Vārdkārta

Kad šķita, ka pašas noziedzīgākās un zemiskākās starptautiskās organizācijas
ir Apvienoto Nāciju Organizācija un Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja,
no apakšas pieklauvēja «Amnesty International»

Izbrīnījos, ka vārdnīcās neatrodu terminu vārdkārta — vārdu (vārdu savienojuma komponentu, teikuma locekļu) savstarpējais izkārtojums, kam ir jēdzieniska un stilistiska nozīme. Jānis Endzelīns ir rakstījis «Vārdu kārta teikumā», bet pagūglējot šķiet, ka salikteni vārdkārta izmanto gandrīz vienīgi Aldis Lauzis.

«Lai izteiktos skaidri (it sevišķi rakstu valodā!), nepietiek tikai ar sintaksi parādīt, kāda teikuma locekļa lomā ir katrs vārds un kādas ir to savstarpējās attiecības, bet arī ar teikuma vērsumu jeb vārdkārtu (vārdu secību) jāatklāj, kas attiecīgajā diskursā zināms iepriekš, kādā aspektā par to tiek runāts un kas ir teikuma jaunā informācija.»

     Savukārt Kaspars Beķeris ir kodolīgi paskaidrojis salikteņa vārdkārta priekšrocības.

«Salikteni «vārdkārta» lietoju jau trīsdesmit gadus, jo oficiāli pieņemtais termins «vārdu kārta» ir pārprotams. Pēdējā laikā valodnieki no tā atteikušies un runā par vārdu secību.
     Saliktenis «vārdkārta» īpaši noderīgs ir tad, ja jārunā par vārdu secību kā teikuma vai vārdu savienojuma īpašību: «teikuma vārdkārta», «vārdkopas vārdkārta», «vārdrindas/vārdvirknes vārdkārta».
     Droši vien zināt tulkotāju Valdi Bisenieku. Arī viņš jau sen lieto salikteni «vārdkārta».»

Vai maldināt nezinīšus vai tomēr ne

Es saprotu, ka ukraiņiem vajag naudu, bet jebkāds līgums ar krieviju pašlaik
izskatās pretīgi. Un ANO jau sen izskatās pretīgi

Vietnē Valodaskonsultacijas.lv gluži nejauši uzdūros nepareizai atbildei uz jautājumu «Kā zināt, kuras sēnes ir indīgas un kuras ne vai kuras nē?», proti, tiek apgalvots, ka «Izteikumā ir iederīga partikula ne — tā aizstāj noliegtu izteicēju». Pirmkārt, man precīzāka šķiet Latviešu literārās valodas vārdnīcā dotā šāda partikulas ne izmantojuma definīcija: «Lieto iepriekš minēta darbības vārda noliegtās formas vietā.» Otrkārt, darbības vārda būt nolieguma forma, protams, ir nebūt, taču tagadnes trešās personas formas ir nolieguma forma ir nevis neir, bet gan nav, tātad «Kā zināt, kuras sēnes ir indīgas un kuras nav?».