Sveika, joģe!

Peldēšanas nodarbība. Bangkoka

Biju ārkārtīgi izbrīnīta, kad visvisādi izguglējos, bet neatradu, ka vārds jogs (jogas piekritējs) būtu lietots sieviešu dzimtē. Izveidoju joģi pēc visādu -logu un

-loģu parauga, piemēram, biologs — bioloģe, astrologs — astroloģe, lai gan bija mazs kārdinājums veidot sieviešu dzimti pēc kungs — kundze parauga: jogs — jodze.

     Nupat izlasīju, ka arī agrāk līdzīga izšķiršanās nav bijusi viegla. Valodnieks Jēkabs Dravnieks rakstījis:

«(..) pie vīriešu uzvārdiem uz -gs pielaižamas sieviešu uzvārdiem trīs formas (-ga, -dze un -ģe); piemēram, Vanags: Vanaga, Vanadze un Vanaģe. Domāju, ka pietiktu ar vienu: Vanags — Vanadze (tāpat kā kungs — kundze).»

     Interesanti, ka krieviski ir йог — йогиня pēc бог — богиня parauga.

Skripalis un Filis

Kotiks Skeletu krasta Krusta zemesragā

Man ir radies iespaids, ka neviens nav izmantojis iespēju pēdējā laika ziņās bieži pieminētos Сергей Скрипаль un Олег Филь latviski nosaukt par Skripali un Fili, nevis Skripaļu un Fiļu, lai gan Ministru kabineta noteikumos Nr. 114 «Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju» ir sacīts, ka

līdzskaņa mīkstinājums personvārda beigās tradicionāli netika norādīts, piemēram, Белоконь — Belokonis. Tomēr pēc personas vēlēšanās uzvārdus ar ļ un ņ beigās iespējams atveidot oriģinālam tuvākā formā, piemēram, (..) Белоконь — Belokonis/Belokoņs.

     Oļegam Fiļam varbūt ir bijusi kaut kāda vēlēšanās, kā lai viņu labāk dēvē, taču Skripaļu ģimenei tāda droši vien nav bijusi, jo būtībā jau atveide latviešu valodā ir svarīga mums, nevis viņiem. Par to raksta arī valodnieks Jānis Kušķis.

— Jau vairākus gadu desmitus cittautiešu personvārdos latviešu rakstos nereti sastopami latvietim grūti runājami vai pat neizrunājami skaņu savienojumi. Tie radušies, neņemot vērā latviešu valodā iespējamos skaņu savienojumus. Ne jau visi skaņu savienojumi, kas ir citās valodās, iespējami arī mūsu valodā. Dažkārt rakstos paši tos tīši radām, nepadomājot par izrunas iespējām.
     Viens: — Kā lai runā uzvārdus Ļebedjs, Smuļs, Okuņs?
     — Ir vairākas iespējas. Parasti varētu slāvu valodu mīksto līdzskani galotnes -s priekšā aizstāt ar cietu līdzskani: Ļebeds, Smuls, Okuns. To iespējams izrunāt. Senāk latvieši šādos gadījumos lietojuši galotni -is, nevis -s, piemēram, Gogolis.

Nominatīvs (kas?)	Skripaļs	Skripalis
Ģenitīvs (kā?)	Skripaļa	Skripaļa
Datīvs (kam?)	Skripaļam	Skripalim
Akuzatīvs (ko?)	Skripaļu	Skripali
Instrumentālis (ar ko?)	ar Skripaļu	ar Skripali
Lokatīvs (kur?)	Skripaļā	Skripalī
Vokatīvs (bez jautājuma)	Skripaļ!	Skripali!

Nelabskanīgā mija?

Sossusvleja

Reiz sensenos laikos anonīms lasītājs apvaicājās, kāpēc esmu rakstījusi zivsaimniecība, nevis zivjsaimniecība? Skaidrs, ka es gribēju rakstīt zivjsaimniecība, bet drošības pēc paskatījos vārdnīcā un uzzināju, ka ir jāraksta zivsaimniecība, zivrūpniecība un zivkopis. Latviešu valodas aģentūras valodas konsultantes atrakstīja, ka

no vārddarināšanas pareizi būtu zivjrūpniecība, bet labskaņas dēļ tiek lietota zivrūpniecība (jo seko līdzskanis).

