Taukvāre vārdnīcu greizajos spoguļos

Esmu redzējusi krokodilus arī savvaļā, bet savādā kārtā smaidīgi šķita tikai šie — topošā
ādas galantērija audzētavā Kasanē

AkadTerm ir atrodams termins taukvāres katls, kas tur nonācis no Krievu–latviešu celtniecības terminu vārdnīcas (interesanti, vai ne?), un tāpēc tam ir tikai viena atbilsme фритюрница. Arī termini.gov.lv ir termins taukvāres katls, kur tam ir pievienojušās vēl divas atbilsmes en deep-fryer un fr friteuse. Angļu–latviešu vārdnīcā šīs ierīces nav, bet ir deepfried — a sacepts un deepfry — v sacept. Jebkura latviešu valodas vārdnīca internetā jums paskaidros, ka darbības vārdam sacept nav nozīmes ‘vārīt taukvielās’, bet nepaskaidros, kas ir taukvāre vai taukvāres — šo vārdu tajās nemaz nav.
     Tātad taukvāres procesa aprakstam nederēs darbības vārds sacept, bet darbības vārds taukvārīt nekur nav manīts. Varbūt der jaunvārds fritēt — vārīt taukos vai eļļā, kā dots MLVV? Es teiktu jā, bet daži greizie spoguļi darbības vārdam fritēt piedēvē nozīmi ‘taukos vārīt vai cept’ un sauc par žargonismu.
     Lai gan MLVV pie fritēt dod piemēru fritēti kartupeļi, turpat atrodams arī lietvārds frī ar nozīmi ‘eļļā vārītas kartupeļu šķēlītes’. Un valodaskonsultacijas.lv aplaudē, sak, lietojiet droši, šis nav ne žargonisms, ne kā citādi nelāgs vārds, lai gan es šeit apstrīdētu pilnīgi visu. Pirmkārt, tradicionālie pommes frites, manuprāt, nav uzskatāmi par šķēlītēm, nedz arī par ‘smalki sagrieztiem kartupeļiem’, kā French fries ir tulkots jau minētajā angļu–latviešu vārdnīcā. Turklāt šī pieķeršanās formai, nevis pagatavošanas veidam ir izslēgusi salmiņus, daiviņas utt. Otrkārt, kur, lūdzu, ir atsevišķie nosaukumi visiem pārējiem taukvielās vārītajiem produktiem? Kāpēc frī, ar ko ir jāsaprot kartupeļi, ir uzurpējis tieši visiem šādiem ēdieniem kopīgo fritēšanas daļu?

Pa kuru laiku nosirmoja basijas sviests jeb Locekļu nelokāmā izvēle

Augļu tirdzniecība Lombokā

Reiz tepat rakstīju, cik labi būtu, ja kāds stingri pateiktu, kā latviski ir shea butter (auga latīniskais nosaukums ir Vitellaria paradoxa). Un tiešām pagājušā gada nogalē

«Jautājumā par nosaukuma «basijas sviests» lietošanu LVEK konstatēja, ka praksē jau ilgāku lieto laiku nosaukumu «šī sviests», un ieteica to nemainīt.»

     (Citātā kļūdas, izņemot pēdiņu veidu, nav labotas — kā nu raksta valodas eksperti, tā raksta.)
      Tā kā esmu čakla vārdnīcu lasītāja, zināju, ka termini.gov.lv ir gan shea butter, gan shea butter tree ar attiecīgām atbilsmēm basijas sviests un basija, tāpēc uzdevu Valsts valodas centram jautājumu, kurai tā rokai patiesībā ir taisnība: Latviešu valodas ekspertu komisijai vai Latvijas Nacionālajam terminoloģijas portālam? Pēc šī jautājuma es saņēmu pateicību par informēšanu un basijas sviests pāris stundās novecoja, proti, terminoloģijas portāla šķirklim tika pievienota atbilsme šī sviests un attiecīgi paskaidrojumi (tajos kļūdas nelaboju — ja šādi raksta valodnieki, ko var gribēt no pārējiem).

basijas sviests
Administratīvais statuss: Neieteicams termins
Laiciskais apzīmētājs: Novecojis termins

šī sviests
Administratīvais statuss: Ieteicams termins
Apstiprinājuma statuss: Apstiprināts
Avots: Latviešu valodas ekspertu komisijas 2018. gada 14. novembra sēdes Protokols Nr. 7

     Tagad Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā koks joprojām ir basija, bet attiecīgais sviests saucas pilnīgi citādi. Tā kā man nepatīk ne vien šī nekonsekvence, bet arī tas, ka dota priekšroka  n e l o k ā m a m, 
h o m o n ī m i s k a m  vārdam, aizsūtīju Valsts valodas centram jautājumu, vai par labu šī sviestam bija vēl kādi citi argumenti bez «visi tā dara»? Saņēmu atbildi no Valsts valodas centra galvenā lingvista Agra Timuškas (arī šajā citātā un amata nosaukumā nekas cits bez pēdiņu veida nav labots).

«Paskaidroju, ka Latviešu valodas ekspertu komisijas locekļu izvēlē par labu nosaukumam «šī sviests» galvenais arguments tiešām bija šā varianta stabils lietojums ilgākā laikposmā, kas jau nostiprinājies valodas lietotāju vizuālajā atmiņā. Šā iemesla dēļ eksperti atbalstīja arī nosaukuma shea butter oil atbilsmi formā «šī sviesteļļa» (LVEK 13.02.2019. sēdes protokola Nr. 2 3. §). Turpretī nosaukums «basijas sviests», lai gan no botānikas viedokļa precīzāks, tika noraidīts kā attiecīgo produktu (un zīmolu) mazāk raksturojošs.»

     Protams, ir palikuši neatbildēti jautājumi. Piemēram, vai «stabils lietojums ilgākā laikposmā» ir konstatēts personiskos novērojumos «Drogās» vai tomēr kādā pētījumā? Vai arī, kuru zīmolu raksturo attiecīgais nosaukums un kāpēc Latviešu valodas ekspertu komisijai ir jāizdabā šim zīmolam? Tomēr saraksti neturpināju — nav spēka. Tāda nepatīkama sajūta, Prātnieka vārdiem sakot: «Dievs zin, kas gan visās vietās tā likuma izmeklē? Un runas vīriem ir spēks rokā: ko tie nospriež, tas paliek.»
     Es nesaprotu, kāpēc ar latvisko nosaukumu piešķiršanu entitātēm nevar nodarboties LZA Terminoloģijas komisijas daudzās apakškomisijas, bet pastāv iznireļu kopa, kas bez sistēmas un ar apšaubāmu pamatojumu apgrābsta visdažādākos valodniecības jautājumus. Lai gan ir bijuši saprātīgi lēmumi, kļūdu un paviršību ir pārāk,  p ā r ā k  daudz.