Par elektrotehnikas terminu darināšanu

Tālāk esmu izkonspektējusi Valentīnas Skujiņas rakstu «Terminu modeļi J. Endzelīna caurlūkotajā elektrotehnikas vārdnīcā», kas publicēts Latviešu valodas institūta žurnāla «Linguistica Lettica» 1999. gadā izdotajā 4. numurā. Lai arī tajā ir pieļautas rupjas kļūdas, piemēram, attiecībā uz vārdu caurgaismošana un izgaismošana nozīmi tolaik un tagad, terminu darināšana nepārtraukti turpinās, tāpēc raksts ir ļoti pamācošs no vispārīgo principu viedokļa, kas gan, manuprāt, arī ne vienmēr ir pareizi, piemēram, rīku un ierīču nosaukumu darināšana ar latviskajām darītājvārdu izskaņām.

Par J. Endzelīna jaunvārdiem ir atzīti agrīnība un vēlīnība, dīdzība, nodarbinātība, nodrose, noturība, piekritība, klātiene un projiene, citesme, citveidība, darbietilpība, karstumizturība, sarkankvēle, ziemcietība un daudzi citi.
     Skujiņa aplūko 1939. gadā izdoto Vāciski–latvisko elektrotehnisko vārdnīcu. Lielākā daļa tajā atrodamo terminu ir gluži mūsdienīga: apgaismošana, iedzītnis, rimšana, spiediens, asknaibles, atbalsttapa, borskābe, uztvērējstacija, augstfrekvences krāsns, lieces moments, slodzes raksturojums.
     Lieliskus terminus var atvasināt no darbības vārdiem, pievienojot galotni -e, piemēram, dzese (dzeses virsma), kāpe (virves kāpe), vilce (enkura vilces spēks), nokare (vadu nokare), iedarbe jeb iedirbe (tagad iedarbināšana), ja iedarbina ar roku, atšķirībā no piedzenes (tagad piedziņa), ja iedarbina ar elektrību, arī izklaide (enerģijas izklaide ­— tagad izkliede), piepūle (stieples piepūle ­— tagad spriegojums), nostāde (nostādes instruments), apkure (tagad apsilde), atpilde (tagad izlāde), iededze (iededzes zīme ­— tagad degzīme).
     Retāk atvasinājumiem no darbības vārdiem tiek pievienotas galotnes -is un -a, piemēram, turis, sedzis (‘stikla vāks’), slēdzis; mirdza jeb mirga (mirdzas atpildiņš ­— tagad mirdzizlāde), izdegas (tagad izdedži), atspurga (‘atdalījusies šķiedra’ — sal. atskabarga un spurgala).
     Šādi atvasinātu terminu raksturīga sastāvdaļa ir priedēklis.
     No darbības vārdiem daudzi termini ir atvasināti ar piedēkli -n-, piemēram, vītne, pamatne, celtnis, spraudnis (arī uzspraudnis), izlaidnis (vārpstas izlaidnis), tītnis (stieples tītnis — tagad tinums).

Partner

«Google» skaidrojošā vārdnīca lietvārdam partner dod divas nozīmes: 1) either of a pair of people engaged together in the same activity; 2) either member of a married couple or of an established unmarried couple. Taču reālajā angļu valodā, no kuras tulkoju, tik šauri uz šo vārdu neviens neskatās — partneris ne vienmēr ir cilvēks. Tas atspoguļojas arī Kembridžas vārdnīcā, kur lietvārda partner pirmā nozīme ir definēta ‘a person or organization you are closely involved with in some way’.

     Līdzīgi arī latviešu valodā lietvārdam partneris pirmā nozīme ir ‘cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums’, bet otrā — ‘tas (piemēram, valsts, uzņēmums, persona), ar kuru ir savstarpējas, piemēram, līguma, darījuma, attiecības’.
     Tādējādi, tulkojot latviski delivery partner, technology partner, payment partner, insurance partner, logistics partner un līdzīgas vārdkopas, neviļus rodas sajūta, ka ar vārdu partneris ir par maz — ka tas neļauj uzreiz saprast, ka ir runa par organizāciju, nevis personu. Beigu beigās par visvienkāršāko risinājumu esmu atzinusi samērā reti izmantoto salikteni partneruzņēmums ar variācijām partnerorganizācija, partnerpakalpojums, partnerplatforma un līdzīgām, ja tās iederas kontekstā, lai gan Termini.gov.lv saliktenis partneruzņēmums ir minēts nevis pie partner tulkojumiem, bet gan pie jēdzienu associate un partnership enterprise atbilsmēm.

Vai meklētājroboti mūs nesapratīs?

Jūs jau aptuveni varat iedomāties, cik motivējoši ir saņemt no potenciālā klienta paziņojumu: «Mēs nosaukumus pēdiņās neliekam.» Tā vien gribas atbildēt: «Bet mēs liekam.» Taču es strādāju nevis tāpēc, lai latviešu vidū popularizētu latviešu valodas pareizrakstību, bet gan tāpēc, ka man vajag naudu. Šoreiz iepriekšminētais paziņojums bija papildināts: «Priekšroku dodam vārdam automašīna, nevis automobilis.» Nu un kāpēc? Vai jūs esat tik neprofesionāli, ka nezināt: meklēšanas nolūkiem meklētājprogrammā pilnīgi pietiek ar vārdu automašīna, kas tiešām joprojām ir populārākais vaicājums, SEO virsrakstos un citos metadatu laukos? Tas nav obligāti jāievieš visā saturā vai ražojumu nosaukumos. Es domāju, ka laika gaitā vispār būtu iespējams nomainīt arī latviešu vaicāšanas paradumus, ja autoražotāji lokalizētajās vietnēs izmantotu precīzāku terminoloģiju.

