Kamī

Hojanā

Tezaurs.lv vietniekvārda kas šķirklī pie locīšanas lokatīva vietā ievilkta svītra, bet šķirkļa beigās ielikts normatīvais (?!) komentārs: «Literārajā valodā vietniekvārdam kas nav lokatīva formas, tā vietā tiek lietots apstākļa vārds kur, bet sarunvalodā un izloksnēs sastopama arī lokatīva forma kamī.»
     Aiz tā norādīts, ka šķirkļa avoti ir Latviešu literārās valodas vārdnīca un Kārļa Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca. Šī nav vienīgā reize, kad, krustu šķērsu kaut ko meklējot, pamanu, ka Tezaurs.lv šķirkļa teksts neatbilst norādītajiem avotiem, par ko brīnos, jo avotu norādīšana taču nav obligāta: var rakstīt, ko grib, bet kāpēc ir jārada maldīgs priekšstats par citām vārdnīcām?!
     Nu tad, lūk, Kārļa Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcā ir rakstīts: «(Gen. kà, Dat. kam, Akk.-Instr. kùo, Lok. kanī, kamî, kamâ)». Arī Latviešu literārās valodas vārdnīcā nekas nav svītrots: «kas, ģen. kā, dat. kam, akuz. ko, instr. ar ko, lok. kamī (apv.); vietn.».
     Bet vecās, labās Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikas autori ir pārliecināti, ka bez kamī nemaz nevar iztikt.

632. §. kas ir vietniekvārds bez daudzskaitļa formām un bez īpašām sieviešu dzimtes formām. To loka kā norādāmo vietniekvārdu tas; ģen. kā, dat. kam, akuz. ko, instr. ar ko. Lokatīva rakstu valodā nav, bet dažās izloksnēs (piem., Valmierā, Trikātā, Raunā, Alūksnē u. c.) pazīst formas kamī (sal. liet. kamè), citur kamā, kanī u. c. Neviena no šīm izlokšņu lokatīva formām rakstu valodā nav ieviesta, bet aizstāta ar vietas apstākļa vārdu kur. 
Kā nepieciešamu un trūkstošu lokatīva formu arī literārajā valodā varētu lietot daļēji jau pazīstamo izlokšņu formu kamī, piem.,  k a m ī  lai ielej?  k a m ī  lai ietin?  k a m ī  mērcēsim? Gadījumos, kad runa ir par priekšmetiem (šaurākā nozīmē), var lietot arī kur (piem., kur lai ielej?), kā palaikam mūsdienās arī dara, bet nevar iztikt bez vietniekvārda kas lokatīva, kad runā par personām, piem.,  k a m ī  tu esi iemīlējies? (bet ne — kur iemīlējies?).