Paēdušai pelītei vai Latvijai

Kalahari

Ļoti bieži saiklis lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem, piemēram, «lai atvērtu durvis, piespiediet sarkano pogu». Un, lai izteiktu to pašu domu, nevienam neienāks prātā palīgteikuma lietvārdu izmantot datīvā, piemēram, «atvērtām durvīm piespiediet sarkano pogu», jo doma, lai arī neveikli izteikta, uzreiz ir pavisam cita: ja sarkano pogu piespiež tad, kad durvis ir atvērtas.
     Taču nekad nesakiet nekad pat par visabsurdāko iespēju. Jaunajā nevalodā kvazinolūka datīvi plaukst un zeļ. Graujošākais neētiskuma ziņā, protams, ir aicinājums «Ziedojiet paēdušai Latvijai!», tas ir, tiem, kas necieš trūkumu, lai gan no konteksta var saprast, ka ir domāts pilnīgi pretējais — ziedojiet, lai Latvijā visi būtu paēduši. (Sal. ar lietojumu «paēdušai pelītei miltiņi rūgti».)
     Šī pati kļūda dažkārt ir sastopama frāzes «for more information see» tulkojumos ar «sīkākai informācijai skatīt», nevis «lai uzzinātu vairāk, skatīt».
     Kāds uzņēmums reklamē visādas «dāvanas neierobežotām iespējām, plašākai pasaulei un jauniem izaicinājumiem». Nu ļoti grūti iedomāties visus trīs nosauktos dāvanu saņēmēja lomā (sal. ar lietojumu «Dāvana vientuļai sievietei»).

Šodien, sestdien un šosestdien

Un orķestris spēlēj' tikai mums. Balī, Balī

Reiz metos tviterī aizstāvēt korektori, kuru kolēģe maketētāja apsmaidīja par to, ka viņa raksta šotrešdien, nevis šo trešdien. Cenšos nekur neiejaukties, ja man neko neprasa, jo tad man cauras dienas būtu jāpavada cīņā ar vējdzirnavām, tomēr šoreiz nenoturējos, jo maketētājas gavilēm par neprofesionālismā pieķerto speciālisti pievienojās arī kāda cita korektore. Un tad sākās. Pēkšņi man pa e-pastu sāka rakstīt klienti, kas, visticamāk, par šo starpgadījumu nemaz nezināja, un prasīt, kā jāraksta: šo sestdien vai šosestdien? Un es biju spiesta paskaidrot, kāpēc tā ir.
     Ņemu norādāmo vietniekvārdu šis, ar ko norāda uz tuviem priekšmetiem, sieviešu dzimtē šī un lietvārdu sestdiena: šī sestdiena. Loku visos locījumos.

	Sieviešu dzimte
	Vienskaitlis
Nominatīvs (kas?)	šī sestdiena
Ģenitīvs (kā?)	šās (šīs) sestdienas
Datīvs (kam?)	šai sestdienai
Akuzatīvs (ko?)	šo sestdienu
Instrumentālis (ar ko?)	ar šo sestdienu
Lokatīvs (kur?)	šai (šinī, šajā) sestdienā
Vokatīvs (bez jautājuma)	- sestdiena!

     Es neņemu apstākļa vārdu (patstāvīgi, nelokāmi vārdi, kas nosauc darbības, īpašības vai apstākļa pazīmes) sestdien, jo sk. iepriekš, uz ko norāda šī. Tā ka nav izvēles starp šosestdien un šo sestdien, bet šosestdien un citiem līdzīgi veidotiem apstākļa vārdiem ir sava, patstāvīga nozīme: pašreizējā [noteiktā laika sprīdī (piemēram, nedēļā, gadā)].

NB! Tas pats attiecas arī uz pagājšnedēļ pēkšņi aktualizētajiem nedēļas dienu apstākļa vārdiem savienojumā ar pagājušo-, pagājuš- un pagājš-, lai cik apšaubāma būtu, piemēram, pagājušootrdien, labskanība. Kas no tā cieš, vienmēr var lietot lietvārdus, piemēram, pagājušajā otrdienā.

Un vēl! Vai šodien ir jāraksta kopā vai atsevišķi, neviens nav prasījis.