     Vispirms definīcijas.
automašīna — ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem)
automašīnists — automātiska vilcienu vadīšanas sistēma, kas daļēji vai pilnīgi veic lokomotīves vadītāja funkcijas

automobilis — bezsliežu pašgājējs sauszemes transportlīdzeklis, kas pārvietojas, izmantojot tajā uzstādīto enerģijas avotu

elektromašīna — mašīna, kuras darbības pamatā ir elektromagnētiskā indukcija
spēkrati — sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piemēram, automobilis, traktors, motocikls)
transportlīdzeklis — iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai

     Tagad — kas vainas automašīnai? Šā salikteņa otrā daļa mašīna (no latīņu machina — ierīce) ir vispārīgs tehnisks jēdziens un var apzīmēt jebkuru mehānisku ierīci, sākot no šujmašīnas līdz pļaujmašīnai. Elektriskos automobiļus sauc par elektromobiļiem, nevis elektromašīnām — ar šo vārdu apzīmē elektromotorus. Automobili vada automobilists, nevis automašīnists, kas nemaz nav cilvēks, bet gan lokomotīves automāts. ISO un CEN standartos, kā arī Eiropas un Latvijas transporta normatīvajos dokumentos (piemēram, Ceļu satiksmes noteikumos, CSDD klasifikācijā) tiek lietots termins automobilis, nekādu automašīnu tur nav.
     Nu un, kā zināms, mums ir arī savs ietilpīgs termins spēkrati, ar ko lieliski var aizstāt tekstos par automobiļiem bieži izmantoto, bet vēl plašāko transportlīdzekli, kas var attiekties arī uz pārvietošanās līdzekļiem pa gaisu vai ūdeni. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā darbojas Spēkratu terminoloģijas apakškomisija, Latvijas nacionālajā terminoloģijas portālā attiecīgā terminu kolekcija saucas «Spēkratu teorijas termini», kā arī dažādos Eiropas Savienības institūciju tulkojumos tas tiek konsekventi lietots par vehicle atbilsmi.
     Ir izveidojusies paradoksāla situācija — termini mums ir, bet mēs vairāmies tos lietot ārpus normatīvā konteksta, lai gan neviens mums neliedz arī reklāmās un vietnēs izteikties precīzi un kodolīgi.

Endzelīns un šujmašīna

Jānis Endzelīns ir apgalvojis, ka «vācu valodā var verba sakni ar sekojošu substantīvu savienot saliktenī, piem. Stinkbombe, Dreschmaschine u. c., bet latviešu un krievu valodā tas nav iespējams.» Taču šis apgalvojums atstāj neatbildētus vairākus jautājumus.

     1. Ko nozīmē «nav iespējams»? Patiesībā latviešu valodā ir ļoti daudz salikteņu ar darbības vārda celma formu pirmajā daļā un lietvārdu otrajā. Piemēram, Valentīna Skujiņa 1969. gada «Valodas kultūras jautājumos» raksta, ka «no ekscerpētajiem 1650 tehnisko zinātņu salikteņterminiem 250 ir ar darbības vārda formu pirmajā komponentā (1/6–1/7), 280 ar īpašības vārdu pirmajā komponentā (mazāk par 1/6 no salikteņterminu kopskaita). No 250 salikteņterminiem ar darbības vārda formu pirmajā komponentā 225 ir ar darbības vārda saknes vai bezpiedēkļa celma formu.»
     2. Kāpēc senākos laikos, kad vācu valodas ietekme uz latviešu valodu bija lielāka, mēs esam darinājuši salikteni rakstāmspalva ar ciešamās kārtas divdabi pirmajā daļā, kas no Jāņa Endzelīna viedokļa skaitās pareizi, bet jaunākos laikos, kad ietekme vairs nav tik liela, — pildspalva?
     3. Kāpēc neviens nav jāpierunā runāt un rakstīt adāmmašīna, bet 99 % Dzintras Paegles aptaujāto otrā kursa filoloģijas studentu, kas ir informēti par Jāņa Endzelīna viedokli, runā un raksta kuļmašīna, nevis kuļammašīna?
     Vēl Jāņa Endzelīna dzīves laikā Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikas autori atzina, ka literārajā valodā ietilpst salikteņi ar lid-, sēd-, gāj-, deg-, stāv-, pļauj- un seg- pirmajā daļā, jo, lūk, tās esot lietvādu bezgalotnes formas, lai gan turpat piebilda, ka lielākā daļa latviešu par vairākiem no šiem lietvārdiem neko nav dzirdējusi un tik un tā gluži pamatoti uzskata šīs salikteņu daļas par darbības vārda celma formām: «Ja arī blakus salikteņiem stāvvieta, stāvzvaigzne, stāvlampa, pļaujmašīna, segpapīrs u. c. varam atrast lietvārdus stāvs, pļauja, sega, tad tomēr tie pēc savas semantikas nesaistās ar šo salikteņu pirmo komponentu. Salīdzinot, piem., četru mašīnu nosaukumus: lidmašīna, pļaujmašīna (kur pirmās daļas formu varētu uzskatīt par lietvārdu) un šujmašīna, kuļmašīna (kur blakus salikteņa pirmās daļas formai nav atbilstoša lietvārda), var vērot, ka visos četros gadījumos vienādi asociējas tikai konkrētais darbs, ko katra mašīna izpilda — mašīna lido, mašīna pļauj, mašīna šuj, mašīna kuļ.»
     Iepriekš citētajā rakstā Valentīna Skujiņa norāda, ka «vēl nesen domāja, ka darbības vārdam nav sevišķas tendences saplūst ar lietvārdu saliktenī un ka galvenā darbības vārda forma, kas sastopama salikteņos, ir ciešamās kārtas tagadnes lokāmais divdabis (ēdamkarote, rakstāmgalds)», un pēc samērā garas nozīmju un veidošanas likumību analīzes secina, ka «aplūkotie salikteņtermini ar saknes vai bezpiedēkļa celma formu un darītājvārda formu pirmajā komponentā ir vieni no visraksturīgākajiem mūsdienu zinātniskās terminoloģijas salikteņterminu veidiem.»
     Kā zināms, gramatika ir vienošanās. Tā kā mēs turpinām darināt salikteņus pēc šī parauga, vienošanās ar Endzelīnu nav notikusi un būtu, kā tagad saka, jāleģitimizē visi saliktie lietvārdi ar darbības vārda celma formu pirmajā daļā it visur, tostarp nosacīto valodnieku ķīviņos un aizrādījumos «neko nezinošanai un nesaprotošajai publikai», jo jaunajā gramatikas grāmatā tas ir noticis: šī salikteņu grupa tur vispār netiek aplūkota (tātad ir pašsaprotama, turklāt tā pati nelaimīgā šujmašīna tur bez komentāriem ir iekļauta fonētikas piemēros). Vienīgie salikteņi ar darbības vārda formu pirmajā daļā, kas ir izpelnījušies šīs grāmatas autoru uzmanību, ir ar darbības vārda nenoteiksmi, kam savukārt vecajā gramatikas grāmatā ir veltīts tikai viens teikums, jo tolaik tā ir pavisam jauna salikto lietvārdu grupa.

