Hallo, vēl daži nosacīti eksotiski ēdamaugi!

Sevišķi neveiksmīgs angļu valodas kalks ir kale attiecībā uz lapu kāpostiem, kas pieder pie dārza kāpostiem (Brassica oleracea), jo šim vārdam latviešu valodā jau ir piecas citas ar kāpostiem nekādi nesaistītas nozīmes. Daži rakstītāji tā paša angļu valodas vārda izrunas ietekmē tos dēvē par keiliem, bet arī šim vārdam latviešu valodā jau ir nozīme — kuilis. Vietnē Tezaurs.lv bez kādas avota norādes rakstīts, ka kalē kāposti ir taksons (objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai), bet lapu kāposti — kolokācija (bieži sastopams vārdu savienojums bez kopīga nozīmes pārnesuma). Galīgi nav saprotams, kā pie tādām domām vispār varēja nonākt. Savukārt Mārīte Gailīte gluži taisnīgi raksta: «Bulduru Dārzkopības skolas dibinātāja agronoma Pētera Dindoņa grāmatā «Ienesīga sakņkopība», kas izdota Rīgā 1923. gadā, šis augs dēvēts par lapu kāpostiem, un tāpat tas saukts vēl savus deviņdesmit gadus pirms Dindoņa grāmatas iznākšanas, tā ka nav nekāda pamata no šī nosaukuma atkāpties.»

     Biju ļoti izbrīnīta, kad atklāju, ka latviešu valodā lapu biešu (Beta cicla) apzīmēšanai pastāv vārds mangolds — tam pat ir savs šķirklis 1984. gadā izdotajā Latviešu literārās valodas vārdnīcas 5. sējumā, kā arī vietnē Tezaurs.lv, lai gan vietnē Termini.gov.lv ir vēstīts, ka jau 1973. gadā terminologi ir piešķīruši la Beta vulgaris ssp. cicla (L.) Moq. un ru мангольд, листовая свёкла tikai vienu atbilsmi latviešu valodā — lapu biete. Savukārt en mangold ir tulkotāja viltusdraugs, jo tā atbilsme latviešu valodā ir lopbarības biete, bet no vairākiem lapu biešu angliskajiem nosaukumiem, piemēram, chard, spinach beet, silverbeet, angļu–latviešu valodas vārdnīcā ir iekļuvis tikai chard ar vienu vienīgu latviešu valodas atbilsmi mangolds.
     Vietnes Tezaurs.lv šķirklī Illicium verum bez kādas avotu norādes rakstīts, ka tā ir īstā ilīcija, bet turpat ir šķirklis anīsa koks, kur dots paskaidrojums no «Populārās dabas enciklopēdijas», ka tā ir īstā ilīcija. Savukārt vietnē Termini.gov.lv rakstīts, ka Illicium verum ir zvaigžņainais anīss jeb anīskoks. Internetā to dēvē par zvaigžņu anīsu un krievu valodas ietekmē pat par badjanu, kas pat ir iekļuvis vietnē Tezaurs.lv, diemžēl bez zinātniskā nosaukuma, lai varētu saprast, kurš augs ar to ir domāts. Pimpinella anisum jeb Anisum vulgare ir parastais anīss. Illicium anisatum ir japāņu zvaigžņu anīss, ko iekšķīgi nelieto.
     Tāpat kā ASV, arī Latvijā vienmēr ir skaidri zināms, no kuras puses pūš kulinārijas vējš — koriandra (Coriandrum sativum) zaļumiem un sēklām ir atšķirīgi nosaukumi. Amerikāņi lapas pēc spāņu parauga sauc par silantro, latvieši pēc krievu no gruzīniem aizgūtā parauga — par kinzu, bet par koriandru sauc sēklas, lai gan šādam dalījumam nav nekāda cita pamata.
     Ne visi no gruzīniem aizgūtie krievu nosaukumi ir tik dzīvotspējīgi. Piemēram, droši vien no vāciešiem aizgūto estragonu (Artemisia dracunculus) par tarhūnu gandrīz neviens nesauc, taču vietnē Tezaurs.lv ir iekļuvis estragona angliskais nosaukums — taragons.
     Angliskais turnepsis (Brassica rapa var. rapa) ir lauka rācenis, kam ir arī lopbarības šķirnes — tās sauc par lopu rāceņiem.
     Dienvidaustrumāzijā angliskajās ēdienkartēs bieži sastopamais morning glory ir Ipomoea aquatica — ūdens spināti. Te svarīgi pievērst uzmanību, ka pie tīteņu dzimtas pieder arī Ipomoea batatas — batāte, kam ēd pavisam citas daļas un ko nevajadzētu pēc angļu parauga saukāt par saldajiem kartupeļiem, kā arī jaukt ar bumbuļu topinambūru (Helianthus tuberosus).
     Mīkstmiesīgā Latviešu valodas ekspertu komisija nekad nav iebildusi, ka mēs Origanum vulgare dēvējam par oregano, tikai piekodinājusi, lai nerakstām ar garo a — oregāno, kaut gan mums ir pašiem savs latviešu nosaukums — parastā raudene. Toties kumīns (Cuminum cyminum) ir jāraksta ar garo i.
     Pasaule mums cenšas iegalvot, ka itāļu virtuve ir tās augstākais kulinārais sasniegums. Tāpēc mēs sējam pazvērītes, bet ēdam rukolu (Eruca vesicaria, otrs populārs zinātniskais nosaukums Eruca sativa, bet ir vēl), audzējam kabačus, bet ēdam cukīni (Cucurbita pepo var. giraumontia, Cucurbita pepo var. cylindrica), tas ir, kabacīšus, kad tie vēl ir mazi un nav jau izauguši lieli.
     Preču eksotizēšanas nolūkos mums ir parādījušās godži ogas, lai gan tās ir parastās līcijas (Lycium barbarum) ogas. Chenopodium quinoa ir kinoja jeb kinojbalanda. Noslēpumainā čija ir Spānijas salvijas (Salvia hispanica) sēklas. Safrāns ir kaltētas krokusu (Crocus sativus) drīksnas.