Trešas personas gramatika

Pērku izcilas kvalitātes ar rokām austu un šūtu slēgto sarongu etnogrāfiskajā ciematā Floresā
(Indonēzijā)

Lai gan pavisam neatsakos, tomēr cenšos izvairīties no juridisku tekstu tulkošanas, jo man nepatīk vairāki principi, kas ieviesušies šādu darbu izpildē. Piemēram, pilno nosaukumu saīsinājumu pārvēršana par īpašvārdiem, rakstot tos ar lielo burtu. Kas tur slikts, ja saīsinājums ir vienkāršs sugasvārds, piemēram, izpildītājs, ja sākumā ir skaidri atrunāts, kas šajā dokumentā ar šo vārdu ir jāsaprot? Diemžēl lielo sākumburtu pārdaudzumu tekstā atbalsta jau daudzkārt pieminētās Latviešu valodas aģentūras konsultantes, apgalvojot, ka «tāda prakse arī saglabājusies MK noteikumos Nr. 916 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība»», lai gan tie ir salti meli — par to katrs pats var pārliecināties, ka tur nekas tāds nav rakstīts un arī šī dokumenta mantiniekā nekā tāda nav. Pat Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ir sākusi iebilst pret šādu praksi.
     Savukārt Tulkošanas un terminoloģijas centrs «Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmatā» tulkotājiem pat piedāvā jaunu gramatiku.

«Third country — trešā valsts / trešai valstij (nevis trešajai valstij). Šī vārdkopa un citas līdzīgas vārdkopas (third person, third party) juridiskos dokumentos ir bieži sastopamas. Jāatceras, ka tādā gadījumā skaitļa vārds locījumos zaudē noteikto galotni, jo faktiski tas lietots nenoteiktā vietniekvārda cits, cita nozīmē — ne valstis, ne personas vai puses netiek skaitītas, ar third nošķir kādai konvencijai (savienībai, līgumam u. tml.) nepiederīgos.»

     Tādu vientiešu kā es ērtībām viņiem būtu vajadzējis savā jaunajā gramatikā norādīt ne vien sieviešu dzimtes vienskaitļa datīvu, bet gan abu dzimšu vienskaitļa un daudzskaitļa formas visos locījumos, jo es nespēju iztēloties, piemēram, akuzatīvu ar zudušu noteikto galotni.
     Varbūt skaitļa vārdam locījumos nekas nebūtu jāzaudē, ja tiktu izmantots skaitļa vārds «trešs», nevis «trešais»?

	Sieviešu dzimte
	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs (kas?)	treša persona	trešas personas
Ģenitīvs (kā?)	trešas personas	trešu personu
Datīvs (kam?)	trešai personai	trešām personām
Akuzatīvs (ko?)	trešu personu	trešas personas
Instrumentālis (ar ko?)	ar trešu personu	ar trešām personām
Lokatīvs (kur?)	trešā personā	trešās personās
Vokatīvs (bez jautājuma)	treša persona!	trešas personas!

Man ļoti pietrūkst latu

Kamerūna kalniene Malaizijā

LZA īst. loc. Dr. habil. philol. Valentīna Skujiņa (02.10.1937.–27.04.2015.) brošūrā «Latviešu valoda lietišķajos rakstos» to ir skaidri uzrakstījusi visiem, kas no skolas mācībgrāmatām vairs neko daudz neatceras:

«Ar lietvārda daudzskaitļa ģenitīvu saistās pamata skaitļa vārdi desmit, divdesmit un citi desmitnieki, simt vai simts, divsimt vai divi simti un citi simtnieki, tūkstoš vai tūkstotis, divtūkstoš vai divi tūkstoši, tāpat miljons utt., kā arī vienpadsmit līdz deviņpadsmit, piemēram, desmit latu, divpadsmit pircēju, piecdesmit gadu, tūkstoš kilometru. Šajās konstrukcijās noteicošā nozīme ir skaitļa vārdam, tas atbild uz jautājumu cik? un izsaka skaitu, daudzumu.»

Nu, lūk, kad bija lati, ar tiem tulkojumu pasūtītājiem vienkārši varēja ilustrēt ģenitīva lietošanu ar skaitļa vārdiem. Tagad teorētiski it kā būtu atlikušas tablešu paciņas, bet skatos, ka tur kaut kādi pašpasludinātie speciālisti jau vietām ir pastrādājuši. :(