Covid-19 valoda: izolācijas nokrāsas


Photo of rain in Lombok by Outback
Lomboka
Social distancing uzreiz pārtulkoju ar fiziska distancēšanās. Šur tur varēja iepīt droša savstarpējā atstatumu ievērošanu sabiedriskās vietās un tamlīdzīgi, domājams, arī netuvošanās dažviet būtu derējusi. Turklāt šķiet, ka citviet ļoti piemērotas būtu no nīstajām fizkultūras stundām neizdzēšami atmiņā iespiedušās retināšanās, retošanās, izretošanās un izretināšanās.
     Vispār izolācija (Cambridge University Press tiešsaistes vārdnīcā ir divas nozīmes: the condition of being alone, especially when this makes you feel unhappy un the fact that something is separate and not connected to other things) latviski Covid-19 sakarā lietotajā nozīmē ir kaut cik skaidri definēta tikai Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā — darbība → izolēt (2. nozīme — norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar vidi, ar citiem cilvēkiem); nošķirošana, nodalīšana atsevišķā telpā.
     Vietnē Covid19.gov.lv ir minēti trīs izolācijas veidi. Te liek vienlīdzības zīmi starp karantīnu un mājas karantīnu, kas nošķir un ierobežo pārvietošanos personām, kuras, iespējams, ir bijušas pakļautas inficēšanās riskam ar Covid-19, bet jūtas veselas un neizjūt simptomus, savukārt pašizlolācija te apzīmē norobežošanos no tuviem kontaktiem ar jebkuru citu cilvēku un attiecas uz personām, kas atgriezušās no ārvalstīm. Vēl šeit ir stingra izolācija mājās, kas nozīmē pilnīgu norobežošanos no veseliem cilvēkiem un attiecas uz personām, kas saslimušas ar Covid-19.
     Bija grūti Covid19.gov.lv minētos veidus iekļaut atšķirīgu latviešu valodas vārdu ar neizplūdušu nozīmi piešķiršanā angļu valodas vārdiem quarantine, self-isolation un lockdown. Dažkārt no konteksta šķita, ka patiesībā acu priekšā griežas savdabīgs tā dēvētais eifēmismu slīdceliņš: autors cenšas nepateikt biedējošo vārdu quarantine, kas tās pasludinātājam ne tikai piešķir tiesības, bet arī uzliek pienākumus, kurus visos citos izolācijas variantos var deleģēt pašiem iedzīvotājiem. Būtībā Covid-19 sakarā self-isolation var saukt par mājas karantīnu vai paškarantīnu, jo pašizolācija latviešu valodā jau ir definēta citā sakarā — cilvēka vai sociālās grupas nošķiršanās no citiem cilvēkiem vai sociālām grupām pēc personiskās iniciatīvas.
     Cambridge University Press tiešsaistes vārdnīcā lietvārds quarantine ir laikposms — a period of time during which a person or animal that might have a disease is kept away from other people or animals so that the disease cannot spread. Savukārt latviešu karantīna gan tāda nav: 1. nozīme — pasākumu komplekss, kura mērķis ir novērst infekcijas slimību izplatīšanos; 2. nozīme — sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala; 3. nozīme — pasākumu sistēma kādas valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu no ārzemēm, kā arī atsevišķā valstī sastopamu bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu ierobežošanai un likvidēšanai. Arī «Google» dod plašāku quarantene definīciju — a state, period, or place of isolation in which people or animals that have arrived from elsewhere or been exposed to infectious or contagious disease are placed.
     Cambridge University Press tiešsaistes vārdnīcā nav vārda self-isolation, bet lockdown nozīme ir a situation in which people are not allowed to enter or leave a building or area freely because of an emergency.
     Meriama un Vebstera vārdnīcā ir visi trīs vārdi, bet lockdown ir divas nozīmes: the confinement of prisoners to their cells for all or most of the day as a temporary security measure un an emergency measure or condition in which people are temporarily prevented from entering or leaving a restricted area or building (such as a school) during a threat of danger.
     Atkarībā no konteksta izlīdzējos ar karantīnu, ārkārtējo stāvokli, stingru izolāciju, norobežošanu, ierobežojumiem un slēgšanu. Nekas nenāca prātā, kā latviski vienā vārdā pie slimības/veselības komponenta piekabināt saimnieciskās darbības izbeigšanos ārkārtējā stāvokļa pasākumu dēļ, bet ar Valtera Feista palīdzību viena doma tomēr izšķīlās: dažviet lockdown ir blokāde — militāra, politiska vai ekonomiska kādas valsts (vai tās daļas) izolācija vai aplenkšana. Bet nu nedomāju, ka tas kaut kur parādīsies vai iedzīvosies, jo arī angliski gandrīz nemaz neraksta par blockade — an act or means of sealing off a place to prevent goods or people from entering or leaving. Bet, runājot par vēsturisko skatījumu, šķiet, ka ieietas apzīmējums Covid-19 krīze. Savukārt apturējums mani asociatīvi velk uz apstājiem. Karantīna manā skatījumā tomēr neietver ārkārtējo situāciju, bet ir viens no tajā īstenotajiem pasākumiem.

3 komentāri:

  1. Vai „pašizolācija” gadījumā nav vispār atmetama kā nevajadzīgs kalks no angļu valodas, ja uz sevis vērstu darbību apzīmēšanai latviešu valodā jau ir atgriezeniskā galotne „-šanās”, proti, izolēšanās („pašizolācija”), pretstatā izolēšanai („citizolācijai”)?

    AtbildētDzēst
  2. Paskatījos 1959. gada Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā, ka «Salikteņi ar paš-, pat- ir jauni ne tikai kā leksiskas vienības, bet arī kā salikteņu tips. Tie ir radušies vācu salikteņu ar selbst-, eigen- un krievu salikteņu ar само- ietekmē.» Un turpat 290. § «Salikteņi ar paš- ir ļoti produktīvi.» un «Forma paš- var saplūst saliktenī arī ar internacionāliem vārdiem, kas parasti ir patstāvīgi lietojami lietvārdi latviešu valodā (..)». Tā ka attieksme ir diezgan pielaidīga.

    AtbildētDzēst
  3. Daudzos gadījumos pielaidīgo attieksmi var saprast, jo vārddaļa „paš-” ļauj darināt noderīgus jaunvārdus (piemēram, „pašdarināts” vai „pašdarbība”, kas nav gluži tas pats, kas „darbošanās”), bet ko darīt tad, kad tā citvalodu ietekmē sāk spiesties virsū latviskās izteiksmes formām? Cik zinu, angļu valodā tādas atgriezeniskās galotnes nav, bet vācu un krievu valodu tik labi nepārzinu. Vēl frankensteiniskāks veidojums no tās pašas operas ir „pašsadedzināšanās”, kas vienlaikus ietver gan iepriekš minēto vārddaļu, gan atgriezenisko galotni, gan arī priedēkli.

    AtbildētDzēst