Jēgpilna un mierpilna salikteņu darināšana

Kāds, līdz šim domāju, ka valodnieks, iksī ierosināja par gada nevārdu pasludināt īpašības vārdu mierpilns — mierīgs vai rāms izsakot gluži to pašu (kas, protams, galīgi tā nav). Dīvainā kārtā tāda pieeja guva atbalstu — tika apšaubīta arī citu salikteņu ar -pilns lietderība. Vietnē Tezaurs.lv ir iekļauti šie salikteņi ar -pilns: baiļpilns, bažpilns, dompilns, gaidpilns, gaviļpilns, godpilns, jēgpilns, kaunpilns, miegpilns, mokpilns, mokupilns, murgpilns, naidpilns, nemierpilns, nepilns, pārpilns, pilnumpilns, priekpilns, puspilns, raižpilns, sniegpilns, spēkpilns, steigpilns, uzpilns, vaidpilns, vējpilns un ziedpilns. Interesanti, ka nemierpilns ir iekļuvis šajā vārdnīcā, bet mierpilns nav.

     Sekānos laikos to nepiemērotība latviešu valodai tika pamatota ar vācu valodas ietekmi, bet pašlaik vācu valodas ietekme uz latviešu valodu turpina samazināties, tāpēc tagad tika mēģināts aiz matiem pievilkt angļu peaceful, kam nav nekāda sakara ar salikteņu darināšanu latviešu valodā.
     Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikas grāmatā ir plaša nodaļa par saliktajiem īpašības vārdiem. Tajā ir skaidri pateikts, ka salikteņi ar -kārīgs,
-kārs un -pilns ir latviskas cilmes īpašības vārdi pretstatā saliktajiem īpašības vārdiem, kas radušies citu valodu ietekmē, piemēram, tāpat bieži apkarotajiem saliktajiem krāsu nosaukumiem (debeszils, sniegbalts un tamlīdzīgi). Vārdkopu veidā īpašības vārdi kārs, kārīgs, pilns biedrojas gan ar konkrētas, gan ar abstraktas nozīmes lietvārdiem, bet salikteņi ir izveidojušies galvenokārt no abstraktas nozīmes vārdkopām.
     2013. gadā izdotās Latviešu valodas gramatikas grāmatas autori par to izsakās skopi, tomēr norāda, ka noteiktām vārdkopām ir tendence kļūt par salikteņiem. Vienas no šādām vārdkopām ir lietvārda ģenitīvs ar īpašības vārdu, piemēram, pilns: miera pilns => mierpilns. Šādā saistījumā ģenitīvs izsaka stāvokļa, personas vai parādības vērtējumu. Tāpat jaunajā gramatikas grāmatā ir teikts, ka salikteņu darināšana ir otrs produktīvākais īpašības vārdu darināšanas veids aiz morfoloģiskā paņēmiena. Tā ka būtībā turpinās jēgpilns un mierpilns vārddarināšanas process, kam nevajadzētu pretoties, lai nenoplicinātu latviešu valodu. Salikteņi mierpilns un jēgpilns (vietnē Periodika.lv pirmo reizi atrodami attiecīgi 1923. un 1931. gadā publicētos tekstos) varbūt nav gluži uzskatāmi par jaunvārdiem, tomēr mierpilns biežākai lietošanai noteiktos laikposmos vai jēgpilns biežākai lietošanai noteiktas tematikas tekstos nevajadzētu raisīt vēlmi vispār tikt vaļā no šiem vārdiem — mode nāk un iet, bet veselais saprāts paliek.

Sāk atrasties vārdi

Ja teksts ir neitrāls un nav skaidri sarakstīts no kristiešu skatpunkta, es izvairos no vārdu pagāni un pagānisms lietošanas. Tomēr, kad nav iespējams rakstīt konkrēti par dievturību vai citu kādas tautas pirmskristietības ticību, dažkārt ir ļoti grūti atrast šos neitrālos vispārinošos vārdus. Līdz šim kaut kā nebiju ievērojusi, ka daži atbilstoši vārdi tiešām pastāv — tikai 18. Eiropas Etnisko reliģiju kongress pievērsa manu uzmanību tam, ka tās taču visas kopā var saukt par etniskajām reliģijām. Man, protams, uzreiz gribējās lietot salikteni etnoreliģijas, lai gan gūglēšana parādīja, ka šis saliktenis nav necik populārs. Bet nekur neatradu pat ne mājienu, kādā vienkāršā, ietilpīgā un skaistā vārdā vispārināti varētu dēvēt etnisko reliģiju piekritējus?

PS. Pievienoju vēl jauku vārdkopu «tautas garīgās tradīcijas».

PPS. Tās mēdz dēvēt arī par autohtonajām reliģijām (dievestībām). Tikai te tāds sīkums, ka autohtons, autohtoni latviešu valodā ir lietvārdi, kas cita starpā apzīmē arī pirmiedzīvotāju, pirmiedzīvotājus. Attiecīgais īpašības vārds ir autohtonisks, nevis arī autohtons, kā domā vārdnīcu sastādītājs Andrejs Veisbergs un vēl daudzi citi.

