Pateicoties

Kā zināms, darbības vārdam pateikties ir tikai viena nozīme — ‘izteikt, izpaust savu pateicību (kādam)’, tāpēc varētu domāt, ka divdabim pateicoties vajadzētu parādīties, piemēram, šādā un līdzīgos teikumos: pateicoties Jānim par labo darbu, priekšnieks kopā ar algu pasniedza viņam divas biļetes uz futbolu. Anita Ščucka, kas ir pētījusi divdabja pateicoties vietu latviešu valodā, raksta, ka patiesībā ir grūti latviešu tekstos atrast tamlīdzīgu teikumu. Parasti sastopamie teikumi ir aptuveni šādi: pateicoties linu eļļai, mati iegūst īpašu spīdumu. Te trūkst vienas no divdabja teiciena ar divdabi, kas beidzas ar izskaņu -ot, -oties, pazīmēm: gan ar divdabi, gan ar izteicēju nosauktajai darbībai ir jābūt vienam darītājam, bet mati pateikties nevar. Protams, pastāv absolūtā datīva konstrukcijas, kur tas tā nav, tomēr arī to šeit ir grūti piemērot, jo tā arī nekļūst skaidrs, kas tad pateicas un kāpēc vispār pateikties lietai.

     Īsi sakot, pateicoties tekstā parasti ir krievu благодаря vai angļu thanks to someone/something desemantizēts (t. i., sākotnējo nozīmi zaudējis) kalks, kura izmantošanu šī iemesla dēļ gluži pamatoti apkaro valodnieki. No otras puses, visu laiku turpinās centieni piedēvēt divdabim pateicoties kādas citas vārdšķiras funkcijas un nozīmi un tādējādi ievilkt šo kalkēto konstrukciju literārajā valodā.
     Piemēram, Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir teikts, ka šim kalkam ir partikulas nozīme. Savukārt jaunajā latviešu valodas gramatikas grāmatā ir teikts, ka «Partikulas ir nelokāma vārdšķira, palīgvārdi, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu, piešķirot kādam teikuma loceklim vai visam teikumam modālas, emocionālas vai jēdzieniskas nozīmes niansi. Tā kā partikulas nav cieši saistītas ar vārdu, kuru tās niansē, teikuma gramatiskā uzbūve nemainās, ja šī partikula tiek atmesta, zūd tikai nozīmes nianse.» Kādu niansi piešķir pateicoties (kam)? Neatradu nevienu partikulu, ko «lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.»
     Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā apgalvots, ka šajā konstrukcijā divdabis ir lietots apstākļa vārda nozīmē. Šis jau ir diezgan interesanti, jo, pirmkārt, apstākļa vārdu, kas cēlušies no darbības vārdu divdabja formām, ir diezgan daudz (vislīdzīgākais ir nekavējoties), otrkārt, pastāv cēloņa apstākļa vārdi, un, treškārt, apstākļa vārdi var raksturot lietvārdus. Tomēr pateicoties atšķiras no pārējiem divdabja formā izteiktajiem apstākļa vārdiem ar to, ka, pirmkārt, pārējie ir saglabājuši sākotnējo nozīmi, otrkārt, tiem ir sinonīmi, un, treškārt, neviens cēloņa apstākļa vārds nav divdabja formā.
     Īsi sakot, kalkēta konstrukcija ir kalkēta konstrukcija un nekas vairāk.
     Krievu–latviešu valodas vārdnīcā viena no благодаря atbilsmēm ir prievārds dēļ, kā novēlējis dižais Endzelīns un kā māca valodas kultūras pētījumi. Ievērojiet, ka krievi nepiešķir attiecīgajam latviešu valodas divdabim nekādas papildu funkcijas vai nozīmes, mēs paši kā mazi bērni bāžam mutē visu, kas pagadās pa rokai. Angļu–latviešu valodas vārdnīcas sastādītāji gan ir kalkējuši bez žēlastības, kaut gan, piemēram, Kembridžas vārdnīcā ir teikts, ka thanks to someone/something ir idioma, tātad vajadzēja papūlēties un tomēr nekalkēt. Un te nu ir tas pats, kas ar iepriekš aplūkoto frāzi as soon as possible — «to latviski nevar vienmēr vienādi atveidot» un to nevajag tulkot vārdu pa vārdam. Jāņa Kušķa minētajos piemēros vien ir nosauktas četras atbilsmes — dēļ, ar, jo, tāpēc ka —, Jānis Endzelīns min piemēru, kur atbilsme ir tâ kâ, stāstiņa sākumā minētais piemērs latviski skan linu eļļa piešķir matiem īpašu spīdumu vai no linu eļļas mati kļūst īpaši spīdīgi utt.
     Īsi sakot, ar šo kalku nevajadzētu aizstāt citus, precīzus, valodas līdzekļus.

