 |
| Singapūras Esplanāde |
Svešvārdi avio-, bio-, makro-, mega-, pseido-, super-, ultra-, velo-, zoo- un tamlīdzīgi, kas latviešu valodā var būt tikai salikteņa pirmā daļa tāpat kā eko-, kurš vairākās latviešu valodas vārdnīcās saprotamu iemeslu dēļ nemaz nav atrodams, pēkšņi ir ieguvuši kaut kādas patstāvīgas nozīmes, tas ir, tiek lietoti atsevišķi kā patstāvīgi vārdi.
Piemēram, AkadTerm pat ir atrodams termins makro. Latviskotajā Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 piemin «atvasinājumus vai deminutīvus, piemēram, «bio» un «eko»» (jo tieši tā ir angliski), kas PVD oriģināldokumenta virsrakstā jau ir pārtapuši par terminiem. Arī tezaurs.lv svin jauno dzīvi — LLVV velo- ir aprakstīts pareizi, bet MLVV jau ir divi šķirkļi: velo- un velo.
 |
| Lielais Ķīnas mūris |
Eiropas Savienības dokumentu tulkiem domātajās norādēs ir teikts:
dabīgs — ‘tāds, kam piemīt pamatvārdā nosauktais’, piemēram, dabīgi pārtikas produkti, t. i., bez ķimikālijām, nemodificēti utt.;
dabisks — ‘tāds, kas ir līdzīgs pamatvārda nosauktajam’, piemēram, dabiska izturēšanās.
Savukārt Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir gluži otrādi:
dabīgs -ais; s. -a, -ā dabīgi apst. 1. Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam. Tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs. Nemākslots, neviltots.
dabisks -ais; s. -a, -ā dabiski apst. 1. Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam). Dabiskā gāze. Dabiskie akmens materiāli. Dabiskā radioaktivitāte. Dabiskā ūdenskrātuve.
Nu ko, atkal vērsos pie Latviešu valodas aģentūras konsultantēm, lai uzzinātu, kam tad ir taisnība. Bet viņas nesteidzās nostāties nevienā pusē.
«Morfoloģiski izskaņa -īgs/-īga norāda uz kādu piemītošu raksturīgu īpašību, piem., sirsnīgs, labsirdīgs, savukārt izskaņa -isks/-iska norāda uz saistību ar vārdā nosaukto, piemēram, saimniecisks. Latviešu valodā ir dažādi mēģinājumi šķirt vārdu dabīgs un dabisks nozīmes, taču valodas praksē tas diemžēl nav izdevies. Visticamāk, tāpēc ka bieži vien nevar saprast attiecīgā vārdu savienojuma būtību, respektīvi, kurai no minētajām nozīmēm tā atbilst. Mēs teiktu, ka pašlaik šos vārdus var lietot bez nozīmes šķīruma.»
Tomēr ir ļaudis, kam ļoti labi izdodas nošķirt vārdu dabīgs un dabisks nozīmes. Lūk, valodnieka Alda Lauža publicētās definīcijas.
Dabisks ir tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam; pretmets — mākslīgs); dabas likumu nosacīts; tāds, kas piemīt no dzimšanas; likumsakarīgs, normāls.
Dabīgs ir tāds, kas saglabājis savu sākotnējo formu, pretstatā apstrādātam, pārveidotam (dabīgā šnicele); tāds, kas atbilst cilvēka dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas cilvēka daba, raksturs; nemākslots, neviltots; pretmets — nedabīgs.
Viņš arī norāda, ka «šis antonīmu lauks vēsturiski veidojies stihiski, bez virsuzraudzības un saskaņošanas pēc piedēkļu saderības».
