Mana cīņa

Negaidīta tikšanās

Divi pirmie vārdi, no kuriem atteicos līdz ar padomijas beigām, bija kontaktdakša un kontaktrozete, jo man šķiet, ka ne dakšai, ne rozetei tāda papildu nozīme nav vajadzīga. LLVV ir atrodami šķirkļi kontaktdakša ‘ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus’ un kontaktligzda ‘nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu’, bet nav ne kontaktspraudņa, ne kontaktrozetes, taču ir spraudnis ar vienīgo nozīmi ‘kontaktdakša’ un lietvārda rozete trešā nozīme ir ‘kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā’.
     Manā izpratnē plug un citu vārdu, kad tie ir izmantoti ar nozīmi ‘ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus’, adekvāts tulkojums latviski ir kontaktspraudnis, savukārt socket un citu vārdu, kad tie ir izmantoti ar nozīmi ‘kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā’, adekvāts tulkojums latviski tātad ir kontaktligzda.
     Pirmās aizdomas, ka šajā frontes līnijā es lepni stāvu pilnīgā vientulībā, man radās tad, kad kādā lielā ārzemju aģentūrā kāda milzīga sadzīves tehnikas ražotāja angļu–latviešu tulkošanas atmiņā vispār neatradu vārdu kontaktspraudnis. Lai pārliecinātos, vai aizdomas ir pamatotas, ielūkojos elektroierīču terminoloģijas avotos. Termini.gov.lv kontaktspraudnis un kontaktligzda ir doti manis iepriekš norādītajās nozīmēs, bet kaut kāds velns mani dīdīja ielūkoties arī LZA Terminoloģijas komisijas sēdes protokolā Nr. 4/1152 (14.05.2019.).

K. Timmermanis: šeit būtu jāatstāj tikai viens variants — kontaktligzda.
A. Ciematnieks: te ir runa par mazajām metāliskajām daļām. Viss lielais ir ligzda, bet mazais caurumiņš?
K. Timmermanis: kontaktrozetē ir divas kontaktligzdas. Kontaktrozete ir kopā visa izolācijas daļa ar kontatligzdām.

Šlāpins un sabrukums

Arī kaut kādi mazi kaimiņi

Vispirms man likās, ka Šlāpins ir asprātīgs.

     Un tad es ieraudzīju šo.

     Sāku domāt, ka tas tomēr ir slikts joks, ja reiz necik neatšķiras no īstenības. Man šie komati šķirkļu nosaukumā šķiet kā tā sabrukuma nenovāktās drupas, pēc kura ir atjaunoti teksti.
     atjaunot — atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis); uzsākt atkal, no jauna; atsākt
     pajaunināt — padarīt jaunāku
     atjaunināt — aizstāt, nomainīt; padarīt jaunāku, citādu
     pārjaunot — uzlabot, padarīt jaunāku, atsvaidzināt
     Pēdējais ir radniecīgs vārdiem «atjaunināt» un «renovēt», nevis «atjaunot». Mūslaikos tas nāca gaismā, kad juristi ieinteresējās, vai pārjaunošana varētu būt patstāvīgs termins.

Terminoloģiskā skatījumā par neprecīzu jāatzīst vārda pārjaunot skaidrojums LLVV, kur tas atzīts par pareti lietotu vārda atjaunot sinonīmu. Par to, ka pārjaunot ietver atšķirīgas nozīmes nianses, liecina ME dotie vārdu atjaunot un pārjaunot skaidrojumi vācu valodā: atjaunot — «wieder jung machen, erneuern» (‘atkal jaunu darīt, atjaunot’); pārjaunot — «oberflächlich renovieren» (‘virspusēji [iz]remontēt’).

     Paklikšķinot periodika.lv, var uzzināt, ka pirms kara pārjaunot bija visai ikdienišķs un bieži lietots vārds bez speciālas terminoloģiskas nozīmes.
     Īsi sakot, ir daudz vārdu, kā varētu pateikt, ka raksti ir papildināti un uzlaboti, bet nez kādēļ izvēlēts tieši tam nepiemērots vārds.

Nē

Pēc lietus

Nu jau kādas divas trīs tulkošanas aģentūras manu nevēlēšanos sadarboties sliktās darba organizācijas dēļ ir komentējušas aptuveni šādi: «Pati vainīga, būtu varējusi daudz ko iemācīties.» Nē, no sliktas darba organizācijas varu iemācīties daudz mazāk nekā no labas, jo mans pienākums tomēr ir koncentrēties uz tulkojamo tekstu  s a t u r u. Protams, ir jāprot lietot  d a ž ā d u s  tulkošanas palīglīdzekļus, jo tikai eksperimentāli var noskaidrot, kuri no tiem ir labi un kuri nav, tomēr, jo vairāk tukši jāklikšķina un jāapkalpo aģentūras projektu vadītāji, jo mazāk paliek laika iedziļināties saturā, sekot līdzi terminoloģijas jaunumiem utt., tas ir, patiešām  m ā c ī t i e s.
     1. Nē, ja darba piedāvājumus mēstuļo robots bez precīziem saņēmēju atlases kritērijiem.
     2. Nē, ja vienīgā tiešsaistes darba platforma ir «Remote PC» vai vispār netiek atbalstīts darbs tiešsaistē.
     3. Nē, ja viena darba saņemšanai, izpildei un iesniegšanai ir jāizmanto vairāk par divām platformām.
     4. Nē, ja man no neskaitāmām aģentūras datubāzēm ir jākomplektē darbam vajadzīgie materiāli.
     5. Nē, ja, lai pārtulkotu piecus vārdus, pienāk vairāk uzziņu materiālu par tulkošanas atmiņu un vizualizāciju.
     6. Nē, ja klienta latviešu valodas stila grāmata neatbilst latviešu valodas gramatikas normām.

Drone = lidrobots

Es jūs jau gaidīju

Vikipēdija mēģina iesmaidīt, ka ir pilnīgi pieņemami drone (a remote-controlled pilotless aircraft or missile) latviski saukt par dronu.

«Plašsaziņas līdzekļos lietotais drona (trana) nosaukums ieviesies jau pirms Otrā pasaules kara, jo pirmajiem bezpilota lidaparātiem deva bišu un lapseņu nosaukumus.»

