, ir ierobežojums laikā (pastrādājis stundas trīs, viņš meta mieru). Nav pareizs darbības vārda strādāt lietojums ar priedēkli pa-, ja runā par ilgstošu, krietnu darbu. Abos gadījumos darbības vārds ir lietojams bez priedēkļa.
     Rumānijas meistariem Čokiltjanu un Drimeram bija ko  p a s v ī s t — lielmeistari Tāls un Ģipslis jokot nemēdz.
     Ierobežojuma nozīmi priedēklis piešķir arī darbības vārdam svīst, tāpēc šis darbības vārds ar priedēkli pa- ir nevietā lietots teikumā, kur darbības vārdam ir jāraksturo liela piepūle.
     Un tēvs beidzot  s a j u t a, ka rotaļāties vajag kaut kā citādi.
     Meistars  n e s a j ū t  vairs nekā cita kā tikai milzīgu prieku.
     Darbības vārda just ar priedēkli sa- leksiskā nozīme ir saistāma ar sajūtām (sajust dūmu smaku, sajust aukstumu). Visos citos gadījumos lietojama darbības vārda bezpriedēkļa forma. Pirmajā piemērā priedēkļa atmešana nebūtu pats labākais variants. Vajadzētu izraudzīties pavisam citu darbības vārdu — saprata. Otrajā piemērā priedēklis ir lieks.

Kāds priedēklis ir lietots cita priedēkļa vietā
     Viņu svinīgi  i e v a d ī j a  pensijā.
     Atsevišķu darbības vārdu lietojumā ar noteiktu priedēkli ir nodibinājušās stingras tradīcijas. Piemēram, kad cilvēks ir sasniedzis pensijas vecumu, viņu svinīgi aizvada pensijā. Neparasts šai nozīmē ir priedēkļa ie- lietojums. Jaunu darbinieku varētu ievadīt darbā, t. i., iepazīstināt viņu ar šā darba specifiku. Iepriekš minētajā gadījumā nav saskatāma šī nozīme, tāpēc labāk lietot darbības vārdu vadīt ar priedēkli aiz- — aizvadīja.
     Līdz 11. septembrim bija  i e s ē t i  jau 287 ha.
     Darbības vārda iesēt leksiskā nozīme saistās ar sēklas kaisīšanu zemē, tāpēc šāds lietojums ir atzīstams par nepareizu. Šajā teikumā, kurā ir norādīta noteikta zemes platība, darbības vārds sēt ir jālieto ar priedēkli ap- — apsēti.

     Nekas  n e s a n ā k s — nevaru aizbraukt viņam pakaļ uz Bulgāriju.
     Beigu beigās  s a n ā k, ka rajonā ir lielas nekultivēto ganību platības.
     Darbības vārdu sanākt parasti lieto konkrētā vietējā nozīmē (visi sanāca kopā). Vispārinātā nozīmē tam ir sarunvalodas pieskaņa. Neitrālā stilā sarunvalodas formas nav pieļaujamas, tāpēc darbības vārds nākt ir jālieto priedēklis iz- — neiznāks, iznāk.
     Joprojām diezgan bieži ir sastopams burtisks priedēkļu pārcēlums no krievu valodas. Jāuzsver, ka ikvienai valodai ir sava, bieži vien no citām valodām atšķirīga priedēkļu lietošanas sistēma. Piemēram, krievu отремонтировать latviešu valodā atbilst darbības vārdi saremontēt, izremontēt, nevis atremontēt; отрегулировать atbilst darbības vārds noregulēt, nevis atregulēt; позвонить atbilst darbības vārdi zvanīt vai piezvanīt, nevis pazvanīt pa telefonu; посчитать atbilst darbības vārdi izrēķināt vai aprēķināt, nevis parēķināt.
     Daudzās kļūdas darbības vārdu lietošanā ar priedēkļiem liecina, ka ne vienmēr pietiekami kritiski izraugāmies valodas izteiksmes līdzekļus un neiedziļināmies atsevišķu priedēkļu nozīmēs.