Atkarības diena

Vikipēdijā ir rakstīts, ka kaut kādu nebūt neatkarības dienu svin vairāk nekā 150 pasaules valstīs, tas ir, aptuveni trijās ceturtdaļās pasaules valstu. Latvieši 4. maijā svin Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu. Ja jau «atjaunošanas», tad likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» vajadzētu būt iekļautai arī Neatkarības dienai, taču tā nav. Latvijas valsts izveides svētku, ko svinam 18. novembrī, nosaukums ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Vai pirms 1990. gada 4. maija Latvija bija atkarīga no cccp? Nē, cccp to bija okupējusi. Tas ir iemūžināts arī jau minētajā likumā — 17. jūnijā tiek atzīmēta Latvijas Republikas okupācijas diena.

     Lai gan kāda latviešvalodas padomdevēja norāda, ka «apgalvojums vienmēr ir iedarbīgāks un vieglāk uztverams nekā noliegums», tā nav taisnība. Piemēram, baušļi pārsvarā ir doti nolieguma formā, bet nav novērots, ka kāds tos nebūtu uztvēris. Tomēr gribētos, lai svētku nosaukumi būtu formulēti bez nolieguma — gribētos svinēt kaut ko apliecinošu un uz nākotni vērstu, nevis visu laiku atkauties no pagātnes.
     Diemžēl šīs problēmas risinājums nedodas rokās arī kaimiņiem. Piemēram, leiši 1918. gada notikumiem veltīto svinamo dienu 16. februārī tāpat kā mēs spēja nosaukt apgalvojuma formā par Lietuvas valsts atjaunošanas dienu, bet 1990. gada notikumiem veltītajai 11. martā neko pozitīvu vairs neizdomāja — tā saucas par Lietuvas neatkarības atjaunošanas dienu kā visiem. Taču kaimiņi valodas prasmīgas izmantošanas ziņā svētku nosaukumos mūs apsteidz divos citos jautājumos. Pirmkārt, viņi nebāž visur valsts pārvaldes formu (labi, viņiem bijušas dažādas, bet arī mēs varētu to nedarīt, ja jau mums bez republikas nekā cita nav bijis). Otrkārt, viņi veido svētku nosaukumu kā vienu veselu frāzi atšķirībā no iebiedētajiem latviešiem, kam iedauzīts, ka visādos nosaukumos nākamais vārds aiz valsts nosaukuma katrā ziņā ir rakstāms ar lielo sākumburtu (šeit speciāli uzrakstīju pareizi, nevis tā, kā ir likumā). Interesanti, ka likumā okupācijas un starptautiskās atzīšanas diena, kas neietilpst svētku kategorijā, ir rakstītas pareizi.
     Kaut arī visur ir pieņemts rakstīt, ka igauņi 24. februārī svin Neatkarības dienu un 20. augustā — Neatkarības atjaunošanas dienu, patiesībā 1918. gada notikumiem veltīto svētku nosaukums ir Igaunijas Republikas gadadiena. Taču mums pat Latvijas karoga likumā ir norādīts nepareizi.