Vislatvijas nopēlums

Tikai paši slinkākie nav izteikušies par to, cik šausmīgi nepareizi ir lietot ģenitīveni vispasaules, jo, lūk, pasaules nozīmējot to pašu un mums griboties piekabināt vis- vienīgi krievu valodas ietekmē. Šo atziņu ir popularizējuši pat ļoti cienījami valodnieki, piemēram, pirmais ģenitīveņu pētnieks Jānis Kušķis, par kura kompetenci tā kā nu nebūtu jāšaubās. Bet vai tiešām tā ir? Nē, nav vis.

     Pirmkārt, krieviem nepieder vispasaules monopols, piemēram, en worldwide, global, universal; de weltweit; fr mondial; cs celosvětově. Un vietnē Termini.gov.lv pan-European mierīgi tiek tulkots ar Viseiropas.
     Otrkārt, bija laiki, kad latvieši nebija tik aizspriedumaini un pēc vajadzības lietoja vārdus vispasaules, Viseiropas un Vislatvijas. Piemēram, vietnē Periodika.lv var uzzināt, ka ģenitīvenis vispasaules ir lietots kopš 1882. gada, Viseiropas — kopš 1915. gada un Vislatvijas — kopš 1920. gada. Par laikposmu no 1930. līdz 1939. gadam vietnē Periodika.lv ir atrodami 7174 rezultāti ar vārdu vispasaules, no tiem 700 — Latvijas Bruņoto spēku štāba dienas laikrakstā «Latvijas Kareivis».
     Treškārt, ir valodnieki, kas neapšauba vispasaules pastāvēšanas tiesības. Jāņa Endzelīna vadītā valodnieku komisija iekļāva vārdu vispasaules 1942. gadā izdotajā pirmajā Latviešu pareizrakstības vārdnīcā, kuru pēcāk daudzkārt ir pārpublicējuši trimdas latvieši, un arī Latvijā tās papildinātie izdevumi ir iznākuši jau vairākkārt. Tāpat ģenitīvenis vispasaules ir atrodams 1996. gadā iznākušajā Latviešu literārās valodas vārdnīcas 8. sējumā.
     Lai gan sievišķīgā intuīcija man lika vispirms meklēt informāciju par vispasaules latviešu valodas gramatikas grāmatu nodaļās par saliktajiem lietvārdiem, kam pirmajā daļā ir vietniekvārds, es tur tomēr par noteikto vietniekvārdu viss neko neatradu, taču Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta 2013. gadā izdotās Latviešu valodas gramatikas Annas Vulānes sarakstītajā apakšnodaļā «Morfēmu klasifikācija» morfēmai vis- ir veltīta viena rindkopa un minēts arī piemērs vispasaules.

Arī morfēmai vis- latviešu valodā iespējams divējāds statuss un funkcijas: tā ir vārda/vārdformas vis-s sakne, kura iesaistās jaunu vārdu darināšanā motivētājcelma funkcijā (vis-um-s ← vis-s, vis-pār ← vis-am pār-i, vis-pa-saul-es ← vis-as pa-saul-es), un formveidotājs priedēklis, kas tiek izmantots īpašības vārdu, adjektīvisko divdabju un apstākļa vārdu vispārākās pakāpes formas veidošanā (vis-iz-cil-āk-ais, vis-pa-māc-oš-āk-ais, vis-tāl-āk). Tas ir gramatizējies un zaudējis patstāvīga vārda nozīmi.

     Ceturtkārt un galvenokārt, vārdu pasaules un vispasaules nozīme nesakrīt, kā arī atšķirīgais lietojums palīdz labāk saprast, kurš vārds uz kuru attiecas vārdkopā. Piemēram, World Health Organization krievu valodas ietekmē latviski saucās Vispasaules veselības aizsardzības organizācija, bet tagadējais nosaukums ir Pasaules Veselības organizācija. Nu kas tad izklausās, kā saka, jēgpilnāk? Ļoti dīvaini lasīt pilnīgi nopietnos apgalvojumus vietnē Valodaskonsultacijas.lv, ka pasaules mīlētāju svētki un vispasaules mīlētāju svētki nozīmē vienu un to pašu. Tas pats attiecas uz pasaules vai vispasaules pirmizrādi un pasaules vai vispasaules slavu. Es domāju, ka tādus piemērus var sarakstīt tūkstošiem. Vispasaules diktāts latviešu valodā, ko droši vien rīko kaut cik latviešu valodu protoši ļaudis, jau pēc otrās sezonas bikli pārvērtās par Pasaules diktātu latviešu valodā. Vai pasaule diktē, kā ir jālieto latviešu valoda?

Vārdkārta

Izbrīnījos, ka vārdnīcās neatrodu terminu vārdkārta — vārdu (vārdu savienojuma komponentu, teikuma locekļu) savstarpējais izkārtojums, kam ir jēdzieniska un stilistiska nozīme. Jānis Endzelīns ir rakstījis «Vārdu kārta teikumā», bet pagūglējot šķiet, ka salikteni vārdkārta izmanto gandrīz vienīgi Aldis Lauzis.

«Lai izteiktos skaidri (it sevišķi rakstu valodā!), nepietiek tikai ar sintaksi parādīt, kāda teikuma locekļa lomā ir katrs vārds un kādas ir to savstarpējās attiecības, bet arī ar teikuma vērsumu jeb vārdkārtu (vārdu secību) jāatklāj, kas attiecīgajā diskursā zināms iepriekš, kādā aspektā par to tiek runāts un kas ir teikuma jaunā informācija.»

     Savukārt Kaspars Beķeris ir kodolīgi paskaidrojis salikteņa vārdkārta priekšrocības.