     Tomēr interesanti, ka «Google» meklēšanas rezultātos Vikipēdijas lapa «Bezpilota lidaparāts» atsaucas uz vārdu lidrobots.
     Diemžēl mūsu terminoloģijas vārdnīcās gan tā nav. AkadTerm ir tikai tas, ko sarūpējusi IATE: UAV, bezpilota gaisa kuģis, bezpilota lidaparāts, drons, trans. Savukārt vietnē termini.gov.lv ir viens vienīgs tulkojums bezapkalpes aparāts pat bez norādījuma, ka ir runa par lidojošu transportlīdzekli.
     Toties lidrobotu ar nozīmi ‘bezpilota lidaparāts, drons’ praksē ir pamanījis un vietnē tezaurs.lv iegrāmatojis Andrejs Spektors. Skaidrs, ka lidrobots daudz labāk par visu iepriekš minēto iekļaujas mūsu lidostu, lidlauku, lidmašīnu, lidmodeļu un lidaparātu virknē.

Par mērvienību saīsinājumiem

Kobus ellipsiprymnus

Esmu pamanījusi tikai vienu avotu — «Rokasgrāmatu par Starptautisko mērvienību sistēmu» —, kur vienkopus kodolīgi izklāstīti mērvienību saīsināto apzīmējumu lietošanas noteikumi, tāpēc ar pāris piezīmēm, dažiem izlaidumiem un sīciņiem stilistiskiem labojumiem citēju šo grāmatas nodaļu.

* * *
Mērvienību saīsinātus apzīmējumus drīkst lietot tikai aiz lieluma skaitliskās vērtības un aiļu virsrakstos, tabulu un slēdzienu rindu nosaukumos, kā arī lielumu apzīmējumu paskaidrojumos pie formulām. Tekstā nedrīkst lietot mērvienību saīsinātus apzīmējumus (bez lieluma skaitliskās vērtības) pilno apzīmējumu vietā, kā arī nedrīkst mērvienību apzīmējumus ievietot rindā ar formulām, kas izsaka mērvienību starpību. Piemēram, ir jāraksta «spēks ir 40 N» un «spēku izsaka ņūtonos», bet nedrīkst rakstīt «spēku izsaka ar N».
     Mērvienību apzīmējumi ir jāraksta vienā rindā ar lieluma skaitlisko vērtību, nepārnesot nākamajā rindā. Starp pēdējo ciparu un mērvienības apzīmējumu ir jāatstāj atstarpe.

Pareizi	Nepareizi
100 kW	100kW
80 %	80%
20 °C	20° C; 20°C

     Izņēmums ir apzīmējumi, kas pacelti virs rindas (…°, …′, …″); pirms tiem atstarpi neatstāj.

* * *
Mērvienību apzīmējumus slīprakstā lieto tikai tad, ja viss teksts ir noformēts slīprakstā.

Sen neredzēts? Kā tad

Sen neredzētas, mūžīgās kaimiņienes!

— Un tas vēl nav viss! — ieņirdzās tulkošanas dievs un uzreiz pēc iepriekšējiem skrubinātājiem piespēlēja nākamos. Pirmie savu ļauno darbu bija paveikuši slepeni, bet otrie atklāti un skarbi pauda neapmierinātību ar tulkojuma kvalitāti un pat pieprasīja kaut kādus paskaidrojumus. Par pamatu ņemot tos paskaidrojumus, es patiešām gribu vēl ko teikt labošanas sakarā.

     Pirmkārt, tulkošana un tekstu sastādīšana nav viens un tas pats. Kā redzams šajā ekrānuzņēmumā, vienā otrā reklāmas (sabiedriskās saskarsmes) aģentūrā to saprot pat pārāk labi.

     Es nodarbojos ar tulkošanu, tāpēc, piemēram, ja redzu, ka teksta autors kādas entitātes apzīmēšanai ir centies izmantot sinonīmus, es cenšos darīt to pašu un netulkoju kit un setup vai ring un circular ar vienu vārdu sistēma un apaļš.

     Otrkārt, termini un modīgas dežūrfrāzes nav viens un tas pats, proti, pirmie ir tādi, kādi tie ir, bet otros var un vajag interpretēt. Jaunajās nozarēs, kur terminoloģijas veidošanās tikai sākas, terminu vārdnīcās iekļūst arī vārdkopas, kas patiesībā ir (šeit gribēju latviski uzrakstīt buzzword ‘a word or phrase, often an item of jargon, that is fashionable at a particular time or in a particular context’ un konstatēju, ka latviešu terminoloģijā šis vārds ir iegājis ar pavisam citu nozīmi).
     Viena no šādām IT jomas dežūrfrāzēm, kas tagad klejo pa visdažādākajām nozarēm, ir user experience. Nē, tā nav ne lietotāja, ne lietošanas pieredze, jo pieredze ir ‘praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums’. Daudzviet būtu pieņemams lietošanas ērtums, tomēr jāskatās no konteksta.
     Tāpat, ņemot vērā īpašības vārda raits nozīmes, nebija pamata to noraidīt (viena no «raits» sinonīmu rindām ir ‘gluds; plūstošs; tekošs; veikls’), it sevišķi runājot par skārienekrāna atsvaidzes biežumu hercos, un dot priekšroku īpašības vārdam plūdens — ‘tāds, kura formai nav asu līniju, lauzumu’.

     Treškārt, nekad neesmu sapratusi, kāpēc ir jāveic vienkārši fakultatīvi labojumi (piemēram, tehnikas aprakstā universāls jāaizstāj ar daudzpusīgs) un tādi fakultatīvi labojumi, kas pasliktina teksta uztveramību, piemēram, nepacietīgi jāpārlabo par ar nepacietību un jāiegūst «iepazīstina ar jaunāko, ar nepacietību».

     Ceturtkārt, — un pēc kā es vienmēr vērtēju, vai labotājam labāk nebūtu jāpameklē baļķis savā acī, — labojot nevajag ieviest jaunas kļūdas.
     1. Nomenklatūras vārds ir jāraksta pirms simboliskā nosaukuma. Diez vai kāds mēģinātu rakstīt «Dienas» laikraksts, bet, rakstot par ierīču sēriju, nomenklatūras vārds un nosaukums ir apmainīti vietām.
     2. Nepareizs datīva lietojums, piemēram, «patīkams pieskārienam», «novērtē un pielāgo (..) ātrākai darbībai», «sniedz funkcijas (..) kontroles iespējām».
     3. Citu valodu sintaktiskās konstrukcijas atdarinājums, kura oriģinālā pat nebija, «pateicoties (..) spilgtumam».