Kas notiek apkaimes apkaimē

Kad Rīgā parādās kāda jauna apkaime (‘pilsētbūvniecībā lietots apzīmējums funkcionāli nodalītai pilsētas daļai’), visi no jauna sašūt, cik nepareizi ir saukt pilsētas daļas vārdā, kas paredzēts to apkārtnes apzīmēšanai un piešķirt vārdam otru — pirmajai nozīmei pretēju — nozīmi. Arī man rodas tā saucamā kognitīvā disonanse, jo lietvārdu apkaime allaž esmu uztvērusi tikai 1972. gadā izdotās Latviešu literārās valodas vārdnīcas šķirklī apkaime norādītajā vienīgajā nozīmē ‘apkārtējā teritorija; apkārtne’, proti, vienmēr esmu uzskatījusi, ka vārds apkaime ir vārda apkārtne (‘vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā’), ko literārajā valodā ieviesis Atis Kronvalds, absolūts sinonīms bez kādām niansēm. Konstantīns Karulis tā arī raksta — kamēr vārda apkārtne nebija, parasti lietoja vārdu apkaime.     Par kaimi, kam ir pievienots priedēklis ap-, Konstantīns Karulis raksta, ka kaims ir vārda ciems paralēlforma, kas latviešu valodā ir saglabājusies nevis pati par sevi, bet gan ar diviem citiem vārdiem: kaimiņš un apkaime. Tā kā apkaime ir priedēkļvārds, tad ielūkojos arī jau minētā Latviešu literārās valodas vārdnīcas sējuma, kas ir izdots sen, pirms mēs uzzinājām par Rīgas domes apkaimju izveides plāniem un reti kāds bija dzirdējis angļu vārdu neighbourhood, šķirklī ap-, kur pretrunīgā doma lietot vārdu apkaime pašas teritorijas, nevis tās apkārtnes apzīmēšanai izrādījās jau ietverta. Tur ir teikts, ka priedēklis ap- savienojumā ar lietvārdu norāda: 1) uz to, kas ir kam apkārt (piemēram, apkakle, aproce, apvāks); 2) uz teritoriālu norobežojumu (piemēram, apgaita, apkaime, apvidus). Uzreiz bez apdomāšanās vārdnīcā minētajiem piemēriem varēju pievienot vēl divus teritoriālos norobežojumus ar priedēkli ap- — apgabals un apriņķis. Paturpināju šķirstīt šo sējumu un pievienoju piemēriem, kur ar ap- veidots teritorijas, nevis tās apkārtnes nosaukums, arī vārdus apmetne un apstādījumi.
     Tikpat pretrunīgi kā Latviešu literārās valodas vārdnīcas autori rīkojas arī Tezaurs.lv sastādītāji, kas attiecīgajā šķirklī popularizē apkaimes jauno nozīmi un mierīgi būtu varējuši vārdu sarakstam katrā šķirklī likt virsrakstu «Apkārtne», taču tā vis nedara. Nav zināms, vai vispār ir iespējams nomainīta vārda nozīmi uz pilnīgi pretēju un cik ilgā laikā to var izdarīt, tomēr tas, ka nav citu piedāvājumu, kā tad tās apkaimes saukt, liecina, ka lietošana jaunajā nozīmē diez vai mazināsies. Turklāt nosacīti jauno reāliju apzīmēšanai vārds apkaime jaunajā nozīmē iederētos arī citās Latvijas pilsētās, jo ne jau tikai Rīgā ir mikrorajoni (‘dzīvojamās apbūves struktūras elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm’), kas varētu iegūt cilvēciskāku veidolu gan vārdos, gan darbos. To apkārtnes apzīmēšanai mums vienmēr paliek Ata Kronvalda apkārtne.

Iejūtība

Kad rakstīju stāstiņus par rezervējumu un akcelerāciju, mani ļoti uzjautrināja doma, ka angļu–latviešu valodas vārdnīcā reservation vienīgā atbilsme varētu būt rezervācija un acceleration — akselerācija. Bet nu es vairs nemaz nesmejos, jo angļu–latviešu valodas vārdnīcā ir vismaz viens tāds absurds šķirklis — empathy vienīgā atbilsme ir empātija.

     Līdz 1956. gadam nevienā Gramatas.lndb.lv pieejamajā izdevumā empātija nav pieminēta. Arī Periodika.lndb.lv līdz tam laikam tā pazib tikai vienreiz. Lūk, cik ilgi esam dzīvojuši bez empātijas.
     Vispār kas tur ko brīnīties, ja latviešu valodas vārdnīcās vispārinātā īpašība iejūtība nemaz nav definēta, nozīmes skaidrojums ir dots tikai īpašības vārdam iejūtīgs — ‘tāds, kas spēj iejusties citu pārdzīvojumos, domās, ir uzmanīgs pret tām, ievēro tās’, kas, starp citu, vairāk atbilst empathy definīcijai ‘the ability to emotionally understand what other people feel, see things from their point of view, and imagine yourself in their place’ nekā latviešu pašreizējais empātijas nozīmes apraksts: empātija [gr. ἐμπάθεια ‘iejušanās’] — ‘spēja iejusties cita cilvēka emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu’.
     Kad biju krietni pabrīnījusies par angļu–latviešu valodas vārdnīcu, varēju turpināt to pašu ar Termini.gov.lv, kur iejūtības vienīgā atbilsme ir sensitivity ‘the quality or condition of being sensitive’, kam patiesībā latviešu valodā atbilst jutīgums/jūtīgums. Taču tāds brīnišķīgs mums ir viss: «Tildes» monopolizētajos vārdos figurē empathy atbilsmes iejušanās un iejutība med., kas esot Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Medicīnas terminoloģijas apakškomisijas devums. Kā tad tā — kāpēc šo vārdu nav vietnē Termini.gov.lv?

