Endzelīns un -nīca

Laime atnāca pati — tuksneša ziloņi Namībijā

Jāņa Endzelīna un Kārļa Mīlenbaha «Latviešu valodas mācības» sestajā iespiedumā (1927) par izskaņu -nīca rakstīts neitrāli, tomēr interesanti, ka siernīca un slimnīca ir atzītas par priekšmetiem.

Ar galotni -nīca (līdzskanis c te cēlies no mīkstināta k) no lietas (retumis arī īpašības) vārdiem atvasina dažādus  p r i e k š m e t u nosaukumus; piem. vārdnīca, burtnīca, siernīca, slimnīca, lemesnīca.

     Taču, piemēram, no «Profesora J. Endzelīna atbildēm» (1933–1942) zināms, ka viņš ir kritizējis šādus darinājumus, it sevišķi, ja nav ievērots, ka lietvārdus ar šo izskaņu darina no citiem lietvārdiem un īpašības vārdiem, nevis, piemēram, no darbības vārdiem.

• Ēdnīca ir nederīgs un kropls vārds un tāpēc nav kultivējams. (..) Piedēklis -nīca nāk no kr. valodas un nav latviešu valodā sevišķi iecienīts. Ar šo piedēkli atvasina no subst. priekšmetu nosaukumus (vārdnīca, lemesnīca) un tikai retumis arī no adj. (piem., slimnīca), bet ne no verbiem; tāpēc tāds vārds kâ ēdnīca («B. Z.») skan neparasti un nav atzīstams par derīgu. Ēdamā nama (ēdamās vietas) apzīmēšanai der v. ēstuve.
• «Rītā» minēts dziednīcas vārds sanātorijas nozīmē. Bet piedēklis
-nīca ir kaut kas krievisks; bez tam šis vārds pārprotams un to var uztvert kâ apzīmējumu vietai, kur dzied. Drīzāk varētu šā dziednīcas vārda vietā likt jaunvārdu dziedētava, lai gan nav ieteicams bez vajadzības darināt jaunus vārdus.
• Pareizi šādi vārdu atvasinājumi: ritekļi (= ritošais sastāvs vai inventārs); rūcīgs (= mürrisch, brummig), mocīgs (mocošs vietā), adatnieks (kâ sālnieks, adatnīcas vietā).
• Kronvalda neveikli darinātā «auglenīca» (gynaeceum, Stempel, пестик) vārda vietā ieteicams lietāt v. «auglinieks» (sal. v. «sēklinieks»). Šis v. arī botaniķiem licies vairāk piemērots nekā valodnieku agrāk ieteiktais aizmata vārds.

     «Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā» (1959) paustās atziņas par izskaņu -nīca ir šādas. Izlaisti galvenokārt piemēri.

Izskaņa -nīca ir ienākusi latviešu valodā ar leksiskiem aizguvumiem no krievu valodas, piemēram, piedēkli -nīc- atrodam senā aizguvumā baznīca (kr. божница) u. c. Pēc tam šis piedēklis abstrahējies no attiecīgā vārda un uzņēmies patstāvīgas jaunu vārdu atvasināšanas funkcijas latviešu valodā. (..)
     Ar piedēkli -nīc- atvasināti jauni vārdi no lietvārdu, retāk adjektīvu celmiem, un tie ir gan vietu, gan dažādu rīku, apģērba piederumu un citu tamlīdzīgu priekšmetu nosaukumi.
     1. Ar  v i e t a s  nozīmi sastopami atvasinājumi no lietvārdu celmiem. (..)
     No adjektīva slims ar  v i e t a s  nozīmi atvasināts lietvārds slimnīca.
     Nenoskaidrota cilme ir mūsdienu latviešu valodā plaši lietotajam šīs semantiskās grupas vārdam rūpnīca. (..)
     2. Starp dažu  r ī k u  un praktisku  p r i e k š m e t u  nosaukumiem ar -nīca minami: lemesnīca, pavārnīca blakus aizguvumiem lemesis (slav. lemešь) un pavārs (kr. повар); sālnīca (sālstrauks) u. c.
     Pie šīs atvasinājumu grupas pieder arī burtnīca un vārdnīca. (..)
     3. Izskaņa -nīca ir semantiski sinonīma izskaņai -ene dažos lietvārdos — vīriešu galvassegu nosaukumu atvasinājumos, piemēram, jērenīca (jērene), zaķenīca (zaķene), salmenīca (salmene). (..)
     4. Mūsdienu latviešu literārajā valodā joprojām ir aktīvs lietvārds ar izskaņu -nīca — mēnesnīca (mēness) ar nozīmi ‘mēness gaisma’.

     Bija interesanti paskatīties, kādi lietvārdi ar izskaņu -nīca bez jau minētajiem ir iekļuvuši terminoloģijas datubāzē AkadTerm. Lai gan uz *nīca atsaucas 312 šķirkļu, atšķirīgu -nīcu nav nemaz tik daudz.
     No bieži lietotajām, protams, visu veidu darbnīcas, siltumnīcas, viesnīcas, kafejnīcas, gliemežnīcas, olnīcas, kā arī ciparnīca, grāmatnīca, iesalnīca, ķieģeļnīca, maiznīca, mantnīca, muitnīca, putekšnīca, svētnīca, tējnīca, vasarnīca, viennīca, zemnīca un pat domnīca.
     Bija arī manis līdz šim neizmantoti vārdi, kuru nozīmi sapratu no dotajiem sinonīmiem vai citvalodu atbilsmēm, piemēram, dažādas eļļnīcas (adateļļnīca (adateļļotājs, eļļas adatkanniņa), eļļnīca (lubricator, oiler), vācelīšu eļļnīca, eļļnīca (eļļas kanniņa, smērtrauks, ziežtrauks) ar vāciņu un pilieneļļnīca (pilieneļļotājs, eļļas pilienkanniņa)), javnīca (творило; Mörtelkasten), pelnenīca (pelnbirde; пепелышца, пепельница; Aschenbecher), piezīmnīca (piezīmju grāmata; записная книжка, карманная книжка; Notizbuch, Taschenbuch, Hotizbuch), rādnīca (rokas grāmata), sardznīca (apsargtelpas), spārenīca, ko nesapratu no atbilsmēm, bet kam Tezaurs.lv bija dota nozīme ‘guļbūves augšējais vainags vai guļkoks, uz kura balstās spāres’, spiednīca (spiedu telpas; прессовое здание; Pressraum), tabeļnīca (clock-house; табельная; Treffkontrollraum) un ziepnīca (мыльница).
     Vairāki retumi ir nonākuši AkadTerm no «Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcas» (1922). Interesanti, ka nav, piemēram, tintnīcas un kramenīcas. Ir redzams, ka ar izskaņu -nīca tolaik diezgan konsekventi veidoti tieši priekšmetu nosaukumi (to ir drusku vairāk). Man šķiet, ka tā ir arī lielākā problēma ar
-nīcām, ka nozīme ir jāzina, citādi var būt grūti uzminēt, vai domāts ar saknes vārdu saistīts priekšmets vai vieta. Piemēram, visur atkārtotā piemēra lemesnīca nozīme man bija jāskatās vārdnīcā — tā ir ‘spīļarkla centrālā daļa’, nevis, piemēram, lemešu rūpnīca.