No tā it kā būtu jāsaprot, ka savienojumā ar lietvārdu, kas sākas ar patskani, miju varētu paturēt, ko zivjērgļa pareizrakstība pretstatā zivkārnim arī apstiprina. Bet ko apstiprina zivjdzenīša un zivaudzētavas (LLVV raksta, ka zivjaudzētavu lieto retāk, bet AkadTerm tās vispār nav) pareizrakstība?

Gudro protokoli un paralēlformas

Venēcijas zivju tirgū

Es gribētu, lai Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija sakopo visus dvēseles spēkus un sāk publicēt sēžu protokolus, citādi šo ekspertu domu gaita dažkārt galīgi nav izprotama. Piemēram, kāpēc mums vajag viņu ieteiktās paralēlformas? Šogad jau ir ieteiktas paralēlformas haika un nelokāmā haiku. 
     Savukārt no dokumenta «LVEK lēmumi, 2015. gads», kas publicēts centra mājaslapā, var uzzināt, ka pagājušajā gadā Latviešu valodas ekspertu komisija 
ir atbalstījusi:
     1) paralēlformas ar līdzskaņu miju un bez tās 5. deklinācijas lietvārdu daudzskaitļa ģenitīvā (piemēram, žirafju/žirafu; karafju/karafu);
     2) izrunas paralēlvariantus ar šauro un plato e atsevišķu 1. konjugācijas darbības vārdu (piemēram, vērt, svērt, bērt, ķert, dzert) vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1. personas formā, kā arī vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personas formā — (es) veru, sveru, beru, ķeru, dzeru; (viņš, viņa, viņi, viņas) ver, sver, ber, ķer, dzer;
     3) ka valodniecības un socioloģijas terminam ir pieļaujamas paralēlformas padomisms/sovetisms.

Lūst vai plīst

Staigā te visādi… Kā zināms, zilās gnu ir vienas no lielākajām antilopēm, bet žirafēm tomēr tikai līdz
ceļiem. Krīgers, DĀR

Es nevaru nosaukt nevienu īstu mnemonisko frāzi latviešu valodā. Divas citas vispārpieņemtas atgādnes, ko ikdienā izmantoju, ir apjūnseno un -īt, -īties, 
-ināt, -ināties, bet par īstām mnemoniskajām frāzēm tās grūti nosaukt.
     Kāda laipna kolēģe man savulaik iemācīja, kā ātri pareizi noteikt darbības vārda lūzt formu rakstību. To var salīdzināt ar darbības vārdu silt. Savukārt «AILab» iesaka salīdzināšanai izmantot darbības vārdu nirt un atzīmē vēl divus vārdus, kur to var izmantot: milzt un birzt. Tātad, ja kādā formā silt vai nirt ir ar s, tad šie trīs vārdi tajā pašā formā arī: sirds lūst, kad redzu kājas pampumu milstam, un cerības šodien padejot sabirst putekļos.

Trešas personas gramatika

Pērku izcilas kvalitātes ar rokām austu un šūtu slēgto sarongu etnogrāfiskajā ciematā Floresā
(Indonēzijā)

Lai gan pavisam neatsakos, tomēr cenšos izvairīties no juridisku tekstu tulkošanas, jo man nepatīk vairāki principi, kas ieviesušies šādu darbu izpildē. Piemēram, pilno nosaukumu saīsinājumu pārvēršana par īpašvārdiem, rakstot tos ar lielo burtu. Kas tur slikts, ja saīsinājums ir vienkāršs sugasvārds, piemēram, izpildītājs, ja sākumā ir skaidri atrunāts, kas šajā dokumentā ar šo vārdu ir jāsaprot? Diemžēl lielo sākumburtu pārdaudzumu tekstā atbalsta jau daudzkārt pieminētās Latviešu valodas aģentūras konsultantes, apgalvojot, ka «tāda prakse arī saglabājusies MK noteikumos Nr. 916 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība»», lai gan tie ir salti meli — par to katrs pats var pārliecināties, ka tur nekas tāds nav rakstīts un arī šī dokumenta mantiniekā nekā tāda nav. Pat Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ir sākusi iebilst pret šādu praksi.
     Savukārt Tulkošanas un terminoloģijas centrs «Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmatā» tulkotājiem pat piedāvā jaunu gramatiku.