PS. Vārdu nozīmes apraksti bez atsauces ir ņemti no Latviešu literārās valodas vārdnīcas.

Primum non nocere. Kā tad

Direktoriņš rīkotājiņš

Vispirms sveicieni no Antonijas Ahero, Jura Baldunčika un vietnes personvarduatveide.lv, kā arī mazs mājiens no saguglējamajiem izrunas paraugiem. Nekas nebija jādara: Guinevere konvencionālā atveide latviski ir G(v)inevjera vai G(v)inivjera, savukārt Lyman tā ir Laimens.
     Biju cerējusi, ka dumpinieciskums pret pastāvošo kārtību izpaudīsies nevis rotaļās ar personvārdiem, bet pieņemot Elvja Krumholca piedāvājumu sorghum latviski atveidot ar lokāmu galotni, tas ir, sorgs, kā arī manu piedāvājumu Martha’s Vineyard saukt par Martas Vīndārzu. Skaidrs, ka, vispārīgi ņemot, vietvārdu tulkošana ir ļoti šaura bezizeja, bet domāju, ka šis varētu būt viens no jaukajiem izņēmumiem, kas apstiprina likumību. Man šķiet, ka, piemēram, Labās Cerības ragam neviens censonis pagaidām klāt nav ķēries.

Sekta un kults nav viens un tas pats

Smaidīgo krokodilu kopa

Laika gaitā jēdziena kults saturs ir paplašinājies.

Senākā nozīmē vārds kults ir noteiktā kultūrā vispārpieņemtas reliģiskas pielūgsmes virziens, kas ir saistīts ar noteiktu objektu un bieži vien — ar noteiktu vietu. (..) Mūsdienu angļu valodā ar terminu kults parasti apzīmē sociālu grupu, ko atšķir tās neparastie reliģiskie, garīgie vai filozofiskie uzskati vai tās kopīgā interese par noteiktu personību, priekšmetu vai mērķi.

     Sektas un kulta galvenās atšķirības ir šādas.

     1. Sekta ir maza grupa, kas atšķēlusies no lielākas grupas, lai sekotu citai mācībai, savukārt kults ir maza, šķietami reliģioza grupa ar ļoti neparastu ideoloģiju, rituāliem un paradumiem.
     2. Sekta ir noteiktas reliģiskas organizācijas atzarojums, savukārt kults ir pilnīgi jauna organizācija.
     3. Sektas locekļi dzīvo pamatsabiedrībā, savukārt kulta locekļi parasti dzīvo atsevišķi no savām neticīgajām ģimenēm.
     4. Kulta locekļi parasti ir pilnīgi paklausīgi un atkarīgi no vadoņa, savukārt sektas locekļi nav.
     5. Citas reliģiskās grupas un vairums valdību plaši pieņem un atzīst dažas sektas, savukārt vairumu kultu ne.

     Latviešu valodā definīciju līmenī atšķirība starp abu vārdu nozīmēm ir samērā skaidri noteikta Latviešu literārās valodas vārdnīcā.

sekta — 1) savrupa reliģiska draudze, savrups reliģisks grupējums, kas ir nošķīries no kādas galvenās, valdošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; 2) samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem
kults — 1) reliģiska (kā) pielūgšana, uzskatīšana par svētu, par dievību; arī reliģija; 2) pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, visnozīmīgāko, par galveno; arī dievināšana

     LLVV sniegtā kulta definīcija, protams, neietver vārda jauno nozīmi, jo kā gan lai tas būtu iespējams padomijā pagājušā gadsimta 70. gados. Ne velti mums ir sektanti, bet, piemēram, par kultistiem dzird reti, taču abi vārdi — gan sekta, gan tagad arī kults — apzīmē ļaužu organizēšanās formu, tomēr tādēļ nav savstarpēji aizstājami, jo tās ir  a t š ķ i r ī g a s  formas.

PS. Atgādināja kādu senāku notikumu, kad tulkotāja tekstā par mūsdienu Dienvidāfriku randus (Valstu, teritoriju un valūtu sarakstā kļūdaini nosaukti par rendiem) bija aizstājusi ar dālderiem.

Vietvārdi daudzskaitlinieki

Balī, Balī no Lombokas

Nikoles Nauas «Gramatikas modulī» Masarika Universitātes studentiem ir teikts:

«Vietvārdi, kam nominatīvā ir galotne -i, ir daudzskaitlinieki, piemēram: Helsinki, Dubulti, Majori, Dzintari. Tos loka tāpat kā
I (-am) deklinācijas vārdus daudzskaitlī (studenti, romāni, parki).»

     Nedomāju, ka būtu vajadzīga palīdzība, lai visos locījumos izlocītu, piemēram, pilsētas nosaukumu Talsi, tomēr attiecībā uz vietvārdiem ārpus Latvijas šī vienkāršā vietvārdu daudzskaitlinieku patiesība bieži aizmirstas (izņēmums laikam ir jau minētie Helsinki, Soči un Lietuvas pilsētas, bet nav, piemēram, Igaunijas: pat latviešu Vikipēdijā ir rakstīts Viljandi, nevis Viljandu apriņķis) vai vispār nemaz neienāk prātā (piemēram, es tikai tagad iedomājos par Bali no šāda skatpunkta, lai gan šķiet, ka te drīzāk trūkst garumzīmju).
     Vietvārdu lokāmība ir ļoti svarīga. Par to jau 1977. gadā raksta Hermanis Bendiks un Rūta Augstkalne:

«Lokāmie atveidojumi, kā tas allaž uzsvērts, brīvi iekļaujami jebkurā sintaktiskajā konstrukcijā, un to locījumi ar savu morfoloģisko informāciju palīdz ātrāk un pareizāk uztvert visa izteikuma kopjēgu. Tāpēc atzinīgi vērtējami M. Šūmanes ierosinājumi atzīt vismaz par fakultatīvi lokāmiem pilsētu nosaukumus, kas beidzas ar -i, un eventuāli pārveidot par lokāmiem arī daļu pilsētu nosaukumu, kas beidzas ar -o.»