«Salikteni «vārdkārta» lietoju jau trīsdesmit gadus, jo oficiāli pieņemtais termins «vārdu kārta» ir pārprotams. Pēdējā laikā valodnieki no tā atteikušies un runā par vārdu secību.
     Saliktenis «vārdkārta» īpaši noderīgs ir tad, ja jārunā par vārdu secību kā teikuma vai vārdu savienojuma īpašību: «teikuma vārdkārta», «vārdkopas vārdkārta», «vārdrindas/vārdvirknes vārdkārta».
     Droši vien zināt tulkotāju Valdi Bisenieku. Arī viņš jau sen lieto salikteni «vārdkārta».»

Business customer = klientorganizācija

Ņemot vērā katra vārda nozīmi un saskaņojumu vārdkopā, vārdkopa biznesa klients nozīmē jebkuru uzņēmuma klientu bez dalījuma vai ierobežojumiem. Kā zināms, business customer oficiālā atbilsme latviešu valodā ir klients juridiska persona, kas nešķiet sevišķi veiksmīga, tāpēc izmantoju pagaidām ne īpaši populāro salikteni klientorganizācija. Arī neizceļas ar sevišķu daiļskanību, tomēr ir vieglāk iekļaujams teikumā.

Well-being = labklājība

Pēteris Ūdris ir skaidri uzrakstījis, ka labbūtība, labjūtība, labjutība, labizjūta un tamlīdzīgi izgudrojumi nav well-being atbilsmes. Well-being atbilsme latviešu valodā ir labklājība. Ja tulkojot tomēr šķiet, ka vajag kaut ko nošķirt, var ieviest jaunvārdu labesība.

     Angliski well-being apzīmē kompleksu stāvokli.

Well-being has been defined as the combination of feeling good and functioning well; the experience of positive emotions such as happiness and contentment as well as the development of one’s potential, having some control over one’s life, having a sense of purpose, and experiencing positive relationships.

     Es domāju, ka galvenais, kas traucē salikteni labklājība uztvert kā tādu, kas tieši apzīmē šādu kompleksu stāvokli, ir gan LLVV dotā vienpusīgā definīcija ‘dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība’, gan tāda pati vienpusīga sinonīmu rinda sinonīmu vārdnīcā — pārticība, nodrošinātība, turība —, bet viss daudzmaz nostājas savās vietās, ja paskatās darbības vārda klāties nozīmi ‘risināties dzīvei, darbībai (kādā veidā, saistījumā ar kādiem apstākļiem)’. Tātad, ja dzīve labi risinās, tad arī ir labklājība.
     Ne velti daudzviet, runājot par atsevišķiem labklājības elementiem, tie tiek nosaukti, piemēram, materiālā labklājība, finansiālā labklājība, sociālā labklājība, fiziskā labklājība, emocionālā labklājība utt. Bet, protams, ne visi iet pa šo acīmredzamo, taisno tulkošanas ceļu, tāpēc Termini.gov.lv well-being atbilsme ir labklājība, bet physical well-being — laba fiziskā sagatavotība, material well-being — materiālā nodrošinātība, digital well-being — digitālais komforts.

Atslēgvārds, nevis atslēgas vārds

Manuprāt, neviens neko nejautā Valodaskonsultacijas.lv, lai saņemtu atbildi «Rakstiet kā gribat». Tomēr būtu jādod precīza un pamatota atbilde. Stāsti par atslēgas kaulu un citiem novērojumiem nav valodniecisks pamatojums. Valodniecisks pamatojums ir, piemēram, LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam par terminu mājaslapa un datubāze formas maiņu, ar kuru turpmākai vienotai lietošanai ir apstiprināti šie salikteņtermini.

     Saliktenis atslēgvārds atbilst diviem Alda Lauža nosauktajiem salikteņu darināšanas kritērijiem.
     Pirmkārt, «kā salikteņi runā un rakstos jālieto tādi divvārdu veidojumi, kuŗos viena vai abu komponentu nozīme atšķiŗas no tās, kāda tiem ir citā, ar šo veidojumu nesaistītā kontekstā». Atslēgvārds ir ‘vārds vai vārdu grupa, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai’. Lietvārdam atslēga nav nevienas šai definīcijai līdzīgas nozīmes, savukārt vārds nav vārdu grupa.
      Otrkārt, «vēlams, lai termins būtu ērti iesaistāms plašākās vārdkopās», piemēram, nevis «atbilstošas atslēgas vārdu kategorijas», bet gan «atbilstošas atslēgvārdu kategorijas». Šī iemesla dēļ es drīzāk piekristu pirmā vārda ģenitīva galotnes paturēšanai saliktenī (piemēram, 96 rezultāti, gūglējot atslēgasvārds) nekā vārdkopai.

Workshop

Lietvārdam workshop latviešu valodā nav daudz atbilsmju: darbnīca, cehs; seminārs; studija. Dīvaini, ka daudzi semināru rīkotāji nez kādēļ izvēlas saukt savus seminārus par darbnīcām.

seminārs — mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai

darbnīca — īpaši iekārtota telpa (piemēram, amatnieka, mākslinieka) darbam; uzņēmums, kur labo vai izgatavo dažādus (parasti sadzīves) priekšmetus

     Interesanti, ka pat valodniekiem seminārs šķiet nepietiekami izteiksmīga workshop atbilsme un ir pat sagudrots jaunvārds darbseminārs. MLVV apgalvo, ka tas nozīmē ‘seminārs, kurā notiek praktiskas nodarbības’, savukārt Tezaurs.lv rakstīts, ka tas no MLVV ir paņēmis darbsemināra definīciju ‘seminārs, kurā notiek intensīvas diskusijas par kādu jautājumu, darbs (nereti grupās) pie kāda projekta’.
     Vēl jāpiebilst, ka arī MLVV, no kurienes ir ņemtas definīcijas, pie šķirkļiem ir jāpieliek poga «Ziņot», lai, piemēram, semināra šķirklī «patstāvīgi» vietā apkaunojoši nerēgotos «pastāvīgi».

