Esmu daudz rakstījusi par to, cik ļoti kļūdainus padomus var saņemt it kā specializētajā vietnē Valodaskonsultacijas.lv, taču ir vēl kāds spožs spainītis — Valsts valodas centra Latviešu literārās valodas konsultāciju apkopojums —, no kura līdztekus pilnīgi normāliem ieteikumiem nekritisks lasītājs var pasmelties pilnīgas muļķības. Piemēram, kāds ir pajautājis «Kā pareizāk — rakstiska informācija vai rakstveida informācija (informēt rakstiski vai rakstveidā)?» Un saņēmis atbildi, ka pareizāks ir nelokāmais ģenitīvenis rakstveida un attiecīgais apstākļa vārds rakstveidā.
Rakstveida pārākums pār rakstisks tiek pamatots ar abu vārdu būtībā vienādajām vārdnīcās minētajām definīcijām un rakstveida biežāko sastopamību. Vietnē Termini.gov.lv paskatījos, ka ar to biežāko sastopamību tā ir, kā ir — 52 termini ar rakstisks un 46 ar rakstveida. Tā kā būtiskas atšķirības nav, īsti nesaprotu, kāpēc vispār kāds vārds bija jāatzīst par pareizāku, bet, ja nu ļoti gribas, tad par pareizāku būtu jāatzīst īpašības vārds rakstisks. Esmu jau rakstījusi, ka dzimšu, skaitļu, locījumu, salīdzināmo pakāpju, noteiktības un nenoteiktības dēļ īpašības vārdi ir labāki apzīmētāji nekā ģenitīveņi vai lietvārdi ģenitīvā.
Pie šādas atziņas ir nonākuši arī Eiropas Savienības iestāžu latvieši. Piemēram, Termini.gov.lv nav atrodams neviens termins ar vidisks, bet Eiropas Interaktīvajā terminoloģijas datubāzē IATE ir 54 tādi termini.
Lai gan termins artificial intelligence oficiāli ir pārtulkots latviski ar mākslīgais intelekts, pagūglēju un konstatēju, ka jēdzienu mākslīgais saprāts izmanto samērā bieži. Es domāju, ka vispār ir jāpāriet uz vārdkopu mākslīgais saprāts, lai mēs vienmēr paturētu prātā, ka tam pagaidām nav gandrīz nevienas saprāta jeb intelekta (no latīņu intellectus ‘saprašana, saprāts’) pazīmes, un tāpēc nopietnāk koncentrētos uz sasniedzamajiem rezultātiem, ka latviski abi vārdi ir definēti samērā līdzīgi un ka tādēļ svešvārds vārdkopterminā nav nepieciešams. «Google», kas lielā mērā pats ir mākslīgais saprāts, mākslīgo saprātu definē šādi: «artificial intelligence — the theory and development of computer systems able to perform tasks that normally require human intelligence, such as visual perception, speech recognition, decision-making, and translation between languages».
Latviski intelekta un saprāta definīcija pēc būtības neatšķiras.
intelekts — spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā
saprāts — spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml., spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts
Šīs definīcijas ir ņemtas no Tezaurs.lv, kur ir arī interesanta mākslīgā intelekta definīcija.
mākslīgais intelekts — datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu
.jpg "David Low, Evening Standard (8th July, 1936)")