 |
| Teltsvietas pagalmā |
Latvijas Republikas neatkarība tika atjaunota 1990. gadā. AkadTerm liecina, ka tajā pašā gadā ir izdots LZA TK 58. biļetens «Autotehnikas termini», kur latvisko terminu citvalodu atbilsmes ir dotas tikai vienā — krievu — valodā. Tas ietver četrus plūsmviržus (plūsmvirzis — iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai): plūsmvirzis — обтекатель; plastmasas plūsmvirzis — пластмассовый обтекатель; sfēriskais plūsmvirzis — сферический обтекатель; vairogplūsmvirzis — щитовой обтекатель.
Vispār AkadTerm ir pieci termini обтекатель: no 1968. gada Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīcas ir iekļauts обтекатель антенны — antenas aptecinātājs.
Ņemot vērā šo samērā optimistisko senatnes ainu, nepatīkami pārsteidz jaunākie terminoloģijas sasniegumi.
IATE ir atzinusi fairing (‘an external metal or plastic structure added to increase streamlining and reduce drag, especially on a high-performance car, motorcycle, boat, or aircraft’) par aptecētāju, bet termini.gov.lv tas saucas plūdlīniju formas pārsegs.
Savukārt radome (‘a dome or other structure protecting radar equipment and made from material transparent to radio waves, especially one on the outer surface of an aircraft’) termini.gov.lv ir nosaukts par antenas aptecētāju, bet IATE to dēvē par antenas plūdpārsegu; plūdpārsegu.
 |
| Raibie hiēnsuņi |
Rakstītāji bieži tiek kaunināti par neprasmi rīkoties ar darāmās kārtas lokāmajiem tagadnes divdabjiem ar izskaņām -ošs, -oša, piemēram: 1) lieto pārāk bieži; 2) atvasina no pārāk daudziem pārejošiem, nevis tikai no nepārejošiem darbības vārdiem; 3) atvasina nevis no darbības vārda tagadnes celma, bet arī no citām formām.
Tas, protams, liek nepārtraukti paturēt prātā, ka
«latviešu valodas vārddarināšanā vērojami vārddarinājumu pāri, kuros blakus divdabjiem ar -ošs ir attiecīgi īpašības vārdi ar -īgs (parasti — ar zināmu atšķirību nozīmes niansē): atbilstošs — atbilstīgs, piederošs — piederīgs, postošs — postīgs, sakrītošs — sakritīgs, skanošs — skanīgs, zinošs — zinīgs.»
2002. gadā atbilstošs — atbilstīgs «atšķirību nozīmes niansē» Veronika Krūmiņa un Valentīna Skujiņa ir skaidrojusi «Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā» (jaunajā faktiski anonīmajā «Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā» šis vārdu pāris nav ietverts).
atbilstošs ir tas, ‘kas pēc satura, pazīmēm, raksturojuma atbilst viens otram’ (iespējām un spējām atbilstoši uzdevumi, saturam atbilstošs nosaukums, vecumam atbilstošas intereses)
atbilstīgs ir tas, ‘kas atbilst kompetencei, pārziņai u. tml.’ (nosūtīt informāciju atbilstīgajām iestādēm un personām, amatam atbilstīgi uzdevumi)
Latviešu literārās valodas vārdnīcā īpašības vārds atbilstīgs ir ietvers ar nozīmi ‘tāds, kas atbilst (kam)’, proti, pilnīgi pārklāj rokasgrāmatā minēto divdabja nozīmi.
Tomēr Rasma Grīsle norāda, ka īpašības vārds atbilstīgs vispār nav pieņemams.
«Priecājos, ka rakstāt mūsu labajā ortografijā, ko izveidoja Endzelīna vadībā, un ka Jums latviska latviešu valoda. Taču, nule saņemtās grāmatas nosaukuma iedrošināta, uzdrošinos teikt, ka labs nav atbilstīgs (piem., 10. lpp., kur to lietojat nopietni, nevis zobgaļodamies par „padvalodu”). Jo atbilstīgs, atbilstība ir aplam darināti no tagadnes celma (tâpat kâ vecā nelabā mirstība — mirstīgs). Pareizāk būtu atbilstošs (divdabji ar -ošs no intransitīviem verbiem ir bez vainas, kâ ejošs, ziedošs, degošs) un atbilsme.»
1959. gada «Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā» ir tikai konstatēts fakts, ka nav daudz tādu īpašības vārdu, kas atvasināti no pirmatnīgu darbības vārdu tagadnes celma, piemēram, (ne)mirt — (ne)mirstam — (ne)mirstīgs, -a, atbilst — atbilstam — atbilstīgs, -a (a t b i l s t ī g s zinātniska darba līmenim), birst — birstam — birstīgs, -a, atšķirt — atšķiram — atšķirīgs (viens no otra
a t š ķ i r ī g s), izšķirt — izšķiram — izšķirīgs (i z š ķ i r ī g s brīdis, jautājums).
Gribēju arī noskaidrot, tā teikt, jaunākās nostādnes un aizrakstīju Latviešu valodas aģentūrai uz konsultacija@valoda.lv, vai nebūtu kas sakāms šajā sakarā. Atbilde mani mazliet pārsteidza, bet nu kaut ko jau tā pasaka.
«Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā netiek šķirta nozīme starp vārdiem atbilstošs un atbilstīgs. Abi vārdi attiecināmi uz tādu, kas ir piemērots, saskan.»
