Kad rakstīju iepriekšējo stāstiņu, vajadzēja izvēlēties, kā rakstīt — kalkēt vai kalkot. Lielākajā daļā valodnieku tematisko publikāciju ir rakstīts kalkēt, bet vietnē Termini.gov.lv ir ievietots jau 1963. gadā apstiprināts valodniecības termins kalkot. Jaunās latviešu valodas gramatikas grāmatas autori cenšas apliecināt, ka «valodnieki nav viendabīga masa» (© Aldis Lauzis), un šajā grāmatā ir gan kalkēt, gan kalkot, lai gan no profesionālu korektoru viedokļa konsekvences neievērošana publikācijā ir rupjāka kļūda nekā gramatikas nezināšana. Savukārt Latviešu valodas ekspertu komisija uzskata, ka izskaņai nav nozīmes — 2016. gadā tā ir ieteikusi paralēlformu čipēt/čipot lietošanu.
Tomēr tai pašā jaunajā gramatikas grāmatā ir rakstīts, ka gluži vienalga tas tomēr nav. Tur teikts, ka visos latviešu rakstu valodas attīstības posmos aktīvākais darbības vārdu darināšanas līdzeklis ir piedēklis -ē- un ir raksturīgi, ka daudzi atvasinājumi ar -ē- ir transliterēti vai kalkēti darbības vārdi. Savukārt paragrāfā par darbības vārdu darināšanu ar piedēkli -o- nekādi svešvārdi nav pieminēti.
"Kalkēt", "kalkināt" prasa k/c miju; "kaļķēt" nav domāts, un nav domāts atvasināt no žargoniskā "kaļkas". "Kalkot" un "čipot" sanāk tīrāk no FR calque un EN chip. Subjektīvi: ar -ot nosauc daudzkārtējas darbības ar kalkiem vai čipiem (tagad retāk ar -ā veido, tad būtu kalkāt un čipāt). Ar -ēt visvairāk? Droši vien runa par daudziem aizgūstamiem internacionālismiem, kā naviģēt, hibridizēt, validēt, verificēt. Ja lietvārds jau ir, varbūt tad vieglāk ar -ot: parkot (arī tas jau tiek aizgūts, nevis kalkots). Jāpārskata lielāka kopa, lai kaut kas izgaismotos.
AtbildētDzēst