Iztulkot vai pārtulkot

Ja ir runa tieši par tulkošanu no kādas valodas citā, tad tādiem matu skaldītājiem kā es ir ieteicams lietot darbības vārdu pārtulkot, jo darbības vārdam iztulkot Latviešu literārās valodas vārdnīcā pirmā nozīme ir ‘izprast, izskaidrot’ un tikai otrā nozīme ir ‘pārtulkot’, savukārt darbības vārdam pārtulkot pirmā nozīme ir ‘tulkot un pabeigt tulkot’.

Nepareizs darbības vārdu priedēkļu lietojums

Ne visos Latviešu valodas kultūras jautājumu numuros ir tik daudz interesantu rakstu kā iepriekšminētajā 10. laidienā. Izkonspektēju Rūtas Riekstiņas rakstu par kļūdām darbības vārdu lietošanā ar priedēkļiem. Piemēram, man šķiet, ka līdz šim esmu nepiedodami reti izmantojusi analītiskās vārdkopas.

Latviešu valodā darbības vārdus atvasina ar priedēkļiem aiz-, ap-, at-, ie-, iz-, no-, pa-, pār-, pie-, sa-, uz-. Daļai šo priedēkļu atbilst attiecīgi prievārdi (aiz, ap, no, pa, pār, pie, uz), kas saglabā leksisko nozīmi un var iegūt arī jaunas nozīmes, kad kļūst par vārdu veidotājām morfēmām. Daļai priedēkļu nav nozīmes bez darbības vārda (sa-, ie-, at-).
     Priedēkļi parasti modificē darbības vārda nozīmi (aiziet, apiet, iziet, noiet, uziet). Dažkārt darbības vārda nozīmi var diferencēt ar vienu un to pašu priedēkli (lietus pāriet, pāriet pār pļavu, pāriet mājās). Atšķirīgā nozīme atklājas tikai kontekstā. Retumis priedēkļi norāda vienīgi uz darbības pabeigtību.
     Latviešu valodā darbības vārdam parasti ir viens priedēklis. Izņēmums ir tikai tie darbības vārdi ar priedēkli, kas nozīmes ziņā ir pielīdzinājušies pirmatnīgiem darbības vārdiem (iepatikties, izpatikt), tāpēc nebūtu attaisnojama darbības vārda ar diviem priedēkļiem piepacelt (parasti divdabja formā — piepacelts) lietošana.
     Raksturīgākās kļūdu grupas: 1) darbības vārds ar priedēkli ir lietots analītiskās vārdkopas vietā, 2) darbības vārdam nav vajadzīgs priedēklis, 3) kāds priedēklis ir lietots cita priedēkļa vietā.

Darbības vārds ar priedēkli analītiskās vārdkopas vietā
     Zēns paķēra veselu sauju konfekšu,  s ā k a  tās  a t t ī t  un papīrus meta uz grīdas.
     Desmitajā klasē audzēkņi  s ā k a  a i z i e t  no stundām.
     Tā kā priedēklis norāda uz lielāku vai mazāku darbības pabeigtību, darbības vārds ar priedēkli nav lietojams līdzās darbības vārdam sākt, kas akcentē tieši darbības sākuma momentu, jo rodas loģiska pretruna. Šajos piemēros ir jālieto analītiskās konstrukcijas sāka tīt vaļā papīrus un sāka iet projām no stundām.
     Raga slāņa šūnas  n e p ā r t r a u k t i  n o l o b ā s.
     Darbības vārdu ar priedēkli nav pareizi lietot līdzās apstākļa vārdiem vienmēr un nepārtraukti, kas norāda uz ilgstošu darbību. Šai gadījumā ir jālieto darbības vārds bez priedēkļa vai analītiskā vārdkopa lobās nost.