As soon as possible

Tālāk esmu pārpublicējusi OEM user) Emulatorins rakstu «As soon as possible atveide». Pat neprasiet, kā es esmu saklikšķinājusi šo saiti — es neatceros un autoru nepazīstu, bet viņam ir interesants domu gājiens. Beigās esmu piekabinājusi savus apsvērumus.

Angļu valodā as soon as possible ir saziņā plaši izmantots teiciens, ko latviski nevar vienmēr vienādi atveidot.
     Vispirms jāatgādina, ka mēs jau pasen esam ieraduši lietot krietni vairāk nolieguma formu ar ne- nekā dzimtās valodas runātāji angliski. Par piemēru, juridiskos, ekonomiskos tekstos, formālos dokumentos bieži atradīsit vārdus failure, default, kas izsaka kādu neveikšanu, neīstenošanos, latviski tad attiecīgi sakām neizdodas, nepilda, taču būtu derīgi spēt lietot vēl ko citu, ne tikai ne- formas! Tāpēc pieļaujams, ka angļi dažkārt lieto as soon as possible, lai bez nolieguma pateiktu ‘nečammājoties, netūļājoties’, ‘bez čammāšanās, bez tūļāšanās’.
     Jāpiezīmē, ka angļiem as soon as possible nav īpaši augstā cieņā; tā ir vienkārša klišeja lietišķā sarakstē, bet tiešāki termiņa norādījumi galu galā tiek vērtēti augstāk, par ko skatīt http://www.bartvermijlen.com/4-reasons-why-you-should-stop-using-the-word-asap/.

     Tādējādi iekš as soon as possible var saklausīt netiešas, pat pretrunīgas norādes, piemēram:
     a) adresātu steidzina;
     b) tomēr tiek pieļauts, ka viņš rīkosies pēc savām iespējām un ieskatiem;
     c) vēstītājs varbūt nezina visu adresāta apstākļu;
     d) adresātam rīkojoties būs jāņem vērā kāda ierastā kārtība, kuŗu viņš pats ietekmēt nevar.
     Tāpat der ielāgot, ka latviski drīz nozīmē ‘pēc neilga laika’, skatīt http://tezaurs.lv/#/sv/dr%C4%ABz/1, tāpēc latviskais drīz (vai tā atvasinājumi) varbūt pat ir tuvāk angļu urgently, nevis as soon as possible.
     Iz latviešu periodikas vēstures ir vērts pieminēt nepelnīti aizmirsto salikumu jo drīz, kas drīzumu samēro ar lietu dabisko kārtību.
     «(..) ikkatra vēlēšanās bija, lai jo drīz pienāktu tas laiks, kad nebūs vairs kaŗu.»
     «(..) Apsveicu kongresu un novēlu sekmīgu darbību, lai izpostīto apgabalu pilsoņi jo drīz iegūtu normālus dzīves apstākļus.»
     «(..) Šīs rindiņas rakstīdams, sevī loloju cerības, ka mūsu zeme jo drīz pārvērtīsies par rožu dārzu.»
     «(..) Varam tikai vēlēties, lai šāda tipa monografijas jo drīz parādītos arī citos jautājumos.»

Vai apstākļa vārds iespējami spēj konkrētizēt drīz
Es uzskatu, ka iespējami drīz ir neloģisms, ko var viegli pamanīt, ja pamēģina izveidot tā pretstatus neiespējami drīz un iespējami nedrīz. Nenoliedzu, ka iespējami drīz ir atrodams periodikā, taču ne agrāk kā 1912. g., aiz kam var secināt, ka šāds teiciens ir svešu valodu ietekmēts. «Drīzo iespēju» pienākšanu labāk raksturot ar pakārtotu struktūru un saikli: līdzko iespējams, kolīdz iespējams, tiklīdz iespējams. Saikļi līdzko un kolīdz ir gandrīz sinonimiski (vienīgā atšķirība — līdzko trūkst pārinieka, bet kolīdz dabiskais pārinieks ir tolīdz); tie raksturo nosacījuma izpildīšanos. Savukārt tiklīdz ir mēra saiklis, tāpēc tiklīdz iespējams nozīmē ‘līdz tādam mēram, cik iespējams’. Kamlīdz angliskais as soon as possible nav izsakāms visos gadījumos vienādi, tamlīdz iederīgākā saikleniskā konstrukcija jāpiemeklē pēc konteksta.

