Taustums


Botswana photo by Outback
Kudu
Valentīna Skujiņa grāmatā «Latviešu terminoloģijas izstrādes principi» raksta:
«Īpatni ir termina funkcijai darinātie atvasinājumi grīdums (‘kuģa pakaļgala klāja paaugstināta daļa’), taustums (‘īpašība, kas nosakāma ar tausti’) un rezultātums (‘algoritma īpašība, kas raksturo to, ka obligāti tiks iegūts atrisinājums, rezultāts’). Grīdums ir regulārs atvasinājums no neaktuāla darbības vārda grīst (no kā atvasināts arī lietvārds grīda). Nevienā no mūsdienu latviešu valodas vārddarināšanas sistēmas modeļiem neietilpst darinājumi taustums un rezultātums. Šie termini darināti dažādos laikposmos, un to valodiskā motivācija vēl precizējama (sal.: rezultātsrezultātums un variantsvariantums).»
     «AILab» izstrādātajā tezaurs.lv neiekļautais termins taustums, kas iepriekšminētajā nozīmē ir izdzīvojis līdz mūsdienām, par ko liecina kaut vai guglēšanas rezultāti, 1980. gada «Latviešu valodas kultūras jautājumos» parādās ar vienu citvalodu atbilsmi ru гриф. Savukārt vārdam grifs krievu valodā šī nozīme (гриф (текстиль) — характеристика структуры тканных и нетканных текстилей; гриф бывает мягким и грубым) pat nesacenšas par iekļūšanu nozīmju pirmajā piecniekā, bet saskaņā ar tezaurs.lv vārdam grifs latviešu valodā vispār nav šādas nozīmes.
     Lai gan minētajā krievu avotā norādīts, ka taustums var būt tikai mīksts un raupjš, latvieši tā nedomā.

«Drānu taustumu pārbauda ar pieskārieniem drānai, kurus patērētājs izvērtē caur iegūtām sajūtām (mīksts, raupjš, zīdains, nepatīkams u. tml.).»
     Plus vēl AkadTerm krājumā ir šķirklis lūzīgs taustums (ru ломкий гриф), par ko nupat profesora J. Endzelīna atbildēs izlasīju, ka tas nav iespējams.
«Latv. valodā nav iespējami tādi atvasinājumi kâ lūzīgs vai lūstīgs, tāpēc vajadzības gadījumos, piem., tulkojot vācu rotbrüchig, kr. крaснoлoмкий, jāizsakās citādi. Var teikt: metalli vai māls, kas karstumā plaisā; arī: karstumā plaisājošs metalls, māls. Jāievēro, ka ne katru svešas valodas vārdu var tulkot latviešu valodā ar vienu vārdu.»
     Līdz nosacīti modernajiem terminoloģijas avotiem taustums ir nonācis bez skaidrojuma un visai dezorientējošā kontekstā. Šādi tas ir atspoguļots termini.gov.lv.
lv taustums
ru
гриф
Kolekcija: Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas kartotēkā iekļauto terminu apkopojums
Nozare: Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas
Apstiprināts: 01.01.1970.
     AkadTerm šķirklī taustums bez kādiem paskaidrojumiem ir dots vienā rindā ar grifs un tušē un kopā ar atbilsmēm vēl citās valodās (en handle; hand; feel
de Griff; Griffigkeit; fr toucher).

Ķeta pakauši


Photo by Outback
Nezūdīgās vērtības
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no visiem «Latviešu valodas kultūras jautājumu» laidieniem pie 1. un 10. izlec un izpildās maģiskais aizliegums lasīt tiešsaistē.
Pieejams bibliotēkā. Autortiesību ierobežojuma dēļ pieejams Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un publiskajās bibliotēkās (Gaismas tīklā)
Bet nu tā kā man tieši tagad gribas ziņot, kāpēc ķets ir labāks par čugunu (abi ir ‘trausls dzelzs un oglekļa sakausējums’), tad es tomēr atļaušos brīvi citēt atbilstīgās vietas no Mirdzas Brences raksta «Lituānismi latviešu literārajā valodā».
Apzinīgi latviešu literārajā valodā būs ieviesti latviešu izlokšņu lituānismi ģimene un ķets.
ķ e t s  (no liet. ketus) ir kādreiz pārņemts literārajā valodā no dienvidrietumu Kurzemes (kursiskajām) izloksnēm.
Savukārt lietvārdu čuguns krievi ir aizguvuši no tirkiem, kas, domājams, to ir aizguvuši no ķīniešiem.