     Arī Jānis Endzelīns savulaik ir norādījis:

«Nekrievu pilsētu nosaukumi, kas beidzas ar i, latviešu valodā lokāmi kâ vīr. dzimtes daudzskaitlinieki: Tbilisi — Tbilisos, Batumi — Batumiem, Suchumi — Suchumos utt.»

     Daudz jaunākos laikos daudz senāku laiku sakarā par to ir rakstījis Māris Vecvagars:

«Vienādi interesanti, kādu tādu procedūru atspaidā no vīr. dz. daudzskaitlinieka (Sóloi) latviešu valodā tiek iegūts polisas nosaukums siev. dz. ‘Sola’, kas būtu pielīdzināms, piem., vārda ‘Ainaži’ pārdarei par ‘Ainaža’ vai tml.»

     Tāpat Valters Nollendorfs ir noraizējies par tiem, kas par šāda veida daudzskaitliniekiem negrib atzīt Milvokus (oriģinālā nav daudzskaitlinieks) un Grandrapidsus (oriģinālā ir daudzskaitlinieks).
     Savukārt Latviešu valodas attīstības kopa iesaka:

«Izmēģiniet: «#Bukurešti» — «Bukarestes» parallēlforma. Locīšana: ģ. «Bukureštu», d. «Bukureštiem», a. «Bukureštus»,
l. «Bukureštos».»

Kas bija pirmais — aizstājējs vai aizvietotājs

Zambija

Vārdnīcām tas ir zināms.

aizstājējs — cilvēks, kas aizstāj kādu; tas (priekšmets, viela), ar ko aizstāj
aizvietotājs — aizstājējs (1); aizstājējs (2)

     AkadTerm ir 49 termini ar aizstājēj-, bet 10 — ar aizvietotāj-, lai gan man šķiet, ka terminoloģijā vajadzētu būt tikai pirmajam.

Grūti pielāgoties citu noregulējumiem

Kamas degunradžu rezervātā

Paņēmu veco mājas elektronikas lietošanas pamācību, lai ietulkotu informāciju par jaunā modeļa funkcijām. Ziņkārība uzvarēja veselo saprātu, lai gan es zinu, ka tā nedrīkst darīt, jo agri vai vēlu tulkošana pārtaps par nepārtrauktu izvēli, vai izmantot teksta leksiku vai rakstīt pareizi. Ilgi nebija jāgaida. Visai drīz nonācu pie dažādu lielumu (piemēram, skaļuma, spilgtuma) noregulēšanas, kas iepriekš ir dēvēta par pielāgošanu.
     Noregulēt pirmā nozīme ir ‘regulējot panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības // regulējot (iekārtu, ierīci u. tml.), panākt, ka (kādam fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība’.
     Un to neizsaka neviena pielāgot nozīme: ‘apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai’, ‘izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas’, ‘izveidot (ko) atbilstoši izmantošanas mērķim, apstākļiem’.

Vēl izņēmumi

Jauni ziloņi ir visai lecīgi

Grāmatā «Latviešu terminoloģijas izstrādes principi» Valentīna Skujiņa bez vaimanām par svešvārda izcelsmi atzīst, ka

«no īsā vai garā patskaņa lietojuma izskaņā ir atkarīga patskaņa kvantitāte pirmsizskaņas zilbēs. Īss izskaņas patskanis iepriekšējo zilbju patskaņu kvantitāti neietekmē, piemēram, Darvins — darvinisms, fabula — fabulists un arī aktīvs — aktīvists, atestāts — atestācija, bibliogrāfs — bibliogrāfija. Turpretī, ja izskaņā ir garš patskanis, tad tās priekšā patskanis parasti ir īss: klerikālis, plastikāts, veterāns un arī nominatīvs (sal. nominācija), vokalīze (sal. vokāls); bibliotekārs (sal. bibliotēka).»

     Un ka

«divzilbīgos atvasinājumos ar -ēt (-ēts) saknes patskaņa garums tiek saglabāts: bāze — bāzēt, frāze — frāzēt, frēze — frēzēt, gāze — gāzēt.»

     No tā, cik bieži ir jālabo fotografēt, es zinu, ka šī patskaņu garuma maiņa mēdz sagādāt grūtības arī citiem, taču visu laiku nāk klāt vārdnīcās neaplūkoti jaunvārdi, piemēram, piārists — piarēt, emuārists — emuarēšana, kam ir jāvar patstāvīgi izveidot vajadzīgās gramatiskās formas un atvasinājumus.       
     Tomēr jāteic, ka V. Skujiņas minēto divzilbīgo atvasinājumu saknes patskaņa garumu īsti nenosaka tieši zilbju skaits. Vietnē valoda.lv bez šiem izņēmumiem ir minēti vēl mīnēt, prēmēt, arī prēmēšana, bet premiāls. Man nekad nav ienācis prātā rakstīt pārbazēt vai pārgazēt, bet vienmēr ir jāpaskatās vārdnīcā, lai uzrakstītu pārfrāzēt, nevis pārfrazēt, tik loģiski man tas šķiet.

PS. Pēteris Ūdris šajā sakarā norādīja, ka man nebūtu jānomokās ar darbības vārdu fotografēt un pārfrāzēt patskaņu kvantitātes iekalšanu, kā arī ar pareizrakstības vārdnīcu vienā un kursoru otrā rokā jāspīdzina citi ļaudis, ja šī gramatikas likuma autori nelasītu atsprākleniski un, pamatojoties uz to, neieviestu samākslotus noteikumus:

«Manuprāt, jāizlabo dažu vārdu pareizrakstība (neticami, ka neizdarīja jau 90. gados), nevis no akadēmiskiem (bieži iedomātiem) augstumiem jādīda dabiski runājoši latvieši, kam valodas izjūta mēdz būt labāka nekā vienam otram lingvistam. Nu kā var likt cilvēkam vienā teikumā rakstīt dežūra un dežurēt…»

Ak dies, ko es daru jūsu kompānijā?!