Dofamīns, nevis dopamīns

Balodis no filmām

Tieksme abreviēt un veidot gramatiski jocīgus hibrīdvārdus pie laba gala nenoved. Zāļu valsts aģentūrā ir dopamīna hidrohlorīds, bet Vikipēdijā tomēr kāds ir skaidri uzrakstījis, kāpēc tā sanācis.

Dofamīns (bieži dēvēts arī par dopamīnu) ir kateholamīnu grupas viela, kam ir nozīmīga loma dzīvnieku psiholoģiskajos procesos. Dofamīns ir radniecisks pirokatehīna (katehola) atvasinājumam dihidroksifenilalanīnam (DOFA; angliskais saīsinājums DOPA). To ķīmiski var uzskatīt par DOFA, kas zaudējis karboksilgrupu, t. i., ir aminoskābei atbilstošais amīns — no tā cēlies nosaukums «dofamīns».

Var neapsaukāties, bet problēma paliek

Okavango delta

Sākumā domāju, ka lietvārds homofobija (lat. homo — ‘cilvēks’, gr. φόβος — ‘bailes, nepatika’ (kā zināms, ir vairāki fobiju apzīmējumi ar latīņu pirmo daļu)) ir modīgs sinonīms lietvārdam mizantropija, taču internets mani apgaismoja, ka patiesībā jēdzienu homophobia (ang. homo — slengā ‘homoseksuālis’ (kas savukārt cēlies no gr. ὁμός — ‘tāds pats, vienāds, līdzīgs’ un lat. sexus — ‘dzimums’), gr. φόβος — ‘bailes, nepatika’) 60. gadu beigās–70. gadu sākumā ir ieviesis amerikāņu psihologs Džordžs Veinbergs, lai apzīmētu naidīgumu pret homoseksualitāti. Kaut gan šis jaunvārds bieži tiek dēvēts par terminu, daudzi jau ir norādījuši, ka tas ir pārāk nezinātniski veidots, lai pretendētu uz vietu zinātnē. 

     Arī latviešu valodniekiem jau pasen ir bijis jāatbild uz jautājumu «Cik korekti ir lietot vārdus homofobija un homofobs? Vārdu homofobija var saprast kā bailes no līdzīgā/tāda paša un bailes no cilvēkiem, tātad no etimoloģijas viedokļa šis vārds ir aplams!»

«Mūsdienu grieķi (ar mūsdienu saprotot apmēram divus gadu tūkstošus) šos vārdus izrunā omofils, omofobs, jo raksta bez dvesmas skaņas (h) un to arī neizrunā. Ja mēs rīkotos atbilstoši jaungrieķu izrunas variantam, nebūtu jucekļa ar latīņu cilvēku — homo. 
     Vai piedāvāsim pēkšņi latviešiem teikt omoseksuālis, omofobija?»

     Nē, nē, nē, nekādā ziņā, saka latviešu valodnieki.

«[Homofobija] nav vienīgais vārds, kura nozīme atšķiras no etimoloģiskā skaidrojuma vai tieša tulkojuma. 
     Homofobija un homofobs nav latviešu valodas termini, un ar šādu nozīmi un izrunu tie eksistē arī citās valodās, tāpēc diez vai latviešiem izdotos pārliecināt par attiecīgo pareizrakstību vai izrunu lietotājus Latvijā, kur nu vēl Eiropā vai pasaulē! 
     Šādi un tamlīdzīgi jautājumi valodās eksistē, taču ne vienmēr tie ir atrisināmi, kā tas ir arī šajā gadījumā. Mākslīgi radīt terminu un ar varu lauzt nostiprinājušos tradīciju nav iespējams.»

     Taču ne viss ir tik slikti. Internetā latviešu avotos izdevās atrast pāris omonīmijas. Tā ka kāds tomēr piedomā pie grieķu valodas.

Lieciet mieru arī skaitam!

Namiba tuksneša putniņi pirmie pamanīja, ka mums ūdenskrāns pil

Aizrakstīju valodas konsultācijām.

     Sakiet, lūdzu, vai latviešu valodā ir vārds «toskait»? Neatrodu nevienā vārdnīcā, bet varbūt slikti meklēju? Ja tomēr ir, pie kuras vārdšķiras tas pieder un kāda ir tā nozīme?
     Saņēmu atbildi.

«Kā liecina latviešu valodas vārdnīcas, gramatikas u. c. līdzīgi latviešu valodas avoti, latviešu valodā nav fiksēts vārds toskait. Ir vārdu savienojumi tai skaitā, tajā skaitā, to skaitā. 
     Vārds toskait pēdējā laikā parādījies valodas praksē un, visticamāk, radies, darinot pēc apstākļa vārda tostarp parauga no minētā vārdu savienojuma to skaitā. Šis apstākļa vārds uzskatāms par okazionālu darinājumu ar tādu pašu nozīmi kā vārdu savienojumam to skaitā. Tas guvis diezgan plašu izplatību, ko, šķiet, sekmē izmantojums populāros plašsaziņas līdzekļos, piemēram, televīzijas raidījumā “Panorāma”. 
     Latviešu valodā ir līdzīgi darināti apstākļa vārdi ar laika nozīmi, piemēram, tobrīd, todien, togad, tolaik.»

     Esmu par to jau rakstījusi, ka skaits ir noteikts skaitlisks kopums, tāpēc frāze «mēs veiksim dažādus pasākumus, to skaitā reklāmas kampaņu» ir aplama, lai kā to skaitu grozītu, bet frāze «nomira pieci slimnieki, to skaitā infektologs» ir pieņemama.

E-laseklis vai e-lasīklis?

Kudu

Skaidrs, ka e-reader (an e-reader, also called an e-book reader or e-book device, is a mobile electronic device that is designed primarily for the purpose of reading digital e-books and periodicals) NAV e-lasītājs (aptuveni pusotrs miljons «Google» meklēšanas rezultātu un pat šķirklis Termini.gov.lv), jo ar piedēkli -āj- atvasina darītāju, augu un vietu nosaukumus.