Vai as soon as possible var pārtulkot vienā vārdā
Kamlīdz tas ir stabils teiciens (nedalāms leksisks vienums), tamlīdz iekš tulkojuma patiešām nav pamata pieprasīt noteiktu vārdu skaitu. Ikviens latvietis var lepoties, ka latviešu valodā ir viegli veidot apstākleņus. Ja runātāji piekristu un laistu apgrozībā pēc zināmiem un labi atzītiem paraugiem darinātus jaunvārdus, daudzos gadījumos šo anglisko teicienu varētu aizstāt viens pats vārds drīzītēm (kas cita starpā veicinātu jaunvārda drīzītes (~ drīzās iespējas) veidošanos). Precēdents nav tālu jāmeklē: klusītēm (nevis cik vien iespējams klusu), vieglītēm (nevis maksimāli viegli), lēnītēm (sin.: lēnā garā, nesteidzoties).

KO ES PAR TO DOMĀJU
Pilnīgi piekrītu autoram, ka stabilu angļu valodas izteicienu as soon as possible nevajadzētu censties katrā ziņā tulkot vārdu pa vārdam, piemēram, ar cik drīz vien iespējams. Tāpat piekrītu, ka angļu valodā as soon as possible nav nekāda stila pērle, ar ko var aizstāt konkrētu termiņu. Tomēr angļu tekstu labošanas tīmekļa rīki iesaka sinonīmus without further delay, at your earliest convenience, with utmost priority, in a timely manner, expeditiously, promptly, urgently, immediately un quickly, kas latviski būtu aptuveni bez kavēšanās, pēc iespējas ātrāk, piešķirot visaugstāko prioritāti, laikus, operatīvi, nekavējoties, steidzami, tūlīt un žigli. Kā redzams, arī šos sinonīmu tulkojumus var likt lietā ASAP tulkošanā.
     Pie laika apstākļa vārda drīz savienojuma ar partikulu jo, kas pastiprina vārda nozīmi, man pietrūka vārdu savienojuma drīz jo drīz. (Starp citu, jaunajā gramatikas grāmatā kļūdaini rakstīts, ka partikulu jo lieto savienojumā nevis ar veida un laika apstākļa vārdiem, bet gan ar veida un vietas apstākļa vārdiem, taču piemēri un izcēlumi ir doti pareizi.)
     Kā daudziem nelokāmo vārdšķiru vārdiem, arī tik var būt dažādas funkcijas teikumā (gramatiskā homonīmija), no kurām viena ir mēra apstākļa vārds. Varbūt tas raksta autoram liek domāt, ka tiklīdz ir mēra saiklis. Latviešu valodas saikļu iedalījumā nemaz nav tādas kategorijas. Izskatītajās gramatikas grāmatās ir pausta šāda doma: «Saikļi tikko, tiklīdz, līdzko, kolīdz nozīmes ziņā ir līdzīgi — tie ievada tādu laika apstākļa palīgteikumu, kurā izteiktā darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības. (..) Saiklis tiklīdz var piesaistīt apstākļa vārdu kā, veidojot savienojumu tiklīdz kā.»
     Par jauno apstākļa vārdu drīzītēm varu tikai pasmaidīt: 1) neviens no minētajiem piemēriem nav laika apstākļa vārds; 2) izskaņa -ītēm izsaka pamazinātu, sašaurinātu pazīmi; 3) anglisko teicienu mierīgi var aizstāt viens pats jau pastāvošs apstākļa vārds ar tādu pašu nozīmi ‘pēc neilga laika’, kāda ir apstākļa vārdam drīz, proti, drīzumā.

Oops, something went wrong

ir vispārīgs kļūdas paziņojums, kas parādās neskaitāmu vietņu un lietotņu saskarnēs. Un gadu desmitiem, kopš vien pastāv lietotājsaskarņu virkņu tulkošana, latviešu tulkotāju parastā reakcija, ieraugot something went wrong, ir «kaut kas nogāja greizi».

