Kamī


Wedding photo by Waltzing Ilze
Hojanā
Tezaurs.lv vietniekvārda kas šķirklī pie locīšanas lokatīva vietā ievilkta svītra, bet šķirkļa beigās ielikts normatīvais (?!) komentārs: «Literārajā valodā vietniekvārdam kas nav lokatīva formas, tā vietā tiek lietots apstākļa vārds kur, bet sarunvalodā un izloksnēs sastopama arī lokatīva forma kamī
     Aiz tā norādīts, ka šķirkļa avoti ir Latviešu literārās valodas vārdnīca un Kārļa Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca. Šī nav vienīgā reize, kad, krustu šķērsu kaut ko meklējot, pamanu, ka Tezaurs.lv šķirkļa teksts neatbilst norādītajiem avotiem, par ko brīnos, jo avotu norādīšana taču nav obligāta: var rakstīt, ko grib, bet kāpēc ir jārada maldīgs priekšstats par citām vārdnīcām?!
     Nu tad, lūk, Kārļa Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcā ir rakstīts: «(Gen. , Dat. kam, Akk.-Instr. kùo, Lok. kanī, kamî, kamâ)». Arī Latviešu literārās valodas vārdnīcā nekas nav svītrots: «kas,
ģen. kā, dat. kam, akuz. ko, instr. ar ko, lok. kamī (apv.); vietn.».
     Bet vecās, labās Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikas autori ir pārliecināti, ka bez kamī nemaz nevar iztikt.
632. §. kas ir vietniekvārds bez daudzskaitļa formām un bez īpašām sieviešu dzimtes formām. To loka kā norādāmo vietniekvārdu tas; ģen. , dat. kam, akuz. ko, instr. ar ko. Lokatīva rakstu valodā nav, bet dažās izloksnēs (piem., Valmierā, Trikātā, Raunā, Alūksnē u. c.) pazīst formas kamī (sal. liet. kamè), citur kamā, kanī u. c. Neviena no šīm izlokšņu lokatīva formām rakstu valodā nav ieviesta, bet aizstāta ar vietas apstākļa vārdu kur
Kā nepieciešamu un trūkstošu lokatīva formu arī literārajā valodā varētu lietot daļēji jau pazīstamo izlokšņu formu kamī, piem.,  k a m ī  lai ielej?  k a m ī  lai ietin?  k a m ī  mērcēsim? Gadījumos, kad runa ir par priekšmetiem (šaurākā nozīmē), var lietot arī kur (piem., kur lai ielej?), kā palaikam mūsdienās arī dara, bet nevar iztikt bez vietniekvārda kas lokatīva, kad runā par personām, piem.,  k a m ī  tu esi iemīlējies? (bet ne — kur iemīlējies?).

Mans rūpals un kolektīvā aizmāršība


Ceby City photo by Waltzing Ilze
«Apple» Sebusitijā
Vispār es nesekoju līdzi Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta sabiedriskajai darbībai, bet, kad nu reiz tas ir izdarījis kaut ko patiešām svarīgu un vērtīgu, šī ziņa sasniedz visdziļākos nostūrus. Lai gan pats Latviešu valodas institūta pārstāvis latviešu valodu diez cik labi neprot («Šonedēļ dalāmies ar vārdu»), atgādinātais vārds rūpals ir patiešām ļoti vajadzīgs. Es pilnīgi nesaprotu, kā tā varēja notikt, ka mēs vairs ikdienā rūpalu nelietojam, jo būtībā bez rūpala galīgi nevar iztikt.
     1921. gadā Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisija noteica lietvārdu rūpals par atbilsmi krievu промыселъ un vācu Gewerbe. Tāpat uzskatīja arī Jānis Endzelīns: «Kr. прoмысeл var tulkot latviski ar vārdu rūpals (kâ veikals)». Jēkaba Dravnieka Angļu–latvju vārdnīcā (1924) viena no business atbilsmēm ir rūpals.
Angļu–latvju vārdnīca




     Tāpēc jo vairāk izbrīnīja, ka mūsdienās tā vairs nav. Piemēram, Termini.gov.lv ir minēts ļoti daudz business atbilsmju (uzņēmējdarbība, uzņēmums, darbs, darījums, komercdarījums, komercdarbība, komercija, nodarbošanās, tirdzniecība, profesija, tirdzniecības uzņēmums, tirdzniecības firma, pienākums, darījumdarbība, saimnieciskā darbība), bet rūpala to vidū nav. Šīs vārdnīcas ieskatā vienīgais angļu valodas vārds, kam atbilst rūpals, ir trade.
     No Periodika.lv un Gramatas.lndb.lv var uzzināt, ka gan kara, gan padomju laikā rūpalu ļoti plaši lietoja oficiālajos dokumentos un arī vārda nozīmes bija skaidras.
rūpals — 1) nodarbošanās ar kādu amatu, balstoties uz pilsoņu individuālo darbu (piemēram, sīksaimniecībā, mājamatniecībā, lauku sīkražošanā, sadzīves pakalpojumu sniegšanā); 2) sīks rūpniecības, amatniecības uzņēmums; 3) rūpniecības uzņēmums vai rūpniecības uzņēmumu kopums, kas nodarbojas ar izejvielu ieguvi 

     Kā redzams, neviena nozīme nav ne pārnesta, ne negatīva, bet tādas domas var rasties krievu valodas ietekmē, jo «Викисловарь» atzīst, ka vārdam промысел sarunvalodā ir pārnestā nozīme ‘занятие чем-либо предосудительным (воровством, мошенничеством и т. п.)’, lai arī minētajā avotā šāda lietojuma piemērs nav dots.
     Tagad sēžu un turpinu nosirmot par visām neskaitāmajām reizēm, kad savā tulkošanas rūpalā locījos kā zutis uz pannas, lai ar Termini.gov.lv dotajām 15 business atbilsmēm aprakstītu, piemēram, jauno māmiņu «Etsy» veikalus, kad vienīgais vārds, kas man bija vajadzīgs, bija rūpals.
     Un varbūt vārda rūpals pilnīgā izzušana no oficiālās leksikas ir viens no iemesliem, kāpēc valsts nodokļu sistēma ir padarījusi neiespējamus individuālos rūpalus.