Patajā, Patajā

Lietvārdu company ar nozīmi ‘a commercial business’ es vienmēr tulkoju nevis kompānija, lai gan tezaurs.lv vārdnīcas to pieļauj (‘komercuzņēmums; sabiedrība (piemēram, aviokompānija, televīzijas kompānija)’), bet gan atkarībā no konteksta uzņēmums ‘īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa’, sabiedrība ‘brīvprātīga apvienība (parasti ražošanas nozarēs)’ vai firma ‘uzņēmums (organizācija) vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības’.
     Diemžēl arī galvenās terminoloģijas vārdnīcas cenšas dezorientēt, vienā mierā piedāvājot vairākus company = kompānija, it sevišķi vārdkopās.
     AkadTerm šāds tulkojums ir ievazāts no «Jāņa sētas» 1997. gada Angļu–latviešu muitas terminu vārdnīcas un RTU 2006. gada Angļu–latviešu nodokļu terminu vārdnīcas. Turklāt Eiropas Interaktīvā terminoloģija un 
EU Vocabularies sacenšas, kurš nejēdzīgāk atveidos airline un low-cost airline, lai gan turpat, tas ir, AkadTerm, ir arī aviosabiedrība un lidsabiedrība, kā arī zemo izmaksu aviosabiedrība.
     Savukārt Valsts valodas centrs ir pacenties shipping company nosaukt par kuģošanas kompāniju, nevis kuģniecību vai rēdereju, kā ir AkadTerm. Tepat, tas ir, termini.gov.lv, ir atrodama arī stividoru kompānija (man uzreiz nāk prātā pēc darba pulciņā sasēduši krāvēji, kas iemet un uzkož), Dzelzceļa kompāniju asambleja (labi, ka ne simpozijs, lai gan… tezaurs.lv asamblejai dod otro nozīmi ‘Krievijas valdnieka Pētera I ieviestas sapulces privātās mājās, kurās gan risināja lietišķas sarunas, gan nodevās izpriecām’) un pat brīnumains pilots-helikopters vārdkopā aviokompānijas līniju pilota (helikoptera) licence (angliski bijis airline transport pilot licence - helicopter). Vai tiešām ir jāliek vārdnīcā viss, kas tulkotājam ar degošu nodošanas termiņu pasprucis cīņā ar pārgurumu?

Angļu daudzkrāsainās apkaklītes

Vietās, ko mēs apmeklējam, parasti nenotiek nakts safari un tamlīdzīgas apšaubāmas izklaides,
bet zvēriem tas nav šķērslis — paši atrod tūristus, ko pabiedēt

Cik nu angļu, vairākas vārdnīcas apgalvo, ka drīzāk amerikāņu. Un patiešām apkaklīšu krāsu var būt vesels lērums, minēšu tikai dažu, arī latviski populārāko, definīcijas.

white-collar — (adjective, in use since 1911) relating to the work done or those who work in an office or other professional environment
blue-collar — (adjective, in use since 1929) relating to manual work or workers, particularly in industry
pink-collar — (adjective, in use since 1975) relating to work traditionally associated with women

     Pats svarīgākais, ka šie daudzie vārdi ir defissavienojumi un īpašības vārdi. Tātad nevarēs pretstatīt baltročus un melnstrādniekus un nederēs praksē plaši izplatītais paņēmiens tulkot katru vārdu atsevišķi un rakstīt, piemēram, par balto apkaklīšu noziegumiem (white-collar crime, kas angliski skaitās idioma un kā dēļ man vispār bija jāpievēršas apcerei par apkaklītēm).
     Piemēram, 1995. gada «Jāņa sētas» angļu–latviešu vārdnīcas sastādītājiem arī nekas universāls nav ienācis prātā, un dažu šo īpašības vārdu tulkojums tajā ir atrodams tikai vārdkopās ar kādu lietvārdu.

white-collar job — kantora (iestādes) darbs
white-collar worker — kalpotājs; (iestādes) darbinieks
blue-collar worker — strādnieks

     Interesanti, ka tajā pašā vārdnīcā pink-collar ir bez defises un lietvārds.

pink collar — n «sārtā apkaklīte»; apkalpojošās sfēras darbiniece (sekretāre, mašīnrakstītāja, pārdevēja u. tml.)

Taukvāre vārdnīcu greizajos spoguļos

Esmu redzējusi krokodilus arī savvaļā, bet savādā kārtā smaidīgi šķita tikai šie — topošā
ādas galantērija audzētavā Kasanē

AkadTerm ir atrodams termins taukvāres katls, kas tur nonācis no Krievu–latviešu celtniecības terminu vārdnīcas (interesanti, vai ne?), un tāpēc tam ir tikai viena atbilsme фритюрница. Arī termini.gov.lv ir termins taukvāres katls, kur tam ir pievienojušās vēl divas atbilsmes en deep-fryer un fr friteuse. Angļu–latviešu vārdnīcā šīs ierīces nav, bet ir deepfried — a sacepts un deepfry — v sacept. Jebkura latviešu valodas vārdnīca internetā jums paskaidros, ka darbības vārdam sacept nav nozīmes ‘vārīt taukvielās’, bet nepaskaidros, kas ir taukvāre vai taukvāres — šo vārdu tajās nemaz nav.
     Tātad taukvāres procesa aprakstam nederēs darbības vārds sacept, bet darbības vārds taukvārīt nekur nav manīts. Varbūt der jaunvārds fritēt — vārīt taukos vai eļļā, kā dots MLVV? Es teiktu jā, bet daži greizie spoguļi darbības vārdam fritēt piedēvē nozīmi ‘taukos vārīt vai cept’ un sauc par žargonismu.
     Lai gan MLVV pie fritēt dod piemēru fritēti kartupeļi, turpat atrodams arī lietvārds frī ar nozīmi ‘eļļā vārītas kartupeļu šķēlītes’. Un valodaskonsultacijas.lv aplaudē, sak, lietojiet droši, šis nav ne žargonisms, ne kā citādi nelāgs vārds, lai gan es šeit apstrīdētu pilnīgi visu. Pirmkārt, tradicionālie pommes frites, manuprāt, nav uzskatāmi par šķēlītēm, nedz arī par ‘smalki sagrieztiem kartupeļiem’, kā French fries ir tulkots jau minētajā angļu–latviešu vārdnīcā. Turklāt šī pieķeršanās formai, nevis pagatavošanas veidam ir izslēgusi salmiņus, daiviņas utt. Otrkārt, kur, lūdzu, ir atsevišķie nosaukumi visiem pārējiem taukvielās vārītajiem produktiem? Kāpēc frī, ar ko ir jāsaprot kartupeļi, ir uzurpējis tieši visiem šādiem ēdieniem kopīgo fritēšanas daļu?