Lieks priedēklis
     Bieži priedēklis ir lietots bez vajadzības. Daudziem darbības vārdiem ir ļoti plaša leksiskā nozīme; ja priedēklis nepiešķir darbības vārdam jaunu nozīmi, tas ir lieks.
     Sākumā viņš  n o s p ē l ē j a  slikti un dabūja sēdēt uz rezervistu soliņa.
     600 ha lauku jau  n o m e l i o r ē t i.
     Ātri  s a o r i e n t ē j u š i e s  nelāgajā situācijā, mehāniķi ķērās pie darba.
     I z t r ū k a  tikai tie, kuri bija izbraukuši komandējumos.
     Pirmajā piemērā ir pilnīgi aplams darbības vārda spēlēt lietojums ar priedēkli no-. lr iespējams slikti nospēlēt visu spēli vai atsevišķu setu, bet te ir runa tikai par spēles sākuma momentu, tātad nekādā ziņā nedrīkst darbības vārda formai pievienot priedēkli. Pēdējā piemērā kļūda ir arī pārvaldījumā: Trūka tikai to, kuri bija izbraukuši komandējumos.
     Daudzkārt jau ir pamatoti kritizēti darbības vārdi ar priedēkli pielietot un izmainīt, kuros priedēklis nav motivēts, jo tas nepiešķir darbības vārdam jaunu nozīmi. Vārda izmaiņa vietā var noderēt mainīšana, pārmainīšana, grozīšana, pārgrozīšana, pārveidošana, maiņa, un vārda pielietošana vietā — lietošana, izlietošana, piemērošana, kā arī attiecīgie darbības vārdi.
     Pirmajā tikšanās brīdī Jānis viņam  i z l i k ā s  ļoti noguris.
     Priedēklis parasti konkretizē un precizē darbības vārda nozīmi, taču neveiksmīgā lietojumā tas drīzāk rada neskaidrību. Kāds var izlikties par to, kas viņš patiesībā nav vai kāds viņš nav (zēns izlikās slims, bet īstenībā bija vesels), — tāda ir šā darbības vārda leksiskā nozīme. Minētajā piemērā rakstītājs gribējis teikt, ka Jānis viņam licies (šķitis) noguris.
     Taču satrauc, ka aizvien rūk apmeklētāju skaits, kaut arī  i z d a r ī t s  viss, lai sarīkojumā varētu ierasties pat no vistālākā saimniecības nostūra.
     Darbības vārda izdarīt leksiskā nozīme saistās ar konkrēta uzdevuma veikšanu (tas jau izdarīts nozīmē, ka paveikts noteikts darbs). Piemērā šis darbības vārds ir lietots vispārinātā nozīmē, tāpēc te ir vajadzīga bezpriedēkļa forma darīts.
     Šī darba rezultāti  p a r ā d a, ka saslimstība ar vēzi palielinās.
     17 % traumu bērni  i e g u v u š i  ielās un sakarā ar transportu.
     Darbības vārds parādīt raksturo konkrētu, uzskatāmu darbību (parādīt uzskates līdzekli, parādīt ceļu). Tā kā piemērā darbības vārds ir lietots plašā, vispārinātā nozīmē, pareiza ir bezpriedēkļa forma rāda. Tas pats attiecas uz darbības vārdu gūt. Turklāt šim darbības vārdam parasti ir pozitīva leksiska nozīme, tāpēc priedēklis tam nav pievienojams, ja raksturota negatīva parādība.
     Lieliski  p a s t r ā d ā j u š a s  Vibakas un Tilžas vidusskolas pionieru vienības.
     Mēs visi esam labi  p a s t r ā d ā j u š i  un pilni enerģijas jaunam darba cēlienam.
     Priedēklis pa- darbības vārdam strādāt piešķir divējādu nozīmi: 1) darbības vārds ar priedēkli raksturo kaut ko peļamu, nosodāmu (zēns pastrādājis nedarbus), 2) darbībai, kas ir izteikta ar darbības vārdu ar priedēkli, ir ierobežojums laikā (pastrādājis stundas trīs, viņš meta mieru). Nav pareizs darbības vārda strādāt lietojums ar priedēkli pa-, ja runā par ilgstošu, krietnu darbu. Abos gadījumos darbības vārds ir lietojams bez priedēkļa.
     Rumānijas meistariem Čokiltjanu un Drimeram bija ko  p a s v ī s t — lielmeistari Tāls un Ģipslis jokot nemēdz.
     Ierobežojuma nozīmi priedēklis piešķir arī darbības vārdam svīst, tāpēc šis darbības vārds ar priedēkli pa- ir nevietā lietots teikumā, kur darbības vārdam ir jāraksturo liela piepūle.
     Un tēvs beidzot  s a j u t a, ka rotaļāties vajag kaut kā citādi.
     Meistars  n e s a j ū t  vairs nekā cita kā tikai milzīgu prieku.
     Darbības vārda just ar priedēkli sa- leksiskā nozīme ir saistāma ar sajūtām (sajust dūmu smaku, sajust aukstumu). Visos citos gadījumos lietojama darbības vārda bezpriedēkļa forma. Pirmajā piemērā priedēkļa atmešana nebūtu pats labākais variants. Vajadzētu izraudzīties pavisam citu darbības vārdu — saprata. Otrajā piemērā priedēklis ir lieks.