Konničiva, komercsēnes!

Enoki (Flammulina filiformis)

Tagad katrs bērns zina, ka šampinjoni, portobello un portobellīni ir dārza jeb divsporu atmatenes. Šajā gadījumā grūtākais ir mēģināt šīs sēnes identificēt pēc latīniskā nosaukuma: pavisam sēņu klasifikatorā «Index Fungorum» šai sugai 2017. gadā ir uzrādīti 32 latīniskie sinonīmi, pašlaik — 12. Par populārākajiem, šķiet, ir atzīti Agaricus bisporus, agrāk arī Agaricus hortensis, Psalliota hortensis, Psalliota hortensis var. bispora un Psalliota campestris var. hortensis.

     Tomēr no eksotiskajiem sēņu nosaukumiem tirdzniecībā ļoti izplatīti ir tieši japāniskie nosaukumi. Sēnes, ko Latviešu valodas ekspertu komisija jau 2013. gadā ieteica saukt par šitakēm, tiek plaši audzētas visā pasaulē, ne tikai Japānā, no kurienes cēlies šis nosaukums. Četrpadsmit sinonīmiski latīniskie nosaukumi, kādreiz piederējusi pie sīkstenēm, bet pašreizējais latīniskais nosaukums ir Lentinula edodes, kam latviešu valodā cita atbilsme bez šitakes neatradās. Lentinula edodes pieder pie bazīdijsēņu nodalījuma (Basidiomycota) himēnijsēņu klases (Hymenomycetes) pūkaiņu rindas (Triholomatales) un pūkaiņu dzimtas (Tricholomataceae).
     Pholiota microspora ir labāk pazīstama ar zinātnisko nosaukumu Pholiota nameko. Tādējādi arī latviski šīs sēnes ir labāk pazīstamas ar japānisko nosaukumu nameko, lai gan tā ir zvīņeņu suga, kam savādā kārtā latviskais nosaukums neatradās. Sliktā ziņa, ka mums ir arī nejauki kukaiņi, ko sauc par zvīņenēm.
     Ganoderma lucidum latviskais nosaukums ir lakas plakanpiepe, bet, tā kā viss eksotiskais ir daudz labāks, ārstniecības līdzekļu aprakstos to sauc par reiši atbilstoši japāniskajam nosaukumam.
     Sēni ar zinātnisko nosaukumu Grifola frondosa, kas tirdzniecībā ir pazīstama ar japānisko nosaukumu maitake, patiesībā latviski sauc par daivaino čemureni.
     Lai gan Pleurotus ostreatus ir piešķirts arī japāniskais nosaukums hiratake, šķiet, ka latviski tā visplašāk ir pazīstama ar nosaukumu austersēne, pilnais nosaukums — austeru sānause, 1960. gada augu aizsardzības terminu kolekcijā saukta par ausveida sēni. Pleurotus eryngii sēņu audzētāji sauc par karaliskajām austersēnēm. Latvijā tiek piedāvāts audzēt arī Pleurotus djamor — rozā austersēnes, Pleurotus citrinopileatus — citronu jeb zeltainās austersēnes (japāniskais nosaukums — tamogitake) un Pleurotus Dobrzeatus — melnās austersēnes.
     Ārstnieciskās Ophiocordyceps sinensis, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Cordyceps sinensis, latviskais nosaukums ir Ķīnas miltene.
     Interesanti, ka mēs ļoti ātri pieņēmām angļu japānisko tirdzniecības nosaukumu kombuča, lai gan tas ir vecās, labās tējas sēnes dzēriens. Tējas sēnei ir piešķirts zinātniskais nosaukums Medusomyces gisevii, kas, protams, nav iekļauts sēņu klasifikatorā, jo patiesībā tējas sēne ir rauga un baktēriju kolonija, savukārt japāņu konbuča ir pilnīgi cits dzēriens, ko gatavo no aļģēm, bet tējas sēnes dzērienu japāniski sauc kōča kinoko.