     Britu angļu valodā frāzei to go wrong ir četras nozīmes: a) to turn out other than intended; b) to make a mistake; c) (of a machine, etc.) to cease to function properly; d) to go astray morally. Angļu–latviešu vārdnīcā ir norādītas trīs to go wrong atbilsmes: 1) sabojāties; 2) (par pasākumu) neizdoties; 3) pārn. noklīst no ceļa. Kā redzams, vārdnīcā nekā tāda nav, jo iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) ar nozīmi ‘(pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi’ ir sarunvalodas frazēma, bet to go wrong nekāda stilistiska nokrāsa nepiemīt. Pārnestā nozīme, kā jau norādīts, attiecas uz morāli.
     Stingri ņemot, latviešu valodā tāda nenoteikta runāšana par something nav pieņemama: būtu skaidri jāpasaka, kas tieši kuro reizi nav sanācis — maksājums, reģistrēšanās, apstiprināšana utt. Bet nu labi, skaidrs, ka lietotnē viens un tas pats uznirstošais paziņojums something went wrong parādīsies visdažādākajās vietās, kur lietotājs būs palaidis kādu procesu, bet tas nebūs izrisinājies līdz galam, tāpēc man pietiekami vispārīgi un neitrāli šķiet «Darbība neizdevās», «Ir atgadījusies kļūme» un tamlīdzīgi tulkojumi.
     darbība — ‘darbošanās, darba process (ierīcēm)’
     izdoties — ‘notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu)’

     atgadīties — ‘notikt (parasti pēkšņi, negaidīti)’

     kļūme — ‘neveiksme; arī kļūda’
     Dažkārt frāzi something went wrong ievada izsauksmes vārds oops! — used to show recognition of a mistake or minor accident, often as part of an apology, ko arī tulkotāji mēdz uztvert par zīmi, ka ir jāķeras pie sarunvalodas. Tulkošanas atmiņās ir redzēti visādi mēģinājumi to pārtulkot, piemēram, ar izsauksmes vārdiem ai! [1) lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, izbrīnu, vēlēšanos u. tml.; 2) lieto, lai izteiktu sāpes, bēdas, bailes u. tml.], ak! [1) lieto, lai paustu dažādas jūtas (prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas); 2) lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, pārsteigumu, vilšanos, nosodījumu)], hmm [lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, šaubas, pieļāvumu] un tamlīdzīgi.
     Jau rakstīju, un te arī labi redzams, ka gandrīz nav tiešu angļu un latviešu izsauksmes vārdu atbilsmju. Interesanti, ka pat slenga vārdnīcā iekļautā izsauksmes vārda ups nozīme, pēc vārdnīcas sastādītāju domām, nav tāda pati kā oops!: ups — lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu. Es mēdzu izmantot partikulu diemžēl — lieto, lai izteiktu nožēlu: «Diemžēl darbība neizdevās», «Diemžēl ir atgadījusies kļūme».

Es tāpat, un tāpat tu

Latviešu valodā čum un mudž homonīmi (vārdi ar vienādu izrunu un rakstību, bet atšķirīgām nozīmēm), un tādi ir arī apstākļa vārds tāpat un partikula tāpat. Apstākļa vārdam tāpat ir visai daudz nozīmju, savukārt partikulai tāpat to ir aptuveni par pusi mazāk. Galvenais, ka partikulas tāpat nozīmes faktiski sakrīt ar partikulas arī nozīmēm, tāpēc, velns parāvis, nelabojiet mani, kad tāpat lietoju arī nozīmēs — varbūt es todien jau neskaitāmas reizes esmu either, also, too, as well, so un item pārtulkojusi ar arī un organisms prasa sinonīmu.

Vai maldināt nezinīšus vai tomēr ne

Vietnē Valodaskonsultacijas.lv gluži nejauši uzdūros nepareizai atbildei uz jautājumu «Kā zināt, kuras sēnes ir indīgas un kuras ne vai kuras nē?», proti, tiek apgalvots, ka «Izteikumā ir iederīga partikula ne — tā aizstāj noliegtu izteicēju». Pirmkārt, man precīzāka šķiet Latviešu literārās valodas vārdnīcā dotā šāda partikulas ne izmantojuma definīcija: «Lieto iepriekš minēta darbības vārda noliegtās formas vietā.» Otrkārt, darbības vārda būt nolieguma forma, protams, ir nebūt, taču tagadnes trešās personas formas ir nolieguma forma ir nevis neir, bet gan nav, tātad «Kā zināt, kuras sēnes ir indīgas un kuras nav?».

Latviski un ķīniski

Nekādi nevaru iedomāties izskaņu latviešu valodā, ko varētu pievienot vietvārdam, lai vārda
jaunā nozīme būtu ‘šī vieta un tās apkārtne; noteikts apgabals’, piemēram, kā ukraiņu
Київщина, Донщина utt., un tā nebūtu jāizsaka divos vārdos, piemēram, Aizputes apriņķis,
Rudbāržu pagasts utt.