Pa kuru laiku nosirmoja basijas sviests jeb Locekļu nelokāmā izvēle

Augļu tirdzniecība Lombokā

Reiz tepat rakstīju, cik labi būtu, ja kāds stingri pateiktu, kā latviski ir shea butter (auga latīniskais nosaukums ir Vitellaria paradoxa). Un tiešām pagājušā gada nogalē

«Jautājumā par nosaukuma «basijas sviests» lietošanu LVEK konstatēja, ka praksē jau ilgāku lieto laiku nosaukumu «šī sviests», un ieteica to nemainīt.»

     (Citātā kļūdas, izņemot pēdiņu veidu, nav labotas — kā nu raksta valodas eksperti, tā raksta.)
      Tā kā esmu čakla vārdnīcu lasītāja, zināju, ka termini.gov.lv ir gan shea butter, gan shea butter tree ar attiecīgām atbilsmēm basijas sviests un basija, tāpēc uzdevu Valsts valodas centram jautājumu, kurai tā rokai patiesībā ir taisnība: Latviešu valodas ekspertu komisijai vai Latvijas Nacionālajam terminoloģijas portālam? Pēc šī jautājuma es saņēmu pateicību par informēšanu un basijas sviests pāris stundās novecoja, proti, terminoloģijas portāla šķirklim tika pievienota atbilsme šī sviests un attiecīgi paskaidrojumi (tajos kļūdas nelaboju — ja šādi raksta valodnieki, ko var gribēt no pārējiem).

basijas sviests
Administratīvais statuss: Neieteicams termins
Laiciskais apzīmētājs: Novecojis termins

šī sviests
Administratīvais statuss: Ieteicams termins
Apstiprinājuma statuss: Apstiprināts
Avots: Latviešu valodas ekspertu komisijas 2018. gada 14. novembra sēdes Protokols Nr. 7

     Tagad Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā koks joprojām ir basija, bet attiecīgais sviests saucas pilnīgi citādi. Tā kā man nepatīk ne vien šī nekonsekvence, bet arī tas, ka dota priekšroka  n e l o k ā m a m, 
h o m o n ī m i s k a m  vārdam, aizsūtīju Valsts valodas centram jautājumu, vai par labu šī sviestam bija vēl kādi citi argumenti bez «visi tā dara»? Saņēmu atbildi no Valsts valodas centra galvenā lingvista Agra Timuškas (arī šajā citātā un amata nosaukumā nekas cits bez pēdiņu veida nav labots).

«Paskaidroju, ka Latviešu valodas ekspertu komisijas locekļu izvēlē par labu nosaukumam «šī sviests» galvenais arguments tiešām bija šā varianta stabils lietojums ilgākā laikposmā, kas jau nostiprinājies valodas lietotāju vizuālajā atmiņā. Šā iemesla dēļ eksperti atbalstīja arī nosaukuma shea butter oil atbilsmi formā «šī sviesteļļa» (LVEK 13.02.2019. sēdes protokola Nr. 2 3. §). Turpretī nosaukums «basijas sviests», lai gan no botānikas viedokļa precīzāks, tika noraidīts kā attiecīgo produktu (un zīmolu) mazāk raksturojošs.»

     Protams, ir palikuši neatbildēti jautājumi. Piemēram, vai «stabils lietojums ilgākā laikposmā» ir konstatēts personiskos novērojumos «Drogās» vai tomēr kādā pētījumā? Vai arī, kuru zīmolu raksturo attiecīgais nosaukums un kāpēc Latviešu valodas ekspertu komisijai ir jāizdabā šim zīmolam? Tomēr saraksti neturpināju — nav spēka. Tāda nepatīkama sajūta, Prātnieka vārdiem sakot: «Dievs zin, kas gan visās vietās tā likuma izmeklē? Un runas vīriem ir spēks rokā: ko tie nospriež, tas paliek.»
     Es nesaprotu, kāpēc ar latvisko nosaukumu piešķiršanu entitātēm nevar nodarboties LZA Terminoloģijas komisijas daudzās apakškomisijas, bet pastāv iznireļu kopa, kas bez sistēmas un ar apšaubāmu pamatojumu apgrābsta visdažādākos valodniecības jautājumus. Lai gan ir bijuši saprātīgi lēmumi, kļūdu un paviršību ir pārāk,  p ā r ā k  daudz.

Vārnām par nomenklatūras vārdiem un pēdiņām

Čiangmajā

Cenšos nekritizēt ne atsevišķus tulkotājus, ne redaktorus, ne korektorus, jo sevi pieskaitu pie visiem, bet dažiem manu tulkojumu labotājiem tomēr ir izdevies mani aizkaitināt ar nezināšanu, kur paliek nomenklatūras vārds, kas ir kopā ar simbolisko nosaukumu pēdiņās. Esmu par to jau rakstījusi mazliet citā rakursā, par to pat spriež tiesa un tiek rakstītas doktora disertācijas, nešaubos, ka to māca arī skolā un augstskolā, taču dažiem tik un tā ir izdevies palikt neinformētiem.
     Tātad 101. pēdējais brīdinājums: ja esat speciālists, to vajadzētu iegaumēt un teksta Zuzy Moxo gearing tulkojumu «Zuzy» zobpārvads «Moxo» nepārlabot Zuzy Moxo zobpārvads, ja ir skaidri zināms, ka «Zuzy» ir firmas, bet «Moxo» — firmas ražojuma modeļa nosaukums. Droši vien, ja visi vārdi, arī simboliskie nosaukumi, būtu lokāmi, jūs tomēr nerakstītu, piemēram, Staburadzes Cielaviņas torte, tāpēc ieteicams iegaumēt pašu principu. Jo sporta komandu pierakstā nupat saskāros ar to pašu. Piemēram, ir jābūt hokeja komanda Rīgas «Dinamo», nevis kaut kā citādi.