Kāds priedēklis ir lietots cita priedēkļa vietā
     Viņu svinīgi  i e v a d ī j a  pensijā.
     Atsevišķu darbības vārdu lietojumā ar noteiktu priedēkli ir nodibinājušās stingras tradīcijas. Piemēram, kad cilvēks ir sasniedzis pensijas vecumu, viņu svinīgi aizvada pensijā. Neparasts šai nozīmē ir priedēkļa ie- lietojums. Jaunu darbinieku varētu ievadīt darbā, t. i., iepazīstināt viņu ar šā darba specifiku. Iepriekš minētajā gadījumā nav saskatāma šī nozīme, tāpēc labāk lietot darbības vārdu vadīt ar priedēkli aiz- — aizvadīja.
     Līdz 11. septembrim bija  i e s ē t i  jau 287 ha.
     Darbības vārda iesēt leksiskā nozīme saistās ar sēklas kaisīšanu zemē, tāpēc šāds lietojums ir atzīstams par nepareizu. Šajā teikumā, kurā ir norādīta noteikta zemes platība, darbības vārds sēt ir jālieto ar priedēkli ap- — apsēti.

     Nekas  n e s a n ā k s — nevaru aizbraukt viņam pakaļ uz Bulgāriju.
     Beigu beigās  s a n ā k, ka rajonā ir lielas nekultivēto ganību platības.
     Darbības vārdu sanākt parasti lieto konkrētā vietējā nozīmē (visi sanāca kopā). Vispārinātā nozīmē tam ir sarunvalodas pieskaņa. Neitrālā stilā sarunvalodas formas nav pieļaujamas, tāpēc darbības vārds nākt ir jālieto priedēklis iz- — neiznāks, iznāk.
     Joprojām diezgan bieži ir sastopams burtisks priedēkļu pārcēlums no krievu valodas. Jāuzsver, ka ikvienai valodai ir sava, bieži vien no citām valodām atšķirīga priedēkļu lietošanas sistēma. Piemēram, krievu отремонтировать latviešu valodā atbilst darbības vārdi saremontēt, izremontēt, nevis atremontēt; отрегулировать atbilst darbības vārds noregulēt, nevis atregulēt; позвонить atbilst darbības vārdi zvanīt vai piezvanīt, nevis pazvanīt pa telefonu; посчитать atbilst darbības vārdi izrēķināt vai aprēķināt, nevis parēķināt.
     Daudzās kļūdas darbības vārdu lietošanā ar priedēkļiem liecina, ka ne vienmēr pietiekami kritiski izraugāmies valodas izteiksmes līdzekļus un neiedziļināmies atsevišķu priedēkļu nozīmēs.