     Internetā sagrābstīju, ka šo nepareizību nesekmīgi cenšas novērst jau sen. 

Ir piedāvāts diezgan daudz variantu, no kuriem man uzmanības vērti šķiet 

e-lasīklis (aptuveni 214 «Google» rezultātu), grāmatdators (145) un 

e-laseklis (42).
     Grāmatdators liekas tā kā drusku par lepnu, savukārt no gramatikas viedokļa, kad no darbības vārdiem ar nenoteiksmes izskaņu -īt atvasina priekšmetu nosaukumus ar piedēkli -kl-, tad pirms šī piedēkļa var nostāties gan e, gan ī. Līdzīgi iepriekš piesaistītā raksta autoram vērsos pie Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoliem (1933—1942), un man iekrita acīs kāda cita profesora Endzelīna atbilde par pareizu priekšmetu nosaukumu veidošanu.

«Kā pareizāk: „skaitekļi”, „skaituļi”, „skaitīkļi”, „skaitīklas”? Atb.: tā kā dažādu rīku vārdus latvieši mēdz palaikam darināt ar piedēkļiem, kuŗos ir skaņu kopa -kl-, tad par labākajām formām jāatzīst: „skaitīkļi”, „skaitīklas” vai „skaitekļi”. Tā kā par visizplatītāko jāatzīst „skaitekļi”, tad arī paturams šis vārds.»

     Runājot par skaitekļiem, nekad tos citādi neesmu saukusi kā par skaitāmajiem kauliņiem. Savukārt runājot par e-reader, no vienas puses, it kā būtu vienalga, jo šīs ierīces vairs nav tik populāras kā kādreiz, bet, no otras puses, netrūkst citu datu lasāmierīču, kam varētu noderēt īss un skaidrs nosaukums lasīklis vai laseklis.

Covid-19 valoda: izolācijas nokrāsas

Lomboka

Social distancing uzreiz pārtulkoju ar fiziska distancēšanās. Šur tur varēja iepīt droša savstarpējā atstatumu ievērošanu sabiedriskās vietās un tamlīdzīgi, domājams, arī netuvošanās dažviet būtu derējusi. Turklāt šķiet, ka citviet ļoti piemērotas būtu no nīstajām fizkultūras stundām neizdzēšami atmiņā iespiedušās retināšanās, retošanās, izretošanās un izretināšanās.
     Vispār izolācija (Cambridge University Press tiešsaistes vārdnīcā ir divas nozīmes: the condition of being alone, especially when this makes you feel unhappy un the fact that something is separate and not connected to other things) latviski Covid-19 sakarā lietotajā nozīmē ir kaut cik skaidri definēta tikai Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā — darbība → izolēt (2. nozīme — norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar vidi, ar citiem cilvēkiem); nošķirošana, nodalīšana atsevišķā telpā.
     Vietnē Covid19.gov.lv ir minēti trīs izolācijas veidi. Te liek vienlīdzības zīmi starp karantīnu un mājas karantīnu, kas nošķir un ierobežo pārvietošanos personām, kuras, iespējams, ir bijušas pakļautas inficēšanās riskam ar Covid-19, bet jūtas veselas un neizjūt simptomus, savukārt pašizlolācija te apzīmē norobežošanos no tuviem kontaktiem ar jebkuru citu cilvēku un attiecas uz personām, kas atgriezušās no ārvalstīm. Vēl šeit ir stingra izolācija mājās, kas nozīmē pilnīgu norobežošanos no veseliem cilvēkiem un attiecas uz personām, kas saslimušas ar Covid-19.
     Bija grūti Covid19.gov.lv minētos veidus iekļaut atšķirīgu latviešu valodas vārdu ar neizplūdušu nozīmi piešķiršanā angļu valodas vārdiem quarantine, self-isolation un lockdown. Dažkārt no konteksta šķita, ka patiesībā acu priekšā griežas savdabīgs tā dēvētais eifēmismu slīdceliņš: autors cenšas nepateikt biedējošo vārdu quarantine, kas tās pasludinātājam ne tikai piešķir tiesības, bet arī uzliek pienākumus, kurus visos citos izolācijas variantos var deleģēt pašiem iedzīvotājiem. Būtībā Covid-19 sakarā self-isolation var saukt par mājas karantīnu vai paškarantīnu, jo pašizolācija latviešu valodā jau ir definēta citā sakarā — cilvēka vai sociālās grupas nošķiršanās no citiem cilvēkiem vai sociālām grupām pēc personiskās iniciatīvas.
     Cambridge University Press tiešsaistes vārdnīcā lietvārds quarantine ir laikposms — a period of time during which a person or animal that might have a disease is kept away from other people or animals so that the disease cannot spread. Savukārt latviešu karantīna gan tāda nav: 1. nozīme — pasākumu komplekss, kura mērķis ir novērst infekcijas slimību izplatīšanos; 2. nozīme — sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala; 3. nozīme — pasākumu sistēma kādas valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu no ārzemēm, kā arī atsevišķā valstī sastopamu bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu ierobežošanai un likvidēšanai. Arī «Google» dod plašāku quarantene definīciju — a state, period, or place of isolation in which people or animals that have arrived from elsewhere or been exposed to infectious or contagious disease are placed.
     Cambridge University Press tiešsaistes vārdnīcā nav vārda self-isolation, bet lockdown nozīme ir a situation in which people are not allowed to enter or leave a building or area freely because of an emergency.
     Meriama un Vebstera vārdnīcā ir visi trīs vārdi, bet lockdown ir divas nozīmes: the confinement of prisoners to their cells for all or most of the day as a temporary security measure un an emergency measure or condition in which people are temporarily prevented from entering or leaving a restricted area or building (such as a school) during a threat of danger.
     Atkarībā no konteksta izlīdzējos ar karantīnu, ārkārtējo stāvokli, stingru izolāciju, norobežošanu, ierobežojumiem un slēgšanu. Nekas nenāca prātā, kā latviski vienā vārdā pie slimības/veselības komponenta piekabināt saimnieciskās darbības izbeigšanos ārkārtējā stāvokļa pasākumu dēļ, bet ar Valtera Feista palīdzību viena doma tomēr izšķīlās: dažviet lockdown ir blokāde — militāra, politiska vai ekonomiska kādas valsts (vai tās daļas) izolācija vai aplenkšana. Bet nu nedomāju, ka tas kaut kur parādīsies vai iedzīvosies, jo arī angliski gandrīz nemaz neraksta par blockade — an act or means of sealing off a place to prevent goods or people from entering or leaving. Bet, runājot par vēsturisko skatījumu, šķiet, ka ieietas apzīmējums Covid-19 krīze. Savukārt apturējums mani asociatīvi velk uz apstājiem. Karantīna manā skatījumā tomēr neietver ārkārtējo situāciju, bet ir viens no tajā īstenotajiem pasākumiem.