Nebeidzu vien brīnīties, kāpēc lietošanas pamācību satura rādītājos, vietņu valodas izvēlnēs un citās tamlīdzīgās vietās rindiņa Latvian allaž tiek tulkota ar lietvārdu ģenitīvā latviešu, lai gan būtu jābūt apstākļa vārdam latviski — tāds piederības ģenitīvs prasa otru lietvārdu (latviešu kas?), bet apstākļa vārdam neko nevajag.

latvisks, latviski — tāds, kas ir rakstīts, runāts latviešu valodā; raksturīgs latviešu valodai, saistīts ar to; raksturīgs latviešiem

     Internetā pat pamanīju cīnītāju, kas dažkārt aizrāda, lai ļaudis raksta nevis «latviski», bet gan «latviešu valodā». Izskatās pēc sabojātā telefona galaiznākuma no padomju laikā daudz un visai pamatoti apsmietā «pa latviski» (по-латышски). Visai pamatoti tāpēc, ka, jā, tas ir kalks, bet, piemēram, «pa labi» un «pa kreisi» nekā citādi nepateiksi. Savukārt prievārdu pētniece Daina Nītiņa savulaik ir konstatējusi šādu literārās valodas normām neatbilstošu prievārda pa lietojumu ne tikai izloksnēs, bet arī rakstu valodā, piemēram, «pa čigāniski», «pa arābiski».

PS. Lai mani paķircinātu, gudrs cilvēks atrakstīja «Aizputiena, Rudbārdiena» vai «Aizputija, Rudbārdija (dialektāli)». Kā zināms, ar izskaņu -iena sevišķi universāla apvidu nosaukumu darināšana nesanāks, jo Vidzemē netrūkst vietvārdu, kas beidzas ar -iena, piemēram, Stāmeriena, Rūjiena, Gaujiena. Bet 

-ija, kas skaitās citvalodu cilmes lietvārdu izskaņa, gan varētu būt produktīva: Stāmerienija, Rūjienija, Gaujienija. :)

Sadomātas valodas kļūdas

Savannā saule spīd un lietus līst

Vispār es gribēju aizņemties no Eduarda Caunas visu virsrakstu, lai gan daudzkam tai rakstā nepiekrītu, bet virsraksta formulējums man šķiet drusku neprecīzs. Taču tāda problēma pastāv. Piemēram, pagājšnedēļ (arī šo vārdu esmu redzējusi nepamatoti pievienotu pareizrakstības kļūdu sarakstam) līdz manim nonāca ziņa, bez kuras man bija izdevies samērā sekmīgi pabeigt skolu un augstskolu, kā arī visai veiksmīgi rakstīt, rediģēt un tulkot tekstus, proti,

partikula vien vienmēr atrodas aiz vārda, ko tā paskaidro.

     Diemžēl internetā publicētajos 7. klases mācību materiālos, no kurienes ir ņemts šis citāts, nav paskaidrots, kāpēc tas tā ir, vien dots norādījums, savukārt es partikulas tikai, vien un vienīgi vienmēr esmu uzskatījusi par absolūtiem sinonīmiem un attiecīgi izmantojusi. 
     Jānis Kušķis domā, ka vien lietošanu pirms vārda, uz ko šī partikula attiecas, pastiprināti ir ievazājuši Fricis Rokpelnis un Jūlijs Vanags ar «Vien biedros ar diženās Krievzemes tautu», kas padomju laikos bija jādzird vai ik dienu, tomēr es nekādi nevaru piekrist, ka vārdu savienojumi droši vien, tik vien, tāpat vien un citi ir apliecinājums šim aizmugures lietojumam, jo paši vārdu savienojumi gandrīz vienmēr atrodas pirms vārda, uz ko tie attiecas. Savukārt LLVV ir iegrāmatojusi partikulas vien atrašanos priekš paskaidrojamā vārda jau pirmās nozīmes trešajā piemērā, kā arī trešajā nozīmē pasludinot to par saikli, kas

saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu, un saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību.

Vien pasakā tu esi skaista. Vien pasakā tev laimi lemj. (Avots šeit.)

     Varbūt esmu pārjūtīga, bet man šķiet, ka pat frāzes dots vien norādījums un dots norādījums vien izsaka atšķirīgu domas niansi.

Kamēr es apcerēju šo, skaipā izveidojās šāds dialogs.
     — Kā ir pareizi? Klients grib saukli, kurā visiem darbības vārdiem ir priedēklis iz-, bet es atminos un arī kolēģe apgalvo, ka skolā mācīja — veidot darbības vārdus ar priedēkli iz- ir slikts stils.
     — Kāpēc slikts? Kāds pamatojums?
     [Jautājumi paliek bez atbildes, sarakste turpinās par kaut ko citu.]