Vai čuraina lupata un sūdains miets ir viens un tas pats vai vismaz kaut kas līdzīgs

Ar sūdainu koku vai mietu, vai rungu vajadzētu noslānīt visus, kas jaunākajos laikos vispār kaut ko kalkē no krievu valodas, it sevišķi, ja tas ir frazeoloģisms, piemēram, гнать ссаными тряпками, kur nu vēl, ja kalkē ar patriekt ar čurainu lupatu, jo, kā jau noprotams, mums ir pašiem savi atbilstošie izteicieni. Atbilstošais izteiciens ar darbības vārdu patriekt ir patriekt (arī aiztriekt) ratā (arī uz elli). Neitrālā tekstā pilnīgi iederēsies padzīt ar negodu.

     Bet es šo kalku ievēroju pavisam cita iemesla dēļ. Pašlaik plašākajā latviešu valodas vārdnīcā Tezaurs.lv ir teikts, ka lietvārds čuras ir lietojams četrās nozīmēs: 1) urīns, 2) kausētu tauku pārpalikumi, dradži, 3) kruzuļaini svārki, 4) mūsainums, vasaras raibumi; darbības vārds čurāt ir lietojams divās nozīmēs: 1) urinēt, 2) cepoties sprakšķēt, bet īpašības vārds čurains ir lietojams tikai vienā nozīmē — mūsains, vasarraibumains.
     Es saprotu, ka ne mums kūtsmēslu, ne mietu un apčurāta lupata šķiet gluži mūsdienīgs ierocis, bet īsti negribas ticēt, ka teicējs grasās čurāt virsū kādai drānai — tas ir tikai tēlains izteiciens. Lai cik ļoti apzīmētāja funkcijā es dodu priekšroku īpašības vārdiem salīdzinājumā ar lietvārdiem ģenitīvā, atbilstoši krievu izteiciena internetā atrodamajam izcelsmes aprakstam un pēc putekļu lupatas parauga tās ir čuru lupatas, ar ko saslauka čuras, nevis kāda sačurātas drānas.

Kalkēt vai kalkot

Kad rakstīju iepriekšējo stāstiņu, vajadzēja izvēlēties, kā rakstīt — kalkēt vai kalkot. Lielākajā daļā valodnieku tematisko publikāciju ir rakstīts kalkēt, bet vietnē Termini.gov.lv ir ievietots jau 1963. gadā apstiprināts valodniecības termins kalkot. Jaunās latviešu valodas gramatikas grāmatas autori cenšas apliecināt, ka «valodnieki nav viendabīga masa» (© Aldis Lauzis), un šajā grāmatā ir gan kalkēt, gan kalkot, lai gan no profesionālu korektoru viedokļa konsekvences neievērošana publikācijā ir rupjāka kļūda nekā gramatikas nezināšana. Savukārt Latviešu valodas ekspertu komisija uzskata, ka izskaņai nav nozīmes — 2016. gadā tā ir ieteikusi paralēlformu čipēt/čipot lietošanu.

     Tomēr tai pašā jaunajā gramatikas grāmatā ir rakstīts, ka gluži vienalga tas tomēr nav. Tur teikts, ka visos latviešu rakstu valodas attīstības posmos aktīvākais darbības vārdu darināšanas līdzeklis ir piedēklis -ē- un ir raksturīgi, ka daudzi atvasinājumi ar -ē- ir transliterēti vai kalkēti darbības vārdi. Savukārt paragrāfā par darbības vārdu darināšanu ar piedēkli -o- nekādi svešvārdi nav pieminēti.