Kola vienkāršā dzīve, it sevišķi sadzīve ar domuzīmi, un punkta paralēlā īstenība

Patajā

Senāk man pat prātā neienāca, ka kola lietošana varētu sagādāt vielu pārdomām — pārāk vienkārši tas viss ir. Kols norāda, ka sekos paskaidrojums, teikumā tas var būt tikai viens, tā darbība nebeidzas līdz pat teikuma beigām, to parasti lieto: 1) aiz vispārinošā vārda vienlīdzīgu teikuma locekļu priekšā; 2) saliktā bezsaikļa teikumā starp teikuma daļām, ja nākamā daļa izsaka paskaidrojumu vai pamatojumu; 3) aiz piebildes tiešās runas priekšā; 4) ja seko uzskaitījums, kurā katra uzskaitījuma daļa ir apzīmēta ar skaitli, burtu vai citu tehnisku zīmi, un katru uzskaitījuma daļu raksta ar mazo burtu. Nu un kols pats var būt nosacīta tehniska zīme, piemēram, skaitļu attiecības izteikšanai (1 : 3). Lūk, šķiet, ka tas ir arī viss.
     Bet nu jūs jau zināt, kas notika pēc tam.
     Parādījās uzskaitījumi angliski (piemēram, aiz as follows:), pirms kuriem kols var karāties gaisā bez kādiem nosacījumiem par tālāko daļu apzīmēšanu un mazo burtu lietošanu, tā ka bija pat speciāli jāpiekodina tulkotājiem: «Latviešu tulkojumā frāzes beigās jāliek punkts, nevis kols.»
     Radās apjukums, kad pirms paskaidrojuma, precizējuma vai izvērsuma likt domuzīmi un kad — kolu, tā ka valodnieks Aldis Lauzis uzskatīja par nepieciešamu to iztirzāt un rezumēt: «Pirms paskaidrojuma, kurš sintaktiski saistīts ar vārdu/vārdkopu, kam tas seko, liekam domuzīmi; turpretī pirms paskaidrojuma, kurš nav sintaktiski saistīts ar vārdu/vārdkopu, kam tas seko, liekam kolu.»
     Bet nu kā parasti tas vēl nav viss, ko var izdarīt ačgārni. Neesmu manījusi kādu apšaubām, ka aiz piebildes tiešās runas priekšā ir jāliek kols, taču nepamatoti tiek izlaista pašu tiešo runu ievadošā pieturzīme, un tiešā runa aiz kola tiek rakstīta ar lielo burtu, kas pārkāpj vienu no galvenajiem jau minētajiem latviešu valodas gramatikas baušļiem: tev nebūs neko teikumā rakstīt ar lielo burtu, kas nav īpašvārds vai īpašvārda nozīmē lietots, kā arī tev būs pēc iespējas vairīties no vārdu bezjēdzīgas lietošanas īpašvārda nozīmē.
     Ja jums ir sūtības apziņa, ka jūsu publikācijas «(..) ir viens no tiem stabiņiem, pie kuriem valodai pieturēties, lai to nesarautu driskās», tad ir pienācis laiks tajās normāli noformēt tiešo runu ar piebildi teikuma sākumā — aiz kola nevis uzreiz sākt rakstīt tiešo runu ar lielo burtu, bet ievadīt tiešo runu ar domuzīmi. Man mute atpletās, kad ieraudzīju, ka viena otra tenku lapa to prot, bet tā dēvētais intelektuālais izdevums gan ne. Protams, liberālā latviešu valodas gramatika arī šeit piedāvā variantus. Tikpat labi intervijas var pierakstīt kā lugas, tas ir, runātāja nosaukumu ietvert atsevišķā teikumā un aiz tā likt punktu, nevis kolu. Diemžēl nevēlamo variantu publikācijās gadās ieraudzīt biežāk par kādu no vēlamajiem.

Spēkā esošs

Slāpes. Bangkoka

Kad atkal nodarbojos ar spēkratu terminu apceri, pamanīju nejauku neatbilstību. Ir divi LZA Terminoloģijas komisijas jau sen apstiprināti spēkratu terminu saraksti «Spēkratu ekspluatācijas, diagnostikas un remonta termini» un «Spēkratu motora teorijas un konstrukcijas termini», kas ir publicēti «Latvijas Vēstnesī» un likumi.lv, kur lepni atzīmēti ar «Spēkā esošs», taču šo sarakstu saturs nav pilnīgi atspoguļots ne akadēmiskajā terminu datubāzē AkadTerm, ne termini.gov.lv.
     Pavisam nejauši ievēroju, ka, piemēram, termins benzīna pildne no saraksta «Spēkratu ekspluatācijas, diagnostikas un remonta termini» ir abos minētajos terminoloģijas portālos, bet tam nav pievienotas visas sarakstā dotās valodas un definīcija latviski, savukārt, piemēram, termins pēcuzliesmošana ir sarakstā «Spēkratu motora teorijas un konstrukcijas termini», bet abos galvenajos terminoloģijas portālos vispār neparādās.
     Interesanti, cik vēl ir tādu apstiprinātu terminu sarakstu, kuru saturs nav pieejams galvenajās meklējamajās terminu datubāzēs? Aiz ziņkārības paskatījos, vai ir atrodami primāti no tāpat spēkā esošā saraksta «Primātu nosaukumi». Nē, piemēram, cekullangurs nav. Latvijas putnu nosaukumi, piemēram, ir. Vispār, ja vietnē termini.gov.lv paskatās publisko kolekciju izveides gadu, var uzzināt, ka jaunākā ir sagatavota 2008. gadā, lai gan terminu izstrāde taču turpinās, vai ne?

Sveika, joģe!

Peldēšanas nodarbība. Bangkoka

Biju ārkārtīgi izbrīnīta, kad visvisādi izguglējos, bet neatradu, ka vārds jogs (jogas piekritējs) būtu lietots sieviešu dzimtē. Izveidoju joģi pēc visādu -logu un

-loģu parauga, piemēram, biologs — bioloģe, astrologs — astroloģe, lai gan bija mazs kārdinājums veidot sieviešu dzimti pēc kungs — kundze parauga: jogs — jodze.