«Third country — trešā valsts / trešai valstij (nevis trešajai valstij). Šī vārdkopa un citas līdzīgas vārdkopas (third person, third party) juridiskos dokumentos ir bieži sastopamas. Jāatceras, ka tādā gadījumā skaitļa vārds locījumos zaudē noteikto galotni, jo faktiski tas lietots nenoteiktā vietniekvārda cits, cita nozīmē — ne valstis, ne personas vai puses netiek skaitītas, ar third nošķir kādai konvencijai (savienībai, līgumam u. tml.) nepiederīgos.»

     Tādu vientiešu kā es ērtībām viņiem būtu vajadzējis savā jaunajā gramatikā norādīt ne vien sieviešu dzimtes vienskaitļa datīvu, bet gan abu dzimšu vienskaitļa un daudzskaitļa formas visos locījumos, jo es nespēju iztēloties, piemēram, akuzatīvu ar zudušu noteikto galotni.
     Varbūt skaitļa vārdam locījumos nekas nebūtu jāzaudē, ja tiktu izmantots skaitļa vārds «trešs», nevis «trešais»?

	Sieviešu dzimte
	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs (kas?)	treša persona	trešas personas
Ģenitīvs (kā?)	trešas personas	trešu personu
Datīvs (kam?)	trešai personai	trešām personām
Akuzatīvs (ko?)	trešu personu	trešas personas
Instrumentālis (ar ko?)	ar trešu personu	ar trešām personām
Lokatīvs (kur?)	trešā personā	trešās personās
Vokatīvs (bez jautājuma)	treša persona!	trešas personas!

Nē, es neesmu tulce un, man veicas, kouče arī ne

Sieviešu darbi viesnīcas labiekārtošanā Ubudā (Bali Indonēzijā)

Dr. habil. philol. Andrejs Veisbergs ir laipni paskaidrojis:

«Kopš neatkarības atgūšanas valodu jomā Latvijā attīstījusies jauna profesija jeb niša — mutiskā tulkošana. Tās veicējs ir tulks atšķirībā no rakstiskā tulkojuma veicēja — tulkotāja.»

Turklāt par sieviešu profesijām mums arī ir skaidrs priekšraksts:

«Minot amata, profesijas, titula, goda nosaukumu vispārinātā nozīmē, lieto vīriešu dzimtes formu, jo dzimumam šādos gadījumos nav nozīmes: ministrs, skolotājs, tiesnesis, tulks. Savukārt, ja amata, profesijas, titula, goda nosaukums tiek minēts konkrētai personai, t. i., kopā ar konkrētas personas vārdu un uzvārdu, attiecīgo nosaukumu tāpat kā vārdu un uzvārdu raksta vīriešu vai sieviešu dzimtē atbilstoši konkrētās personas dzimumam: ministrs — ministre, skolotājs — skolotāja, ārsts — ārste, tulks — tulce, leitnants — leitnante.»

Tā nu sanāk, ka es esmu tulkotāja. Mani, tas, protams, priecē, jo tulce man vienmēr ir šķitis diezgan smieklīgs sievietes profesijas nosaukums, lai gan, loģiski spriežot, kas nu tur tāds sevišķs. Taču nesen atklāju vēl kādu smieklīgāku sieviešu profesiju. LZA Terminoloģijas komisija ir pieņēmusi «kompromisa variantu» coach dēvēt par

«(..) izaugsmes veicinātājs, koučs, lai gan tiek atzīts, ka tas nav labākais variants un labāka termina meklējumi vēl jāturpina.»

Jūs jau droši vien nojaušat, ka ar to nodarbojas samērā daudz sieviešu, kam savu pakalpojumu sludinājumos kopā ar vārdu ir jāraksta kouče, nevis koučs.

Vai mums ir nākotne?

No Kouluņas uz Honkongu

«Nākotnē pastāv personu paralēlformas: būsit/būsiet. Ieteicamākas ir formas ar -it: tās ir senākas, īsākas, tām nav homonīmu galotņu (kā formām ar -iet, indikatīva nākotnē un arī imperatīvā), tās saskan arī ar pirmās personas formu: nāksim, nāksit. Formas ar -it lieto visi labākie valodas zinātāji.»

Ar šo citātu no Intas Freimanes grāmatas «Valodas kultūra teorētiskā skatījumā» ne reizi vien esmu taisnojusies tulkojumu pasūtītājiem par -it formas izmantošanu. Parastā pasūtītāju atbilde ir aptuveni šāda: «Es visiem saviem kolēģiem pajautāju, visi to uzskata par kļūdu.» Tāpēc jo lielāks prieks, ka tagad skolā māca pareizi.