Pateicoties

Kā zināms, darbības vārdam pateikties ir tikai viena nozīme — ‘izteikt, izpaust savu pateicību (kādam)’, tāpēc varētu domāt, ka divdabim pateicoties vajadzētu parādīties, piemēram, šādā un līdzīgos teikumos: pateicoties Jānim par labo darbu, priekšnieks kopā ar algu pasniedza viņam divas biļetes uz futbolu. Anita Ščucka, kas ir pētījusi divdabja pateicoties vietu latviešu valodā, raksta, ka patiesībā ir grūti latviešu tekstos atrast tamlīdzīgu teikumu. Parasti sastopamie teikumi ir aptuveni šādi: pateicoties linu eļļai, mati iegūst īpašu spīdumu. Te trūkst vienas no divdabja teiciena ar divdabi, kas beidzas ar izskaņu -ot, -oties, pazīmēm: gan ar divdabi, gan ar izteicēju nosauktajai darbībai ir jābūt vienam darītājam, bet mati pateikties nevar. Protams, pastāv absolūtā datīva konstrukcijas, kur tas tā nav, tomēr arī to šeit ir grūti piemērot, jo tā arī nekļūst skaidrs, kas tad pateicas un kāpēc vispār pateikties lietai.

     Īsi sakot, pateicoties tekstā parasti ir krievu благодаря vai angļu thanks to someone/something desemantizēts (t. i., sākotnējo nozīmi zaudējis) kalks, kura izmantošanu šī iemesla dēļ gluži pamatoti apkaro valodnieki. No otras puses, visu laiku turpinās centieni piedēvēt divdabim pateicoties kādas citas vārdšķiras funkcijas un nozīmi un tādējādi ievilkt šo kalkēto konstrukciju literārajā valodā.
     Piemēram, Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir teikts, ka šim kalkam ir partikulas nozīme. Savukārt jaunajā latviešu valodas gramatikas grāmatā ir teikts, ka «Partikulas ir nelokāma vārdšķira, palīgvārdi, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu, piešķirot kādam teikuma loceklim vai visam teikumam modālas, emocionālas vai jēdzieniskas nozīmes niansi. Tā kā partikulas nav cieši saistītas ar vārdu, kuru tās niansē, teikuma gramatiskā uzbūve nemainās, ja šī partikula tiek atmesta, zūd tikai nozīmes nianse.» Kādu niansi piešķir pateicoties (kam)? Neatradu nevienu partikulu, ko «lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.»
     Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā apgalvots, ka šajā konstrukcijā divdabis ir lietots apstākļa vārda nozīmē. Šis jau ir diezgan interesanti, jo, pirmkārt, apstākļa vārdu, kas cēlušies no darbības vārdu divdabja formām, ir diezgan daudz (vislīdzīgākais ir nekavējoties), otrkārt, pastāv cēloņa apstākļa vārdi, un, treškārt, apstākļa vārdi var raksturot lietvārdus. Tomēr pateicoties atšķiras no pārējiem divdabja formā izteiktajiem apstākļa vārdiem ar to, ka, pirmkārt, pārējie ir saglabājuši sākotnējo nozīmi, otrkārt, tiem ir sinonīmi, un, treškārt, neviens cēloņa apstākļa vārds nav divdabja formā.
     Īsi sakot, kalkēta konstrukcija ir kalkēta konstrukcija un nekas vairāk.
     Krievu–latviešu valodas vārdnīcā viena no благодаря atbilsmēm ir prievārds dēļ, kā novēlējis dižais Endzelīns un kā māca valodas kultūras pētījumi. Ievērojiet, ka krievi nepiešķir attiecīgajam latviešu valodas divdabim nekādas papildu funkcijas vai nozīmes, mēs paši kā mazi bērni bāžam mutē visu, kas pagadās pa rokai. Angļu–latviešu valodas vārdnīcas sastādītāji gan ir kalkējuši bez žēlastības, kaut gan, piemēram, Kembridžas vārdnīcā ir teikts, ka thanks to someone/something ir idioma, tātad vajadzēja papūlēties un tomēr nekalkēt. Un te nu ir tas pats, kas ar iepriekš aplūkoto frāzi as soon as possible — «to latviski nevar vienmēr vienādi atveidot» un to nevajag tulkot vārdu pa vārdam. Jāņa Kušķa minētajos piemēros vien ir nosauktas četras atbilsmes — dēļ, ar, jo, tāpēc ka —, Jānis Endzelīns min piemēru, kur atbilsme ir tâ kâ, stāstiņa sākumā minētais piemērs latviski skan linu eļļa piešķir matiem īpašu spīdumu vai no linu eļļas mati kļūst īpaši spīdīgi utt.
     Īsi sakot, ar šo kalku nevajadzētu aizstāt citus, precīzus, valodas līdzekļus.