     Nupat izlasīju, ka arī agrāk līdzīga izšķiršanās nav bijusi viegla. Valodnieks Jēkabs Dravnieks rakstījis:

«(..) pie vīriešu uzvārdiem uz -gs pielaižamas sieviešu uzvārdiem trīs formas (-ga, -dze un -ģe); piemēram, Vanags: Vanaga, Vanadze un Vanaģe. Domāju, ka pietiktu ar vienu: Vanags — Vanadze (tāpat kā kungs — kundze).»

     Interesanti, ka krieviski ir йог — йогиня pēc бог — богиня parauga.

Kaltie diski un virzuļi? Hm… jā!

Vientuļa makšķernieka portrets. Samui

Kad automobiļiem parādījās par lietajiem lakstīgākie (koķetākie — tāds, kas cenšas citiem patikt, piesaistīt sev citu uzmanību; tas ir, es atzīstu, ka šis vārds ir piemērots jaunmodīgai lietošanai apnikušo seksīgs, foršs, kūlīgs, kruts vietā) forged discs, kas latviski tiek saukti par kaltajiem diskiem, man šis latviskojums šķita nepieņemams. Ievēroju, ka arī automobilistu un motociklistu forumos dažkārt rodas domstarpības šajā jautājumā — ne man vienai šķiet, ka «Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā», tomēr turpat ir atrodams arī pamatojums, kāpēc gan diski, gan virzuļi tiešām ir kalti.
     Par kalšanu sauc plastiska metāla apstrādi ar statisku vai dinamisku slodzi. Kaļot mainās gan metāla ārējā forma, gan struktūra. Ir divi kalšanas veidi: brīvā kalšana un tilpumštancēšana. Kaļot uz metālu var iedarboties ar sitienu (dinamiski), izmantojot vesera krītošās daļas enerģiju (mehāniskā kalšana), vai pakāpeniski (statiski), izmantojot preses spiedienu. Kaļot iegūtās sagataves sauc par kalumiem. Lielus kalumus iegūst tieši no lietņiem, bet vidēja un maza izmēra — no velmētām sagatavēm.
     Kā redzams, kalšana ir ļoti vispārīgs jēdziens, bet man gribējās kaut ko precīzāku, piemēram, presētie (štancētie) diski (par štancēšanu sauc kalšanu tērauda veidnēs — štancēs), tāpēc nolēmu vēl drošības labad pārprasīt LZA Terminoloģijas komisijas Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas vadītājam, Dr. habil. sc. ing. Jurim Gunāram Pommeram, vai mēs skaistāka nosaukuma dēļ neupurējam precizitāti. Īsi sakot, nē, neupurējam vis.

(..) var būt kalti vai štancēti (ko arī pieļauj angliskais forged). Latviešu valodā gan šos jēdzienus nodala, bet (..) dažos gadījumos kalšana no štancēšanas atšķiras nebūtiski. Kas attiecas uz terminu forged piston, tad es to visdrīzāk sauktu par kaltu virzuli tā izgatavošanas tehnoloģijas dēļ, lai gan, piemēram, 1999. gadā izdotās Politehniskās vārdnīcas 1. sējuma 586. lpp. Jūs varat atrast, ka tas ir štancēts virzulis.

Spēkrati ir daudzskaitlinieks

Nasta Bangkokas Čainataunā

Spēkrats ir spararats. Salikteņa otrā daļa rats — apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
Spēkrati ir sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piemēram, automobilis, traktors, motocikls). Salikteņa otrā daļa ir daudzskaitlinieks rati — zirgu (arī vēršu, mūļu u. tml. darba dzīvnieku) vilkmes transportlīdzeklis: kravas kaste, platforma vai sēdeklis uz diviem vai četriem riteņiem.

Lietu vai lietiskais internets

Rīts Bangkokā

Nekad neesmu jūsmojusi par «Microsoft» izstrādāto terminoloģiju latviešu valodā, tomēr jāteic, ka ar IoT (internet of things) tas ir ticis galā labāk par LZA Terminoloģijas komisiju, proti, nosaucis par lietisko, nevis lietu internetu. Pirmkārt, lietām nav sava interneta — ja būtu, tas būtu jāsauc citādi, jo internets ir viens noteikts tīkls un viens no tīkliem, kas tiek izmantots saziņā ar lietiskā interneta ierīcēm. Otrkārt, kas man ir pat svarīgāk par termina saturisko precizitāti, lietu internetu ir grūtāk iekļaut teikumā, piemēram, mēs esam izstrādājuši jaunu lietu interneta programmatūru pret mēs esam izstrādājuši jaunu lietiskā interneta programmatūru. Diemžēl neviens no abiem terminologiem nav papūlējies terminam uzrakstīt definīciju latviski (Vikipēdijā latviešu valodā ir dotas vairākas). Varbūt tas būtu pašiem palīdzējis, kā tagad saka, terminradē. Un tā nu esam palikuši gandrīz tikai ar pārīti lietisko terminu, proti, pierādījumiem juridiskajā terminoloģijā un avotiem vēstures terminoloģijā.

We tried our best, you know the rest

Samui

— Vai varat, lūdzu, salīdzināt tulkojumu ar oriģinālu un izlabot?
     — Maksājiet kā par tulkošanu, un es varēšu.
     — Labi. Paldies!
     Pārlaboju baterijas par akumulatoriem un rožu zeltu par sārto zeltu (nevar saprast, mašīntulkojums, vai), novēršu kā piedziedājumu katrā rindkopā ietverto jauno garuma mērvienību «visas dienas garumā», salieku atpakaļ nepamatoti izlaistos informatīvos vārdus, piemēram, ka ierīcei ir kontaktligzda, inteliģentās ierīces pārvēršu par intelektiskajām un nēsājamās ierīces — par valkājamierīcēm, salieku saistītās atstarpes starp iepriekš vienā vārdā rakstītajiem skaitļiem un mērvienībām utt., utt.
     — Klients diemžēl neļauj jūsu salabotos tekstus izmantot. Viņu PR aģentūra ir sagatavojusi šos tekstus. Vai varu palūgt vēlreiz izlasīt un izlabot tikai komatus un neuzmanības kļūdas?
     — Man šķiet, ka nevajag. Gan jau PR aģentūra to ir izdarījusi.