Covid-19 valoda: attāls darbs ir tāldarbs

Kad dzeltenais mangusts pienācis pārāk tuvu, lai to varētu skaisti nofotografēt ar teleobjektīvu

Pilnīgi nesaprotu, kāpēc vispārējā divdabju mīlestība ir stiprāka par zināšanām, izpratni un izslavēto valodas izjūtu — kāpēc, runājot un rakstot par nepieciešamību nepulcēties darbavietās, visur (pat valsts likumos un mācību materiālos) tiek izmantots lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis attālināts, nevis īpašības vārds attāls (darbs, mācības utt.).

     Pietiek tikai tezaurs.lv paskatīties darbības vārda attālināt nozīmes, lai kļūtu skaidrs, ka tas nevar raksturot darbu no mājām, bet to var īpašības vārdu attāls — tāds, kas atrodas, noris samērā tālu no kādas vietas. Turklāt mums no mācību iestāžu prakses ir iesakņojušies vairāki vārdi, kas termina nozīmē raksturo mācīšanos kādā mācību iestādē, to gandrīz neapmeklējot. Atliek tikai mācības aizstāt ar darbu kādā darbavietā, lai iegūtu atbilstīgus vārdus.

tālmācība — izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana
tāldarbs — regulāras darbā braukšanas aizstāšana ar darbu mājās vai kādā citā attālā iestādē, datus un dokumentus pārsūtot uz centrālo iestādi ar elektroniskiem līdzekļiem
neklātiene — mācīšanās mācību iestādes vadībā un pēc tās programmas ar sarakstes, TV, radio, datoru u. c. palīdzību, parasti apvienojumā ar dažu nedēļu intensīvām mācībām pasniedzēju tiešā vadībā

     Diemžēl arī terminoloģijas datubāzēs, vārdkopterminos tulkojot īpašības vārdu remote, bez vajadzības ir ievazātas dažādas attālinātas lietas, tomēr īpašības vārds remote viens pats ir pārtulkots ar tāls, attāls. Es domāju, ka galvenais muļķīgu vārdkopterminu rašanās iemesls ir veidotāju slinkums: nevienam terminam, kuru šajā sakarā aplūkoju termini.gov.lv, nebija dota definīcija latviski — manuprāt, tas liecina par paviršību.
     Par spīti tam, īpašības vārds tāls tomēr ir produktīva terminu veidošanas sastāvdaļa: šis, protams, ietver visu ko, bet kopumā, ja ievada tāl*, AkadTerm dod 376 šķirkļus.

Mana cīņa

Negaidīta tikšanās

Divi pirmie vārdi, no kuriem atteicos līdz ar padomijas beigām, bija kontaktdakša un kontaktrozete, jo man šķiet, ka ne dakšai, ne rozetei tāda papildu nozīme nav vajadzīga. LLVV ir atrodami šķirkļi kontaktdakša ‘ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus’ un kontaktligzda ‘nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu’, bet nav ne kontaktspraudņa, ne kontaktrozetes, taču ir spraudnis ar vienīgo nozīmi ‘kontaktdakša’ un lietvārda rozete trešā nozīme ir ‘kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā’.
     Manā izpratnē plug un citu vārdu, kad tie ir izmantoti ar nozīmi ‘ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus’, adekvāts tulkojums latviski ir kontaktspraudnis, savukārt socket un citu vārdu, kad tie ir izmantoti ar nozīmi ‘kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā’, adekvāts tulkojums latviski tātad ir kontaktligzda.
     Pirmās aizdomas, ka šajā frontes līnijā es lepni stāvu pilnīgā vientulībā, man radās tad, kad kādā lielā ārzemju aģentūrā kāda milzīga sadzīves tehnikas ražotāja angļu–latviešu tulkošanas atmiņā vispār neatradu vārdu kontaktspraudnis. Lai pārliecinātos, vai aizdomas ir pamatotas, ielūkojos elektroierīču terminoloģijas avotos. Termini.gov.lv kontaktspraudnis un kontaktligzda ir doti manis iepriekš norādītajās nozīmēs, bet kaut kāds velns mani dīdīja ielūkoties arī LZA Terminoloģijas komisijas sēdes protokolā Nr. 4/1152 (14.05.2019.).

K. Timmermanis: šeit būtu jāatstāj tikai viens variants — kontaktligzda.
A. Ciematnieks: te ir runa par mazajām metāliskajām daļām. Viss lielais ir ligzda, bet mazais caurumiņš?
K. Timmermanis: kontaktrozetē ir divas kontaktligzdas. Kontaktrozete ir kopā visa izolācijas daļa ar kontatligzdām.

Kas bija pirmais — aizstājējs vai aizvietotājs

Zambija

Vārdnīcām tas ir zināms.

aizstājējs — cilvēks, kas aizstāj kādu; tas (priekšmets, viela), ar ko aizstāj
aizvietotājs — aizstājējs (1); aizstājējs (2)

     AkadTerm ir 49 termini ar aizstājēj-, bet 10 — ar aizvietotāj-, lai gan man šķiet, ka terminoloģijā vajadzētu būt tikai pirmajam.