Atbilstošs un atbilstīgs

Raibie hiēnsuņi

Rakstītāji bieži tiek kaunināti par neprasmi rīkoties ar darāmās kārtas lokāmajiem tagadnes divdabjiem ar izskaņām -ošs, -oša, piemēram: 1) lieto pārāk bieži; 2) atvasina no pārāk daudziem pārejošiem, nevis tikai no nepārejošiem darbības vārdiem; 3) atvasina nevis no darbības vārda tagadnes celma, bet arī no citām formām.
     Tas, protams, liek nepārtraukti paturēt prātā, ka

«latviešu valodas vārddarināšanā vērojami vārddarinājumu pāri, kuros blakus divdabjiem ar -ošs ir attiecīgi īpašības vārdi ar -īgs (parasti — ar zināmu atšķirību nozīmes niansē): atbilstošs — atbilstīgs, piederošs — piederīgs, postošs — postīgs, sakrītošs — sakritīgs, skanošs — skanīgs, zinošs — zinīgs.»

     2002. gadā atbilstošs — atbilstīgs «atšķirību nozīmes niansē» Veronika Krūmiņa un Valentīna Skujiņa ir skaidrojusi «Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā» (jaunajā faktiski anonīmajā «Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā» šis vārdu pāris nav ietverts).

atbilstošs ir tas, ‘kas pēc satura, pazīmēm, raksturojuma atbilst viens otram’ (iespējām un spējām atbilstoši uzdevumi, saturam atbilstošs nosaukums, vecumam atbilstošas intereses)
atbilstīgs ir tas, ‘kas atbilst kompetencei, pārziņai u. tml.’ (nosūtīt informāciju atbilstīgajām iestādēm un personām, amatam atbilstīgi uzdevumi)

     Latviešu literārās valodas vārdnīcā īpašības vārds atbilstīgs ir ietvers ar nozīmi ‘tāds, kas atbilst (kam)’, proti, pilnīgi pārklāj rokasgrāmatā minēto divdabja nozīmi.
     Tomēr Rasma Grīsle norāda, ka īpašības vārds atbilstīgs vispār nav pieņemams.

«Priecājos, ka rakstāt mūsu labajā ortografijā, ko izveidoja Endzelīna vadībā, un ka Jums latviska latviešu valoda. Taču, nule saņemtās grāmatas nosaukuma iedrošināta, uzdrošinos teikt, ka labs nav atbilstīgs (piem., 10. lpp., kur to lietojat nopietni, nevis zobgaļodamies par „padvalodu”). Jo atbilstīgs, atbilstība ir aplam darināti no tagadnes celma (tâpat kâ vecā nelabā mirstība — mirstīgs). Pareizāk būtu atbilstošs (divdabji ar -ošs no intransitīviem verbiem ir bez vainas, kâ ejošs, ziedošs, degošs) un atbilsme.»

     1959. gada «Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā» ir tikai konstatēts fakts, ka nav daudz tādu īpašības vārdu, kas atvasināti no pirmatnīgu darbības vārdu tagadnes celma, piemēram, (ne)mirt — (ne)mirstam — (ne)mirstīgs, -a, atbilst — atbilstam — atbilstīgs, -a (a t b i l s t ī g s  zinātniska darba līmenim), birst — birstam — birstīgs, -a, atšķirt — atšķiram — atšķirīgs (viens no otra
a t š ķ i r ī g s), izšķirt — izšķiram — izšķirīgs (i z š ķ i r ī g s  brīdis, jautājums).
     Gribēju arī noskaidrot, tā teikt, jaunākās nostādnes un aizrakstīju Latviešu valodas aģentūrai uz konsultacija@valoda.lv, vai nebūtu kas sakāms šajā sakarā. Atbilde mani mazliet pārsteidza, bet nu kaut ko jau tā pasaka.

«Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā netiek šķirta nozīme starp vārdiem atbilstošs un atbilstīgs. Abi vārdi attiecināmi uz tādu, kas ir piemērots, saskan.»